bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.05.2017 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Reirs: 2015.gads bijis sarežģīts, tomēr veiksmīgs gads

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas ekonomikai 2015. ir bijis sarežģīts, tomēr kopumā veiksmīgs gads. Par spīti nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies līdz 2,7% (gada pirmajos trīs ceturkšņos), kamēr iepriekšējā gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija audzis par 2,4%, novērtējot aizvadīto gadu, saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš atzīmē, ka Latvijas eksportētāji 2015.gadā veiksmīgi pārvarējuši Krievijas ieviestās sankcijas un kopējo pieprasījuma kritumu recesijas skartajā kaimiņvalstī.

Lai gan preču eksports uz Krieviju gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par 24,4%, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spējusi palielināt kopējo eksporta apjomu. Deviņos mēnešos tas audzis par 2%.

Kopumā gads esot bijis arī labs Latvijas ražotājiem. Pēc divu gadu pārtraukuma martā darbu atsāka lielākais metāla ražošanas uzņēmums Liepājas Metalurgs. Lai gan tā ražošanas apjomi ir mazāki nekā iepriekš un problēmas uzņēmuma darbībā nav pilnībā pārvarētas, tas kļuva par vienu no stimuliem ražošanas apjomu kāpumam apstrādes rūpniecībā, kas gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās par 4,1%.

Labus rezultātus visa 2015.gada garumā turpināja rādīt Latvijas kokapstrādes nozare. Savukārt augsto tehnoloģiju jomā ar izciliem pieauguma tempiem priecēja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji. Lauksaimnieki 2015.gadā izaudzēja labības rekordražu, kamēr ne tik labi veicās transporta nozarei. Tā piedzīvoja gan Krievijas tranzīta samazinājumu, gan neskaidrību par nacionālās aviokompānijas “airBaltic” nākotni un saspringtus tās investora meklējumus.

Atspoguļojot iepriekšējo gadu ekonomikas izaugsmi, 2015.gadā turpinājās jūtams iedzīvotāju ienākumu pieaugums. Līdzās vidējās algas kāpumam par 6,6% gada pirmajos deviņos mēnešos iedzīvotāju pirktspēju vēl papildus palielināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšana un ļoti zemā inflācija. Tā rezultātā strādājošo reālā alga 2015.gada deviņos mēnešos palielinājās jau par 7,1%, un apstākļos, kad ārējais pieprasījums saglabājās vājš, par ekonomiskās izaugsmes nodrošinātāju nostiprinājās privātais patēriņš.

ES fondu investīcijas jaunajā plānošanas periodā

Jāatzīmē, ka 2015.gadā noslēdzas arī Eiropas Savienības (ES) fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošana. Pateicoties efektīvai pārvaldībai un risku vadībai visa plānošanas perioda laikā, prognozējams, ka Latvija budžeta ieņēmumos no Eiropas Komisijas saņems ES fondu finansējumu pilnā apmērā, saka Reirs.

Paralēli ir uzsākts arī 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periods. Tā pirmajos nepilnos divos gados, tas ir līdz 2015.gada 31.novembrim, Latvijā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 387,96 miljonu eiro apmērā. Jau šobrīd Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 17 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu 284,57 miljonu eiro apmērā, ieguldot ES finansējumu ceļu infrastruktūras sakārtošanā, plūdu risku novēršanā, nodarbinātības veicināšanā, jauniešu iesaistē izglītībā un darba tirgū, kā arī sociālās iekļaušanas jomā.

Ārējās vides ietekme uz ekonomiku

Latvijai un visai pasaulei būtiski notikumi pagājušajā gadā norisinājās ārējos tirgos. Visa 2015.gada laikā Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmēja ģeopolitiskais saspīlējums starp Krieviju un Ukrainu, Krievijas un ES savstarpējās sankcijas, kā arī Krievijas rubļa kritums un ekonomikas recesija. Lai gan ekonomikas izaugsme ES un eirozonā 2015.gadā paātrinājās, gada pirmajā pusē eirozonu satricināja Grieķijas maksātnespējas krīze, bet jau vasarā iezīmējās nekontrolētās imigrācijas problēma, kas lika uz laiku ierobežot Šengenas zonas darbību. Savukārt pasaules ekonomiku kopumā skāra Ķīnas ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās un krasās svārstības šīs valsts fondu tirgos.

Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, ko radīja Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī pieaugošo drošības nozīmi visā Eiropā, Latvijas valdība 2015.gadā par prioritārajiem noteica izdevumus valsts sociālajai un nacionālajai drošībai. Tāpat valdība lielu vērību pievērsa sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, un no 2015.gada 1.janvāra minimālā alga pieauga no 320 uz 360 eiro, tādējādi sekmējot vienlīdzīgākus ienākumus sabiedrībā.

Līdz ar lēno pasaules ekonomikas izaugsmi, augsto krājumu līmeni un augošajiem ieguves apjomiem nepieredzēti strauju kritumu piedzīvoja naftas cenas. Lejupslīdei sākoties jau 2014.gada vasarā, naftas cenas pēdējā gada laikā nokritās par vairāk nekā 60%. Augustā ASV jēlnaftas cena pirmo reizi kopš 2009.gada noslīdēja zem 40 dolāriem par barelu un tuvu pēdējo sešu gadu zemākajam līmenim saglabājas arī 2015.gada beigās. Naftas cenu kritums izraisīja arī citu energoresursu, kā arī izejvielu preču cenu pazemināšanos pasaules biržās, kā rezultātā gada inflācija Latvijā 2015.gadā būs aptuveni 0,2% līmenī, bet vairākos mēnešos bija pat vērojams cenu samazinājums. Krasas svārstības 2015.gadā piedzīvoja arī valūtas tirgi, kur eiro kurss attiecībā pret dolāru noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 12 gadu laikā.

Budžets un ekonomikas attīstības prognozes 2016.gadā

«No pozitīvās puses raugoties, jāsaka, ka Eiropas ekonomikas atkopšanās pakāpeniski kļūst straujāka. To veicinās gan Eiropas Centrālās bankas monetārās stimulēšanas pasākumi, gan Latvijas prezidentūras laikā iedarbinātais plāns investīciju veicināšanai Eiropā. Izaugsmi veicinošs attīstītajām valstīm ir arī energoresursu cenu kritums, kā arī īpaši eirozonā – valūtas kursa kritums, kas palielina Eiropā ražoto preču eksportu,» teic finanšu minstrs.

Lai gan 2015.gada ekonomiskās norises nav viennozīmīgas, Reirs uzsver, ka pasaules vadošo institūciju eksperti vienprātīgi paredz, ka 2016.gadā pasaules kopējā ekonomiskā izaugsme kļūs straujāka. Tas vienlīdz attieksies gan uz attīstītajām valstīm, gan attīstības valstīm, kuru izaugsmi 2015.gadā negatīvi ietekmēja izejvielu cenu kritums.

Saeima 2015.gada 30.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2016.gada valsts budžeta likumu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumu. Tāpat kā 2015.gadā arī 2016.gadā budžeta prioritārās jomas ir valsts iekšējā un ārējā drošība. Vienlaikus 2016.gada valsts ieņēmumu un izdevumu plāns veidots atbildīgi un pārdomāti – par svarīgākajām prioritātēm nosakot mūsu valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu.

Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu 2016.gada izdevumiem, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Tādējādi nozaru ministrijas veica līdzšinējo izdevumu optimizāciju un lietderības vērtējumu. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016.gadā papildu piešķirti – 0,5% no IKP (122,1 milj. eiro), 2017.gadā – 0,6% no IKP (169,8 milj. eiro) un 2018.gadā – 0,7% no IKP (216,6 milj. eiro), pamatā finansējumu novirzot iekšējai un ārējai drošībai. Tas, izvērtējot ģeopolitisko nestabilitāti, rada pārliecību gan valsts iedzīvotājiem, gan sabiedrotajiem par valsts nopietno attieksmi pret savu drošību.

Ja salīdzinām 2015.gada valsts budžetu ar 2016.gada valsts budžetu, tad izdevumi nākamgad būs pieauguši par 2,9 %, savukārt ieņēmumi pieaugs par 2,0 %. Viss šis pieaugums novirzīts prioritārajām nozarēm. Piemēram, finansējums valsts aizsardzībai jau 2018.gadā sasniegs 2% no IKP. Tāpat finansējuma pieaugums 2016.gadā paredzēts profesionālajai izglītībai, zinātnei, pašvaldību autoceļu uzturēšanai un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai.

Līdz ar situācijas uzlabošanos ārējā vidē un straujāku pasaules ekonomikas izaugsmi Finanšu ministrija sagaida, ka arī Latvijā ekonomikas izaugsme 2016.gadā paātrināsies, iekšzemes kopprodukta pieaugumam sasniedzot 3%. Tāpat arī ekonomikas izaugsme kļūs sabalansētāka starp iekšējo un ārējo pieprasījumu, un līdzās jau vairākus gadus spēcīgi augošajam privātajam patēriņam lielāku devumu ekonomikā sniegs eksports. Tomēr jāatzīst, ka riski ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti. Bez jau iezīmētajiem ārējiem riskiem Latvijas ekonomiku var negatīvi ietekmēt arī vietējās norises, tostarp darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un zemais investīciju līmenis, kā arī pārāk straujš un produktivitātei neatbilstošs darbaspēka izmaksu kāpums.

Lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu ilgtspējīga un vairāk balstīta uz produktivitātes kāpumu, svarīgi ir turpināt iesāktās strukturālās reformas. Tām ir jākļūst vēl fokusētākām uz konkrētu mērķu sasniegšanu.

Ref:103.000.103.9129


Pievienot komentāru

FM: Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties

Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, secina Finanšu ministrija.

Rosina aktualizēt pieteikumus rindā uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atgādina, ka bērnu vecākiem ir iespēja pārvaldīt un aktualizēt pieteikumus uz Rīgas bērnudārziem, lai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu aktuālākie dati veiksmīgai komunikācijai ar vecākiem.

Iedzīvotāji aicināti uz bezmaksas ādas veselības pārbaudēm jau 26.maijā

Noslēdzot Eiromelanomas mēneša aktivitātes, aicina iedzīvotājus uz ādas veselības pārbaudēm piektdien, 26.maijā, kur pasākuma laikā ikvienam būs iespēja bez maksas pārbaudīt savus ādas veidojumus, veikt to dermatoskopisko izmeklēšanu, kā arī saņemt Rīgas dermatoloģisko klīniku speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus par saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

Darbadevējiem jākompensē pirmās slimības dienas, vērtē igauņu arodbiedrības

Darbadevējiem būtu jāapmaksā slimības lapa arī par pirmajām trim dienām, kad darbinieks sasirdzis, aicinājusi Igaunijas Arodbiedrību savienību konfederācija.

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma 41,9% strādājošo

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Eksperts - Rail Baltica - savienojamība, kas sniedz ieguvumus visiem

Rail Baltica projekta galvenā būtība ir nevis mēģināt apkarot tās tendences, kas šobrīd notiek pasaulē, bet tieši otrādi - mēģināt tās izmantot savā labā, savu nostāju pauž Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds, kā arī norāda uz to, ka arvien vairāk ekonomiskā un sociālā attīstība koncentrējas lielajos un urbānajos pilsētu centros.

Apcietinātie Latvijas pilsoņi varēs vēlēt pašvaldību vēlēšanās ieslodzījuma vietās

Šī gada pašvaldību vēlēšanās aizdomās turētām, apsūdzētām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Latvijas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija nodrošinās balsošanu ieslodzījuma vietā.

Eksperti aicina uzreiz nepiekrist mobilo sakaru operatoru piedāvātajām izmaiņām

Pirms viesabonēšanas pilnīgas atcelšanas mobilo sakaru operatori publiski paziņoja par izmaiņām tarifu plānos un ar to saistīto cenu paaugstināšanu, tāpēc Konkurences padome ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu, lai izvērtētu, vai cenu pieaugums ir saistīts ar ekonomiski pamatotiem apstākļiem vai arī tam nav saistības ar objektīvo tirgus situāciju.

Prognozes: Tramps savu amatu varētu atstāt pirms pilnvaru termiņa beigām

Līdz ar Amerikas Savienotās Valsts prezidenta Donalda Trampa lēmumu atlaist Federālās izmeklēšanās biroja direktoru, eksperti par aizvien reālāku iespēju uzskata, ka Tramps savu amatu atstās pirms pilnvaru termiņa beigām, Betsafe bukmeikeri šādu iespēju novērtējuši ar 50% varbūtību.

Gada laikā nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem

Kopš 2016.gada 1.ceturksņa nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Papildus līdzekļus piešķirs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanai

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē pirmdien, 22.maijā, deputāti lēmuši par papildus finansējuma piešķiršanu programmā Līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai. Atbalstīs vēl 16 kultūras pieminekļu projektu līdzfinansēšanu, informē Rīgas dome.

Latvijas uzņēmumi apsteidz kaimiņus biznesa ceļojumu organizēšanā

Latvijas uzņēmumi ir progresīvākie biznesa ceļojumu organizēšanā, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu. Tomēr tie tērē ļoti lielus līdzekļus komandējumu plānošanai un organizēšanai, turklāt izmanto neefektīvus finansēšanas veidus - 20% darbinieku savus komandējumus ir spiesti priekšfinansēt no personīgajiem līdzekļiem, liecina starptautiska pētījuma rezultāti.

Tiesa noraida pieteikumus par viena dzimuma personu ģimenes attiecību reģistrēšanu

Administratīvā rajona tiesa noraidījusi pieteikumus par pienākumu dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu - juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimenes attiecības, norāda pieteicēju pārstāve Evita Goša.

Valsts darba inspekcija vēlas samazināt nelaimes gadījumus darbā vietās

Valsts darba inspekcija pirmdien, 22.maijā, uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

Igaunija par Microsoft programmatūras licencēm tērē miljonus ik gadu

Igaunijas ministrijas un tām pakļautās iestādes par Microsoft programmatūras licencēm kopumā katru gadu tērē turpat piecus miljonus eiro.

Austrumu slimnīcā pacientus identificēs pēc pirkstu nospiedumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā ieviesta biometrijas datu sistēma, kas turpmāk vajadzības gadījumā ļaus noskaidrot pacienta personību pēc pirkstu nospiedumiem, BNN vēsta slimnīcā.

Darba devēji līdz 31.maijam var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz 31.maijam Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem un Eiropas Savienības fondu projekta Jauniešu garantijas ietvaros, ziņo NVA pārstāvji.

Viedoklis: Sociālie tīkli Latvijā ir vēl maz apgūta joma pašvaldību aģitācijā

Publiskā telpa ir pārpilna ar esošo un topošo politiķu sejām, viedokļiem, nākotnes solījumiem. Partijas izmisīgi meklē iedarbīgākos komunikācijas risinājumus, un vairāk vai mazāk prasmīgi tos mēģina īstenot. Savukārt sabiedrības reakcija uz šiem centieniem ir visdažādākā, par priekšvēlēšanu aģitāciju komentē Biznesa augstskolas Turība docente Renāte Cāne.

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%

Šī gada 1.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā samazinājies par 0,9 procentpunktiem.

Precizēts - Valsts varēs liegt potenciālajiem kaujiniekiem atstāt Latviju

Iekšlietu ministrija ir precizējusi sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļaus valstij liegt potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem atstāt Latviju. Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.

FDP: Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus

Mikrouzņēmuma nodoklis ir radījis nopietnus defektus Latvijas nodokļu sistēmā, intervijā Latvijas Avīzei atzīst Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Pensiju eksperts: Cik tālu indeksu fondi var iesakņoties Latvijas pensiju plānos?

Latvijas pensiju plānu klientu arī turpmāk izvēlēsies esošos pensiju plānus ar pietiekami elastīgu ieguldījumu politiku un iespējām saņemt ieguldījumu konsultācijas. Tomēr jāpiebilst, ka pilnīgi uz indeksu fondiem balstīti pensiju plāni Latvijā varētu atrast tos klientus, kuriem svarīgākais ir zemākās cenas garantija, prognozē Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Līdz 1.jūnijam jāinformē par aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Raidījums: Par Šķēles dalību digitālās TV projektā liecina arī viņa nodokļu konsultants

Padsmit gadus par digitālās televīzijas projektu klusējušais advokāts Jānis Loze pagājušā gada beigās tiesā liecināja, ka digitālās televīzijas ieviešanā iesaistījies tikai pēc klienta Andra Šķēles norādījumiem.

Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē

Šovasar Aizsardzības ministrija plāno izsludināt lielāko iepirkumu Latvijas armijas vēsturē. Runa ir par smagajiem auto, ar kuriem pārvietot bruņutehniku un karavīrus. Konkursa summa turpmākajiem desmit gadiem varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīts raidījumā Nekā personīga.