bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Reizniece-Ozola: Eiropas Komisija nevar apturēt Latvijas nodokļu sistēmas reformu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Latvijā nodokļu sistēmas reforma plānota fiskāli atbildīgi un Eiropas Komisija (EK) tās ieviešanu nevar apturēt, trešdien, 3.maijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

«EK nevar izgāzt mūsu nodokļu reformu. Viņi var paust savu viedokli par to, kādam būtu jābūt nodokļu reformas saturam, piemēram, nevienlīdzības mazināšanas īpatsvars, konkurētspējas pasākumi,» teic ministre.

Tāpat viņa atzīmē, ka Latvija aktīvi diskutē ar EK par plānoto nodokļu sistēmas reformu. «Viņu viedokli ņemsim vērā, bet jāsaprot, ka mums pašiem ir galva uz pleciem un mēs spējam atbildīgi pieņemt lēmumus,» uzsver ministre.

Reizniece-Ozola norāda, ka nodokļu sistēmas reforma plānota fiskāli atbildīgi, lai tiktu nodrošināta arī budžeta ilgtspēja. «Mēs esam balstījušies uz ekspertu vērtējumu un mūsu piedāvājums ir fiskāli atbildīgs un sabalansēts. Nelielu deficīta palielinājumu mēs paredzam tikai uz pārejas periodu. Mēs redzam, ka dažu gadu laikā mūsu ienākumi būs lielāki nekā bez reformas,» komentē ministre.

Jau vēstīts, ka valdība trešdien, 3.maijā, aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam.

Šogad 21.aprīlī FM saskaņošanai nodeva nodokļu reformas pamatnostādnes, kas paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu – līdz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 līdz 250 eiro mēnesī.

Nodokļu reformas rezultātā tiktu paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem no 235 eiro līdz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, līdz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un līdz 300 eiro mēnesī 2020.gadā. Plānots arī palielināt minimālo mēneša darba algu no 380 eiro līdz 430 eiro.

Nodokļu reformas ietvaros iecerēts atcelt solidaritātes nodokli un ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus. Iecerēts arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu, piemērojot 20% likmi.

FM piedāvā samazināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā pašreizējo 100 000 eiro vietā, kā arī noteikt MUN dividendēm 20% IIN likmi, palielināt maksimālās darba algas ierobežojumus. Plānots uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb “dzīvesstila” uzņēmējiem.

FM rosina paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem un noteikt IIN no izložu un azartspēļu laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro. Tāpat iecerēts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs un nodrošinot reģionālo konkurētspēju.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis iepriekš atzina, ka Ministru kabinets trešdien, 3.maijā, plāno apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes, tomēr par atsevišķiem jautājumiem – minimālo algu, akcīzi dīzeļdegvielai un kopējo budžeta deficītu – sarunas turpināsies.

«Jābūt skaidrībai par to, kādu budžeta deficītu varam atļauties. Esošajā piedāvājumā tie ir aptuveni 170 miljoni eiro, bet mums ir jābūt pilnīgi drošiem, ka varam to atļauties. Tāpēc tiks diskutēts par kopējo tabulu ar cipariem. Tāpat notiks sarunas par lielāku vai zemāku akcīzes nodokļa celšanu dīzeļdegvielai. Runāsim arī par nodokļu reformas ietekmi uz tiešmaksājumiem zemniekiem,» stāstīja Kučinskis.

Tāpat premjers norādīja, ka arī diskusija par minimālo algu turpināsies pēc tam, kad būs zināms budžeta deficīts. «Ļoti ceru, ka viss saglabāsies esošajā solījumu līmenī, bet garantiju varēs dot tikai Saeimas gala balsojums par visu nodokļu politiku,» piebilda Kučinskis.

BNN jau ziņoja, ka Vienotība neatbalstīs nodokļu reformas pamatnostādnes, kamēr tās nebūs kvalitatīvi izstrādātas otrdien, 2.maijā, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski paziņoja Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa.

Vienlaikus gan Āboltiņa gan Vienotības līderis Andris Piebalgs pauda, ka Vienotība atbalsta šo valdību.

Vienotības ministri nepiedalīsies balsojumā par valdības pamatnostādnēm un iesniegs savu atsevišķo viedokli.

Partija nevar atbalstīt pamatnostādņu pašreizējo projektu, jo netiek sasniegti izvirzītie mērķi – politiskais spēks neredz, ka ar šo plānu tiktu mazināta nevienlīdzība, nav pilnīgas skaidrības, kā reforma palīdzēs ekonomikas attīstībai, tāpat neparādās informācija, kā kompensēt ieņēmumu samazināšanos. Tāpat ir daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, par finansējumu veselības aprūpei, sacīja Āboltiņa.

Kučinskis norādīja, ka viņam pašlaik ir grūti sniegt sīkāku skaidrojumu par tālāko rīcību. Premjers secinājis, ka Vienotība lēmumu par nostāju attiecībā uz pamatnostādnēm pieņēmusi jau pirms tikšanās. No koalīcijas partnera neesot skaidrs piedāvājums, kā tālāk rīkoties, pauda valdības vadītājs, skaidrojot, ka ir gatavs piekāpties un ir iespēja atrast kompromisu, «bet ir jābūt ticībai, ka mēs gribam kaut ko pieņemt».

Ref:224.000.103.1079


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.