bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Reirs: 2015.gads bijis sarežģīts, tomēr veiksmīgs gads

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas ekonomikai 2015. ir bijis sarežģīts, tomēr kopumā veiksmīgs gads. Par spīti nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies līdz 2,7% (gada pirmajos trīs ceturkšņos), kamēr iepriekšējā gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija audzis par 2,4%, novērtējot aizvadīto gadu, saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš atzīmē, ka Latvijas eksportētāji 2015.gadā veiksmīgi pārvarējuši Krievijas ieviestās sankcijas un kopējo pieprasījuma kritumu recesijas skartajā kaimiņvalstī.

Lai gan preču eksports uz Krieviju gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par 24,4%, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spējusi palielināt kopējo eksporta apjomu. Deviņos mēnešos tas audzis par 2%.

Kopumā gads esot bijis arī labs Latvijas ražotājiem. Pēc divu gadu pārtraukuma martā darbu atsāka lielākais metāla ražošanas uzņēmums Liepājas Metalurgs. Lai gan tā ražošanas apjomi ir mazāki nekā iepriekš un problēmas uzņēmuma darbībā nav pilnībā pārvarētas, tas kļuva par vienu no stimuliem ražošanas apjomu kāpumam apstrādes rūpniecībā, kas gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās par 4,1%.

Labus rezultātus visa 2015.gada garumā turpināja rādīt Latvijas kokapstrādes nozare. Savukārt augsto tehnoloģiju jomā ar izciliem pieauguma tempiem priecēja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji. Lauksaimnieki 2015.gadā izaudzēja labības rekordražu, kamēr ne tik labi veicās transporta nozarei. Tā piedzīvoja gan Krievijas tranzīta samazinājumu, gan neskaidrību par nacionālās aviokompānijas “airBaltic” nākotni un saspringtus tās investora meklējumus.

Atspoguļojot iepriekšējo gadu ekonomikas izaugsmi, 2015.gadā turpinājās jūtams iedzīvotāju ienākumu pieaugums. Līdzās vidējās algas kāpumam par 6,6% gada pirmajos deviņos mēnešos iedzīvotāju pirktspēju vēl papildus palielināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšana un ļoti zemā inflācija. Tā rezultātā strādājošo reālā alga 2015.gada deviņos mēnešos palielinājās jau par 7,1%, un apstākļos, kad ārējais pieprasījums saglabājās vājš, par ekonomiskās izaugsmes nodrošinātāju nostiprinājās privātais patēriņš.

ES fondu investīcijas jaunajā plānošanas periodā

Jāatzīmē, ka 2015.gadā noslēdzas arī Eiropas Savienības (ES) fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošana. Pateicoties efektīvai pārvaldībai un risku vadībai visa plānošanas perioda laikā, prognozējams, ka Latvija budžeta ieņēmumos no Eiropas Komisijas saņems ES fondu finansējumu pilnā apmērā, saka Reirs.

Paralēli ir uzsākts arī 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periods. Tā pirmajos nepilnos divos gados, tas ir līdz 2015.gada 31.novembrim, Latvijā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 387,96 miljonu eiro apmērā. Jau šobrīd Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 17 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu 284,57 miljonu eiro apmērā, ieguldot ES finansējumu ceļu infrastruktūras sakārtošanā, plūdu risku novēršanā, nodarbinātības veicināšanā, jauniešu iesaistē izglītībā un darba tirgū, kā arī sociālās iekļaušanas jomā.

Ārējās vides ietekme uz ekonomiku

Latvijai un visai pasaulei būtiski notikumi pagājušajā gadā norisinājās ārējos tirgos. Visa 2015.gada laikā Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmēja ģeopolitiskais saspīlējums starp Krieviju un Ukrainu, Krievijas un ES savstarpējās sankcijas, kā arī Krievijas rubļa kritums un ekonomikas recesija. Lai gan ekonomikas izaugsme ES un eirozonā 2015.gadā paātrinājās, gada pirmajā pusē eirozonu satricināja Grieķijas maksātnespējas krīze, bet jau vasarā iezīmējās nekontrolētās imigrācijas problēma, kas lika uz laiku ierobežot Šengenas zonas darbību. Savukārt pasaules ekonomiku kopumā skāra Ķīnas ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās un krasās svārstības šīs valsts fondu tirgos.

Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, ko radīja Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī pieaugošo drošības nozīmi visā Eiropā, Latvijas valdība 2015.gadā par prioritārajiem noteica izdevumus valsts sociālajai un nacionālajai drošībai. Tāpat valdība lielu vērību pievērsa sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, un no 2015.gada 1.janvāra minimālā alga pieauga no 320 uz 360 eiro, tādējādi sekmējot vienlīdzīgākus ienākumus sabiedrībā.

Līdz ar lēno pasaules ekonomikas izaugsmi, augsto krājumu līmeni un augošajiem ieguves apjomiem nepieredzēti strauju kritumu piedzīvoja naftas cenas. Lejupslīdei sākoties jau 2014.gada vasarā, naftas cenas pēdējā gada laikā nokritās par vairāk nekā 60%. Augustā ASV jēlnaftas cena pirmo reizi kopš 2009.gada noslīdēja zem 40 dolāriem par barelu un tuvu pēdējo sešu gadu zemākajam līmenim saglabājas arī 2015.gada beigās. Naftas cenu kritums izraisīja arī citu energoresursu, kā arī izejvielu preču cenu pazemināšanos pasaules biržās, kā rezultātā gada inflācija Latvijā 2015.gadā būs aptuveni 0,2% līmenī, bet vairākos mēnešos bija pat vērojams cenu samazinājums. Krasas svārstības 2015.gadā piedzīvoja arī valūtas tirgi, kur eiro kurss attiecībā pret dolāru noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 12 gadu laikā.

Budžets un ekonomikas attīstības prognozes 2016.gadā

«No pozitīvās puses raugoties, jāsaka, ka Eiropas ekonomikas atkopšanās pakāpeniski kļūst straujāka. To veicinās gan Eiropas Centrālās bankas monetārās stimulēšanas pasākumi, gan Latvijas prezidentūras laikā iedarbinātais plāns investīciju veicināšanai Eiropā. Izaugsmi veicinošs attīstītajām valstīm ir arī energoresursu cenu kritums, kā arī īpaši eirozonā – valūtas kursa kritums, kas palielina Eiropā ražoto preču eksportu,» teic finanšu minstrs.

Lai gan 2015.gada ekonomiskās norises nav viennozīmīgas, Reirs uzsver, ka pasaules vadošo institūciju eksperti vienprātīgi paredz, ka 2016.gadā pasaules kopējā ekonomiskā izaugsme kļūs straujāka. Tas vienlīdz attieksies gan uz attīstītajām valstīm, gan attīstības valstīm, kuru izaugsmi 2015.gadā negatīvi ietekmēja izejvielu cenu kritums.

Saeima 2015.gada 30.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2016.gada valsts budžeta likumu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumu. Tāpat kā 2015.gadā arī 2016.gadā budžeta prioritārās jomas ir valsts iekšējā un ārējā drošība. Vienlaikus 2016.gada valsts ieņēmumu un izdevumu plāns veidots atbildīgi un pārdomāti – par svarīgākajām prioritātēm nosakot mūsu valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu.

Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu 2016.gada izdevumiem, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Tādējādi nozaru ministrijas veica līdzšinējo izdevumu optimizāciju un lietderības vērtējumu. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016.gadā papildu piešķirti – 0,5% no IKP (122,1 milj. eiro), 2017.gadā – 0,6% no IKP (169,8 milj. eiro) un 2018.gadā – 0,7% no IKP (216,6 milj. eiro), pamatā finansējumu novirzot iekšējai un ārējai drošībai. Tas, izvērtējot ģeopolitisko nestabilitāti, rada pārliecību gan valsts iedzīvotājiem, gan sabiedrotajiem par valsts nopietno attieksmi pret savu drošību.

Ja salīdzinām 2015.gada valsts budžetu ar 2016.gada valsts budžetu, tad izdevumi nākamgad būs pieauguši par 2,9 %, savukārt ieņēmumi pieaugs par 2,0 %. Viss šis pieaugums novirzīts prioritārajām nozarēm. Piemēram, finansējums valsts aizsardzībai jau 2018.gadā sasniegs 2% no IKP. Tāpat finansējuma pieaugums 2016.gadā paredzēts profesionālajai izglītībai, zinātnei, pašvaldību autoceļu uzturēšanai un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai.

Līdz ar situācijas uzlabošanos ārējā vidē un straujāku pasaules ekonomikas izaugsmi Finanšu ministrija sagaida, ka arī Latvijā ekonomikas izaugsme 2016.gadā paātrināsies, iekšzemes kopprodukta pieaugumam sasniedzot 3%. Tāpat arī ekonomikas izaugsme kļūs sabalansētāka starp iekšējo un ārējo pieprasījumu, un līdzās jau vairākus gadus spēcīgi augošajam privātajam patēriņam lielāku devumu ekonomikā sniegs eksports. Tomēr jāatzīst, ka riski ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti. Bez jau iezīmētajiem ārējiem riskiem Latvijas ekonomiku var negatīvi ietekmēt arī vietējās norises, tostarp darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un zemais investīciju līmenis, kā arī pārāk straujš un produktivitātei neatbilstošs darbaspēka izmaksu kāpums.

Lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu ilgtspējīga un vairāk balstīta uz produktivitātes kāpumu, svarīgi ir turpināt iesāktās strukturālās reformas. Tām ir jākļūst vēl fokusētākām uz konkrētu mērķu sasniegšanu.

Ref:103.000.103.9129


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.