bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 27.06.2017 | Vārda dienas: Malvīne, Malvis

Rīgā vidējais atalgojums aug straujāk nekā dzīvokļu cenas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas. Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā.

Kopš 2015.gada sākuma Rīgā uz 1 000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par diviem dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014.gadā. Tallinā kopš 2015.gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi – 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš, teikts DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Pēckrīzes periodā tieši pēdējo divu gadu laikā Rīgā un Tallinā ir bijis augstākais jaunu dzīvojamo ēku skaita pieaugums. Tiesa, joprojām Viļņa šajā ziņā saglabā līderpozīcijas, attīstot uz pusi vairāk jauno projektu nekā Latvijas vai Igaunijas galvaspilsētās.

«Ja paskatāmies vēsturē, tad līdz 2007.gadam visās Baltijas valstu galvaspilsētās jauno projektu pieplūdums tirgū ik gadu bija strauji audzis. No 2008.gada jauno projektu skaits saruka, zemāko punktu sasniedzot krīzes laikā – 2010. gadā. Lai arī kopš 2011.gada visās pilsētās ar mainīgiem rādītājiem jauno dzīvojamo ēku projektu skaits ir atkal pieaudzis, visstraujāk izdevies apjomus kāpināt tieši Viļņai,» komentē DNB bankas valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa. Viņa norāda vēl kādu interesantu novērojumu – 2016.gadā jauno dzīvojamo ēku projektu skaits Rīgā ir aptuveni 2003.gada līmenī, Tallinā – aptuveni 2004.gada līmenī, bet Viļņā – aptuveni 2005.gada līmenī. Tiesa, 2016.gads vēl nav noslēdzies.

Viļņā jauno dzīvojamo ēku projekti tiek būvēti ar divas reizes vairāk dzīvokļiem nekā Tallinā, Rīgai ierindojoties pa vidu. Proti, Tallinā vidējais dzīvokļu skaits jauno projektu ēkās ir 44. Savukārt Rīgā ir 56 dzīvokļi, bet Viļņā – 81. Tiesa, Tallinā dzīvokļi tiek plānoti daudz lielāki nekā Viļņā – attiecīgi vidējie rādītāji ir 67 m2 un 54 m2. Arī Rīgā ir vērojama līdzīga situācija kā Tallinā.

2014.- 2015.gadā iegādāto jauno projektu dzīvokļu skaits veido 33% no visiem Viļņā iegādātajiem dzīvokļiem šajā periodā. Tallinā manāmi zemāks īpatsvars – 19% iegādāto dzīvokļu ir jaunajā projektā, bet Rīgā – 14% gadījumu. Tas pierāda, ka Latvijā mājokļu tirgū aizvien dominē sērijveida dzīvokļi.

«Arī DNB bankā, piemēram, šī gada pirmajos deviņos mēnešos visbiežāk kreditēšanas līgumi slēgti sērijveida dzīvokļu iegādei 602., specprojektu un 103.projekta namos. Šis segments bijis aktuāls teju pusei hipotekāro kredītu ņēmēju. Gandrīz ceturtajā daļā gadījumu hipotekārā kredīta līgums slēgts ar mērķi iegādāties privātmāju, katrs piektais darījums bijis par dzīvokli jaunajā projektā, bet mazāk nekā katrs desmitais – dzīvokļa iegādei pirmskara laiku namā,» tā Bērziņa.

Rīgā vidējais atalgojums pieaug straujāk nekā dzīvokļu cenas. Tallinā vērojams gluži pretējais, bet Viļņā šie abi rādītāji attīstās vienādā tempā. Līdz ar to Rīga iezīmējas kā pilsēta ar vienu no augstākajām dzīvokļu pirktspējām Baltijas valstu kontekstā.

Ref: 102.000.102.13996


Pievienot komentāru

Pārdošanas eksperts: Latvijā konkurence gaļas tirgū ir spēcīga un izaicinoša

Latvijā konkurence gaļas tirgū ir spēcīga un izaicinoša, jo tajā darbojas vairāk nekā 100 gaļas pārstrādes uzņēmumu, apgalvo gaļas pārstrādes uzņēmuma HKScan Latvia pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš.

VID: Turpmāk nokavējuma nauda nepārsniegs 40% no parāda summas

No 1.jūlija nokavējuma nauda par kavētajiem nodokļu maksājumiem tiek samazināta līdz 40 procentiem no nodokļu parāda summas. Savukārt, labprātīgi vienojoties par parādu nomaksas grafiku, ievērojami tiek samazināta nokavējuma naudas likme.

Pavasara sesijā Saeima pieņēmusi 80 likumus

Saeima šī gada pavasara sesijā kopš 18.aprīļa sanāca uz deviņām kārtējām un vienu svinīgo sēdi. Šajā laikā deputāti pieņēmuši 80 likumus – 14 jaunus un grozījumus 66 likumos. Divus likumus Valsts prezidents Saeimai atgriezis otrreizējai caurlūkošanai, BNN ziņo Saeimas preses dienestā.

Latvijā HES piecos mēnešos saražots par 59,1% vairāk elektroenerģijas

Šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā hidroelektrostacijās elektroenerģija saražota par 59,1% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Gerhards: Pāragri spriest kā turpmākajos gados mainīsies pašvaldību attīstības kurss

Patlaban ir pāragri prognozēt, kā turpmākajos četros gados mainīsies pašvaldību attīstības kurss, pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Ukrainā atliek Janukoviča prāvas izskatīšanu

Tiesa Kijevā atlikusi tiesas sēdi lietā par Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča, iespējams, pastrādāto valsts nodevību. Kijevas Obolonska rajona tiesā pirmdien, 26.jūnijā, Janukoviča advokāti iestājušies pret valsts prokurora Ruslana Kravčenko iesniegumu par lietas izskatīšanu īpašā kārtībā, bez apsūdzētā klātbūtnes.

Satiksmes ministrija paraksta saprašanās memorandu ar Ķīnas ziņu aģentūru Xinhua

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un Ķīnas ziņu aģentūras viceprezidents LIU Siyang parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību divpusēja un daudzpusēja mēroga transporta un loģistikas sektora aktualitātēm saistītas informācijas apmaiņu un izplatīšanu, BNN ziņo ministrijā.

 Ar Bartaševiču priekšgalā Saskaņa saglabā varu Rēzeknē

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja amatā pirmdien, 26.jūnijā, atkārtoti ievēlēts Saskaņas saraksta līderis Aleksandrs Bartaševičs. Par Bartaševiču balsoja desmit deputāti, pret bija divi. Viņš bija vienīgais kandidāts pilsētas domes priekšsēdētāja amatam.

Importējot tekstilu no Baltkrievijas, vairs nebūs jāsaņem uzraudzības dokuments

Sākot ar šī gada 3.jūliju, importējot tekstilu Eiropas Savienībā no Baltkrievijas, vairs nebūs nepieciešams Ārlietu ministrijas uzraudzības dokuments.

Multimodāla transporta mezgla izbūvei Torņakalnā pieejami 7,8 miljoni eiro

Multimodāla transporta mezgla izbūvei Torņakalnā pieejami 7,8 miljoni eiro, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.

Viedoklis: Gan politiski, gan ekonomiski Latvija atpaliek no citiem ilgtspējas ziņā

«Diemžēl bieži vien mūsu politiķu vēlme aizstāvēt nacionālās intereses šķiet tikpat liela, cik aizokeāna prezidentam par krievu hakeru aktivitātēm. Kad divi Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi paprasīja valdībai kompensēt negūtos ienākumus 8,3 miljonu eiro apmērā saistībā ar tās noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, komersanti uzreiz tika nodēvēti par bezkauņām.»

Sāk pārbūvēt ceļu no Rucavas līdz Lietuvas robežai

Būvnieki pirmdien, 26.jūnijā, sāk pārbūvēt autoceļa posmu no Rucavas līdz Lietuvas robežai.

Baltijā uzācis darbu pirmais akciju pirkšanas un pārdošanas darījumu portāls

Darbību uzsācis Baltijā pirmais akciju pirkšanas un pārdošanas darījumu portāls Shareswall. Proti, ja ir vēlme paplašināt savu darbību Baltijā, tad to īstenot, atrast sadarbības partnerus un investorus būs iespējams, izmantojot Shareswall platformu,» sola platformas dibinātājs.

Tiesa lemj no bijušajiem Latvijas krājbankas valdes locekļiem piedzīt 15 miljonus eiro

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šī gada jūnijā nospriedusi solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no septiņiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem.

Saeimas deputāti aicina apturēt sankcijas par patvēruma meklētāju neuzņemšanu

Pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas 23 Saeimas deputāti vērsušies pie Eiropas Komisijas ar iesniegumu, aicinot apturēt plānoto sankciju noteikšanu Polijai, Čehijai un Ungārijai par patvēruma meklētāju neuzņemšanu.

Nedēļa Lietuvā. Kosmosā palaiž Lietuvas satelītu

Ar raķeti no Indijas kosmosā palaists Lietuvas otrais Zemes mākslīgais pavadonis Lituanica SAT-2, ko uzstrādājuši Viļņas Universitātes un uzņēmuma NanoAvionics speciālisti.

Londonā pēc traģiskā ugunsgrēka prasa izvākties no bīstamiem namiem

Pēc traģiskā ugunsgrēka daudzdzīvokļu augstceltnē Londonā varas iestādes, neraugoties uz iedzīvotāju pretestību, prasa izvākties četru daudzdzīvokļu augstceltņu iemītniekiem, jo ēku konstrukcija līdzinās nodegušās ēkas konstrukcijai.

Varu Daugavpilī pārņem Saskaņa

Ar balsu vairākumu Daugavpils pilsētas domes vadītāja amatā pirmdien, 26.jūnijā, ievēlēts Saskaņas saraksta līderis Andrejs Elksniņš, līdz ar ko šis politiskais spēks nonācis pie abu Latvijas lielāko pilsētu vadības grožiem.

Darba devēji: Lai pieaugtu strādājošo atalgojums, nevar pieļaut nodokļu palielinājumu

«Sociālie un sadarbības partneri ir aktīvi piedalījušies nodokļu reformas pamatprincipu izstrādāšanā, bet valdošā koalīcija šobrīd vilcinās ar visai sabiedrībai būtiska lēmuma pieņemšanu, neņemot vērā darba devēju un darba ņēmēju viedokli», informē Latvijas Darba devēju konfederācija.

Latvijā bijis trešais mazākais jaunu komercauto reģistrācijas kritums Eiropā

Latvijā šī gada janvārī-maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem bijis trešais mazākais jaunu komerciālo transportlīdzekļu reģistrācijas kritums Eiropā, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas publicētie dati.

LOB: Mežizstrāde, kas notiek, kad putnu ligzdās ir olas - apzināta putnu nogalināšana

Latvijas Ornitoloģijas biedrības aprēķini liecina, ka ik gadu valsts mežos mežizstrādes dēļ iet bojā vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu.

Svētku brīvdienās pieķerti 70 dzērājšoferi; trešdaļa stiprā reibumā

Svētku brīvdienās Valsts policija pieķērusi 70 dzērājšoferus, no kuriem trešdaļa bijusi 1,5 vai vairāk promiļu reibumā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma stāsta Valsts policijas Metodikas un analītiskās nodaļas priekšnieks Andris Locus.

37,34 miljoni eiro - informācijas sniegšanas izmaksas starp valsts pārvaldes iestādēm 

Informācijas sniegšanas izmaksas starp valsts pārvaldes iestādēm aplēstas 37,34 miljonu eiro apmērā, norāda Valsts kancelejā. Valsts kancelejā atzīmē, ka valsts pārvaldes iestādes pastāvīgi sniedz dažādu veidu informāciju, piemēram, atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem, pārskatus par padarīto darbu, informāciju par statistikas datiem.

Itālijas valdība glābj divas bankas par 5,2 miljardiem eiro

Itālijas valdība iejaukusies komercbanku sistēmā, lai par kopumā 5,2 miljardiem eiro glābtu divas Venēcijas reģionā strādājošas bankas.

Šonedēļ Latvijā bieži gaidāms lietus

Šonedēļ gaidāms nepastāvīgs laiks, un bieži līs. Nedēļas vidū vietām gaisa temperatūra pārsniegs +25 grādus pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Jaunākie komentāri