bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

Rēvalde tiesā pārsūdz lēmumu par viņas atcelšanu no rektores amata

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 no 3)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gita Rēvalde

Ventspils Augstskolas rektore Gita Rēvalde pirmdien, 6.jūnijā vērsusies Administratīvajā rajona tiesā, lai pārsūdzētu  Ventspils Augstskolas Satversmes sapulces 25.maija lēmumu par viņas atcelšanu no rektores amata, lūdzot atzīt tā spēkā neesamību.

Rēvalde uzskata, ka Satversmes sapulce lēmusi ārpus savas kompetences, jo rektoru atbilstoši Augstskolu likumam var atcelt no amata pēc Senāta vai izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma, ja tā darbībā konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi. Rēvalde portālam BNN uzsver, ka nav informēta par viņas darbībā konstatētiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

Rēvalde par iesniegumu tiesā informējusi Izglītības un zinātnes ministriju un Ministru prezidentu.

Lūgta skaidrot, kāpēc Senāta sapulce izteica rektorei neuzticību, Rēvalde aizvadītajā nedēļā portālam Ir norādījusi: «Pirmā lielā neapmierinātība bija Ventspils domes ekonomikas un budžeta komisijas sēdē 4.decembrī. Bet ar to nekas nebeidzās. Pēc tam janvārī domē bija sagatavota prezentācija par Ventspils augstskolu. Parasti augstskola pati gatavo prezentāciju, bet šoreiz mani uz to pat neuzaicināja. Domes pārstāvji studentu organizācijai ziņu par to, ka būs šāda prezentācija, lūdza izplatīt augstskolas mājas lapā. Es, neviena neaicināta, aizgāju uz domi noskatīties prezentāciju. To rādīja domes finanšu nodaļa, tur bija arī daudz negatīvas informācijas, kas vērsta pret augstskolas vadību – četras vai piecas reizes tika norādīts, ka augstskolas vadība vainīga pie negatīvajiem finanšu rādītājiem. Pēc tam, 23.martā, domes pārstāvji ieradās uz Senāta sēdi, un pēc tās ļoti izmainījās atmosfēra augstskolā. Senāta locekļiem bija ļoti skaidri pateikts, ka jāatlaiž rektore. Kopš 23.marta man ir bijis diezgan grūti strādāt. Daļa augstskolas personāla uzskata, ka tās darbību nosaka Ventspils dome un rektors ir pakļauts domei.»

«Ir daži cilvēki, kuri man ir teikuši, ka baidās. Vismaz man viņi ir teikuši, ka baidās. Viņi, vairāki, nevis viens cilvēks, man ir teikuši, ka man jāsaprot, ka Ventspilī pret Ventspils domi neviens nebalsos. Tāpēc viņiem bija svarīgi nepastarpināti, tieši no Ventspils domes pārstāvjiem dzirdēt, kā tad viņi domā, vai šo rektori var amatā atstāt vai nevar,» sacījusi Rēvalde.

«Man joprojām nav zināms, kas Ventspils domei manā darbībā nepatika. Man var būt tikai aizdomas, kaut kādi viedokļi, kāpēc tā. Kad aizgāju strādāt uz Ventspils augstskolu, tieši tad no darba aizgāja cilvēks, kas pildīja finanšu prorektora pienākumus. Drīz sapratu, ka finanšu disciplīna ir diezgan vāji organizēta. Konstatēju jocīgas lietas. Piemēram, projektiem bija piešķirta avansa summa no domes vai citiem līdzekļiem, bet, kad projekta īstenotāji no finansējošās institūcijas saņēma visu projekta naudu, avansa summu aizdevējam atpakaļ neatskaitīja. Tā pat neparādījās uzskaitē. Ja būtu normāla finanšu uzskaite, tas nekad nebūtu iespējams.

Atklājās arī, ka ir daudz interesantu līgumu ar Ventspils augsto tehnoloģiju parku. Bija daudz kopīgu komercizglītības projektu, kas ne vienmēr bija izdevīgi. Piemēram, tehnoloģiju parks bija izvietojis iekārtas svešās telpās, par kurām augstskola maksāja milzīgu īres maksu. Nesapratu, kāpēc mēs to darām, jo Ventspils augstskolai pietiek telpu. Lauzām līgumu pat telpu nomu, paņēmām iekārtu savās telpās. Atteicāmies no komercprojektiem, un tagad tāda saimniekošana ar projektiem, kāda bija agrāk, vairs nav iespējama.

Man un domes pārstāvjiem bija vēl viens konflikts pagājušā gada beigās par papildus piesaistīto finansējumu Irbenes radiolokatora antenu remontam. Saeimā piešķīra apmēram 300 000 eiro uzturēšanai un vēl 236 000 eiro darbinieku algām. Mēs saņēmām no ministrijas vēstuli ar norādi, ka 236 000 eiro izmantojami Irbenes radiolokatora zinātnieku algām. Bet Ventspils domē bija iedomājušies, ka arī šie 200 tūkstoši izmantojami remontiem. Es iebildu, ka man cilvēkiem tomēr algas jāmaksā. Ja zinātniekiem un inženieriem nemaksā par darbu, zinātniskā darbība radiolokatorā tiks iznīcināta. Panācu, ka 236 tūkstoši paliek algu fondā, nevis tiek novirzīti antenas remontiem, bet ar [domes priekšsēdētāja vietnieku Jāni] Vītoliņu tā mums bija pēdējā saruna. Pēc tam mums attiecības sagāja grīstē. Pieļauju iespēju, ka viņš gribēja, lai visa nauda tiktu remontiem un uzturēšanas darbiem, jo tad vietējās firmas tiek pie līgumiem. Ja naudas infrastruktūrai nav, vietējās firmas netiek pie līgumiem. Piemēram, Ostas celtnieks, Ventspils metināšanas rūpnīca bieži Ventspilī uzvar dažādos konkursos,» tā Rēvalde portālam Ir.

«Vītoliņa kungs Ventspils domē ir izglītības nozares kurators. Oficiāli viņa amats ir domes priekšsēdētāja vietnieks infrastruktūras jautājumos, bet faktiski viņš ir koordinators izglītības jautājumos. Agrāk viņu uztvēra kā Ventspils augstskolas otru rektoru. Viņam ir pieraduši klausīt. Ja viņš piezvana un pasaka, kā jābūt, tad tā arī notiek. Bet augstskolas vadīšanā ir vajadzīgas specifiskas zināšanas. Es tomēr uzskatu, ka rektors var būt tikai viens. Varbūt tā arī bija problēma, ka mana autoritāte bija pietiekami liela, lai es viena pati uzņemtos vadīt augstskolu,» uzsvērusi Rēvalde.

Pēc viņas teiktā, «Ventspils augstskola pilnīgi noteikti nav autonoma. Kad man vēl bija labas attiecības ar Ventspils domi, man katru pirmdienas rītu zvanīja Vītoliņš. Zinot, cik daudz darba jāiegulda, lai kļūtu par rektoru, uzskatu, ka rektors var patstāvīgi pieņemt lēmumus. Bet te pārbauda, vai esmu darbā. Interesējās, kas augstskolā notiek.»

BNN jau vēstīja, ka Rēvalde, kuru augstskolas Satversmes sapulce atcēla no amata, šo lēmumu dēvē par absurdu un ir to apstrīdējusi Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kā arī Izglītības valsts kvalitātes dienestā (IKVD).

«Tas viss sākās 23. aprīlī, kad es biju komandējumā Vācijā un Ventspils domes pārstāvji ieradās Senātā un praktiski sasauca Satversmes sapulces sēdi, prasīja nomainīt rektoru. Senāta priekšsēdētāja vietniece man vēlāk sarunā atzina, ka to visu darot Lembergs,» iepriekš sacījusi Rēvalde.

Iepriekš vēstīts, ka, saasinoties domstarpībām starp Rēvaldi un Ventspils pilsētas domi, Aivars Lembergs brīdinājis – ja VeA neatradīs jaunu augstskolas vadītāju, tad var aizmirst par pašvaldības sniegtajām dotācijām. Šāds brīdinājums tika izteikts pērnā gada nogalē un arī pildīts, jo VeA pašvaldības dotācijas aizvien nav saņēmusi.

Pašlaik nav juridiskas skaidrības par VeA Satversmes sapulces lēmuma stāšanos spēkā, jo nav zināms, kāda būs Ministru kabineta (MK) tālākā rīcība šajā jautājumā. Augstskolas Satversme paredz, ka rektoru atceļ no amata MK pēc Senāta vai Izglītības un IZM ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

Ref: 102.000.102.12864


Pievienot komentāru

  1. Vizule Ieva teica:

    Esmu VeA akadēmsika personāla pārstāve un Satversmes Sapulces locekle. Savu iespēju robežās esmu jau izteikusies par šo jautājumu. Rēvaldes kundzes neatlaidība palikt par tā kolektīva vadītaju, kurš viņu nevēlas redzēt kā savu vadītāju (balsojums bija ļoti pārliecinošs), ir apbrīnojama.

    KĀPĒC ZURNĀLISTI, KAS PĀRSTĀV NOPIETNUS MĒDIJUS, NECENŠAS UZZINĀT VEA PERSONĀLA VIEDOKLI? Rēvaldes kundze izmanto savus formālās varas instrumentus un turpina piepildīt publisko telpu ar savu – Lemberga upures – skatījumu.

    Esmu vienmēr centusies būt neatkarīga savos spriedumos augstskolā un ārpus tās; esmu iebildusi pret Lemberga kunga komentāriem/ apgalvojumiem, ja man šķitis, ka tie neprecīzi; esaņemu pilnīgi nekādas piemaksas no Ventspils Domes (neto alga par ~1,35 slodzi ir 635 eiro mēnesī; par slodzi alga ir tikai kādus 30 eiro virs 2001.gada līmeņa, pretēji rektores virs 3,5 tūkstosiem tikai piemaksa mēnesī). Visa šī informācija gadījumā, ja Rēvaldes kundze mani atkal vēlētos iedalīt pie kaut kāda Lemberga grupējuma, kā arī visiem tiem, kuri tiesām tic, ka Lembergs visa posta pamatā.

    Protams, ja nebūtu viņa skaļā apgalvojuma – atlaidiet Rēvaldi, dabūsiet naudu – mūsu dzīve būtu vieglāka, un Rēvaldes kundzei un Ratnieka kungam būtu grūtāk visiem miglu pūst acīs.

    Ņemot vērā, cik meistarīgi norit politiskās spēlītes Latvijā un to, cik meistarīgi politiskās spēlītes pieprot tandēms Rēvalde-Ratnieks, vairs nebrīnīšos, ka MK rīt var arī neapstiprināt VeA Satversmes sapulces lēmumu. Kādu signālu tas dos? To, ka cilvēki, nopietni neieskatoties iekšā organizācijā, jūtas zinošāki par notiekošo tajā? Fiziķe un izcila zinātniece Rēvalde, nevar būt, ka nekam nederīga vadītāja.

    Var būt un ir! ATTIEKSME ir atslegvārds. VeA personāls ļoti nopietni sprieda un pārliecinoši lēma par Revaldes kundzes atlaišanu kā uzticību zaudējušu. Vai tiešām sabiedrība un atbildīgie poilitiķi, un pati Rēvalde domā, ka tas atgriezīs VeA personala uzticību viņai kā vadītājai? Visas šīs juridiskās manipiulācijas dara pretējo.

    Atstājiet, ministru kungi un kundzes, šo personu amatā, un sāksies vēl plašākas represijas un izsekošanas nekā pirms lēmuma. Vai varbūt bez pamata VeA viens otram saka – tikai nerakstiet neko iekšējā epastā? Ja kāds iebildis pret viņas viedokli, bet īpaši, ja traucējis iedzīvināt kādu viņas pavēli, saņem vai nu rīkojumu par atlaišanu uz galda vai psihologisko teroru. Administratīvais personāls pašas smejas un devē sevi par raudošo bloku. Tiešais rektores padotībā esošais personāls!

    Tagad griežas administratīvajā tiesā, bet pati pirms tam visiem pieejamiem varas instrumentiem centās kavēt normālu Satversmes sapulces sasaukšans procedūru, iepirkumu procedūru audita veikšanai. Rēvaldes kundzei neko nenozīmē galvenās VeA lēmejinstitūcijas – ne Senāts, ne Satversmes sapulce.

    Kārtējais apliecinājums tam: Rēvalde VeA Satversmes sapulcei un tās priekšsēdētājai ir nosūtījusi PAZIŅOJUMU (2016.gada 3.jūnijā), kurā apgalvo, ka Ventspils Augstskolas Satversmes sapulces lemumu uzskata par “prettiesisku, nepamatotu un atzīstamu par spēkā neesošu, jo Satversmes sapulce neesot bijusi “leģitīma”, procedūra esot tikusi “pārkāpta un kopumā Satversmes sapulce ir lēmusi ārpus savām kompetences robežām” (no likuma par VeA Satversmi: punkts 14.2. [Satversmes sapulce] ievēlē amatā un atceļ no tā Rektoru”.

    Velos uzsvērt, ka ne mirkli neesam apšaubījuši Revaldes kundzes kā pasniedzējas un zinātnieces kompetencei un zināšanas. Augstas klases zinātniece! Bet paglābiet mūs no viņas kā vadītājas.

    +1 0 -1 0

    • tante teica:

      Ieva, vai Tev viss mājās? Nepietiek , ka savus kolēģus esi novedusi līdz trakumam, vēl Gitai maucies virsū…Tevi taču pat fakultātes domē neievēlēja…Savaldi hormonus

      +1 0 -1 0

Aizsardzības ministrija paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos

E-prasmju nedēļas ietvaros Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Veikalu tīkli Elvi un Aibe izveido kopīgu iepirkumu grupu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji Elvi un Aibe, BNN ziņo uzņēmuma pārstāvji.

Šogad reģistrēti jau 357 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27.marta pulksten 6.30 līdz 28.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmuši 143 izsaukumus – 112 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.

Eksperte: Pašvaldības nespēj piesaistīt jaunus iedzīvotājus

Veids, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana, Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, it īpaši Jūrmalā. «Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā,» pauž nekustamā īpašuma eksperte Jevgenija Dmitričenko.

Uzņēmums: Baltijas valstīs pieaugusi tendence izvēlēties pilna servisa autolīzingu

Pērn palielinājusies interese par pilna servisa autolīzingu – visvairāk pilna servisa līzingu automašīnu parka papildināšanai izmantojuši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare, informācijas tehnoloģijas un finanšu jomas uzņēmumi, liecina Baltijas uzņēmēju un autonomas uzņēmuma Avis sniegtā informācija.

E-prasmju nedēļā pievērsīsies digitālajai drošībai

Šogad E-prasmju nedēļas prioritātes ir digitālā drošība un digitālās prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī ePakalpojumi, komentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

Pētījums: 71% Latvijas iedzīvotāju veidotu uzņēmumu, ja nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot savā komforta zonā, samierinās ar pašreizējo darbu un finansiālo stāvokli un nevēlas riskēt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, liecina Narvesen Baltija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijā bērnus pret ērču encefalītu vakcinēs 27 riska teritorijās

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Strīķe: Tikko kontrabanda bija saistīta ar politiskām partijām, DP man lika visdažādākos šķēršļus

Nekādā gadījumā nestātos kādā no pie varas esošajām partijām, intervijā pauž bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona, Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra amata kandidāte Juta Strīķe.

Par valsts valodas normu neievērošanu sods līdz pat 10 000 eiro

Sagatavoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski palielināt sodus par valsts valodas normu neievērošanu, ziņo Nacionālā apvienība Visu Latvijai!- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Latvijas valdība neatbalsta Lielo kapu atpirkšanu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tā tika lemts koalīcijas padomes sēdē.

Par pirmo Latvijas vēstnieku Alžīrijā kļūst Imants Lieģis

Iesniedzot akreditācijas vēstuļu kopijas Alžīrijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministram Ramtanam Lamamram, Imants Lieģis kļuvis par pirmo Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Alžīrijā, ar rezidenci Parīzē, Francijā.

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.