bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Rīgas Dome: Celtniecības SIA daudz, bet celtnieku nav

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Šogad vērojama ļoti maza būvfirmu interese par Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātajiem iepirkumiem, un šāda tendence novērota jau no pagājušā gada rudens. Tas liecina, ka Latvijā būvniecībā ir izkristalizējusies problēma – celtniecības SIA ir daudz, bet celtnieku nav, atzīmē Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Autors: SXCViņaprāt, ja visu laiku valsts un pašvaldību iepirkumos uzvar būvfirmas ar zemāko piedāvāto cenu, tad tajās ir mazas algas un ne vienmēr tās tiek maksātas oficiāli. Pie šādām algām cilvēki vai nu labāk izvēlas sēdēt mājās, vai arī aizbrauc prom. Būvfirmas iepirkumos vairs nepiedalās tāpēc, ka nevar objektus nodrošināt ar strādniekiem.

«Šogad esam ļoti izbrīnīti, ka diemžēl ir ļoti maza būvfirmu interese par Īpašuma departamenta izsludinātajiem iepirkumiem. Šādu tendenci sākām novērot jau pagājušā gada rudenī,» stāsta Burovs.

«Turklāt intereses trūkums nav atkarīgs no izsludinātajā iepirkumā paredzētā būvdarbu apjoma. Piemēram, decembrī izsludinājām divus iepirkumus par nelieliem iekšdarbiem, katra iepirkuma vidējais veicamo darbu apjoms ir ap 40 000 eiro – tie ir nelieli remontdarbi divos pašvaldības objektos. Šie iepirkumi tika izsludināti sešas reizes, bet tā arī nebija neviena pretendenta, vai arī bija piedāvājumi, kas vairākas reizes pārsniedza kontroltāmi.»

Īpašuma departamenta vadītājam šī situācija šķiet grūti izskaidrojama, jo paredzamais darbu apjoms bija neliels – tas neprasīja īpašas finansiālās garantijas.

Neesot būvfirmu atsaucības arī uz finansiāli lieliem iepirkumiem. «Nesen izsludinājām iepirkumus par fasāžu siltināšanu skolām un bērnudārziem. Paredzētie kopējie apjomi, kas bija ap četriem miljoniem eiro, tika sadalīti četrās lotēs. Uz vienu loti, kurā bija iekļautas vēsturiskās ēkas, nepieteicās neviens pretendents, uz vēl vienu loti pieteicās viens pretendents, un uz atlikušajām divām pieteicās divi pretendenti,» skaidroja Burovs.

Pašvaldības pārstāvis secinājis, ka Latvijā būvniecībā ir izkristalizējusies viena problēma – celtniecības SIA ir daudz, bet celtnieku nav. «Ir firmu īpašnieki, ir nosaukumi, bet reāli nav kam strādāt.»

Lielā mērā šāda situācija ir izveidojusies, pateicoties tam, ka jebkurā iepirkumā – vai tas būtu valsts vai pašvaldību iepirkums – priekšroka tiek dota piedāvājumam ar zemāko cenu. «Ja visu laiku uzvar būvfirmas ar zemāko piedāvāto cenu, tad, protams, tajās ir mazas algas un ne vienmēr tiek maksātas oficiāli. Pie šādām algām cilvēki vai nu labāk izvēlas sēdēt mājās, vai arī aizbrauc prom. Rodas sajūta, ka vairs nav izdevīgi strādāt. Kāpēc iepirkumos nav neviena pretendenta ne uz lieliem, ne maziem apjomiem? Tāpēc, ka nevar objektus nodrošināt ar strādniekiem. Paliek tikai lielas, stabilas firmas, kuras algas un nodokļus maksā oficiāli, kurām ir uzticamas attiecības ar apakšuzņēmējiem,» skaidroja Burovs.

Turklāt celtniecības firmas iepirkumos turpina dempingot, jo joprojām vislētākais piedāvājums tiekot uzskatīts par vislabāko.

«Ir divi varianti – vai nu taupīt uz algu rēķina, vai arī taupīt uz materiāliem. Taupīt uz algu rēķina var, vai nu nemaksājot nodokļus un maksājot algas aploksnēs, vai arī «uzmetot» apakšuzņēmējus un tiem nesamaksājot, tādā veidā gūstot peļņu. Man liekas, ka daži ģenerāluzņēmēji šādā veidā gūst slēptu peļņu. Protams, varbūt atsevišķos gadījumos tas ir pareizi, ja netiek pildīti līgumi, netiek ievēroti termiņi, bet atsevišķos gadījumos tas ir ģenerāluzņēmēja mēģinājums gūt slēptu peļņu,» stāstīja departamenta vadītājs.

«Savukārt taupīt uz izmantoto materiālu rēķina iespējams tāpēc, ka iepirkumā nevar stingri aprakstīt, kādus materiālus vēlamies konkrētajā objektā,» skaidroja Burovs. «Vēlamies, lai būtu izmantoti vieni materiāli, bet galarezultātā saņemam citus, daudz lētākus. Protams, privātais pasūtītājs atšķirībā no valsts un pašvaldības var ar pirkstu parādīt, ka vēlas, piemēram, tieši šīs flīzes, un šajā gadījumā būvniekam nav citu variantu,» tā departamenta vadītājs.

Ref:103.000.103.5079


Pievienot komentāru

  1. Spoks teica:

    Kas pie velna ir lote???

    +1 0 -1 0

  2. Jānis Lazdāns teica:

    Burovam kāds cits raksta nolikumus? Pasūtītājs arī var ielikt nosacījumus, lai cenas īpatsvars nebūtu tik liels.

    +1 0 -1 0

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri