bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.04.2018 | Vārda dienas: Marģers, Anastasija
LatviaLatvija

NP: Pēc LDz Loģistika vadītāja Lūša aizturēšanas Augulis tiekas ar Lembergu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ekrānšāviņš no raidījuma Nekā personīga

Vernera Lūša aizturēšana nopietni satraukusi Satiksmes ministrijas vadību. Pagājušās nedēļas trešdienā, 17.janvārī, vēlā pēcpusdienā sanāca un vairākas stundas kopā pavadīja Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, satiksmes ministrs Uldis Augulis, viņa padomnieks Artis Stucka. Šī sapulce notika nākamajā dienā pēc ziņām par Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmuma LDz loģistika vadītāja Vernera Lūša aizturēšanu Lietuvā, ziņo raidījuma Nekā personīga.

Gan Lembergs, gan Augulis noliedza, ka runājuši par Latvijas Dzelzceļu. Viņu atrunas gan nesakrita, Lembergs sacījis, ka ieradies Saeimā, lai satiktu Augustu Brigmani, ar ko gandrīz mēnesi nav redzējies, bet Augulis, pēc ilgas pārdomu un mulsuma pauzes uz jautājumu, ko apspriedis ar Lembergu, sacījis: «Grāmatas izdošanu.»

Raidījumā stāsta, ka Lūsis 2005.gadā kļuva par AS Ventbunkers valdes locekli, kas pārstāvēja Lemberga intereses. To, ka Lūsis ir bijis Ventspils mēram svarīgs cilvēks, pierāda epizode Lemberga krimināllietā. Dānijā kādā viesnīcā bija ierakstītas Lemberga sarunas.

Turklāt Lūsi Lembergs pieminējis kādā sarunā Kopenhāgenā 2005.gadā tiekoties ar savu toreizējo biznesa partneri Ansi Sormuli un advokātu Gintu Laiviņu Laivenieku. Šo sarunu ierakstīja Satversmes Aizsardzības biroja Dānijas partnerdienests un to prokuratūra pievienoja lietai par Lemberga iesaisti Ventspils tranzītuzņēmumos.

Raidījuma žurnālisti vēsta, ka vienā no epizodēm Lembergs runā ar Rūdolfu Meroni un šīs sarunas laikā zvana Lūsim. Lembergs grib, lai noskaidro, kā sauca vienu uzņēmumu. Lūsis nesaprot, ko Ventspils mērs no viņa vēlas, un Lembergs secina, ka Lūsim vēl nav pietiekami liela pieredze.

Arī sarunā ar Gintu Laiviņu Laivenieku Lembergs piemin Lūsi. Viņa uzdevums esot ietekmēt situāciju Ventbunkerā, lai Lembergam nevajadzētu pārāk strauji kārtot parādu.

«Lūsis ir strādājis Ventspilī, es viņu pazīstu, man ar viņu sen nav bijušas nekādas darīšanas, es gan esmu viņu Rīgā tā…kaut kāda liela apspriede bija dzelzceļniekiem, tad es viņu satiku, pāris vārdus,» abu attiecības raksturojis Lembergs.

Vienlaikus minēts arī tas, ka 2008.gadā, kad Latvijas kuģniecību kontrolēja partijas Latvijai un Ventspilij pašreizējais valdes loceklis Imants Sarmulis, Lūsis nokļuva kuģniecības meitasfirmas LSC Shipmanagement valdē.

Nekā personīga atzīmē arī to, ka 2010.gadā sākas Lūša karjera Satiksmes ministrijā. Kad Uldis Augulis pirmo reizi kļūst par ministru, Lūsi pieņem lidostas Rīga valdē. Augulim nonākot amatā otrreiz 2016.gadā, Lūsis kļūst par LDz Cargo apakšuzņēmuma LDz Loģistika vadītāju.

Augulis apgalvo, ka ņemt Lūsi darbā neesot bijis viņa lēmums.

Uzdodot jautājumu Auguļa kungam par to, vai ir ziņas, kādēļ Lūsis ticis izvēlēts šim amatam, viņš atbild:  «Nu, tas jāprasa dzelzceļa vadībai, jo meitaskompānijas izvēlas dzelzceļa vadība.»

Lūsis tirgojis arī degvielu

Nekā personīga žurnālisti norāda, ka pa starpu abiem Auguļa laikiem Lūsis nodarbojās ar privātbiznesu, tirgoja degvielu. Viņa firma TF Europa uzrādu milzīgas bilances svārstības.

Savu komercdarbību Verners Lūsis īstenoja vērienīgi. Firmu iemitināja Bowlero centrā. Tās pirmajā 2014.gadā tās apgrozījums bija 20 miljoni eiro. Gadu vēlāk tas nokritās uz 800 000. Pēc tam firmu pārcēla uz Ventspili un likvidēja pavisam.

Nekā personīga rīcībā esošā informācija liecina, ka Polijas pilsētas Belostokas prokuratūra Lūsi tur aizdomās par krāpniecību ar PVN. Savukārt Paņevežas prokuratūra Lietuvā vēlējusies iztaujāt Lūsi kā liecinieku kriminālprocesā, kas attiecas uz citiem cilvēkiem. Abos gadījumos Verners Lūsis pratināts Finanšu policijā.

Jānorāda, ka Lietuva aizturēja Lūsi, jo viņš bija izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Starptautiskais orderis attiecas arī uz Latvijas likumsargiem, kuriem arī bija visas iespējas Lūsi aizturēt.

Iekšlietu ministrija atteikusies atklāt, cik ilgi laiku Lūša vārds atradies starptautiskajā meklējamo personu sarakstā.

Ref: 225.000.103.2668


Pievienot komentāru

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies 8 gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Norādot uz Saeimas mēģinājumiem ierobežot pilsoņu pamata brīvības Latvijas tiesību aktos, CIVICUS, starptautiska organizācija, kas popularizē un novēro pilsoniskās līdzdalības iespēju līmeni, pazeminājusi Latvijas reitingu no vērtējuma «atvērts» uz «sašaurināts».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.

Fox: Prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums

Kanāla Fox prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums komunikācijā ar tulkotājiem, norāda Fox pārstāve Baltijā Sille Rūsa. Viņa skaidroja, ka Igaunija un Latvija, kas attiecas uz Fox retranslēšanu, ir nodalītas no Krievijas, līdz ar to tās nav pakļautas cenzētam saturam.

NMPD: Katru dienu negadījumos cieš līdz 20 skolas vecuma bērnu

Ik dienu dažādos negadījumos cieš 18 līdz 20 skolas vecuma bērni, konkursa Esi drošs -neesi pārdrošs preses konferencē teic Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.

DP par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām aizturējusi Gapoņenko

Drošības policija aizturējusi nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kustība Par!Latvijas attīstībai un Izaugsme ir apvienībā Attīstībai/Par!

Oficiāli reģistrēta politisko partiju apvienība Attīstībai/Par! kopš 20.aprīļa. Apvienībā ir partijas Kustība Par!Latvijas attīstībai un Izaugsme.

Pārbauda dāsni atalgotā RD deputāta Frolova darbu uzņēmumā Getliņi Eko

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi pēc Rīgas domes deputātes Jutas Strīķes iesnieguma, kurā viņa paudusi bažas par domnieka Vladimira Frolova, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu uzņēmumā Getliņi Eko.

ASV aicina Krieviju pievērsties vēlēšanu, ķīmisko ieroču un Ukrainas problēmām

Amerikas Savienoto Valstu valdība ir vērsusies pie Krievijas, aicinot to rīkoties attiecībā uz ASV satraukumu par jaukšanos to vēlēšanās, par Salisberī ķīmiskā ieroča uzbrukumu Lielbritānijā un situāciju Ukrainā un Sīrijā.

Nebanku kredītdevēji pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem. Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Izlemts veikt konservācijas darbus pils vēsturisko liecību saglabāšanai

Rīgas pils atjaunošanas padome šonedēļ sēdē nolēma saglabāt vēsturiskās liecības, paralēli turpinot virzīt pils būvniecību, vēsta VAS Valsts nekustamie īpašumi

Basku separātisti ETA, gatavojoties pašlikvidācijai, atvainojas upuriem

Basku kaujinieku grupējums ETA, kas 50 gadus vardarbīgiem līdzekļiem cīnījies par neatkarīgas basku valsts izveidi Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos, gatavojoties pašlikvidācijai, publiski atvainojies uzbrukumos cietušajiem un to tuviniekiem.

Budžeta pārpalikums 2017.gadā vien Sociālās apdrošināšanas fondam, deficīts – 131,1 miljons eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts par 2017.gadu ir 131,1 miljons eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta, bet konsolidētais bruto parāds – 10,8 miljardi eiro jeb 40,1% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie rezultāti.

Jēkabpils domē tiek dalīts pīrāgs, nevis pienākumi; vai tiks mainīta vadība?

Jēkabpils domē norit nesaskaņas deputātu vidū – koalīcijas deputāte Kristīne Ozola skaidro, ka mainīt savu nostāju attiecībā uz koalīcijas atbalstu viņai likusi Jēkabpils domes vadības līdzšinējā rīcība: «Ir bijuši jautājumi, kas pieņemti vienprātīgi domes sēdēs, ir bijuši jautājumi, kur mans viedoklis ir atšķīries. Koalīcijas līgumu es nebiju parakstījusi, bet atbalstīju Ragaiņa ievēlēšanu priekšsēža amatā. Šobrīd esmu nedaudz vīlusies viņa vadības stilā, tāpēc nevaru teikt, ka pilnībā viņu atbalstu.»

Balta: Nezaudējiet modrību pavasarī – garnadži nesmādē pat radiatorus

Šī gada pirmajā ceturksnī izmaksātais atlīdzību apjoms par zādzībām nekustamajos īpašumos, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 73%.