bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

Radzobe par popkultūru: Tam, ka cilvēki televīzijai uzticas, ir vēsturiska nozīme

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Uz to, kā popkultūra ietekmē sabiedrību, jāskatās no divām pusēm. Pirmkārt, stāsts ir par to, kā sabiedrība ietekmē popkultūru – tas, ko mēs redzam vai dzirdam, noteikti vismaz daļēji atspoguļo jau eksistējošu sabiedrību. Otrkārt, ja radītie produkti ir ļoti ietekmīgi, tie iespaido – nosliec sabiedrības pārdomas vai darbības vienā vai otrā virzienā, jo parādījušas ko tādu, ko iepriekš sabiedrība varbūt nav redzējusi, lietas, kas tiek uzskatītas par marginālām,» sarunā ar BNN pauž teātra kritiķe un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente Zane Radzobe.

Ko populārā kultūra pasaka par sabiedrību?

«Tā kā popkultūra ir kultūra, kas radīta, lai to patērētu pēc iespējas plašs sabiedrības loks, tad, manuprāt, populārās kultūras produktu veidotāji ļoti cenšas saprast, kas sabiedrībā ir svarīgs un ko sabiedrība grib redzēt. Lai gan domāju, ka pat svarīgāk ir tas, ko caur populārās kultūras darbiem pasaka par sabiedrību,» atzīmē docente.

Radzobes pētnieciskajās interesēs iekļauti arī kultūras komunikatīvie aspekti, tāpēc docente taujāta par to, kā, viņasprāt, tiek izvēlētas tēmas, kas tiek pēcāk apspriestas populārajā kultūrā – kino, teātrī, televīzijā u.c. «Protams, ka ceļi ir dažādi. Jāmin arī tas – ja kaut kur kaut pasaulē kāds formāts veiksmīgi darbojas, tad dažādās citās kultūrās izmēģina to pašu. Šeit jāmin adaptētie seriāli, šovi, kas nonāk mūsu redzeslokā. Populārā kultūra jau ļoti netiecas izdomāt kaut kādas jaunas lietas, tā tiecas to, kas ir veiksmīgs, izmantot ilgi un pamatīgi aptvert visu tirgu.»

Turpinot, viņa saka: «Otra lieta, ja mēs runājam par oriģināliem vai oriģinālākiem produktiem, tad māksliniekiem – jo arī populārās kultūras radītājus un producentus var saukt par māksliniekiem – īpaši tad, ja viņi to dara ļoti labi, ir jāpiemīt intuīcijai, jāpiemīt spējai prognozēt un uzminēt.»

Teātra kritiķe norāda, ka reizēm populārajā kultūrā darbojas racionālāks un matemātiskāks piegājiens, mēģinot izrēķināt, kas ir tas, kas sabiedrību tagad varētu interesēt.

Popkultūra kā instruments

«Nepārprotami popkultūra ir instruments, ar kā palīdzību var noturēt sabiedrības uzmanību, pievērst uzmanību kādām sociālām problēmām,» saka Radzobe. Sarunas laikā tuvāk tika apspriests sociālais raidījums Caur ērkšķiem uz.., tāpēc radās jautājums docentei, kā viņa raugās uz to, ka caur šāda veida realitātes šovu tiek atainotas sociālas problēmas, konkrēti šajā gadījumā – vardarbība pret sievieti.

Komunikācijas speciāliste komentē: «Realitātes šovu pēc definīcijas veido divas daļas, un viena no tām ir šovs. Skaidrs, ka šovs ir uzvedums, jo produktam ir jābūt izklaidējošam, jāpiesaista sabiedrības uzmanība. Citreiz pat tiek rakstīti scenāriji, un skatītājs to ne vienmēr zina. Tikmēr otra daļa ir saistīta ar realitāti – tā sniedz iespēju caur šovu ieraudzīt tādus cilvēkus, kādus mēs varbūt savā ikdienas dzīvē neredzam un nepazīstam. Tāpēc šovam kādā mērā ir jābūt saistītam ar realitāti.»

Apspriežot raidījuma galveno ideju, docente saka: «Visi zina, ka vardarbība eksistē, bet, ja jums noliek priekšā reālu cilvēku, kurš stāsta par savu pieredzi, skatītāji ierauga detaļas, tad piepeši mēs visu uztveram daudz emocionālāk. Problēmas vairs nešķiet teorētiskas, tādas, kas uz mums neattiecas, bet kļūst, ja tā var teikt, mūsu uztverē īstas.»

Jautāta, vai šāda veida šovi, kuru centrā ir kāda sociāla problēma, var kaut ko mainīt ilgtermiņā, Radzobe atbild: «Jautājums ir par to, cik satricinošs raidījums ir, un vai tam seko kādas sabiedrības rīcības. Tas, manuprāt, vairs neattiecas uz realitātes šoviem, tā nav šo šovu funkcija – izmainīt sabiedrību. Bet, ja šovs, aktualizējot kādu problēmu, piemēram, palīdz sabiedriskām organizācijām vākt līdzekļus vai mēģināt izmainīt likumdošanu, vai runāt ar pašvaldībām, tad tam ir nozīme.»

Lai paskaidrotu savu ideju par šovu ietekmi uz sabiedrību, Radzobe min: «Man gan ir specifiskāks piemērs no Amerikas realitātes šoviem – Keitlīnas Dženeres (Caitlyn Jenner) gadījums. Protams, ka Amerikā bija transeksuāli cilvēki arī pirms tam. Bet ņemot vērā to, ka viņš vai viņa ir saistīta ar Kardašjanu ģimeni, kas ir milzīgs brends un viņi nemitīgi parādās preses slejās, tad fakts, ka slavens cilvēks ir transseksuāla persona, padara ar transseksuālismu saistītās sociālās problēmas daudz redzamākas.»

Viņa piebilst arī to, ka tagad visiem ir viedoklis par to, «tas parāda, ja slavens cilvēks ir šīs problēmas centrā, tas aktualizē šo problēmu.»

Kritiskā domāšana: Cik patiess ir tas, ko mēs redzam televizorā?

Docente uzsver – tam, ka cilvēki televīzijai kā medijam uzticas, ir vēsturiska nozīme. «Pašos televīzijas pirmsākumos nebija iespējama montāža, viss notika tiešraidē un cilvēkiem bija sajūta, ka viņi paši ar savām acīm redz to, kas notiek, tā it kā viņi būtu klātienē. Televīzija, protams, ļoti ātri attīstījās. Pavisam drīz kļuva iespējams montēt, līdz ar to – izmainīt saturu un vērienīgi manipulēt ar skatītājiem. Taču uzticība lielā mērā palika. Mēs vienkārši ļoti uzticamies savai redzei. Ne velti saka – redzēt savām acīm.»

Turpinot, viņa saka: «Tas, ka mēs skatāmies ekrānā, skatītājiem ne vienmēr nostrādā kā realitātes filtrs. Ne visi skatītāji ekrānu jūt. Tāpēc cilvēkus nepieciešams izglītot, jo mediji šobrīd ir spējīgi ļoti lielā mērā manipulēt ar informāciju. Cilvēkiem ir jāizvērtē, ko viņi redz.»

Nobeigumā gan teātra kritiķe atzīmē: «Atgriežoties pie realitātes šoviem, vārdu salikums jau vien pasaka tā īpatnību – šīs divas daļas – realitāte un šovs. Mēs jau nekad līdz galam nevaram noteikt, kur ir šī robeža starp realitāti un šovu. Tāpēc tas vienmēr ir jāizvērtē. Manuprāt, veselīgāk realitātes šovus būtu skatīties kā mākslas darbu, kas ir veidots no realitātes fragmentiem, bet nav pati realitāte.»

Ref: 225.000.103.3029


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.