bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 21.05.2018 | Vārda dienas: Ingmārs, Ernestīne, Akvelīna
LatviaLatvija

Raidījumā: Eiropas Komisija brīdina – Latvijā pārstrādā pārāk maz atkritumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saistībā ar nepietiekamu pārstrādāto atkritumu apjomu Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts Latvijā uzsācis pārbaudes procedūru  agrās brīdināšanas sistēmas ietvaros, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Šī iemesla dēļ paredzams, ka Latvijā varētu daudz straujāk augt dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu, lai pārstrādi veicinātu. Ja problēmu līdz 2020.gadam neizdosies novērst, sāksies pārkāpuma procedūra.

Latvijā līdz pārstrādei šobrīd nonāk tikai 27% sadzīves atkritumu. Taču jau līdz 2020.gadam šis apjoms ir teju jādubulto un jāpārstrādā puse – 50% no visiem sadzīves atkritumiem.

Raidījumā norāda, ka iepriekš desmitiem miljonu Eiropas fondu un publisko līdzekļu ieguldīja, lai uzbūvētu jaunus atkritumu apglabāšanas poligonus. Par daļu jau tagad ir skaidrs, ka tie uzbūvēti pārāk lieli, jo mērķis ir apglabāt pēc iespējas mazāk atkritumu. Pēc tam naudu virzīja, lai uzbūvētu rūpnīcas, kur atkritumus sašķiro jau pēc to savākšanas.

Paralēli šiem procesiem teju desmit gadus Eiropas direktīva aicina «veikt pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu nošķiršanu izcelsmes vietā». Ja tos šķiros iedzīvotāji, tie būs vairāk un labāk pārstrādājami.

Tagad intensīvi jāmeklē jauni, efektīvāki risinājumi atkritumu apsaimniekošanai, lai pāris gadu laikā pārstrādi teju dubultotu. Ja rezultāta nebūs – Latvijai draud pārkāpuma procedūra. Šobrīd Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts uzsācis pārbaudi par Latviju. Iedarbināta tā sauktā agrās brīdināšanas sistēma.

«Eiropas Komisija, piesaistot konsultantus, vēlējās saprast, kādi pasākumi un kādi soļi tiek veikti, lai panāktu, ka līdz 20.gadam mērķi varētu sasniegt. Tas ir process, kas tiek veikts, pirms termiņš ir pienācis, jo, kad pienāks tas laiks, kas noteikts direktīvā – 2020.gads, tad jau ir cita veida sarunas, kuras mēs droši vien ne labprāt gribētu. Tad ir jau potenciāla pārkāpuma procedūra par to, ka nav izpildītas noteiktās prasības, noteiktie mērķi,» raidījumam stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Pārbaude uzsākta 2016.gada nogalē un ziņojums ar rekomendācijām varētu tikt iesniegts nākamā gada sākumā. Risks nesasniegt noteiktos mērķus konstatēts 12 Eiropas Savienības dalībvalstīs – Latvijā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Kiprā, Maltā, Horvātijā, Spānijā.

Eksperti ar Latviju strādājuši gandrīz gadu un pēc dažiem mēnešiem jābūt gataviem ieteikumiem, ko darīt, lai sasniegtu mērķi. Jau tagad ir skaidrs, ka dabas resursu nodokli cels straujāk nekā iepriekš plānots, un tas nozīmē arī, ka par atkritumu izvešanu maksāsim vairāk.

Ozola de facto norāda: «Viņi rosina dažādus pasākumus, tai skaitā paaugstināt dabas resursu nodokli par atkritumu apglabāšanu poligonos, lai mazinātu vēlmi noglabāt un radītu  ekonomisku interesi kaut ko citu darīt ar šo resursu, tāpat arī par šo bioloģisko atkritumu atsevišķu vākšanu, arī par ražotāju atbildības sistēmas stingrāku uzraudzību.»

Tieši ražošanas atbildības sistēmas pēdējā laikā izpelnījušās vislielāko gan vides sargu, gan arī mediju uzmanību. Tirgotāju atbrīvo no dabas resursu nodokļa, ja tas noslēdzis līgumu ar kādu ražošanas atbildības sistēmas uzņēmumu. Tam, savukārt jāapņemas savākt un pārstrādāt noteiktu atkritumu daudzumu. De facto pirms divām nedēļām stāstīja par aizdomām, ka aiz labi noformētiem dokumentiem var slēpties faktiski nesavākti un nepārstrādāti atkritumi.

No 2010.gada līdz aizvadītā gada beigām sistēmu uzraudzīja Vides aizsardzības fonds. Pārbaudes primāri notika kā  dokumentu salīdzināšana. «Galvenokārt uzrādītās dokumentācijas pārbaudīšana kabinetā, gan arī datu salīdzināšana ar neatkarīgiem avotiem. Jo tika uzrādīta šī preču plūsma un virzība, kurai var izsekot.  It sevišķi, ja notika izvešana uz trešajām valstīm, jo tie ir muitas dati. Un pieprasījām informāciju no ārzemēm un to saņēmām,» apgalvo Latvijas Vides aizsardzības fonda direktors Jānis Rudzītis.

Laikā no 2010.-2016.gadam Vides aizsardzības fonds sastādījis 65 pārkāpuma aktus. Sākumā to bijis vairāk, bet pēdējo trīs gadu laikā konstatēti vien pieci pārkāpumi. Tikai vienam uzņēmumam visu šo gadu laikā uzlikts naudas sods – 234 670 eiro. Atkritumu pārstrādāšanas iekārtas pārbaudītas reizi gadā. Ja bija nepieciešams apmeklēt uzņēmumus, tas tika lūgts Valsts vides dienestam. Kopš šā gada sākuma visa sistēmas uzraudzīšana uzticēta Valsts vides dienestam.

«Netieši signāli par to no nozares tika saņemti arī ministrijā, ka varbūt tas , kas tiek uzrādīts uz papīra, varētu neatbilst patiesībai. Tādēļ arī pārraudzības modelis tika mainīts, lai būtu vienās rokās – pie Valsts vides dienesta,» saka Ozola.

Raidījumā skaidro, ka līdz oktobrim Valsts vides dienests bija paredzējis pabeigt visu sistēmu pārbaudi, par pagājušajā gadā pārstrādāto. Taču tās aizvien vēl nav noslēgušās un divu lielāko sistēmas dalībnieku pārbaudes turpinās.  Septembrī un oktobrī, Valsts vides dienests apturējis trīs uzņēmumu darbību un uzlicis tiem naudas sodus kopumā vairāk nekā 35-us miljonus eiro. Līdz šim tādu sodu nekad nav bijis.

Valsts vides dienesta Vides resursu pārvaldības departamenta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs uzskata, ka šīs sistēmas vājākā vieta ir reģenerācijas pierādīšana: «tieši tas, ka atkritumi ir pārstrādāti noteiktajā apjomā, un ir apliecinājums no gala pārstrādātāja, ka šī reģenerācija ir veikta.»

Vides ministrija iecerējusi vēl virkni pasākumu, cerot sasniegt pārstrādājamo atkritumu mērķi un izvairīties no Eiropas Komisijas dusmām. Pašvaldībās būs jābūt vismaz vienam atkritumu dalītās savākšanas punktam uz pustūkstoti iedzīvotāju. Un ministrija atgriezusies arī pie idejas par iepakojuma depozīta sistēmas izveidošanu.

Šajā Eiropas fondu plānošanas periodā 41 miljons eiro ir atvēlēts atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes veicināšanai. Ekspertu ieskatos ar ieplānotajiem pasākumiem ir par maz, lai panāktu nepieciešamo pārstrādes pieaugumu. Fondu izlietošanas plānus nav paredzēts pārskatīt.

Laika ir palicis maz, un risinājumi būs jāmeklē un jāizvēlas visai strauji. Nesen pieņemtas vairākas normas, kas ļaus arī stingrāk kontrolēt atkritumu pārvadāšanu, uzsver raidījumā.

Ref:224.000.103.2811


Pievienot komentāru

Dūklavs: Par depozītu sistēmas ieviešanu joprojām nav saņemta «nopietna atbilde»

Patlaban ar depozītu sistēmu saistītie jautājumi ir pārāk neskaidri, lai varētu spriest par Latvijas lielveikalu lomu tās ieviešanā, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Čigāne: Ar ES fondu palīdzību jauniešiem jānodrošina jēgpilnas mācības

«No valsts ik gadu emigrē ap septiņiem līdz astoņiem tūkstošiem jauniešu. Ja pirms desmit gadiem valstī 13 līdz 25 gadus veci jaunieši veidoja teju 20 procentus no valsts iedzīvotāju kopskaita, tad 2017.gadā tie bija vairs tikai 13 procenti,» norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Itālijā vienojas deportēt pusmiljonu migrantu

Itālijā turpinoties koalīcijas un valdības veidošanai, vadošās partijas vienojušās par kopējām politiskām nostādnēm, kas cita starpā paredz no valsts izvest 500 tūkstošus migrantu.

Dūklava biznesa partneris ražo kuģus Krievijas armijai, tā de facto

Zemkopības ministra Jāņa Dūklava partneris ražotnē Piebalgas alus Krievijas uzņēmējs Igors Šeheļevs būvē kuģus Krievijas armijai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Pirmajā ceturksnī marķētās dīzeļdegvielas realizācija palielinājusies par 4,3%

Šī gada pirmajā ceturksnī iezīmētā dīzeļdegviela ir realizēta kopumā 12 372 tonnu apmērā, kas ir par 513 tonnām jeb 4,3% vairāk nekā 2017.gada pirmajā ceturksnī.

Pirmajā ceturksnī no Latvijas izvests par 11,7% vairāk naftas produktu

Kopumā atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā no Latvijas izvesto naftas produktu apmērs šogad pirmajā ceturksnī bija par 13 869 tonnām jeb 11,7% lielāks nekā 2017.gada pirmajā ceturksnī, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pērkona negaiss Latvijā gaidāms arī šonedēļ

Pirmdien, 21.maijā, laika apstākļi ievērojami nemainīsies – saglabāsies sauss laiks un mākoņu būs maz. Savukārt, otrdien un trešdien Latviju šķērsos gubu-lietus mākoņu zonas, iespējams arī pērkona negaiss, kura laikā vietām iespējams gan brāzmains vējš, gan stiprākas lietavas.

Nedēļa Lietuvā. Partija vēršas tiesā pret korupcijas apkarotāju iestādi

Lietuvas Liberālās kustības valde nolēmusi vērsties tiesā saistībā ar informāciju, ko publiskojusi Lietuvas korupcijas apkarošanas iestāde Valsts Drošības departaments, jo partija uzskata, ka izplatītās ziņas kaitējušas tās reputācijai.

BNN nedēļas apkopojums: Izkropļotā valsts pārvaldība. Liepājas metalurga atjaunošana. Bezdarba līmenis Latvijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Nākotne; Kritums; Izaugsme; Cīņa; Darījums.

Latvijā janvārī–martā starp ES valstīm bijis viens no mazākajiem eksporta kāpumiem

Latvijā šā gada pirmajos trīs mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības valstīm bijis viens no mazākajiem eksporta pieaugumiem, liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Rēzeknes dome nepiekrīt VARAM, taču deputātus ierobežojošās normas atceļ

Lai arī Rēzeknes pilsētas dome atklāti paudusi, ka nepiekrīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedoklim, piektdien, 18.maijā, ārkārtas sēdē tā tomēr nolēmusi atcelt deputātus ierobežojošās normas pašvaldības saistošajos noteikumos.

Robežsargi izņem 90'000 kontrabandas cigarešu

Daugavpils novadā par tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu aizturēts viens Latvijas pilsonis un izņemts 90 000 kontrabandas cigarešu, vēsta Valsts robežsardzē.

VUGD 28.maijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

28.maijā no pulksten 9.30 līdz 9.45, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki

Tiesības turpmākos 30 gadus saimniekot Āgenskalna tirgū un tam piegulošajā teritorijā ieguvuši Kalnciema kvartāla īpašnieki – SIA Kalnciema iela, žurnālistiem preses konferencē paziņoja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Vācija saskata ASV eksporta intereses centienos nepieļaut Nord Stream 2

Attiecībā uz pretrunīgi vērtēto Krievijas gāzes cauruļvadu Nord Stream 2 un pretdarbību tā būvniecībai no Amerikas Savienoto Valstu puses, Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers vērtējis, ka Vašingtonas mērķis varētu būt iegūt tirgu savu energoresursu eksportam.

Biržu indeksi krītas ASV un kāpj Eiropā, naftas cena Londonas biržā pieaug

ASV biržu indeksi ceturtdien, 17.maijā, kritušies, ko noteica jaunas bažas par tirdzniecības karu un vāji firmu peļņas rādītāji.

«Dzērājšoferiem» paredzēta cita pieeja – būs jāiziet korekcijas programma

Tieslietu ministrija informē, ka ar administratīvo sodu reformu piedāvā efektīvāku sodu «dzērājšoferiem», proti, par braukšanu reibumā tiks atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, un, lai tās atgūtu, personai būs jāiesaistās sociālās korekcijas programmā. Papildus tiks paredzēta transportlīdzekļa konfiskācija.

Sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos palielinās

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, sērijveida dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos palielinājās par 1%, liecina jaunākais Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas tirgus cenu indikators.

Mamikins «pacelšot skandālu» visur, kur vajadzīgs, lai neīstenotos mazākumtautību skolu reforma

Eiropas Parlamenta deputāti Andrejs Mamikins un Miroslavs Mitrofanovs ir savākuši 114 EP deputātu atbalstu aicinājumam Latvijas valdībai un Saeimai pārskatīt parlamenta apstiprinātos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz īstenot mazākumtautību skolu reformu, apgalvo pats Mamikins.

Ryanair Igauniju uzskata par būtisku tirgu, apsver attīstību Tallinā

Īru lidsabiedrība Ryanair saredz Igauniju kā būtisku tirgu, tā šonedēļ, apmeklējot Tallinu, norādījis aviokompānijas izpilddirektors Maikls Olīrijs.

Autovadītāju ievērībai: valsts autoceļu tīklā pieaug būvdarbu apjoms

Plānojot brīvdienu braucienus, autobraucējiem jārēķinās arī ar to, ka valsts autoceļu tīklā arvien pieaug būvdarbu apjoms un daudzviet ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Latvijas Krājbanka pārskaitījusi NGF aptuveni 253 miljonus eiro

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu, pārskaitot tam vēl 5 miljonus eiro. Tādējādi visa maksātnespējas procesa laikā NGF pārskaitīti aptuveni 253 miljoni eiro, samazinot bankas saistības pret NGF līdz 219 miljoniem eiro.

Sūdzību skaits par taksometru sniegtajiem pakalpojumiem lidostā Rīga pieaug

Sūdzību skaits par taksometru sniegtajiem pakalpojumiem starptautiskajā lidostā Rīga pieaug, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

BTA: Ziemā sējumi izpostīti 30 reizes lielākā apmērā nekā pirms gada

Nelabvēlīgos laika apstākļos šoziem sapuvušas un izsalušas ievērojamas labības sējumu platības, kā rezultātā apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA Baltic Insurance Company lauksaimniekiem apdrošināšanas atlīdzībās izmaksās gandrīz 30 reizes lielāku summu nekā pirms gada.

ES meklē iespējas izvairīties no ASV Irānas sankciju ietekmes

Lai pasargātu Eiropas uzņēmumu investīcijas Irānā, Eiropas Savienība sāks izstrādāt tiesību aktu, kas ļaus tiem turpināt darbību Irānā, neraugoties uz Amerikas Savienoto Valstu lēmumu atjaunot Vašingtonas sankcijas pret šo Tuvo Austrumu lielvaru.