bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 26.03.2017 | Vārda dienas: Eiženija, Ženija
LatviaLatvija

Reirs: 2015.gads bijis sarežģīts, tomēr veiksmīgs gads

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas ekonomikai 2015. ir bijis sarežģīts, tomēr kopumā veiksmīgs gads. Par spīti nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies līdz 2,7% (gada pirmajos trīs ceturkšņos), kamēr iepriekšējā gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija audzis par 2,4%, novērtējot aizvadīto gadu, saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš atzīmē, ka Latvijas eksportētāji 2015.gadā veiksmīgi pārvarējuši Krievijas ieviestās sankcijas un kopējo pieprasījuma kritumu recesijas skartajā kaimiņvalstī.

Lai gan preču eksports uz Krieviju gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par 24,4%, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spējusi palielināt kopējo eksporta apjomu. Deviņos mēnešos tas audzis par 2%.

Kopumā gads esot bijis arī labs Latvijas ražotājiem. Pēc divu gadu pārtraukuma martā darbu atsāka lielākais metāla ražošanas uzņēmums Liepājas Metalurgs. Lai gan tā ražošanas apjomi ir mazāki nekā iepriekš un problēmas uzņēmuma darbībā nav pilnībā pārvarētas, tas kļuva par vienu no stimuliem ražošanas apjomu kāpumam apstrādes rūpniecībā, kas gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās par 4,1%.

Labus rezultātus visa 2015.gada garumā turpināja rādīt Latvijas kokapstrādes nozare. Savukārt augsto tehnoloģiju jomā ar izciliem pieauguma tempiem priecēja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji. Lauksaimnieki 2015.gadā izaudzēja labības rekordražu, kamēr ne tik labi veicās transporta nozarei. Tā piedzīvoja gan Krievijas tranzīta samazinājumu, gan neskaidrību par nacionālās aviokompānijas “airBaltic” nākotni un saspringtus tās investora meklējumus.

Atspoguļojot iepriekšējo gadu ekonomikas izaugsmi, 2015.gadā turpinājās jūtams iedzīvotāju ienākumu pieaugums. Līdzās vidējās algas kāpumam par 6,6% gada pirmajos deviņos mēnešos iedzīvotāju pirktspēju vēl papildus palielināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšana un ļoti zemā inflācija. Tā rezultātā strādājošo reālā alga 2015.gada deviņos mēnešos palielinājās jau par 7,1%, un apstākļos, kad ārējais pieprasījums saglabājās vājš, par ekonomiskās izaugsmes nodrošinātāju nostiprinājās privātais patēriņš.

ES fondu investīcijas jaunajā plānošanas periodā

Jāatzīmē, ka 2015.gadā noslēdzas arī Eiropas Savienības (ES) fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošana. Pateicoties efektīvai pārvaldībai un risku vadībai visa plānošanas perioda laikā, prognozējams, ka Latvija budžeta ieņēmumos no Eiropas Komisijas saņems ES fondu finansējumu pilnā apmērā, saka Reirs.

Paralēli ir uzsākts arī 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periods. Tā pirmajos nepilnos divos gados, tas ir līdz 2015.gada 31.novembrim, Latvijā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 387,96 miljonu eiro apmērā. Jau šobrīd Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 17 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu 284,57 miljonu eiro apmērā, ieguldot ES finansējumu ceļu infrastruktūras sakārtošanā, plūdu risku novēršanā, nodarbinātības veicināšanā, jauniešu iesaistē izglītībā un darba tirgū, kā arī sociālās iekļaušanas jomā.

Ārējās vides ietekme uz ekonomiku

Latvijai un visai pasaulei būtiski notikumi pagājušajā gadā norisinājās ārējos tirgos. Visa 2015.gada laikā Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmēja ģeopolitiskais saspīlējums starp Krieviju un Ukrainu, Krievijas un ES savstarpējās sankcijas, kā arī Krievijas rubļa kritums un ekonomikas recesija. Lai gan ekonomikas izaugsme ES un eirozonā 2015.gadā paātrinājās, gada pirmajā pusē eirozonu satricināja Grieķijas maksātnespējas krīze, bet jau vasarā iezīmējās nekontrolētās imigrācijas problēma, kas lika uz laiku ierobežot Šengenas zonas darbību. Savukārt pasaules ekonomiku kopumā skāra Ķīnas ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās un krasās svārstības šīs valsts fondu tirgos.

Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, ko radīja Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī pieaugošo drošības nozīmi visā Eiropā, Latvijas valdība 2015.gadā par prioritārajiem noteica izdevumus valsts sociālajai un nacionālajai drošībai. Tāpat valdība lielu vērību pievērsa sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, un no 2015.gada 1.janvāra minimālā alga pieauga no 320 uz 360 eiro, tādējādi sekmējot vienlīdzīgākus ienākumus sabiedrībā.

Līdz ar lēno pasaules ekonomikas izaugsmi, augsto krājumu līmeni un augošajiem ieguves apjomiem nepieredzēti strauju kritumu piedzīvoja naftas cenas. Lejupslīdei sākoties jau 2014.gada vasarā, naftas cenas pēdējā gada laikā nokritās par vairāk nekā 60%. Augustā ASV jēlnaftas cena pirmo reizi kopš 2009.gada noslīdēja zem 40 dolāriem par barelu un tuvu pēdējo sešu gadu zemākajam līmenim saglabājas arī 2015.gada beigās. Naftas cenu kritums izraisīja arī citu energoresursu, kā arī izejvielu preču cenu pazemināšanos pasaules biržās, kā rezultātā gada inflācija Latvijā 2015.gadā būs aptuveni 0,2% līmenī, bet vairākos mēnešos bija pat vērojams cenu samazinājums. Krasas svārstības 2015.gadā piedzīvoja arī valūtas tirgi, kur eiro kurss attiecībā pret dolāru noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 12 gadu laikā.

Budžets un ekonomikas attīstības prognozes 2016.gadā

«No pozitīvās puses raugoties, jāsaka, ka Eiropas ekonomikas atkopšanās pakāpeniski kļūst straujāka. To veicinās gan Eiropas Centrālās bankas monetārās stimulēšanas pasākumi, gan Latvijas prezidentūras laikā iedarbinātais plāns investīciju veicināšanai Eiropā. Izaugsmi veicinošs attīstītajām valstīm ir arī energoresursu cenu kritums, kā arī īpaši eirozonā – valūtas kursa kritums, kas palielina Eiropā ražoto preču eksportu,» teic finanšu minstrs.

Lai gan 2015.gada ekonomiskās norises nav viennozīmīgas, Reirs uzsver, ka pasaules vadošo institūciju eksperti vienprātīgi paredz, ka 2016.gadā pasaules kopējā ekonomiskā izaugsme kļūs straujāka. Tas vienlīdz attieksies gan uz attīstītajām valstīm, gan attīstības valstīm, kuru izaugsmi 2015.gadā negatīvi ietekmēja izejvielu cenu kritums.

Saeima 2015.gada 30.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2016.gada valsts budžeta likumu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumu. Tāpat kā 2015.gadā arī 2016.gadā budžeta prioritārās jomas ir valsts iekšējā un ārējā drošība. Vienlaikus 2016.gada valsts ieņēmumu un izdevumu plāns veidots atbildīgi un pārdomāti – par svarīgākajām prioritātēm nosakot mūsu valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu.

Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu 2016.gada izdevumiem, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Tādējādi nozaru ministrijas veica līdzšinējo izdevumu optimizāciju un lietderības vērtējumu. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016.gadā papildu piešķirti – 0,5% no IKP (122,1 milj. eiro), 2017.gadā – 0,6% no IKP (169,8 milj. eiro) un 2018.gadā – 0,7% no IKP (216,6 milj. eiro), pamatā finansējumu novirzot iekšējai un ārējai drošībai. Tas, izvērtējot ģeopolitisko nestabilitāti, rada pārliecību gan valsts iedzīvotājiem, gan sabiedrotajiem par valsts nopietno attieksmi pret savu drošību.

Ja salīdzinām 2015.gada valsts budžetu ar 2016.gada valsts budžetu, tad izdevumi nākamgad būs pieauguši par 2,9 %, savukārt ieņēmumi pieaugs par 2,0 %. Viss šis pieaugums novirzīts prioritārajām nozarēm. Piemēram, finansējums valsts aizsardzībai jau 2018.gadā sasniegs 2% no IKP. Tāpat finansējuma pieaugums 2016.gadā paredzēts profesionālajai izglītībai, zinātnei, pašvaldību autoceļu uzturēšanai un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai.

Līdz ar situācijas uzlabošanos ārējā vidē un straujāku pasaules ekonomikas izaugsmi Finanšu ministrija sagaida, ka arī Latvijā ekonomikas izaugsme 2016.gadā paātrināsies, iekšzemes kopprodukta pieaugumam sasniedzot 3%. Tāpat arī ekonomikas izaugsme kļūs sabalansētāka starp iekšējo un ārējo pieprasījumu, un līdzās jau vairākus gadus spēcīgi augošajam privātajam patēriņam lielāku devumu ekonomikā sniegs eksports. Tomēr jāatzīst, ka riski ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti. Bez jau iezīmētajiem ārējiem riskiem Latvijas ekonomiku var negatīvi ietekmēt arī vietējās norises, tostarp darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un zemais investīciju līmenis, kā arī pārāk straujš un produktivitātei neatbilstošs darbaspēka izmaksu kāpums.

Lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu ilgtspējīga un vairāk balstīta uz produktivitātes kāpumu, svarīgi ir turpināt iesāktās strukturālās reformas. Tām ir jākļūst vēl fokusētākām uz konkrētu mērķu sasniegšanu.

Ref:103.000.103.9129


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.