bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.04.2017 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Raidījums: Sargājot personu datus, VDK izpētes komisiju nelaiž pie dokumentiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bijusī Valsts Drošības komitejas ēka jeb “Stūra māja”, kurā izveidots muzejs 20.gadsimtam

Divarpus gadu laikā padomju Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija nav spējusi vienoties ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB) par iekļuvi čekas dokumentiem, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Raidījums skaidro, ka tieši SAB telpās glabājas pētniekiem visinteresantākie materiāli par VDK aģentiem. Taču specdienests atsaka piekļuvi daudziem dokumentiem, aizbildinoties ar personu datiem.

SAB noraidījis iespēju, ka visa komisija varētu strādāt SAB telpās. Kādu laiku kā risinājumu saredzēja, ka divi trīs pētnieki kļūtu par SAB darbiniekiem. «Taču birojam nebija naudas viņu algām. Kad komisija piedāvāja savu naudu, SAB direktors Jānis Maizītis atbildēja – pētnieku pieņemšana darbā vairs nav iespējama,» komentē raidījuma žurnālisti. 

Maizītis de facto noliedz, ka nevēlas redzēt pētniekus SAB: «Šī komisija nerespektē visas tās prasības, kā komisija var iepazīties un strādāt drošības iestādes telpās.» Pētniekiem esot jāaizpilda anketas un jāsaņem pielaide darbam ar valsts noslēpumu.  Maizītis vēstulēs komisijai atzinis, ka VDK lietas, kartotēkas, rakstītie dokumenti un citi materiāli nav valsts noslēpums. Īpašā pielaide nepieciešama SAB telpu dēļ.

Savukārt raidījums uzsver, ka komisijas locekļi anketas nav aizpildījuši. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris  de facto skaidro, ka, pirmkārt, dokumenti nav valsts noslēpums. Otrkārt, SAB direktors nepārprotami pateicis, ka daudzi materiāli pētniekiem tik un tā netiks doti, jo satur fizisku personu datus.  

«Ja personu lietas mums nedod, tad tur nekādas jēgas nav [no pielaides],» saka Kangeris.

Pētnieki, piemēram, lūguši ļoti konkrētu informāciju no SAB rīcībā esošās VDK elektroniskās datu bāzes Delta par VDK lomu pretpadomju jaunatnes organizāciju likvidācijā. Šī informācija iepriekš pētījumam bijusi pieejama bijušam SAB darbiniekam Indulim Zālītim un advokātam Andrim Grūtupam, kurš par VDK aģentu ar segvārdu «Jēkabs Smiltnieks» rakstījis grāmatā Observators, ziņo LTV.

Taču VDK izpētes komisijai Maizītis atbildēja, ka informācija netiks izsniegta, jo tā «satur ziņas par konkrētām fiziskajām personām».

SAB direktors de facto šādus pat ierobežojumus min attiecībā uz VDK aģentu kartotēku. 

«Mēs ievērojam likumu. Nav Latvijā pieņemts likums, ka aģentu kartotēka ir publiski pieejama. Tāds likums nav pieņemts. Spēkā ir arhīvu likums, spēkā ir likums par personu datu aizsardzību un mēs ievērojam šos likumus. Visādi citādi zinātnieki var pētīt,» komentē SAB direktors. 

VDK izpētes komisijas loceklis, tiesnesis Juris Stukāns uzskata, ka SAB vairākus gadus rupji nepilda citu likumu – par VDK dokumentiem. «Pilnīgi nelikumīga šī interpretācija,» saka Stukāns un uzsver, ka likums nosaka, ka ar valdības rīkojumu izveidotajai komisijai jāveic gan datu bāzes Delta, gan aģentu kartotēkas izpēte.

Komisija apņēmusies lūgt politiķu atbalstu, lai izkļūtu no strupceļa.

Ref:224.000.103.807


Pievienot komentāru

  1. Ojārs Blumbergs teica:

    Ja šeit šobrīd atsaucas uz to,ka jāaizsargā VDK štatu un ārštatu darboņu,KURI ZIŅOJUŠI, datu aizsardzība,tad pat Saeimas pieņemtu lēmumu nākotnē varēs nepildīt, jo nebūs tak pieņemts lēmums par to personu datu aizsardzību ,PAR KURIEM RAKSTĪTI ZIŅOJUMI ,bet tie, visticamāk ,būs jau Sibirijā miruši un viņu piekrišanu publicēt šādu personiskas dabas informācīju – pat ar VDK sevišķi augsti profesionālajām metodēm – nebūs iespējams .Galvenais jau nav ATMASKOT ZIŅOTĀJUS,bet sablabāt iespēju APVAINOT ZIŅOŠANĀ TOS, KURI BĪSTAMI ZIŅOTĀJIEM kā ATMASKOTĀJI un reizē glābt tos ,kuri dažkārt sēž AUGSTOS krēslos vēl šodienas LATVIJĀ ! Bet pats svarīgākais – uzturēt latviešos naidu brālim pret brāli un graut tautas vienību (nesajaukt ar VIENOTĪBU!) !

    +1 0 -1 0

  2. rasa teica:

    Vai Latvijā visi ir gļēvuļi?Vai Latvijā visi baidās no bijušajiem partijas večiem,kuri sēž mīkstajos krēslos?Vai Maizītis ir tā pārbaidīts,ka nav spējīgs saprātīgi domāt un rīkoties?Kas ir slēpjams ,kurš uzdod toni?Atliek minēt-visi ceļi ved uz patreiz valdošās partijas slavenās Zaļzemnieku pavēles un iegribām…

    +1 0 -1 0

Kalniete: Ungārijas piemērs parāda demokrātijas trauslo dabu

Šā brīža politiskā situācija Ungārijā ir piemērs tam, cik demokrātija Centrāleiropā, Baltijā un citur ir trausla un viegli manipulējama, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība aprīlī sasniegusi augstāko līmeni kopš 2007.gada

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada aprīlī palielinājies līdz 109,6 punktiem salīdzinājumā ar marta koriģēto rezultātu 108 punktu apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2007.gada augusta, teikts ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Gada laikā POS termināļu skaits Latvijā pieaudzis par 16%

Pērn salīdzinājumā ar 2015.gadu POS termināļu skaits Latvijā ir pieaudzis par 16%, sasniedzot 41 613 termināļus, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Uzmanību - Uz autoceļiem būs redzama bruņoto spēku militārā tehnika - Satraukumam nav pamata

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lido militārās lidmašīnas un helikopteri.

Saskata potenciālu kravu pārvadājumu attīstībā pa Ziemeļu-Dienvidu koridoru

«Azerbaidžāna ir potenciāli nozīmīga Latvijas sadarbības partnere transporta un loģistikas jomā Aizkaukāza reģionā,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jelgavas pašvaldības koalīcija ļauj būvēt Depo Lielupes krastā

Neskatoties uz iesniegumos norādītajām neatbilstībām par Jelgavas lielveikala Depo Lielupes krastā celtniecību, Jelgavas pašvaldības koalīcijas partijas pieņēmusi lēmumu atstāt negrozītu Būvvaldes lēmumu un ļaut būvēt lielveikalu Lielupes krastā.

Latvijas banku sektora peļņa pirmajā ceturksnī - 104,742 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar peļņu 104,742 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Citadele kopā ar Visa izveido jauna zīmola kredītkarti Baltijā

Banka Citadele parakstījusi līgumu par ilgtermiņa sadarbību ar globālu maksājumu tehnoloģiju kompāniju Visa. Līgums paredz ciešu sadarbību pie jaunu un inovatīvu karšu un citu maksājumu produktu izstrādes visās trīs Baltijas valstīs nākamo 6 gadu laikā.

Vienīgā no Baltijas valstīm, kur jauniešu bezdarbs pērn sarucis, bija Lietuva

Latvijā pērn bija augstākais jauniešu bezdarba līmenis Baltijas valstīs, liecina ceturtdien, 27.aprīlī, publiskotie Eiropas Savienības statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas aptver 275 ES reģionus.

Latvijas balzams: Pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas

Komentējot iecerēto akcīzes likmju kāpinājumu stiprajam alkoholam par gandrīz piecām reizēm attiecībā pret iepriekš plānoto, Latvijas balzams vadība norāda, ka pārāk strauja akcīzes celšana var novest pie krīzes gadu situācijas, kad valsts nesaņēma plānotos ienākumus, jo legālo stipro dzērienu tirgus nokritās par 45%.

75% Latvijas vīriešu vairāk uztrauc sirds slimības nekā seksuālo funkciju traucējumi

Lielāko daļu jeb 75% vīriešu sirds un asinsvadu slimības kā potenciāls apdraudējums veselībai uztrauc vairāk nekā seksuālo funkciju traucējumi jeb erektīlā disfunkcija - tā liecina Euroaptiekas un pacientu biedrības ParSirdi.lv veiktā aptauja internetā.

Lauku saimniecībās pieaug apsaimniekotās zemes platība

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

FM sola - nodokļu sloga samazinājumu izjutīs visi valsts iedzīvotāji, iegūstot lielākus ienākumus

Nodokļu politikas reforma padarīs Latviju konkurētspējīgu ar pārējām Baltijas valstīm un pēc reformas Latvijā būs lielākais IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu starp pārējām Baltijas valstīm, sola Finanšu ministrija.

Latvija paraksta līgumu par haubiču iegādi no Austrijas

Parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju par M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu iegādi, tai skaitā uguns vadības un apmācības platformu iegādi.

Šogad Latvijā reģistrēti vairāk nekā 1 500 kūlas ugunsgrēku

Lai gan kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods, šogad reģistrēti jau 1 502 kūlas ugunsgrēki. Šogad uguns dzīvību laupījusi jau 30 cilvēku dzīvības, informē Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests.

Balodis: Nepieciešams paplašināt prezidenta vēlētāju loku

Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa nākusi klajā ar ierosinājumiem izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā. Darba grupā strādājošie deputāti, noslēdzot darbu, vienbalsīgi pieņēmuši atzinumu, kurā rosina veikt atbilstošas izmaiņas Satversmē, BNN informē Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā.

Mediķe: Es vairs negribu pacietīgi skaidrot raudošam bērnam, ka mammai ir jāstrādā

Veselības ministrijas īstenotā radioloģisko izmeklējumu tarifu samazināšana no 1.aprīļa jau radījusi pirmās negatīvās sekas – lai izvairītos no būtiskas atalgojuma samazināšanās, radiologi un radiologu asistenti masveidā pārtrauc valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, informē MFD Veselības grupa.

Tallinā notiek vērienīgas NATO kiberdrošības mācības

Tallinā strādājošais NATO kiberdrošības centrs šonedēļ vada ikgadējās mācības kiberapdraudējumu novēršanas jomā, sadarbojoties ar NATO dalībvalstīm un alianses partnervalstīm, kā arī ar tehnoloģiju uzņēmumiem.

Lietuvā: ES tendence ir finansēt elektrotransportu un dzelzceļu, nevis ceļus

Lietuvas Ceļu administrācija uzskata, ka Eiropas Savienības tendence ir nefinansēt ceļu infrastruktūras attīstību, tā vietā pievēršot vairāk uzmanības elektrotransporta izmantošanai un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tāpēc Lietuvas Ceļu administrācija strādā pie citu finansējuma avotu izpētes, norāda administrācijas direktors Egidijs Skrodenis.

KNAB uzsācis kriminālprocesu par kukuļa pieprasīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par valsts amatpersonas – maksātnespējas administratora, iespējams, koruptīvajām darbībām, kas tika vērstas uz kukuļa pieņemšanu, to pieprasot.

Igaunija: Iepaliekam Latvijai Rail Baltica projektā

Triju Baltijas valstu paveiktais Rail Baltica projektā atšķiras, kamēr Rīgai projektē Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi, Igaunijā vēl nav skaidrības dzelzceļa maršrutu, novērojuši igauņu žurnālisti.

Savarīgākais starpautiskos pārbraucienos - cena, ceļā pavadītais laiks, pieejamie reisi

Šī gada pirmajos trīs mēnešos starptautiskais pasažieru pārvadātājs Lux Express ir apkalpojis 518 855 pasažierus, kas ir par 16,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Vislielākais pieaugums pieredzēts tieši maršrutos pa Baltijas valstīm, kur šogad ceļotāju skaits palielinājies par vienu piekto daļu, BNN vēsta uzņēmumā.

EP deputātus uztrauc Turcijas referendums; Paplašināt prezidenta pilnvaras nav godīgi

Eiropa neaizver durvis Turcijai, taču notikumu attīstība pēdējā laikā vedina lūkoties pēc alternatīvām Turcijas dalībai Eiropas Savienībā, EP deputāti ir sacījuši debatēs ar ES paplašināšanās sarunu komisāru Johannesu Hānu.

Barišņikovu uzņems Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem valsts labā

Saeima ceturtdien, 27.aprīlī, atbalstīja lēmumprojektu par pasaulslavenā mākslinieka Mihaila Barišņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

Nav finansējuma Brīvības pieminekļa restaurācijai

Pieminekļa apkopes un restaurācijas darbu veikšanas termiņš esot pienācis pirms pāris gadiem. Šī vasara esot pēdējais brīdis, lai pieminekli sakoptu pirms Latvijas simtgades pasākumiem. Darbi esot ieplānoti, bet ne Rīgas pašvaldība, ne valsts tiem vēl nav atvēlējusi finansējumu, teikts laikrakstā Latvijas avīze.