bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis

Rīga – dzīvei dārgākā Baltijas valstu galvaspilsēta

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem. Tas, nozīmē – ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports – pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās – 1 560 EUR. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 EUR, bet Viļņā 774 EUR. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – kamēr vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1 425 EUR un Viļņā 1 299 EUR, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2 053 EUR. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 EUR Viļņā, par 83 EUR Rīgā un par 100 EUR Tallinā, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

«Neskatoties uz to, ka Rīgā dzīvojošie pieredzējuši naudas izteiksmē lielāko algas kāpumu, Tallinas ģimenes turpina audzēt finansiālo pārsvaru gan, pateicoties mazākiem nodokļiem no ienākuma, gan arī teju trīskārt lielākam ģimenes valsts pabalsta apmēram, salīdzinājumā ar Latviju. Ja Latvijā šis pabalsts šogad saglabājies nemainīgs un par diviem bērniem kopā veido 34,14 EUR, tad Igaunijā tas audzis vēl vairāk un iepriekšējo 90 eiro vietā nu kopā veido 100 eiro,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pārtika joprojām ir lielākā mājsaimniecību izdevumu pozīcija visās Baltijas galvaspilsētās, tomēr šim izmaksu īpatsvaram vērojama tendence nedaudz sarukt. Tā, piemēram, 2014.gadā ģimene Rīgā par pārtiku ik mēnesī tērēja 27% no ienākumiem, savukārt šogad – 22%. Arī Igaunijā vērojama līdzīga tendence – 2014.gadā ģimene Tallinā pārtikai tērēja 18% no ikmēneša ienākumiem, savukārt šogad – 15%. Savukārt Lietuvā šis īpatsvars saglabājies nemainīgs – ik mēnesi ģimene Viļņā šogad pārtikas izdevumiem atvēl vidēji 24% no ienākumiem un tā tas bija arī 2014.gadā.

Balstoties uz 2016.gada februārī apkopotajiem datiem Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, visaugstākās izmaksas par optimālu pārtikas grozu ir ģimenei Rīgā – 320 EUR. Zemākas tās ir Tallinā (311 EUR) un Viļņā (310 EUR). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi par pārtiku absolūtos skaitļos nedaudz pieauguši ģimenēm visās Baltijas valstīs. Rīgā ģimene šim mērķim šogad tērē vidēji par astoņiem eiro mēnesī vairāk. Tallinā – par 12 EUR mēnesī vairāk. Bet Viļņā – pat par 18 EUR mēnesī vairāk.

Vērts atzīmēt, ka saskaņā ar pētījumu kompānijas Nielsen datiem, visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāji aktīvi izmanto un paši meklē dažādus akciju piedāvājumus. Vairāk nekā 40% pārtikas un ikdienas patēriņa preču Latvijā tiek iegādātas atlaižu laikā. Gandrīz puse (47%) no pircējiem Latvijā iepērkoties meklē īpašās cenas, tai skaitā 11% gatavi mainīt iepirkšanās vietu, lai saņemtu labāko cenas piedāvājumu. 18% pircēju akciju piedāvājuma rezultātā regulāri iegādājas dažādu zīmolu preces, bet teju trešdaļa (29%) tās pērk tikai tad, ja noteiktais zīmols jau iepriekš iecienīts.

Īpašumā esošā mājokļa izmaksas ir ievērojami zemākas, ja salīdzina ar īrētu vai kredītā pirktu mājokli, jo izpaliek summas ziņā būtisks ikmēneša maksājums par īri vai kredītu. Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru plašā mājoklī daudzdzīvokļu namā, ik mēnesi tērē ap 181 EUR jeb 9% no ienākumiem Tallinā, ap 165 EUR jeb 12% no ienākumiem Rīgā un ap 152 EUR jeb 12% no ienākumiem Viļņā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, izdevumi par mājokli ģimenēm Baltijas valstu galvaspilsētās nedaudz samazinājušies, kas galvenokārt skaidrojams ar siltuma izmaksu kritumu – Viļņā ap 7% (radot nepilnu sešu eiro ietaupījumu mēnesī) un 16 – 18% Rīgā un Tallinā (radot līdz pat 15 EUR lielu ikmēneša ietaupījumu).

«Salīdzinājumā ar situāciju kaimiņvalstu galvaspilsētās, Rīgas ģimenes iegūst no zemākajiem apkures, ūdensapgādes un kanalizācijas tarifiem, savukārt Viļņā dzīvojošie var novērtēt zemākās ar apsaimniekošanu saistītās izmaksas. Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgāko elektroenerģiju un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko attiecīgas ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār. Lai gan šogad Rīgā palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei (1,5% līdzšinējā 1% vietā), pieņemtās izmaiņas paredz arī papildus atlaides ģimenēm ar bērniem – nu uz nodokļa atlaidēm 50%-70% apmērā var pretendēt arī ģimenes ar vienu un diviem bērniem. Gala rezultātā nekustamā īpašuma nodokļa maksājums gan par dzīvokli, gan par zemi vairumā gadījumu ģimenēm Rīgā pat samazinās, neskatoties uz nodokļa likmes izmaiņām,» atzīst Kropa.

Visdārgāk Rīgā dzīvojošai ģimenei izmaksā īrēts mājoklis – tam jāatvēl ap 36% no rīcībā esošajiem ikmēneša ienākumiem. Savukārt maksājot mājokļa kredītu, tie ir ap 27% no ienākumiem. Viļņā situācija ir līdzīga – īrētam dzīvoklim ģimenei ik mēnesi jāatvēl pat 46% no ienākumiem, savukārt par kredītā iegādātu mājokli ik mēnesi jāatvēl ap 33% no ienākumiem. Tallinā izmaksas dzīvokli īrējot, vai arī maksājot par to kredītu, ir līdzīgas – ik mēnesi ģimenei šim mērķim jāatvēl ap 29% no ienākumiem.

«Nepieciešamība īrēt mājokli visbūtiskāk sadārdzina ikmēneša izmaksas ģimenēm Rīgā un Viļņā. Lai arī kredītā iegādātam mājoklim izmaksas šobrīd ir zemākas nekā īrējot, būtisks šķērslis sava mājokļa iegādei joprojām ir pirmās iemaksas trūkums (pētījuma nolūkos tā aprēķināta 25% apmērā no dzīvokļa iegādes summas). Jāatzīst, ka Latvijā šī problēma daļā gadījumu tiek risināta ar valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Kopš darbības uzsākšanas pērnā gada janvārī, tā ir sniegusi iespēju tikt pie sava mājokļa vairāk nekā 1 750 ģimenēm,» uzsver Kropa.

Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Pēdējā gada laikā situācija transporta izmaksu ziņā palikusi nemainīga – Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi transportam jāatvēl 100 EUR jeb 7% no ģimenes ikmēneša ienākumiem, savukārt Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas. Tikmēr Viļņā izmaksas par transportu ģimenei ik mēnesi veido 64 EUR jeb 5% no kopējā budžeta.

Ref: 102.000.102.12543


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.