bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Rasnačs: 90% atbraucēju vajadzētu būt nosūtītiem atpakaļ uz viņu mītnes valstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tikai vienam no desmit patvēruma meklētājiem ir tiesības palikt Eiropā un iegūt bēgļa statusu, norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Viņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma skaidroja, ka uzņemamo cilvēku skaitam vajadzētu būt desmit reizes mazākam un 90% atbraucēju no Sīrijas, Eritrejas un citām valstīm vajadzētu būt nosūtītiem atpakaļ uz viņu mītnes valstīm, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.

Rasnačs pauda, ka tā vietā, lai uzņemtu jaunus cilvēkus, Eiropai ir jācīnās ar cilvēku tirdzniecības tīkla vadītājiem, kas patvēruma meklētājus nogādā Eiropā.

Viņš par šantāžu nosauca Eiropas Savienības (ES) amatpersonu izteikumus, ka valstis, kuras atteiksies no bēgļu uzņemšanas, varētu zaudēt Eiropas fondu finansējumu. «Šie šantāžas elementi izskan bieži un, ja tos izmanto, tad tas pilnībā sagrauj ES,» klāstīja Rasnačs. Tomēr Latvija neesot viena savā atturībā pret bēgļiem – arī Višegradas grupas (Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija) un pārējās Baltijas valstis nelabprāt grib uzņemt bēgļus un iebilst kvotu sistēmai, kuru piedāvā Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers.

Ministrs noraidīja apgalvojumus, ka Nacionālās apvienības (NA) striktā nostāja varētu sagraut Latvijas valdību. «Galējais variants – NA paliek mazākumā valdībā, taču tas nekādā veidā neietekmē valdības stabilitāti (..),» apgalvoja Rasnačs.

BNN jau vēstīja, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien, 9.septembrī, uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt imigrantus no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Ungārijas rosināts uzņemt 237 bēgļus, no Itālijas – 68, bet no Grieķijas – 221. Tikmēr Lietuvai papildus rosināts uzņemt 780 bēgļus – 101 no Itālijas, 328 no Grieķijas, bet 351 no Ungārijas. Savukārt Igaunijai rosināts uzņemt 373 bēgļus, tostarp 48 no Itālijas, 157 no Grieķijas, bet 168 no Ungārijas.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 šādu cilvēku. Plānots, ka minētie 526 bēgļi Latvijai būs jāuzņem vēl papildus. Līdz ar to kopumā – 776 bēgļi.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers. Viņš arī norādīja, ka vienošanās par bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

«Tie ir 160 000, kas Eiropai ir jāuzņem savās rokās, tas ir jādara obligātā kārtā. Es aicinu [Eiropas] Padomi iekšlietu ministru sanāksmē 14.septembrī vienoties uzņemt 160 000,» pavēstīja Junkers. Viņš vienlaikus brīdināja dalībvalstis neizvēlēties reliģiju kā kritēriju, lemjot par bēgļu uzņemšanu.

«Kad runa ir par bēgļiem, nav reliģijas, nav ticības, nav filozofijas,» sacīja Junkers. «Mēs nešķirojam.» Tāpat viņš pavēstīja, ka EK tuvākajās dienās vērsīsies pret valstīm, kuras nepilda ES tiesību normas par patvēruma meklētājiem. «Tas ir uzticamības jautājums, lai dalībvalstis pildītu starptautiskās un Eiropas tiesības, par kurām esam kopīgi vienojušies,» norādīja Junkers.

EK prezidents arī aicināja atļaut patvēruma meklētājiem strādāt viņu lūgumu izskatīšanas laikā, ko ES normas šobrīd neatļauj. «Es stingri atbalstu ļaut patvēruma meklētājiem strādāt un pelnīt pašiem savu naudu, kad notiek patvēruma piešķiršanas process. Darbs ir cieņas jautājums. Mums ir jādara viss, lai mainītu mūsu nacionālo likumdošanu, lai ļautu strādāt bēgļiem no viņu ierašanās pirmās dienas,» sacīja Junkers.

Viņš arī uzsvēra, ka bēgļu plūsmas radītās problēmas neietekmēs Šengenas sistēmu. «Šīs komisijas mandāta laikā Šengenas sistēma netiks atcelta,» paziņoja Junkers.

Ref: 102.000.102.10671


Pievienot komentāru

  1. GiGa teica:

    par bēgļu krīzes parauga modeli var ņemt arī VVF bērnības pieredzes izklāstīto par bēgļu gaitām pēc 2. PK Vācijā. Bēgļi tika uzņemti, izmitināti bēgļu nometnēs, bet pēc tam viņiem palūgts atrast citu mītnes zemi. Patreiz tas varētu strādāt šādi: pieņemam tikai Sīriešus (jo tur karš), izmitinam nometnēs un paralēli visai pasaule apvienojot spēkus iznīcinam Islāma Valsti. Kā tas izdarīts, nometnēs izmitinātie bēgļi tiek deportēti atpakaļ uz savu valsti. Protams visa pasaule arī palīdz Sīrijai atkopties no kara.
    Protams tas viss prasa konkrētu un ātru saskaņotu rīcību.
    Un lūdzu – nekādu Eritreju, Afganistānu un Somāliju! Tie visi ir ekonomiski veiksmīgākas vai demokrātiskākas mītnes zemes meklētāji. Lai tad arī tādu paši savās valstīs arī veido.
    Faktiski ekonomisko bēgļu krīze daļēji ir globālās informētības sekas. Cilvēki arī nelabvēlīgās ekonomikas un deomokrātiju teritorijās 21. gs. pateicoties internetam ir informēti par ekonomisko situāciju citur un tā vietā lai risinātu to savā valstī izvēlās migrēt uz attīstītām ekonomikām un demokrātijām.

    +1 0 -1 0

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.