bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Reirs: 2015.gads bijis sarežģīts, tomēr veiksmīgs gads

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas ekonomikai 2015. ir bijis sarežģīts, tomēr kopumā veiksmīgs gads. Par spīti nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies līdz 2,7% (gada pirmajos trīs ceturkšņos), kamēr iepriekšējā gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija audzis par 2,4%, novērtējot aizvadīto gadu, saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš atzīmē, ka Latvijas eksportētāji 2015.gadā veiksmīgi pārvarējuši Krievijas ieviestās sankcijas un kopējo pieprasījuma kritumu recesijas skartajā kaimiņvalstī.

Lai gan preču eksports uz Krieviju gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par 24,4%, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spējusi palielināt kopējo eksporta apjomu. Deviņos mēnešos tas audzis par 2%.

Kopumā gads esot bijis arī labs Latvijas ražotājiem. Pēc divu gadu pārtraukuma martā darbu atsāka lielākais metāla ražošanas uzņēmums Liepājas Metalurgs. Lai gan tā ražošanas apjomi ir mazāki nekā iepriekš un problēmas uzņēmuma darbībā nav pilnībā pārvarētas, tas kļuva par vienu no stimuliem ražošanas apjomu kāpumam apstrādes rūpniecībā, kas gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās par 4,1%.

Labus rezultātus visa 2015.gada garumā turpināja rādīt Latvijas kokapstrādes nozare. Savukārt augsto tehnoloģiju jomā ar izciliem pieauguma tempiem priecēja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji. Lauksaimnieki 2015.gadā izaudzēja labības rekordražu, kamēr ne tik labi veicās transporta nozarei. Tā piedzīvoja gan Krievijas tranzīta samazinājumu, gan neskaidrību par nacionālās aviokompānijas “airBaltic” nākotni un saspringtus tās investora meklējumus.

Atspoguļojot iepriekšējo gadu ekonomikas izaugsmi, 2015.gadā turpinājās jūtams iedzīvotāju ienākumu pieaugums. Līdzās vidējās algas kāpumam par 6,6% gada pirmajos deviņos mēnešos iedzīvotāju pirktspēju vēl papildus palielināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšana un ļoti zemā inflācija. Tā rezultātā strādājošo reālā alga 2015.gada deviņos mēnešos palielinājās jau par 7,1%, un apstākļos, kad ārējais pieprasījums saglabājās vājš, par ekonomiskās izaugsmes nodrošinātāju nostiprinājās privātais patēriņš.

ES fondu investīcijas jaunajā plānošanas periodā

Jāatzīmē, ka 2015.gadā noslēdzas arī Eiropas Savienības (ES) fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošana. Pateicoties efektīvai pārvaldībai un risku vadībai visa plānošanas perioda laikā, prognozējams, ka Latvija budžeta ieņēmumos no Eiropas Komisijas saņems ES fondu finansējumu pilnā apmērā, saka Reirs.

Paralēli ir uzsākts arī 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periods. Tā pirmajos nepilnos divos gados, tas ir līdz 2015.gada 31.novembrim, Latvijā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 387,96 miljonu eiro apmērā. Jau šobrīd Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 17 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu 284,57 miljonu eiro apmērā, ieguldot ES finansējumu ceļu infrastruktūras sakārtošanā, plūdu risku novēršanā, nodarbinātības veicināšanā, jauniešu iesaistē izglītībā un darba tirgū, kā arī sociālās iekļaušanas jomā.

Ārējās vides ietekme uz ekonomiku

Latvijai un visai pasaulei būtiski notikumi pagājušajā gadā norisinājās ārējos tirgos. Visa 2015.gada laikā Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmēja ģeopolitiskais saspīlējums starp Krieviju un Ukrainu, Krievijas un ES savstarpējās sankcijas, kā arī Krievijas rubļa kritums un ekonomikas recesija. Lai gan ekonomikas izaugsme ES un eirozonā 2015.gadā paātrinājās, gada pirmajā pusē eirozonu satricināja Grieķijas maksātnespējas krīze, bet jau vasarā iezīmējās nekontrolētās imigrācijas problēma, kas lika uz laiku ierobežot Šengenas zonas darbību. Savukārt pasaules ekonomiku kopumā skāra Ķīnas ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās un krasās svārstības šīs valsts fondu tirgos.

Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, ko radīja Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī pieaugošo drošības nozīmi visā Eiropā, Latvijas valdība 2015.gadā par prioritārajiem noteica izdevumus valsts sociālajai un nacionālajai drošībai. Tāpat valdība lielu vērību pievērsa sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, un no 2015.gada 1.janvāra minimālā alga pieauga no 320 uz 360 eiro, tādējādi sekmējot vienlīdzīgākus ienākumus sabiedrībā.

Līdz ar lēno pasaules ekonomikas izaugsmi, augsto krājumu līmeni un augošajiem ieguves apjomiem nepieredzēti strauju kritumu piedzīvoja naftas cenas. Lejupslīdei sākoties jau 2014.gada vasarā, naftas cenas pēdējā gada laikā nokritās par vairāk nekā 60%. Augustā ASV jēlnaftas cena pirmo reizi kopš 2009.gada noslīdēja zem 40 dolāriem par barelu un tuvu pēdējo sešu gadu zemākajam līmenim saglabājas arī 2015.gada beigās. Naftas cenu kritums izraisīja arī citu energoresursu, kā arī izejvielu preču cenu pazemināšanos pasaules biržās, kā rezultātā gada inflācija Latvijā 2015.gadā būs aptuveni 0,2% līmenī, bet vairākos mēnešos bija pat vērojams cenu samazinājums. Krasas svārstības 2015.gadā piedzīvoja arī valūtas tirgi, kur eiro kurss attiecībā pret dolāru noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 12 gadu laikā.

Budžets un ekonomikas attīstības prognozes 2016.gadā

«No pozitīvās puses raugoties, jāsaka, ka Eiropas ekonomikas atkopšanās pakāpeniski kļūst straujāka. To veicinās gan Eiropas Centrālās bankas monetārās stimulēšanas pasākumi, gan Latvijas prezidentūras laikā iedarbinātais plāns investīciju veicināšanai Eiropā. Izaugsmi veicinošs attīstītajām valstīm ir arī energoresursu cenu kritums, kā arī īpaši eirozonā – valūtas kursa kritums, kas palielina Eiropā ražoto preču eksportu,» teic finanšu minstrs.

Lai gan 2015.gada ekonomiskās norises nav viennozīmīgas, Reirs uzsver, ka pasaules vadošo institūciju eksperti vienprātīgi paredz, ka 2016.gadā pasaules kopējā ekonomiskā izaugsme kļūs straujāka. Tas vienlīdz attieksies gan uz attīstītajām valstīm, gan attīstības valstīm, kuru izaugsmi 2015.gadā negatīvi ietekmēja izejvielu cenu kritums.

Saeima 2015.gada 30.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2016.gada valsts budžeta likumu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumu. Tāpat kā 2015.gadā arī 2016.gadā budžeta prioritārās jomas ir valsts iekšējā un ārējā drošība. Vienlaikus 2016.gada valsts ieņēmumu un izdevumu plāns veidots atbildīgi un pārdomāti – par svarīgākajām prioritātēm nosakot mūsu valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu.

Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu 2016.gada izdevumiem, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Tādējādi nozaru ministrijas veica līdzšinējo izdevumu optimizāciju un lietderības vērtējumu. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016.gadā papildu piešķirti – 0,5% no IKP (122,1 milj. eiro), 2017.gadā – 0,6% no IKP (169,8 milj. eiro) un 2018.gadā – 0,7% no IKP (216,6 milj. eiro), pamatā finansējumu novirzot iekšējai un ārējai drošībai. Tas, izvērtējot ģeopolitisko nestabilitāti, rada pārliecību gan valsts iedzīvotājiem, gan sabiedrotajiem par valsts nopietno attieksmi pret savu drošību.

Ja salīdzinām 2015.gada valsts budžetu ar 2016.gada valsts budžetu, tad izdevumi nākamgad būs pieauguši par 2,9 %, savukārt ieņēmumi pieaugs par 2,0 %. Viss šis pieaugums novirzīts prioritārajām nozarēm. Piemēram, finansējums valsts aizsardzībai jau 2018.gadā sasniegs 2% no IKP. Tāpat finansējuma pieaugums 2016.gadā paredzēts profesionālajai izglītībai, zinātnei, pašvaldību autoceļu uzturēšanai un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai.

Līdz ar situācijas uzlabošanos ārējā vidē un straujāku pasaules ekonomikas izaugsmi Finanšu ministrija sagaida, ka arī Latvijā ekonomikas izaugsme 2016.gadā paātrināsies, iekšzemes kopprodukta pieaugumam sasniedzot 3%. Tāpat arī ekonomikas izaugsme kļūs sabalansētāka starp iekšējo un ārējo pieprasījumu, un līdzās jau vairākus gadus spēcīgi augošajam privātajam patēriņam lielāku devumu ekonomikā sniegs eksports. Tomēr jāatzīst, ka riski ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti. Bez jau iezīmētajiem ārējiem riskiem Latvijas ekonomiku var negatīvi ietekmēt arī vietējās norises, tostarp darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un zemais investīciju līmenis, kā arī pārāk straujš un produktivitātei neatbilstošs darbaspēka izmaksu kāpums.

Lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu ilgtspējīga un vairāk balstīta uz produktivitātes kāpumu, svarīgi ir turpināt iesāktās strukturālās reformas. Tām ir jākļūst vēl fokusētākām uz konkrētu mērķu sasniegšanu.

Ref:103.000.103.9129


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.