bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 23.09.2017 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija

Rīga – dzīvei dārgākā Baltijas valstu galvaspilsēta

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem. Tas, nozīmē – ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports – pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās – 1 560 EUR. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 EUR, bet Viļņā 774 EUR. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – kamēr vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1 425 EUR un Viļņā 1 299 EUR, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2 053 EUR. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 EUR Viļņā, par 83 EUR Rīgā un par 100 EUR Tallinā, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

«Neskatoties uz to, ka Rīgā dzīvojošie pieredzējuši naudas izteiksmē lielāko algas kāpumu, Tallinas ģimenes turpina audzēt finansiālo pārsvaru gan, pateicoties mazākiem nodokļiem no ienākuma, gan arī teju trīskārt lielākam ģimenes valsts pabalsta apmēram, salīdzinājumā ar Latviju. Ja Latvijā šis pabalsts šogad saglabājies nemainīgs un par diviem bērniem kopā veido 34,14 EUR, tad Igaunijā tas audzis vēl vairāk un iepriekšējo 90 eiro vietā nu kopā veido 100 eiro,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pārtika joprojām ir lielākā mājsaimniecību izdevumu pozīcija visās Baltijas galvaspilsētās, tomēr šim izmaksu īpatsvaram vērojama tendence nedaudz sarukt. Tā, piemēram, 2014.gadā ģimene Rīgā par pārtiku ik mēnesī tērēja 27% no ienākumiem, savukārt šogad – 22%. Arī Igaunijā vērojama līdzīga tendence – 2014.gadā ģimene Tallinā pārtikai tērēja 18% no ikmēneša ienākumiem, savukārt šogad – 15%. Savukārt Lietuvā šis īpatsvars saglabājies nemainīgs – ik mēnesi ģimene Viļņā šogad pārtikas izdevumiem atvēl vidēji 24% no ienākumiem un tā tas bija arī 2014.gadā.

Balstoties uz 2016.gada februārī apkopotajiem datiem Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, visaugstākās izmaksas par optimālu pārtikas grozu ir ģimenei Rīgā – 320 EUR. Zemākas tās ir Tallinā (311 EUR) un Viļņā (310 EUR). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi par pārtiku absolūtos skaitļos nedaudz pieauguši ģimenēm visās Baltijas valstīs. Rīgā ģimene šim mērķim šogad tērē vidēji par astoņiem eiro mēnesī vairāk. Tallinā – par 12 EUR mēnesī vairāk. Bet Viļņā – pat par 18 EUR mēnesī vairāk.

Vērts atzīmēt, ka saskaņā ar pētījumu kompānijas Nielsen datiem, visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāji aktīvi izmanto un paši meklē dažādus akciju piedāvājumus. Vairāk nekā 40% pārtikas un ikdienas patēriņa preču Latvijā tiek iegādātas atlaižu laikā. Gandrīz puse (47%) no pircējiem Latvijā iepērkoties meklē īpašās cenas, tai skaitā 11% gatavi mainīt iepirkšanās vietu, lai saņemtu labāko cenas piedāvājumu. 18% pircēju akciju piedāvājuma rezultātā regulāri iegādājas dažādu zīmolu preces, bet teju trešdaļa (29%) tās pērk tikai tad, ja noteiktais zīmols jau iepriekš iecienīts.

Īpašumā esošā mājokļa izmaksas ir ievērojami zemākas, ja salīdzina ar īrētu vai kredītā pirktu mājokli, jo izpaliek summas ziņā būtisks ikmēneša maksājums par īri vai kredītu. Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru plašā mājoklī daudzdzīvokļu namā, ik mēnesi tērē ap 181 EUR jeb 9% no ienākumiem Tallinā, ap 165 EUR jeb 12% no ienākumiem Rīgā un ap 152 EUR jeb 12% no ienākumiem Viļņā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, izdevumi par mājokli ģimenēm Baltijas valstu galvaspilsētās nedaudz samazinājušies, kas galvenokārt skaidrojams ar siltuma izmaksu kritumu – Viļņā ap 7% (radot nepilnu sešu eiro ietaupījumu mēnesī) un 16 – 18% Rīgā un Tallinā (radot līdz pat 15 EUR lielu ikmēneša ietaupījumu).

«Salīdzinājumā ar situāciju kaimiņvalstu galvaspilsētās, Rīgas ģimenes iegūst no zemākajiem apkures, ūdensapgādes un kanalizācijas tarifiem, savukārt Viļņā dzīvojošie var novērtēt zemākās ar apsaimniekošanu saistītās izmaksas. Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgāko elektroenerģiju un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko attiecīgas ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār. Lai gan šogad Rīgā palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei (1,5% līdzšinējā 1% vietā), pieņemtās izmaiņas paredz arī papildus atlaides ģimenēm ar bērniem – nu uz nodokļa atlaidēm 50%-70% apmērā var pretendēt arī ģimenes ar vienu un diviem bērniem. Gala rezultātā nekustamā īpašuma nodokļa maksājums gan par dzīvokli, gan par zemi vairumā gadījumu ģimenēm Rīgā pat samazinās, neskatoties uz nodokļa likmes izmaiņām,» atzīst Kropa.

Visdārgāk Rīgā dzīvojošai ģimenei izmaksā īrēts mājoklis – tam jāatvēl ap 36% no rīcībā esošajiem ikmēneša ienākumiem. Savukārt maksājot mājokļa kredītu, tie ir ap 27% no ienākumiem. Viļņā situācija ir līdzīga – īrētam dzīvoklim ģimenei ik mēnesi jāatvēl pat 46% no ienākumiem, savukārt par kredītā iegādātu mājokli ik mēnesi jāatvēl ap 33% no ienākumiem. Tallinā izmaksas dzīvokli īrējot, vai arī maksājot par to kredītu, ir līdzīgas – ik mēnesi ģimenei šim mērķim jāatvēl ap 29% no ienākumiem.

«Nepieciešamība īrēt mājokli visbūtiskāk sadārdzina ikmēneša izmaksas ģimenēm Rīgā un Viļņā. Lai arī kredītā iegādātam mājoklim izmaksas šobrīd ir zemākas nekā īrējot, būtisks šķērslis sava mājokļa iegādei joprojām ir pirmās iemaksas trūkums (pētījuma nolūkos tā aprēķināta 25% apmērā no dzīvokļa iegādes summas). Jāatzīst, ka Latvijā šī problēma daļā gadījumu tiek risināta ar valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Kopš darbības uzsākšanas pērnā gada janvārī, tā ir sniegusi iespēju tikt pie sava mājokļa vairāk nekā 1 750 ģimenēm,» uzsver Kropa.

Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Pēdējā gada laikā situācija transporta izmaksu ziņā palikusi nemainīga – Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi transportam jāatvēl 100 EUR jeb 7% no ģimenes ikmēneša ienākumiem, savukārt Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas. Tikmēr Viļņā izmaksas par transportu ģimenei ik mēnesi veido 64 EUR jeb 5% no kopējā budžeta.

Ref: 102.000.102.12543


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».