bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Reirs: 2016.gada budžets Latviju noturēs strauji augošo ES ekonomiku vidū

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministrs Jānis Reirs (no labās) pasniedz piemiņas monētu Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, klātesot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Kārlim Šadurskim, pēc budžeta portfeļa ar valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta un 2016.-2018. gada vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektu iesniegšanas izskatīšanai Saeimā.

«Nākamā gada budžets ir valsts iekšējās un ārējās drošības budžets. Tā veidošana noritēja sarežģītos apstākļos. Valdībai bija jārod risinājums, kā kompensēt negatīvo fiskālo telpu ekonomiskā krituma dēļ gandrīz 100 miljonu eiro apmērā. Tas nebija vienkāršs un ātrs risinājums,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Ar šo budžetu ir jānodrošina papildu nozīmīgs finansējums valsts iekšējai un ārējai drošībai. Tam ir jābūt adekvātam un saskaņā ar vienošanos ar mūsu stratēģiskajiem partneriem – NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvija nevar tikai pieprasīt citām valstīm garantēt mūsu valsts un visu mūsu iedzīvotāju drošību. Mums pašiem nekavējoties un pastāvīgi ir jānodrošina ieguldījums kopējās drošības stiprināšanā. Galu galā Latvija nedrīkst un nevar kļūt par vājo posmu reģionā, nenodrošinot apņemšanos pret partneriem. Tāpēc Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu – nepieciešamo finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta mūsu valsts aizsardzībā spēsim nodrošināt jau 2018.gadā. Savukārt aizsardzības nozares finansējums nākamgad būs 1,4% no IKP, bet 2017.gadā jau sasniegs 1,7% no IKP,» otrdien, 3.novembrī, uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra ministrs.

Pēc viņa sacītā, «nākamā gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, par svarīgākajām prioritātēm nosakot mūsu valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu.»

Tāpat valdība budžeta projektā ir iekļāvusi būtiskus priekšlikumus iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu regresivitātes samazināšanai. Valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu. Tas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un nodrošina finansējumu prioritārajām nozarēm.

Jau pērn valdība ir lēmusi par virkni ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kuru ietekme ieplānota arī gatavojot 2016.gada budžetu. Līdz šim soli pa solim esam sekmīgi strādājuši pie ēnu ekonomikas mazināšanas dažādās nozarēs, sacījis Reirs.

«Tomēr vēlos uzsvērt, ka visiem valsts dienestiem un nozaru ministrijām nepieciešams vēl vairāk aktivizēt šo darbu. Tam ir jānotiek efektīvāk gan politiskajā, gan operatīvajā līmenī, lai nodrošinātu rezultatīvāku cīņu ar krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu samaksas. Katrai nozaru ministrijai ir jāiesaistās darbā, lai nodrošinātu mūsu uzņēmējiem godīgu konkurenci un tajā pašā laikā nepalielinātu, pat mazinātu administratīvo slogu,» savā uzrunā sacījis ministrs, uzsverot, ka  ēnu ekonomikas ierobežošana ir visas valsts atbildība.

«Tāpēc arī nākamā gada budžeta projektā ir vairāki priekšlikumi, kas vērsti uz negodīgas uzņēmējdarbības ierobežošanu. Tā, piemēram, esam lēmuši valdībā, ka tiks pastiprināti noteikumi par kases aparātu un kases sistēmu izmantošanu, lai novērstu apzinātus un ļaunprātīgus pārkāpumus. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu. Tas nepieciešams, lai atbildīgie dienesti varētu gūt skaidru priekšstatu par finanšu līdzekļu izcelsmi. Nevienam nav noslēpums, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija nereti arī iet roku rokā pat ar terorisma finansēšanu.

Valdības uzdevums ir sekmēt godīgu uzņēmējdarbību mūsu valstī. Veiksmīgs un godprātīgs uzņēmējs spēj ietekmēt visas valsts attīstību.

To apliecina arī pavisam nesen Pasaules bankas publicētais Doing Business novērtējums, ka Latvijas biznesa vide uzlabojas. Šogad Latvija ir pakāpusies par vienu vietu un ieņem augsto 22. vietu. Mēs apsteidzam vairākas lielākas Eiropas Savienības valstis, kā, piemēram, Franciju, Spāniju, Beļģiju un pat Luksemburgu.

Baltijas valstis ir ļoti līdzīgās pozīcijās. Gada laikā Latvijas biznesa vide jūtami uzlabojusies vairākās jomās – biznesa uzsākšanā, mazākuma investoru aizsardzībā un līgumsaistību izpildes nodrošināšanā. Bet būtiski samazinājies kredītu pieejamības novērtējums. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā ir labāka kredītu pieejamība un vienkāršāka nodokļu maksāšanas kārtība. Tomēr valdībai vēl jāturpina darbs, lai krietni uzlabotu līgumsaistību izpildes nodrošināšanu, būvniecības atļauju izsniegšanu, piekļuvi elektrībai, kā arī īpašuma reģistrāciju,» piebilda Reirs, piemetinot, ka uzņēmējdarbības attīstībai ir būtiska prognozējama un caurskatāma nodokļu politika, ko valdība ir nodrošinājusi. Pēdējo piecu gadu laikā galvenie pamatnodokļi ir tikai samazinājušies.

Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis šo gadu laikā ir samazināts no 26% uz 23%. Pievienotās vērtības nodoklis – no 22% uz 21%. Arī sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa par pus procentu samazināta gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļai. Arī šā gada budžetā izmaiņas nodokļos izjutīs tikai atsevišķas grupas.

Reirs uzsvēris, ka nākamā gada budžets joprojām spēs Latviju noturēt strauji augošo Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiku vidū. «Stingri ievērojot valsts fiskālo politiku, ir jāuzsver, ka šajā jautājumā mūsu kurss nav mainījies. Arī turpmākajos gados tas būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

Kas attiecas uz valsts budžeta galvenajiem rādītājiem, tad kopējie budžeta ieņēmumi ir plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,7 miljardi eiro. Lai nodrošinātu nepieciešamo izdevumu apjomu, tika pārskatīti nozaru ministriju izdevumi, samazinot tos par 3%. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai rasts papildu 122,1 miljons eiro.

Ja salīdzinām šā gada budžeta izdevumus ar nākamā gada budžetu, tad izdevumi būs pieauguši gandrīz par 200 miljoniem eiro. Ieņēmumi pret 2015. gadu pieaugs par teju 115 miljoniem eiro. Visu šo pieaugumu mēs novirzām prioritārajām nozarēm, kuras minēju jau iepriekš,» tā ministrs.

Atbilstoši aktualizētajām ekonomikas izaugsmes prognozēm Latvijas izaugsme 2016.gadā būs 3,0% no IKP. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir līdz 1% no IKP.

Tāpat viņš piebilda, ka par 70 miljoniem eiro palielināsies finansējums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai. Finansējuma pieaugums par 6% paredzēts profesionālajai izglītībai, par 10% zinātnei un par 18% sportam. Papildu līdzekļi tiks nodrošināti arī pašvaldību autoceļu uzturēšanai virs 8% un Valsts Kultūrkapitāla fondam virs 18%. Tāpat finansējums pieaugs arī veselības aprūpes nodrošināšanai.

Diskusijās ar pašvaldību partneriem valdība radusi iespēju nodrošināt finanšu resursu palielināšanu vietvarām par 92 miljoniem eiro. Tas nodrošinās iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanos.

Gatavojot 2016.gada valsts budžeta projektu, valdība panāca vienošanos par minimālās algas palielināšanu līdz 370 eiro. Tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Vienlaikus par desmit eiro līdz 85 eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums. Savukārt, lai nodokļu slogs būtu līdzvērtīgs visiem nodokļu maksātājiem, tiks ieviests solidaritātes nodoklis.

«Viens no būtiskākajiem iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības cēloņiem ir nodokļu regresivitāte. Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ienākuma nodokļu progresivitātes pakāpe Latvijā ir viena no zemākajām. Tāpēc, ieviešot solidaritātes nodokli algām ap 50 tūkstošiem eiro gadā, tiks mazināta darbaspēka nodokļu regresivitāte.

Nodokļu izmaiņas, ko ir rosinājusi valdība no 2016.gada, skars salīdzinoši šauras nodokļu maksātāju grupas. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus un vides piesārņojumu – pārsvarā tiks pārskaitīts akcīzes nodoklis,» uzrunā deputātiem sacījis ministrs.

«Neskatoties uz to, ka nozaru ministriju nākama gada izdevumi jau ir samazināti par 3%, ir pienācis laiks vēl rūpīgāk pārskatīt ikvienas nozares finansējumu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku nodokļu maksātāju līdzekļu izlietošanu. Tāpēc uzreiz pēc nākamā gada budžeta projekta apstiprināšanas Saeimā Finanšu ministrija sāks intensīvu darbu pie visu nozaru ministriju izdevumu rūpīgas pārskatīšanas.

Tādējādi jau 2017.gada budžeta projekta sagatavošanā nodrošināsim kardināli citādu pieeju kā līdz šim.

Tāpat kopā ar valdības sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem – izstrādāsim Vidējā termiņa nodokļu pamatnostādnes. Tajās būs definēti nodokļu politikas mērķi, rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Saskaņā ar Valdības rīcības plānu mēs gatavojamies šo apjomīgo darbu pabeigt nākamā gada pirmajā pusē,» teikts Reira uzrunā.

Viņš arī uzsvēris: «Turpināsim iesākto darbu, lai ekonomikas attīstība būtu stabils pamats arī uzņēmējdarbības attīstībai. Svarīgi, ka nākamā gada budžets, kas galvenokārt vērsts uz iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, joprojām spēs Latviju noturēt strauji augošo Eiropas Savienības un eirozonas ekonomiku vidū. Galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana ir nodota jums. Tas tika veidots atbildīgi, koleģiāli, sadarbojoties ar nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem, ievērojot mūsu valsts un sabiedrības intereses.»

BNN jau rakstīja, ka Saeima otrdien, 3.novembrī, ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā konceptuāli lems par nākamā gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā ir likumprojekts «Par valsts budžetu 2016.gadam», likumprojekts «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam» un vēl 24 ar budžetu saistīti likumprojekti.

Ref: 102.000.102.11092


Pievienot komentāru

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.

Paredz, ka līdz 2035.gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%.

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju Kā novērst insulta krīzi Latvijā? 25.oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.