bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

Raidījums: Rīga ignorē prasību lietot Būvniecības informācijas sistēmu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RURīga jau divu gadu garumā nav pildījusi noteikumus, kas pašvaldībām liek izmantot vienoto Būvniecības informācijas sistēmu. Turklāt Rīga ir palikusi vienīgā pašvaldība Latvijā, kas šai digitālajai platformai nav pieslēgusies, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Būvniecības informācijas sistēmu (BIS) izveidoja pirms četriem gadiem, lai nozari padarītu caurspīdīgāku un godīgāku. Šobrīd te vienuviet pieejami dažādi nozares reģistri. Piemēram, kādus speciālistus nodarbina tā vai cita firma. Tāpat ikviens var pārliecināties, kas tiek būvēts, un vai tas ir saskaņots. Pašvaldības te sagatavo būvatļaujas, ko klientiem izsūta elektroniski. Katrai būvei pievienoti arī saņemto speciālistu atzinumi, atgādina raidījumā.

Tāpat LTV uzsver, ka visām pašvaldībām BIS bija jāpieslēdzas līdz 2016.gada 1.martam. Šis termiņš bija nolikts ar valdības noteikumiem. Tās, vairāk nekā 20 pašvaldības, kas noteiktajā laikā nebija uzsākušas lietot sistēmu, saņēma brīdinājuma vēstules no Ekonomikas ministrijas.

Kopā ar piedāvājumu apmācīt lietot sistēmu, pašvaldības tika brīdinātas – ja tās BIS neizmantos, par noteikumu nepildīšanu tiks ziņots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Tai savukārt ir tiesības atlaist pašvaldību. Nu jau gandrīz divus gadus visas pašvaldības pievienojušās sistēmai un to lieto. Izņemot vienu, un tā ir Rīga, atzīmē de facto.

VARAM pagaidām nav reaģējusi. «Šinī gadījumā jāizvērtē visa tā informācija, kas ir ministrijas rīcībā, tad arī varēs sniegt skaidru atbildi,» raidījumam saka VARAM ministrs Kaspars Gerhards.

Rīgas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs uzskaita, ka sistēma ir kļūdaina, neatbilst aktuālajiem likumiem un tā nepadara ērtāku būvniecības projektu saskaņošanu. «Mēs katru gadu sūtam savus priekšlikumus, kas tur ir jānovērš, ko mēs redzam, kas tur nav, jo mēs aktīvi testējām šos sistēmu. Nav tā, ka mēs viņu neesam redzējuši un stāvam malā,» saka Vircavs.

LTV ziņo, ka Rīgai dots arī papildu atbalsts. Tai no valsts budžeta līdzekļiem iedalīja gandrīz 95 tūkstošus eiro (94 862 eiro), lai novērstu vienu no pārmetumiem. Par šo naudu tika savienota Rīgas būvvaldes lietotā informācijas sistēma ar valsts izveidoto BIS. Lai gan 2016.gada rudenī risinājums bija gatavs un Rīga bez iebildumiem to pieņēma, galvaspilsēta Būvniecības informācijas sistēmai tik un tā nepieslēdzās.

«Tie argumenti, kas nepārtraukti skan no Rīgas, viņi neiztur nekādu kritiku. (..) Man liekas ir jāsaprot, kam vispār ir domāta sistēma. Pats galvenais, ko sistēma nodrošinās – tā nodrošinās procesa caurspīdību,» saka Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Svetlana Mjakuškina.

Tāpat de facto vēsta, ka pērn vienā brīdī sarunas ar Rīgu pārtrūkušas pavisam. Augustā Ekonomikas ministrija sūtīja vēstules gan Rīgas domes priekšsēdētājam, gan būvvaldes vadītājam, gan – informācijai, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Vēstulēs bija uzsvērts, ka Rīgai ir pienākums izmantot BIS savu uzdevumu veikšanai, tostarp – būvatļauju izsniegšanai. Kā sarunvedēji iesaistījušies arī divi premjera padomnieki. Tagad process uz priekšu  pavirzījies, taču konkrētu solījumu aizvien nav. Rīga aizsūtījusi priekšlikumus mainīt standarta līgumprojektu, turpina raidījumā.

«Mēs piedāvājam, ka mēs šīs problēmas ierakstāma iekšā, ka tad, kad novērstas šīs nepilnības, tad arī mēs esam gatavi lietot. Gaidām tagad atbildi no no no valsts būvniecības biroja, jo mēs esam to visu aizsūtījuši,» saka Vircavs.

Līguma neslēgšanai Rīgai bijušas dažādas atrunas. Taču līdz ar to divas trešdaļas no visas Latvijā notiekošās būvniecības vienotajā sistēmā nemaz neparādās. Savukārt tas mazina iespēju, piemēram, saprast, kur skaņošanas procesā īsti iestrēgst būvprojekti, norāda LTV.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis: «Jebkurā gadījumā – jebkurš process, kas ir caurspīdīgs, kur ir redzams, kurā brīdī ir iesniegts, kas izskatījis, cik ilgi ir izskatījis, vai ir iebildumi, vai nav iebildumu, vai šie iebildumi ir pamatoti – šis process ir caurspīdīgs. Tur lielā mērā mēs novēršam jebkāda veida korupciju, vismaz tanī procesā, kas ir saistītas ar būvprojekta, saskaņošanu un nodošanu ekspluatācijā.»

De facto atzīmē, ka būvniecības padome vienojusies par to, ka uz pusi jāsaīsina laiks, kas tiek patērēts būvprojektu saskaņošanai. Tobrīd tās Latvijā bija vidēji 147 dienas jeb gandrīz pieci mēneši.

Jaunākais Pasaules bankas pētījums liecina, ka, piemēram laiks, kas nepieciešams, lai saskaņotu dokumentāciju noliktavas būvniecībai, ir vidēji 192 dienas jeb pusgads. Šis rādītājs būtiski pasliktina Latvijas pievilcību investoru acīs, liecina Pasaules bankas veidotais biznesa vides reitings. Un šajā ziņā zaudējam tuvākajiem kaimiņiem, uzsver de facto.

Pēc LTV paustā, tagad par 1,4 miljoniem eiro uzsākta Būvniecības informācijas sistēmas uzlabošana un pilnveidošana – lai projektu saskaņošana notiktu elektroniski. Tad klientam nebūs jāapstaigā visas iestādes, bet tās  projektu varēs skaņot vienlaikus elektroniskajā vidē.

Mjakuškina saka: «Mēs arī no savas puses izdarījām secinājums, redzot, kā vispār valstī veicās ar dažādām sistēmām. Šobrīd tas process, kā mēs nodrošinām sistēmas attīstību, kā mēs virzāmies uz būvprojekta elektronisku saskaņošanu – viņš ir izveidots absolūti caurspīdīgs. Mums darbojas konsultatīvā padome. Mums ir vairākas darba grupas, kur visas iesaistītās puses var izteikt savas vēlmes, lai radītu ērtu, vieglu sistēmu.»

Ref:224.000.103.3751


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Banku drāma. Pārmetumi valdības rīcībspējai. Bronzas medaļa Latvijai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Draudi; Bažas; Panākumi.

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.