Lai gan pagaidām esot mazas iespējas Nacionālajai apvienībai (NA) un Progresīvajiem vienoties par kopīgu darbu valdībā, abas partijas turpina paust vēlmi iekļauties un strādāt jaunajā valdošajā koalīcijā.
Savstarpējās antipātijas varētu nozīmēt, ka topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.
Šodien pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās ar piecām partijām NA politiķis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle lēsa, ka Jaunās vienotības (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Progresīvo tuvināšanās esot notikusi tikai uz konkrēto politisko situāciju – prezidenta vēlēšanām, kas jau esot pagājusi.
Zīle atsaucās uz JV Ministru prezidenta amata kandidātes, labklājības ministres Evikas Siliņas (JV) pausto, ka sarunas par jauno valdību sākas no “baltas lapas”.
Reizē NA politiķis uzsvēra ideoloģiskās domstarpības ar Progresīvajiem un viņa vērojumiem, ka ideoloģiski atšķirīgas valdības pamazām iekšēji brūk.
Progresīvo līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs, vaicāts, kurai no abām partijām būtu reālākas iespējas strādāt valdībā un kurai nonākt opozīcijā, norādīja, ka tas ir sarunu jautājums.
Šuvajevs piekrita tam, ka nepieciešams izveidot valdību pēc iespējas ātrāk.
“Lēmumiem zināmā mērā jāsākas no “baltas lapas”, bet tā kā iepriekšējas iestrādes ir bijušas, esam labās starta pozīcijās,” sacīja Šuvajevs.
Tāpat viņš norādīja, ka Progresīvie ir gatavi sēsties pie valdības veidošanas galda, tiklīdz prezidents nominēs premjera kandidātu.
Viņš norādīja, ka iespējas izveidot četru partiju koalīciju ir ļoti labas.
Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien ar piecām partijām turpināja sarunas par plašas jaunās valdības koalīcijas izveides iespējām.
Pagaidām vienīgā Ministru prezidenta amatam publiski pieteiktā kandidāte ir labklājības ministre Evika Siliņa (JV), kuru amatam virza JV.
Pēc līdzšinējām sarunām JV ir paudusi gatavību uzņemties valdības vadīšanu, kā iespējamo koalīcijas “kodolu” sākotnēji minot JV, ZZS un Progresīvos, tomēr vēlāk paužot, ka vēloties maksimāli plašas koalīcijas izveidi.
ZZS un Progresīvo politiķi ir pieļāvuši atbalstu Siliņai, ja partijas spēs vienoties par paveicamajiem darbiem, AS ir bijusi skeptiskāka nostāja, vairāk atbalstot līdzšinējo koalīcijas modeli ar JV, AS un NA, taču pilnībā neizslēdzot arī dalību cita sastāva koalīcijā, savukārt NA ir ieņēmusi pavisam noraidošu pozīciju, neatbalstot iešanu vienā valdībā ar Progresīvajiem.
Jau vēstīts, ka JV pārstāvis Krišjānis Kariņš 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS – 16, bet Progresīvajiem – 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
AS ir 15 parlamentārieši un NA – 13 deputātu vietas.
Partijai Stabilitātei ir desmit mandāti un Latvija pirmajā vietā – astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.