bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Reizniece-Ozola: Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Salīdzinot ar šā gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki un plānots, ka tie sasniegs 8,066 miljardus eiro. Savukārt konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 8,367 miljonu eiro apmērā, tas ir par 681 miljonu eiro vairāk nekā šogad. Jau ceturtdien valdība ārkārtas sēdē izskatīs 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam.

«Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets,» tā portālam BNN norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa uzsvēra, ka budžeta prioritātes ir reformas veselības un izglītības jomās, kā arī sabiedrības drošība un demogrāfijas jautājumi. «Būtiski, ka lielu daļu no šīm jomām nepieciešamajiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai,» norādīja Reizniece-Ozola.

Viņa norādīja, ka budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir atrasti papildu 60 miljoni eiro, ko novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. «Budžeta izdevumu pārskatīšana turpmāk būs regulāra prakse,» uzsvēra ministre.

Finanšu ministrijā skaidroja, ka nākamā gada budžetā finansējumu veselības jomai plānots palielināts par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz ar to 2017.gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai.

Valsts aizsardzības finansējums nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 1,7% no IKP. Tāpat vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019.gadā 2% apmērā no IKP.

Izglītības nozares nākamā gada finansējums iecerēts par 11 miljoniem eiro lielāks kā 2016. gada budžetā paredzētais. Jāatzīmē, ka ir nodrošināts nepieciešamais finansējums pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai 47,2 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 15,7 miljoni eiro Izglītības un zinātnes ministrijai ir jānodrošina no izdevumu pārskatīšanas rezultātā rastajiem līdzekļiem.

Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad plānots par 197 miljoniem eiro lielāks kā šogad. Savukārt finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks.

Demogrāfijas pasākumiem nākamā gada budžetā paredzēti papildu 19 miljoni eiro, tajā skaitā ģimenes pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu nākamgad būs 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Papildu atbalsts tiks sniegts arī bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem, kā arī paredzēti atvieglojumi braukšanas maksai starppilsētu sabiedriskajā transportā daudzbērnu ģimenēm – šim mērķim novirzīti 1,7 miljoni eiro no 2017.gada 1.jūlija.

Vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts nākamgad būs 1,1%, 2018.gadā – 1%, bet 2019.gadā – 0,7% no IKP, akcentēja ministrija. Sākot ar nākamo gadu tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.

Ministrijas ieskatā, prognozētā ekonomikas izaugsme 2017.gadā sasniegs 3,5%. Savukārt 2018. un 2019.gadā tā gaidāma 3,4%.

Likumprojektus par nākamā gada budžetu, tajā skaitā 57 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru plānots iesniegt Saeimā jau 14.oktobrī.

Ref:113.000.103.200543


Pievienot komentāru

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Pabriks: Ar Zapad mācībām Krievijai nav izdevies kādu iebiedēt

Mācību Zapad 2017 laikā gūtā informācija būs pietiekama, lai izvērtētu gan piekopto taktiku, gan stratēģiju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma norāda Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Spāņu policija konfiscē Katalonijas referenduma dokumentus

Spānijas centrālai valdībai cenšoties nepieļaut 1.oktobrī gaidāmo, bet Konstitucionālās tiesas aizliegto referendumu par Katalonijas neatkarību, policija autonomajā reģionā konfiscējusi lērumu ar balsojuma rīkošanu saistītu dokumentu.

Meksikā traģiska 7,1 magnitūdas zemestrīce

Meksikas galvaspilsētā Mehiko notikusi 7,1 magnitūdas stipra zemestrīce, nonāvējot ne mazāk kā 220 cilvēkus un sagraujot desmitiem ēku. Pazemes grūdieni pilsētu satricinājuši, kad daudzi iedzīvotāji piedalījušies zemestrīču apmācībās tieši 32 gadus pēc sevišķi postošas zemestrīces Mehiko, kurā dzīvības zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku.

VNT ģenerāldirektors: Esmu Latvijā, lai vadītu biznesu ne tikai tagad, bet arī nākotnē

Nevienam nav «apetītes» uz cenu pieaugumu saistībā ar izmaiņām loģistikas jomā. Bet, skatoties uz dzelzeļa pārvadājumu sfēru, ir redzams, ka tie uzņēmumi, kuri darbojas Latvijā, labprātāk pieņem šo cenu pieaugumu un paliek esošajā kravu pārvadājumu līmenī nekā iestājas pret un krītas līmeni zemāk, BNN intervijā stāsta Ventspils naftas priekšsēdētājs Larss Panclafs.

Biržu indeksi pieaug, sasniedzot jaunus rekordus, savukārt naftas cenas krītas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi otrdien, 19.septembrī, pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, pirms gaidāma Federālās rezervju bankas lēmuma par pēckrīzes ekonomiskās stimulēšanas programmas izbeigšanu. Pirms gaidāmā lēmuma arī nedaudz pieauga Eiropas biržu indeksi.

Saistībā ar dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu izmaiņas četros maršrutos

Sakarā ar Dzelzavas dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu no 2017.gada 20.septembra pulksten 8.00 līdz 22.septembra pulksten 20.00 gaidāmas izmaiņas vairāku maršruta reisos.

Tiesa liek Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus  

Rīgas apgabaltiesa bijušajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un viņa vietniekam Aigaram Pečakam piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus kopumā 856 951 eiro apmērā.

ES Ungārijā vērtē, cik lietderīgi finansēts Orbāna stadions un «bānītis»

Eiroparlamentārieši Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna dzimtajā ciemā apmeklējuši modernu futbola laukumu un šaursliežu dzelzceļa līniju, kas uzbūvēta ar Eiropas Savienības finansējumu, bet kļuvusi slavena ar pasažieru trūkumu.

Reizniece-Ozola: Kosmosa izpētes projektos Latvija līdz šim ieguldījusi 3,2 miljonus eiro

Līdz šim trīs konkursu rezultātā Latvija atbalstījusi 27 kosmosa izpētes projektus, kuros kopā ieguldīti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Daudzviet Latvijā upes izgājušas no krastiem

Turpinoties ūdens līmeņa kāpumam, jau daudzviet Latvijā applūdušas upju palienes, vietām - arī citas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Ekonomists: Naftas tirgus - OECD krājumi mazinās, OPEC turpinās koriģēt tirgu

Pateicoties naftas eksportētājvalstu organizācijai, kas kopš gada sākuma ir samazinājusi ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, OECD valstu naftas krājumi kopš marta ir samazinājušies par aptuveni 0,6 miljoniem barelu dienā, pauž SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Latvijā būvniecības izlaide otrajā ceturksnī bija viena no straujākajām ES

Latvijā būvniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaugusi par 15,8%, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem to 26 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami dati.

Nosaka jaunu kārtību paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanai

Ministru kabinets otrdien, 19.septembrī, pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos MK noteikumus, kuros precizētas tiesību normas saistībā ar paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanu, noteikšanas kritērijiem un dokumentācijas izstrādāšanu.

Jaunākie komentāri