bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 21.07.2017 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa

Rīga – dzīvei dārgākā Baltijas valstu galvaspilsēta

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem. Tas, nozīmē – ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports – pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās – 1 560 EUR. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 EUR, bet Viļņā 774 EUR. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – kamēr vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1 425 EUR un Viļņā 1 299 EUR, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2 053 EUR. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 EUR Viļņā, par 83 EUR Rīgā un par 100 EUR Tallinā, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

«Neskatoties uz to, ka Rīgā dzīvojošie pieredzējuši naudas izteiksmē lielāko algas kāpumu, Tallinas ģimenes turpina audzēt finansiālo pārsvaru gan, pateicoties mazākiem nodokļiem no ienākuma, gan arī teju trīskārt lielākam ģimenes valsts pabalsta apmēram, salīdzinājumā ar Latviju. Ja Latvijā šis pabalsts šogad saglabājies nemainīgs un par diviem bērniem kopā veido 34,14 EUR, tad Igaunijā tas audzis vēl vairāk un iepriekšējo 90 eiro vietā nu kopā veido 100 eiro,» stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pārtika joprojām ir lielākā mājsaimniecību izdevumu pozīcija visās Baltijas galvaspilsētās, tomēr šim izmaksu īpatsvaram vērojama tendence nedaudz sarukt. Tā, piemēram, 2014.gadā ģimene Rīgā par pārtiku ik mēnesī tērēja 27% no ienākumiem, savukārt šogad – 22%. Arī Igaunijā vērojama līdzīga tendence – 2014.gadā ģimene Tallinā pārtikai tērēja 18% no ikmēneša ienākumiem, savukārt šogad – 15%. Savukārt Lietuvā šis īpatsvars saglabājies nemainīgs – ik mēnesi ģimene Viļņā šogad pārtikas izdevumiem atvēl vidēji 24% no ienākumiem un tā tas bija arī 2014.gadā.

Balstoties uz 2016.gada februārī apkopotajiem datiem Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, visaugstākās izmaksas par optimālu pārtikas grozu ir ģimenei Rīgā – 320 EUR. Zemākas tās ir Tallinā (311 EUR) un Viļņā (310 EUR). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi par pārtiku absolūtos skaitļos nedaudz pieauguši ģimenēm visās Baltijas valstīs. Rīgā ģimene šim mērķim šogad tērē vidēji par astoņiem eiro mēnesī vairāk. Tallinā – par 12 EUR mēnesī vairāk. Bet Viļņā – pat par 18 EUR mēnesī vairāk.

Vērts atzīmēt, ka saskaņā ar pētījumu kompānijas Nielsen datiem, visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāji aktīvi izmanto un paši meklē dažādus akciju piedāvājumus. Vairāk nekā 40% pārtikas un ikdienas patēriņa preču Latvijā tiek iegādātas atlaižu laikā. Gandrīz puse (47%) no pircējiem Latvijā iepērkoties meklē īpašās cenas, tai skaitā 11% gatavi mainīt iepirkšanās vietu, lai saņemtu labāko cenas piedāvājumu. 18% pircēju akciju piedāvājuma rezultātā regulāri iegādājas dažādu zīmolu preces, bet teju trešdaļa (29%) tās pērk tikai tad, ja noteiktais zīmols jau iepriekš iecienīts.

Īpašumā esošā mājokļa izmaksas ir ievērojami zemākas, ja salīdzina ar īrētu vai kredītā pirktu mājokli, jo izpaliek summas ziņā būtisks ikmēneša maksājums par īri vai kredītu. Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru plašā mājoklī daudzdzīvokļu namā, ik mēnesi tērē ap 181 EUR jeb 9% no ienākumiem Tallinā, ap 165 EUR jeb 12% no ienākumiem Rīgā un ap 152 EUR jeb 12% no ienākumiem Viļņā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, izdevumi par mājokli ģimenēm Baltijas valstu galvaspilsētās nedaudz samazinājušies, kas galvenokārt skaidrojams ar siltuma izmaksu kritumu – Viļņā ap 7% (radot nepilnu sešu eiro ietaupījumu mēnesī) un 16 – 18% Rīgā un Tallinā (radot līdz pat 15 EUR lielu ikmēneša ietaupījumu).

«Salīdzinājumā ar situāciju kaimiņvalstu galvaspilsētās, Rīgas ģimenes iegūst no zemākajiem apkures, ūdensapgādes un kanalizācijas tarifiem, savukārt Viļņā dzīvojošie var novērtēt zemākās ar apsaimniekošanu saistītās izmaksas. Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgāko elektroenerģiju un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko attiecīgas ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār. Lai gan šogad Rīgā palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei (1,5% līdzšinējā 1% vietā), pieņemtās izmaiņas paredz arī papildus atlaides ģimenēm ar bērniem – nu uz nodokļa atlaidēm 50%-70% apmērā var pretendēt arī ģimenes ar vienu un diviem bērniem. Gala rezultātā nekustamā īpašuma nodokļa maksājums gan par dzīvokli, gan par zemi vairumā gadījumu ģimenēm Rīgā pat samazinās, neskatoties uz nodokļa likmes izmaiņām,» atzīst Kropa.

Visdārgāk Rīgā dzīvojošai ģimenei izmaksā īrēts mājoklis – tam jāatvēl ap 36% no rīcībā esošajiem ikmēneša ienākumiem. Savukārt maksājot mājokļa kredītu, tie ir ap 27% no ienākumiem. Viļņā situācija ir līdzīga – īrētam dzīvoklim ģimenei ik mēnesi jāatvēl pat 46% no ienākumiem, savukārt par kredītā iegādātu mājokli ik mēnesi jāatvēl ap 33% no ienākumiem. Tallinā izmaksas dzīvokli īrējot, vai arī maksājot par to kredītu, ir līdzīgas – ik mēnesi ģimenei šim mērķim jāatvēl ap 29% no ienākumiem.

«Nepieciešamība īrēt mājokli visbūtiskāk sadārdzina ikmēneša izmaksas ģimenēm Rīgā un Viļņā. Lai arī kredītā iegādātam mājoklim izmaksas šobrīd ir zemākas nekā īrējot, būtisks šķērslis sava mājokļa iegādei joprojām ir pirmās iemaksas trūkums (pētījuma nolūkos tā aprēķināta 25% apmērā no dzīvokļa iegādes summas). Jāatzīst, ka Latvijā šī problēma daļā gadījumu tiek risināta ar valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Kopš darbības uzsākšanas pērnā gada janvārī, tā ir sniegusi iespēju tikt pie sava mājokļa vairāk nekā 1 750 ģimenēm,» uzsver Kropa.

Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Pēdējā gada laikā situācija transporta izmaksu ziņā palikusi nemainīga – Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi transportam jāatvēl 100 EUR jeb 7% no ģimenes ikmēneša ienākumiem, savukārt Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas. Tikmēr Viļņā izmaksas par transportu ģimenei ik mēnesi veido 64 EUR jeb 5% no kopējā budžeta.

Ref: 102.000.102.12543


Pievienot komentāru

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Arī taksometru vadātāji pievienojas sūdzībai par kases aparātu reformām

Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegtajai sūdzībai Eiropas Komisijā par kases aparātu reformu ir pievienojusies arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība, kas ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju Eiropas Komisijai, vēršot Komisijas uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.

NVO mudina nodokļu regulējumā saglabāt motivējošu sistēmu uzņēmējiem ziedot

Dažādu nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvji mudina Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā saglabāt ekonomisko motivāciju uzņēmējiem ziedot.

Apstiprināts parlamenta budžeta pieprasījums 2018.gadam

Saeimas Prezidijs ceturtdien, 20.jūlijā, apstiprināja Saeimas budžeta pieprasījumu 2018.gadam. Tas plānots 22,04 miljonu eiro apmērā, līdzšinējo funkciju veikšanai paredzot finansējumu 2017.gada līmenī.