bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

Raidījumā: KNAB 15 gados par korupciju politikā notiesāts vien Hlevickis Jūrmalgeitā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības 15 gadu laikā ar spēkā stājušos notiesājošu spriedumu politiķim beigusies tikai viena politiskās korupcijas lieta, secina Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Tā dēvētās Jūrmalgeitas lietas ietvaros reāls cietumsods savulaik tika piespriests kādreizējam Jūrmalas mēram Jurim Hlevickim. Vairākos citos gadījumos lietas vēl nav iztiesātas līdz galam vai jau izbeigtas, savukārt kriminālprocesos par miljonu kukuļiem par lieliem publiskā sektora iepirkumiem politiķi uz apsūdzēto sola nav nonākuši vispār, vēsta raidījumā.

LTV norāda, ka aizvadītajā nedēļā, tas spilgti kontrastēja ar ārvalstu pārstāvju KNAB 15 gadu jubilejas ietvaros rīkotajā pretkorupcijas konferencē stāstīto. Galvenā tēma konferences pirmajā dienā bija cīņa ar politisko korupciju.

«Man ļoti, ļoti patīk Brazīlijas piemērs. Protams, ka Brazīlija ir ļoti liela valsts. Latvija ir daudzas reizes mazāka. Bet es kā KNAB priekšnieks, neatklājot visu informāciju, kas ir manā rīcībā, varu teikt, ka līdzības es saskatu. Un tāpēc ir vajadzīgs KNAB, kurš šos jautājumus atrisinās,» tā KNAB šefs Jēkabs Straume komentēja Brazīlijas prokurora prezentāciju par tā dēvēto Car Wash lietu, kas tiek uzskatīta par līdz šim lielāko korupcijas skandālu demokrātiskā valstī.

Brazīlijā apsūdzības korupcijā ir izvirzītas esošajam un trīs bijušajiem prezidentiem; vairāki esošie un bijušie parlamenta līderi ir uz apsūdzēto sola vai jau cietumā; ieslodzījumā ir arī bijušais Riodežaneiro gubernators, vairāki ministri, deputāti un uzņēmēji. Apsūdzības uzrādītas vēl vairākiem simtiem. Tie ir gan politiķi – parlamentārieši, ministri, gubernatori, mēri, partiju līderi, – gan ietekmīgi biznesmeņi. Kad notika mēģinājumi grozīt likumus, kas apgrūtinātu izmeklēšanu, sabiedrība izgāja ielās un politiķi bija spiesti piekāpties, norāda raidījumā.

Brazīlijas Federālā apgabala prokurors Serdžu Brunu Kabrals Fernandess atzīst – vēl pirms dažiem gadiem tāda mēroga izmeklēšana Brazīlijā nebūtu iespējama. «Kongresa vairākums šodien ir iesaistīts šajā nelikumīgajā shēmā. Tā ir ļoti skumja realitāte, bet tā ir patiesība: vairums mūsu politiķu ir iesaistīti korupcijā. (…) Šādi noziegumi bija arī pagātnē, bet es domāju, ka tagad Brazīlijā redzamas izmaiņas mentalitātē. Mēs beidzot sākam ticēt, ka korumpētu politiku ir iespējams mainīt. Ir parādījušies jauni profesionāļi, kas tagad strādā publiskajā sektorā, ir ļoti ideālistiski un mēģina mainīt valsti. Protams, ir bijušas dažas vērtīgas izmaiņas likumos, kas mums arī palīdz, bet, manuprāt, galvenais ir, ka mainās Brazīlijas mentalitāte,» stāsta Brazīlijas prokurors.

Tāpat raidījumā uzsver, ka nav īsti skaidrs, kur Straume saskata Latvijas situācijas līdzību Brazīlijai. Vismaz tiesībsargājošo iestāžu panākumi vēl ir tālu no brazīliešu sasniegtā, atzīmē de facto, piebilstot, ka KNAB darbības 15 gadu laikā līdz galam iztiesāta ir tikai viena politiskās korupcijas lieta – tā dēvētā Jūrmalgeita. Tās rezultātā cietumā nonāca bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis, kurš pirms 12 gadiem savai pārvēlēšanai amatā organizēja 20 tūkstošu eiro kukuļa došanu domniekam Ilmāram Ančānam.

Piecus gadus vēlāk notika Jūrmalgaita 2, taču šai lietā vēl joprojām turpinās tiesa, un spriedums citam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam apsūdzībā par domnieces Ivetas Blauas piekukuļošanu nav stājies spēkā.

De facto vēsta, ka KNAB izmeklējis arī lietas par miljonos mērāmiem kukuļiem saistībā ar iepirkuma procedūrām vai teritorijas plānojuma maiņu. Jau iztiesāta ir tā dēvētā Rīgas domes kukuļu lieta. Tiesvedība turpinās Daimler lietā par Rīgas satiksmes pirktajiem autobusiem un pat vairākās Latvenergo infrastruktūras iepirkumu lietās. Taču par uzņēmumu vadības vai politiķu padomnieku līmeni augstāka līmeņa amatpersonu starp apsūdzētajiem šajās lietās nav.

Piemēram, lielajā Latvenergo krimināllietā par TEC-2 rekonstrukciju, kuru janvārī sāks skatīt tiesa, aizdomas ir par kukuļiem gandrīz četriem miljonu eiro apmērā, un starp 12 apsūdzētajiem ir bijušais uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons, bet neviena politiķa.

To atzīst arī apsūdzības uzturētāja lietā, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena: «Par kukuļņemšanu, izslēdzot vēl pārējos noziedzīgos nodarījumus, kas tiek inkriminēti citām personām, ir apsūdzētas trīs bijušās Latvenergo amatpersonas. Un tātad publiski jau ir zināms, ka tiešām nav apsūdzēta neviena persona, kuru varētu nosaukt par politiķi. Es ar minējumiem nenodarbošos. Lietā netika iegūti pierādījumi, ka Latvenergo lietā ir veikti maksājumi kādiem politiķiem, līdz ar to es pat negribu minēt, vai šādi bija vai nebija. Katrā gadījumā, apsūdzība nevienai personai nav celta, jo šādi pierādījumi netika gūti.»

Kāpēc KNAB, kas tika veidota kā iestāde, kura spētu cīnīties tieši ar augsta līmeņa korupciju, tostarp politisko, šai jomā lielus panākumus nav parādījis? Optimistiskā versija: Latvijā politiķi ir godīgāki nekā, piemēram, Lietuvā, kas pieredzējusi prezidenta Rolanda Paksa impīčmentu korupcijas skandāla dēļ, vai Igaunijā, kur uz apsūdzēto sola sēž nesenais Tallinas mērs un Centra partijas vadītājs Edgars Savisārs. Savukārt pesimistiskā versija ir, ka mūsu tiesībsargi ar tādu politisko korupciju kā Brazīlijā cīnīties gluži vienkārši neprot, norāda de facto žurnālisti.

Tāpat LTV raidījums atzīmē, ka no Straumes teiktā izriet, ka patiesība ir kaut kur pa vidu: «Šis Brazīlijas piemērs norāda uz katastrofālu politikas, biznesa interešu grupu un milzīgas naudas apvienojumu gan pozīcijas spēkiem, gan opozīcijas. Es domāju, ka Latvijā tik skumīgā tā situācija tomēr nav. Bet arī šis otrs faktors, ka ir nepieciešams uzlabot attiecīgās tiesībaizsardzības iestāžu, tostarp KNAB, spējas, lai šo situāciju pilnībā pārredzētu un tad, ja rezultātā tiek konstatēts, kur šīs problēmas ir, tās novērstu ar visiem iespējamajiem līdzekļiem.»

Politiskā korupcija nenozīmē vien kukuļa maksāšanu deputātam par kādu konkrētu balsojumu. Plašākā kontekstā tā ietver arī politikas sagrābšanu, stāsta OECD politikas analītiķis Jukihiko Hamada: «Ar politikas sagrābšanu mēs OECD saprotam fenomenu, kad publiskā politika sistemātiski tiek sagrābta vai sašķiebta kādas nesamērīgas ietekmes rezultātā. Tas nenozīmē tikai kādu megakorporāciju iejaukšanos, jo to var paveikt arī kāda neliela, bet ietekmīga grupa. Nav pat svarīgi, kurš īsti mēģina nepiedienīgi ietekmēt politikas veidošanu. Būtība ir tāda, ka sabiedrības intereses tiek atkārtoti atstātas novārtā un politika kalpo tikai dažu vareno interesēm.»

OECD pārstāvis skaidro, ka publiskie lēmumu pieņēmēji šai procesā var tikt iesaistīti arī netieši, pat pašiem par to nezinot. Politikas sagrābēji var izmantot savas draudzīgās saites ar likumdevējiem un manipulēt ar viņiem, sniedzot nepatiesu informāciju. Lai ar to cīnītos, vienas receptes nav, bet to novērst palīdz pasākumu komplekss, piemēram, trauksmes cēlēju aizsardzība, lobēšanas regulējums, caurspīdīgs politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansējums.

Raidījumā norāda, ka tieši ar partiju finansēšanas pārkāpumiem saistīti divi kriminālprocesi, kurus KNAB min kā savus sasniegumus cīņā ar politisko korupciju. Šogad sākts kriminālprocess, par kuru KNAB pagaidām neatklāj neko. Savukārt pērn sākta lieta, kuras ietvaros tika aizturēts arī tagadējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, un aizdomas krīt pār Zaļo un Zemnieku savienības un partijas No sirds Latvijai finansēm.

«Pēc tās informācijas, kura ir manā rīcībā no izmeklētājas, kura minēto lietu izmeklē, šo lietu plānots pabeigt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā un nosūtīt jau uz prokuratūru,» par Jūrmalas lietu sola KNAB priekšnieka vietnieks apkarošanas jautājumos Jānis Roze.

Tad kāpēc tomēr 15 gadu laikā KNAB nav sekmējies ar politiskās korupcijas atmaskošanu? Biroja priekšnieks Straume to negrib komentēt, jo tikai šogad sācis darbu, un labāk runā par savu redzējumu KNAB nākotnei: «Ir jābūt tā saucamajam watchdog-am [sargsunim]. Ir jābūt iestādei, kuras neatkarība ir neapšaubāma, kuru nav iespējams ieraut politiskās cīņās, kura netiek finansiāli ietekmēta ar budžeta nenodrošināšanu atbilstošā līmenī. (…) Nu tas tāds automātisks process. Ir neatkarīga iestāde, ir profesionāli darbinieki, ir spēja viņus noturēt – ir rezultāts.»

KNAB nupat ir saņēmis papildu līdzekļus algu pieaugumam, biroja iekšējie konflikti jaunā priekšnieka vadībā nu ir norimuši, un arī pārbaudes par oligarhu lietu un Rīdzenes sarunām, kas it kā atrāvušas izmeklētājus no darbiem, KNAB sola drīzumā pabeigt. Tāpēc tagad KNAB teorētiski vajadzētu spēt sekmīgi cīnīties arī ar politisko korupciju Latvijā, atzīmē de facto.

Ref:224.000.103.2621


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Banku drāma. Pārmetumi valdības rīcībspējai. Bronzas medaļa Latvijai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Draudi; Bažas; Panākumi.

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.