bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 25.05.2017 | Vārda dienas: Junora, Anšlavs
LatviaLatvija

Reirs: 2016.gada budžets Latviju noturēs strauji augošo ES ekonomiku vidū

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministrs Jānis Reirs (no labās) pasniedz piemiņas monētu Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, klātesot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Kārlim Šadurskim, pēc budžeta portfeļa ar valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta un 2016.-2018. gada vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektu iesniegšanas izskatīšanai Saeimā.

«Nākamā gada budžets ir valsts iekšējās un ārējās drošības budžets. Tā veidošana noritēja sarežģītos apstākļos. Valdībai bija jārod risinājums, kā kompensēt negatīvo fiskālo telpu ekonomiskā krituma dēļ gandrīz 100 miljonu eiro apmērā. Tas nebija vienkāršs un ātrs risinājums,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Ar šo budžetu ir jānodrošina papildu nozīmīgs finansējums valsts iekšējai un ārējai drošībai. Tam ir jābūt adekvātam un saskaņā ar vienošanos ar mūsu stratēģiskajiem partneriem – NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvija nevar tikai pieprasīt citām valstīm garantēt mūsu valsts un visu mūsu iedzīvotāju drošību. Mums pašiem nekavējoties un pastāvīgi ir jānodrošina ieguldījums kopējās drošības stiprināšanā. Galu galā Latvija nedrīkst un nevar kļūt par vājo posmu reģionā, nenodrošinot apņemšanos pret partneriem. Tāpēc Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu – nepieciešamo finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta mūsu valsts aizsardzībā spēsim nodrošināt jau 2018.gadā. Savukārt aizsardzības nozares finansējums nākamgad būs 1,4% no IKP, bet 2017.gadā jau sasniegs 1,7% no IKP,» otrdien, 3.novembrī, uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra ministrs.

Pēc viņa sacītā, «nākamā gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, par svarīgākajām prioritātēm nosakot mūsu valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu.»

Tāpat valdība budžeta projektā ir iekļāvusi būtiskus priekšlikumus iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu regresivitātes samazināšanai. Valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu. Tas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina finansējumu prioritārajām nozarēm.

Jau pērn valdība ir lēmusi par virkni ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kuru ietekme ieplānota arī gatavojot 2016.gada budžetu. Līdz šim soli pa solim esam sekmīgi strādājuši pie ēnu ekonomikas mazināšanas dažādās nozarēs, sacījis Reirs.

«Tomēr vēlos uzsvērt, ka visiem valsts dienestiem un nozaru ministrijām nepieciešams vēl vairāk aktivizēt šo darbu. Tam ir jānotiek efektīvāk gan politiskajā, gan operatīvajā līmenī, lai nodrošinātu rezultatīvāku cīņu ar krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu samaksas. Katrai nozaru ministrijai ir jāiesaistās darbā, lai nodrošinātu mūsu uzņēmējiem godīgu konkurenci un tajā pašā laikā nepalielinātu, pat mazinātu administratīvo slogu,» savā uzrunā sacījis ministrs, uzsverot, ka  ēnu ekonomikas ierobežošana ir visas valsts atbildība.

«Tāpēc arī nākamā gada budžeta projektā ir vairāki priekšlikumi, kas vērsti uz negodīgas uzņēmējdarbības ierobežošanu. Tā, piemēram, esam lēmuši valdībā, ka tiks pastiprināti noteikumi par kases aparātu un kases sistēmu izmantošanu, lai novērstu apzinātus un ļaunprātīgus pārkāpumus. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu. Tas nepieciešams, lai atbildīgie dienesti varētu gūt skaidru priekšstatu par finanšu līdzekļu izcelsmi. Nevienam nav noslēpums, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija nereti arī iet roku rokā pat ar terorisma finansēšanu.

Valdības uzdevums ir sekmēt godīgu uzņēmējdarbību mūsu valstī. Veiksmīgs un godprātīgs uzņēmējs spēj ietekmēt visas valsts attīstību.

To apliecina arī pavisam nesen Pasaules bankas publicētais Doing Business novērtējums, ka Latvijas biznesa vide uzlabojas. Šogad Latvija ir pakāpusies par vienu vietu un ieņem augsto 22. vietu. Mēs apsteidzam vairākas lielākas Eiropas Savienības valstis, kā, piemēram, Franciju, Spāniju, Beļģiju un pat Luksemburgu.

Baltijas valstis ir ļoti līdzīgās pozīcijās. Gada laikā Latvijas biznesa vide jūtami uzlabojusies vairākās jomās – biznesa uzsākšanā, mazākuma investoru aizsardzībā un līgumsaistību izpildes nodrošināšanā. Bet būtiski samazinājies kredītu pieejamības novērtējums. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā ir labāka kredītu pieejamība un vienkāršāka nodokļu maksāšanas kārtība. Tomēr valdībai vēl jāturpina darbs, lai krietni uzlabotu līgumsaistību izpildes nodrošināšanu, būvniecības atļauju izsniegšanu, piekļuvi elektrībai, kā arī īpašuma reģistrāciju,» piebilda Reirs, piemetinot, ka uzņēmējdarbības attīstībai ir būtiska prognozējama un caurskatāma nodokļu politika, ko valdība ir nodrošinājusi. Pēdējo piecu gadu laikā galvenie pamatnodokļi ir tikai samazinājušies.

Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis šo gadu laikā ir samazināts no 26% uz 23%. Pievienotās vērtības nodoklis – no 22% uz 21%. Arī sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par pus procentu samazināta gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļai. Arī šā gada budžetā izmaiņas nodokļos izjutīs tikai atsevišķas grupas.

Reirs uzsvēris, ka nākamā gada budžets joprojām spēs Latviju noturēt strauji augošo Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiku vidū. «Stingri ievērojot valsts fiskālo politiku, ir jāuzsver, ka šajā jautājumā mūsu kurss nav mainījies. Arī turpmākajos gados tas būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

Kas attiecas uz valsts budžeta galvenajiem rādītājiem, tad kopējie budžeta ieņēmumi ir plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,7 miljardi eiro. Lai nodrošinātu nepieciešamo izdevumu apjomu, tika pārskatīti nozaru ministriju izdevumi, samazinot tos par 3%. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai rasts papildu 122,1 miljons eiro.

Ja salīdzinām šā gada budžeta izdevumus ar nākamā gada budžetu, tad izdevumi būs pieauguši gandrīz par 200 miljoniem eiro. Ieņēmumi pret 2015. gadu pieaugs par teju 115 miljoniem eiro. Visu šo pieaugumu mēs novirzām prioritārajām nozarēm, kuras minēju jau iepriekš,» tā ministrs.

Atbilstoši aktualizētajām ekonomikas izaugsmes prognozēm Latvijas izaugsme 2016.gadā būs 3,0% no IKP. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir līdz 1% no IKP.

Tāpat viņš piebilda, ka par 70 miljoniem eiro palielināsies finansējums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai. Finansējuma pieaugums par 6% paredzēts profesionālajai izglītībai, par 10% zinātnei un par 18% sportam. Papildu līdzekļi tiks nodrošināti arī pašvaldību autoceļu uzturēšanai virs 8% un Valsts Kultūrkapitāla fondam virs 18%. Tāpat finansējums pieaugs arī veselības aprūpes nodrošināšanai.

Diskusijās ar pašvaldību partneriem valdība radusi iespēju nodrošināt finanšu resursu palielināšanu vietvarām par 92 miljoniem eiro. Tas nodrošinās iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanos.

Gatavojot 2016.gada valsts budžeta projektu, valdība panāca vienošanos par minimālās algas palielināšanu līdz 370 eiro. Tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Vienlaikus par desmit eiro līdz 85 eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums. Savukārt, lai nodokļu slogs būtu līdzvērtīgs visiem nodokļu maksātājiem, tiks ieviests solidaritātes nodoklis.

«Viens no būtiskākajiem iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības cēloņiem ir nodokļu regresivitāte. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ienākuma nodokļu progresivitātes pakāpe Latvijā ir viena no zemākajām. Tāpēc, ieviešot solidaritātes nodokli algām ap 50 tūkstošiem eiro gadā, tiks mazināta darbaspēka nodokļu regresivitāte.

Nodokļu izmaiņas, ko ir rosinājusi valdība no 2016.gada, skars salīdzinoši šauras nodokļu maksātāju grupas. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus un vides piesārņojumu – pārsvarā tiks pārskaitīts akcīzes nodoklis,» uzrunā deputātiem sacījis ministrs.

«Neskatoties uz to, ka nozaru ministriju nākama gada izdevumi jau ir samazināti par 3%, ir pienācis laiks vēl rūpīgāk pārskatīt ikvienas nozares finansējumu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku nodokļu maksātāju līdzekļu izlietošanu. Tāpēc uzreiz pēc nākamā gada budžeta projekta apstiprināšanas Saeimā Finanšu ministrija sāks intensīvu darbu pie visu nozaru ministriju izdevumu rūpīgas pārskatīšanas.

Tādējādi jau 2017.gada budžeta projekta sagatavošanā nodrošināsim kardināli citādu pieeju kā līdz šim.

Tāpat kopā ar valdības sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem – izstrādāsim Vidējā termiņa nodokļu pamatnostādnes. Tajās būs definēti nodokļu politikas mērķi, rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Saskaņā ar Valdības rīcības plānu mēs gatavojamies šo apjomīgo darbu pabeigt nākamā gada pirmajā pusē,» teikts Reira uzrunā.

Viņš arī uzsvēris: «Turpināsim iesākto darbu, lai ekonomikas attīstība būtu stabils pamats arī uzņēmējdarbības attīstībai. Svarīgi, ka nākamā gada budžets, kas galvenokārt vērsts uz iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, joprojām spēs Latviju noturēt strauji augošo Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiku vidū. Galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana ir nodota jums. Tas tika veidots atbildīgi, koleģiāli, sadarbojoties ar nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem, ievērojot mūsu valsts un sabiedrības intereses.»

BNN jau rakstīja, ka Saeima otrdien, 3.novembrī, ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā konceptuāli lems par nākamā gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā ir likumprojekts «Par valsts budžetu 2016.gadam», likumprojekts «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam» un vēl 24 ar budžetu saistīti likumprojekti.

Ref: 102.000.102.11092


Pievienot komentāru

Latvijas naži un cirvji gūst lielus panākumus Austrālijā

Pašmāju uzņēmums Autine Tools Company, kas izgatavo nažus un cirvjus, guvis atzinību Austrālijā, kur dažādu valstu ražotāju konkurencē, atzīts par labāko, pavēsta uzņēmuma pārstāvji.

Arestē Tallinas mēra vietnieku Sarapū

Tallinas mēra vietnieku Arvo Sarapū (Arvo Sarapū) apcietinājis Igaunijas Iekšējās Drošības dienests saistībā ar to, ka amatpersona iepirkuma procedūras krimināllietas ietvaros apsūdzēta par procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 7%

Šogad pirmajos trīs mēnešos Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 263,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 221,3 tūkstoši bijuši ārvalstu viesi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7%, savukārt pavadīto nakšu skaits par 4%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Rīgas līcī uz tankkuģa izcēlies ugunsgrēks

Rīgas līcī ceturtdien, 25.maijā, izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7 000 tonnas dīzeļdegvielas, informē Krasta apsardzes dienests.

SEB: 5 gadu laikā atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 kredītņēmējiem

Piecu gadu laikā kopš pirmā kredītmaksājumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 SEB bankas klientiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības un saskārušies ar neparedzētiem gadījumiem.

Līdz četrus gadus vecām mašīnām apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem

Automašīnām, kas jaunākas par četriem gadiem, tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 25.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.

Saeimā ratificē konvenciju par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu

Saeima ceturtdien, 25.maijā, ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

Brīvdienu naktīs notiks Swedbank IT sistēmu regulārie uzturēšanas darbi

Naktīs uz sestdienu, svētdienu un pirmdienu notiks regulārie Swedbank IT sistēmu uzturēšanas darbi, kā dēļ būs īslaicīgi karšu un internetbankas traucējumi.

Eiropā pērn bijuši ārzemju investīciju rekordi

Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš, atklāj ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European attractiveness survey.

Atkāpjas Igaunijas ministrs, NATO dalības neatbalstītājs

Par demisiju paziņojis Igaunijas valsts lietu ministrs Mihails Korbs, kurš publiski sacījis, ka neatbalsta dalību NATO, bet simpatizē Somijas drošības politikas modelim.

VK: Patvēruma meklētāju uzņemšanā neatbilstoši iztērēti 200 600 eiro

Patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai paredzēti ievērojami lielāki līdzekļi, nekā bijis nepieciešams, secina Valsts kontrolē.

No Beļģijas krāpnieki Latvijā ieved mašīnas ar ievērojami nodzēstu kilometrāžu

Beļģija ir trešā populārākā valsts, no kuras regulāri tiek ievestas lietotas automašīnas tālākai realizācijai Latvijas autobraucēju vidū. Interneta vietnes autodna.lv apkopotā informācija liecina, ka pusgada laikā krāpnieki ir nodzēsuši ievērojamu kilometrāžu, neraugoties uz starptautiskajiem centieniem ierobežot šo nelegālo rūpalu.

Latvijā vairojas elektromobiļu uzlādes punkti - Latvija par «zaļāku domāšanu»

Ja kādreiz tikai sapņojām par automašīnām, kuras darbinās alternatīvā degviela, tad šodien tā ir realitāte - arī Latvijā pakāpeniski sāk veidoties atbilstoša infrastruktūra, lai ilgtspējīgi transportlīdzekļi kļūtu populārāki, uzskata Inchcape Motors Latvija BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis.

Miris Staļina mazdēls, kurš atteicies no vectēva uzvārda

75 gadu vecumā miris krievu teātra režisors Aleksandrs Burdonskis, kura vectēvs bijis Padomju komunistiskā terora īstenotājs Josifs Staļins. Burdonskis dzimis 1941.gadā kā Aleksandrs Staļins, bet pieņēmis mātes pirmslaulību uzvārdu, lai netiktu saistīts ar bēdīgi slaveno Padomju Savienības vadītāju.

EK: Pastāv risks, ka nodokļu reforma palielinās nevienlīdzību

Pastāv risks, ka Latvijas valdības piedāvātā nodokļu reforma nemazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, bet gluži pretēji to palielinās, intervijā Latvijas Radio ir sacījusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Turpmāk sabiedrības saliedētības pasākumi tiks apkopoti vienotā dokumentā

Turpmāk sabiedrības saliedētības pasākumi tiks apkopoti vienotā dokumentā un valsts budžeta pieprasījums to īstenošanai tiks iesniegts vienoti, par to atbildību uzticot Kultūras ministrijai, vēsta Saeimas Preses dienestā.

Meklējot Mančestras uzbrukuma tīklu, Lielbritānijā un Lībijā apcietinātas septiņas personas

Lielbritānijā un Lībijā saistībā ar 22.maija terora aktu Mančestrā apcietinātas septiņas personas, tostarp iespējamā terorista pašnāvnieka tuvinieki.

Ar notiesāto elektronisko uzraudzību valsts ietaupījusi gandrīz pusmiljonu eiro

Valsts probācijas dienests uzskata, ka notiesāto elektroniskā uzraudzība sevi ir attaisnojusi un kopš 2015.gada šādi valstij izdevies ietaupīt gandrīz pusmiljonu eiro, kas pretējā gadījumā tiktu iztērēti, notiesāto uzturot cietumā.

Ventspils brīvostas teritorijā sākušies zivju saldētavas būvdarbi

Industriālajā teritorijā Ventspilī, Talsu ielā 200, uzsākti pirmie būvdarbi. Biedrība Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija šajā vietā būvē zivju saldētavu, vēsta Ventspils brīvosta.

VID un LTRK sadarbojoties meklēs efektīvākus veidus nodokļu nomaksai

Latvijas uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Valsts ieņēmumu dienests parakstījis sadarbības līgumu nolūkā izstrādāt labākos risinājumus, lai sekmētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Joprojām romu tautības cilvēki jūtas diskriminēti Latvijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāts Boriss Cilevičs vērš uzmanību uz to, ka romu tautības cilvēki saskaras ar sistemātisku diskrimināciju un nepieciešams meklēt risinājums, lai to novērstu.

Sola no 2019.gada ievest jaunas reformas, lai palīdzētu invalīdiem

No 2019.gada nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi tiks piedāvāti tiešā izvēles sistēmā, integrējot darbspējas vērtēšanu, padarot efektīvāku administrēšanu, nodrošinot pakalpojumu un tā sniegšanu atbilstoši klientu labākajām interesēm, ziņo Labklājības ministrija.

Fakts, ka šoferiem biežāk traucē blakussēdētājas – dāmas, ir mīts

Izrādās, ka vīrieši dažkārt ir pat aktīvāki blakussēdētāji automašīnā un var traucēt šoferim vairāk nekā dāmas, noskaidrots Drošas Braukšanas Skolas, apdrošināšanas sabiedrības Ergo un SEB līzings kopīgi veiktajā aptaujā Blakussēdētāja portrets.

Jaunās Jūrmalas Diagnostiskās radioloģijas nodaļā investē 2,23 miljonus eiro

Atklāta Latvijas Jūras medicīnas centra jaunā Diagnostiskās radioloģijas nodaļa, kuras izveidē ieguldīti 2,23 miljoni eiro. Tā veidota kā viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centriem Austrumeiropā, pauž centra pārstāvji.

Rullis: Globālā ekonomika 2017.gadu uzsākt uz pozitīvas nots

Pēc nesen notikušajām kaislībām ap Francijas prezidenta vēlēšanām VIX indekss, kas raksturo svārstīguma jeb «baiļu» līmeni finanšu tirgos, samazinājās līdz pēdējā desmitgadē zemākajiem līmeņiem, komentē DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

Jaunākie komentāri