bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

Reizniece-Ozola: Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Salīdzinot ar šā gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki un plānots, ka tie sasniegs 8,066 miljardus eiro. Savukārt konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 8,367 miljonu eiro apmērā, tas ir par 681 miljonu eiro vairāk nekā šogad. Jau ceturtdien valdība ārkārtas sēdē izskatīs 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam.

«Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets,» tā portālam BNN norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa uzsvēra, ka budžeta prioritātes ir reformas veselības un izglītības jomās, kā arī sabiedrības drošība un demogrāfijas jautājumi. «Būtiski, ka lielu daļu no šīm jomām nepieciešamajiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai,» norādīja Reizniece-Ozola.

Viņa norādīja, ka budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir atrasti papildu 60 miljoni eiro, ko novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. «Budžeta izdevumu pārskatīšana turpmāk būs regulāra prakse,» uzsvēra ministre.

Finanšu ministrijā skaidroja, ka nākamā gada budžetā finansējumu veselības jomai plānots palielināts par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz ar to 2017.gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai.

Valsts aizsardzības finansējums nākamgad palielināsies par 98 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 1,7% no IKP. Tāpat vidēja termiņa budžeta ietvarā ir paredzēts finansējums, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2018. un 2019.gadā 2% apmērā no IKP.

Izglītības nozares nākamā gada finansējums iecerēts par 11 miljoniem eiro lielāks kā 2016. gada budžetā paredzētais. Jāatzīmē, ka ir nodrošināts nepieciešamais finansējums pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai 47,2 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 15,7 miljoni eiro Izglītības un zinātnes ministrijai ir jānodrošina no izdevumu pārskatīšanas rezultātā rastajiem līdzekļiem.

Finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem, nākamgad plānots par 197 miljoniem eiro lielāks kā šogad. Savukārt finansējums sabiedriskajai kārtībai un drošībai – par 80 miljoniem eiro lielāks.

Demogrāfijas pasākumiem nākamā gada budžetā paredzēti papildu 19 miljoni eiro, tajā skaitā ģimenes pabalsts par ceturto un katru nākamo bērnu nākamgad būs 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Papildu atbalsts tiks sniegts arī bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem, kā arī paredzēti atvieglojumi braukšanas maksai starppilsētu sabiedriskajā transportā daudzbērnu ģimenēm – šim mērķim novirzīti 1,7 miljoni eiro no 2017.gada 1.jūlija.

Vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts nākamgad būs 1,1%, 2018.gadā – 1%, bet 2019.gadā – 0,7% no IKP, akcentēja ministrija. Sākot ar nākamo gadu tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.

Ministrijas ieskatā, prognozētā ekonomikas izaugsme 2017.gadā sasniegs 3,5%. Savukārt 2018. un 2019.gadā tā gaidāma 3,4%.

Likumprojektus par nākamā gada budžetu, tajā skaitā 57 likumprojektu pavadošo paketi, un vidēja termiņa budžeta ietvaru plānots iesniegt Saeimā jau 14.oktobrī.

Ref:113.000.103.200543


Pievienot komentāru

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.

Eksperte: Pašvaldības nespēj piesaistīt jaunus iedzīvotājus

Veids, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana, Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, it īpaši Jūrmalā. «Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā,» pauž nekustamā īpašuma eksperte Jevgenija Dmitričenko.

Uzņēmums: Baltijas valstīs pieaugusi tendence izvēlēties pilna servisa autolīzingu

Pērn palielinājusies interese par pilna servisa autolīzingu – visvairāk pilna servisa līzingu automašīnu parka papildināšanai izmantojuši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare, informācijas tehnoloģijas un finanšu jomas uzņēmumi, liecina Baltijas uzņēmēju un autonomas uzņēmuma Avis sniegtā informācija.

E-prasmju nedēļā pievērsīsies digitālajai drošībai

Šogad E-prasmju nedēļas prioritātes ir digitālā drošība un digitālās prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī ePakalpojumi, komentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

Pētījums: 71% Latvijas iedzīvotāju veidotu uzņēmumu, ja nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot savā komforta zonā, samierinās ar pašreizējo darbu un finansiālo stāvokli un nevēlas riskēt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, liecina Narvesen Baltija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijā bērnus pret ērču encefalītu vakcinēs 27 riska teritorijās

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Strīķe: Tikko kontrabanda bija saistīta ar politiskām partijām, DP man lika visdažādākos šķēršļus

Nekādā gadījumā nestātos kādā no pie varas esošajām partijām, intervijā pauž bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona, Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte Juta Strīķe.

Par valsts valodas normu neievērošanu sods līdz pat 10 000 eiro

Sagatavoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski palielināt sodus par valsts valodas normu neievērošanu, ziņo Nacionālā apvienība Visu Latvijai!- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Latvijas valdība neatbalsta Lielo kapu atpirkšanu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tā tika lemts koalīcijas padomes sēdē.

Par pirmo Latvijas vēstnieku Alžīrijā kļūst Imants Lieģis

Iesniedzot akreditācijas vēstuļu kopijas Alžīrijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministram Ramtanam Lamamram, Imants Lieģis kļuvis par pirmo Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Alžīrijā, ar rezidenci Parīzē, Francijā.

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.