bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Rīgas dome prēmē arī Barona ielas lietā apsūdzēto, ziņo de facto

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Krišjāņa Barona ielas krimināllietā apsūdzētais Jānis Sprinģis ir ne vien saglabājis Būvdarbu vadības nodaļas vadītāja vietnieka amatu Rīgas domes Satiksmes departamentā, bet arī saņēmis prēmiju par labo darbu pagājušajā gadā.  Departamenta direktors Emīls Jakrins Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam de facto skaidro, ka viņam neesot pamata apšaubīt Sprinģa godaprātu, jo darbinieks tagad esot pārdomājis visu savu dzīvi, bet prēmiju nopelnījis par smago darbu saistībā ar Rīgas ielu remontiem pērnvasar.

«Es jums atklāšu vienu lielu noslēpumu. 4.jūnijā absolūti viss tviteris, ieskaitot jūs, pateiks: «Šī ir forša iela!» Šī Rīgas mēra Nila Ušakova frāze, kuru viņš priekšvēlēšanu debatēs izteica atbildē uz jautājumu, vai Barona iela ir gatava, ir kļuvusi par biežu zobgalību mērķi sociālajos tīklos. Arī tagad, vairāk nekā pusgadu vēlāk, kritiski viedokļi par Krišjāņa Barona ielu nav retums. Turklāt Krišjāņa Barona iela joprojām nav nodota ekspluatācijām,» vēsta raidījumā.

No Rīgas domes Satiksmes departamenta (RD SD) skaidrojuma izriet, ka tas saistīts arī ar kriminālprocesu par dokumentu viltošanu būvdarbu gaitā. «Kā galvenais, kā jūs labi saprotat, ir šis process, kura laikā visa dokumentācija fiziski tika izņemta. Tātad pagāja kaut kāds ievērojams laiks, kamēr departaments saņēma atpakaļ. (…) Šobrīd projekts ir saskaņots, ir pabeigts, ir iesniegts būvvaldei. Līdz ar to principā būvvaldes tehniskā daļa, apsekošana un visas šīs lietas ir tuvāko acīmredzot mēnešu darba kārtībā. Līdz ar to mēs varam teikt, ka Barona ielas nodošana ir, visticamāk, finiša taisnē,» apgalvo departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Savukārt skatīšanai tiesā tuvojas krimināllieta. Par dokumentu viltošanu personu grupā ir apsūdzēti seši. Divi ir saistīti ar Satiksmes departamentu: Būvdarbu vadības nodaļas bijušais vadītājs Uģis Broža un joprojām amatā esošais nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Sprinģis, atgādina LTV raidījums.

Tāpat de facto vēsta, ka diviem ir saikne ar Brožam agrāk piederējušo SIA Bild, ar kuru Satiksmes departamentam bija līgums par būvuzraudzību seguma atjaunošanai Krišjāņa Barona ielā. Tie ir Bild valdes loceklis Kaspars Reinholds un firmas nolīgtais būvuzraugs Andrejs Kiseļevs-Podgornijs, kura pamatdarbs ir Tehniskās daļas vadītāja vietnieks Salaspils domē.

Savukārt vēl divi apsūdzētie ir Barona ielas segumu rekonstruējušās ceļu būves firmas Binders darbinieki, tostarp atbildīgais būvdarbu vadītājs Romans Prusakovs. Pret Binders un Bild vērsti arī procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.

Apsūdzības cēlusī prokurore Evita Masule no Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas atklāj: «Noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar to, ka faktiska būvuzraudzība projektā nav notikusi. Un līdz ar to tie dokumenti ir sastādīti priekš tam, lai šī dokumentācija būtu un lai varētu šo objektu nodot ekspluatācijā. Faktiski šiem dokumentiem bija jābūt.»

Tomēr RD SD uzskata, ka tam nekādi zaudējumi nav nodarīti. «Nu tā līdz šim viņi ir tādu viedokli pauduši, bet attiecībā par to, ka vēl līdz šai dienai Barona iela nav nodota ekspluatācijā – nekāda labuma sabiedrībai jau arī no tā nav. Un arī Satiksmes departamentam,» raidījumam komentē prokurore.

Izmeklētāju ieskatā dokumentu viltošana notika gandrīz gada garumā – no 2015.gada oktobra līdz 2016.gada augustam. Viltoti varētu būt apmēram 700 dokumenti. Būvuzņēmēja Binders sagatavotos aktus no Satiksmes departamenta puses sākumā parakstīja Broža, kurš no amata aizgāja 2016.gada jūnijā pēc tam, kad KNAB viņu aizturēja aizdomās par korupciju Salu tilta rekonstrukcijas darbos. Pēc tam to darīja Brožas vietnieks Sprinģis, kurš joprojām strādā departamentā un nav atstādināts no pienākumu pildīšanas, norāda de facto.

Portāla pietiek.com publicētie rīkojumi par prēmiju izmaksām Rīgas domes struktūrās rāda, ka pērn Satiksmes departamentā prēmiju – 70 procentus no algas – nopelnīja arī Sprinģis. Tāds Jakrina lēmums, jo labi strādājusi apjomīgo ielu remontu laikā pērn esot visa Būvdarbu vadības nodaļa. «Jānis Spriņģis ir viens no tiem, viens no cītīgākajiem un atbildīgākajiem darbiniekiem, kas šajā nodaļā strādā, kas šogad ir lieliski veicis savu darbu. (…) Es domāju, ka viņš priekš sevis ir jau no visas šīs publicitātes un sliktās slavas, un citiem aspektiem izdarījis ne mazum daudz secinājumu. Un šobrīd es domāju, ka šim cilvēkam ir pilnīgi cits skats uz dzīvi kopumā, līdz ar to man nav nekāda pamata apšaubīt viņa kaut kādu godaprātu,» prēmēšanu pamato Jakrins.

De facto atzīmē: «Ja Sprinģis arī patiešām ir pārdomājis dzīvi un nācis pie kādiem secinājumiem, tad runāt par to publiski viņš negrib, norādot, ka esot parakstījies par informācijas neizpaušanu, tāpēc neko nevarēs komentēt.»

Viņš neatklāj arī to, vai atzīst sevi par vainīgu. Savukārt vaicāts, vai prēmijas izmaksāšana viņam šobrīd bijusi adekvāta, Sprinģis kļūst strups: «Šai jautājumā es jums komentārus nesniegšu, tāpēc varbūt nekavēsim jūsu un manu laiku.»

Prēmiju pagājušajā gadā saņēma arī pats Jakrins. To viņam piešķīra Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa), kurš skaidro: «Precīzi 75 procentus, es domāju, viņš ir pelnījis no mēnešalgas par visu to, kas pietiekoši smagi pagājušajā gadā bija paveikts. Vēlreiz – ja departaments nestrādātu tā, kā viņi ir strādājuši, tad mēs joprojām raktos pa visām tām ielām, kas bija remontējamas pagājušogad vasarā.»

Tomēr Krišjāņa Barona ielu par «foršu ielu» Ušakovs tagad atturas saukt: «Tieši departamentam ir pienākums, kamēr nesaliks visus akmentiņus, visu, kā vajag, likt būvniekiem to darīt par saviem līdzekļiem, un tikai tad pieņemt ekspluatācijā. Šajā situācijā ir zināmi jautājumi būvniekiem gan par kvalitāti, gan par termiņiem, gan par darba organizāciju; ir daudz jautājumu departamentam. Bet šī rūgtā pieredze bija ļoti noderīga.»

Raidījumā norāda, ka līdzīgi domā arī atbildīgās Rīgas domes komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks no Saskaņas, kurš sola, ka šogad problēmu ar ceļu remontiem un neērtību rīdzinieku būs mazāk nekā aizgājušajos gados. Galvenokārt tāpēc, ka tik daudz remontu vairs nenotiks pilsētas centrā.

Neviens no Barona ielas lietā apsūdzētajiem, ar kuriem de facto izdevās sazināties, komentārus sniegt nepiekrita. Par dokumentu viltošanu personu grupā Krimināllikumā paredzētais maksimālais sods ir trīs gadi cietumā. Lietu tiesai prokurore varētu nosūtīt pavasarī.

Ref:224.000.103.3494


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.