bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.06.2018 | Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls
LatviaLatvija

Rīgas namu pārvaldnieks: šogad ēku remontdarbos ieguldīsim vairāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Namu apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) šogad savā pārziņā esošo ēku remontdarbos plāno ieguldīt 23 miljonus eiro, trešdien, 14.martā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē norādīja RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Viņš sacīja, ka ik gadu uzņēmuma nodrošinātais remontdarbu apmērs tā pārziņā esošajām ēkām pieaug, pēdējo septiņu gadu laikā tam palielinoties septiņas reizes – no 2,18 miljoniem eiro 2011.gadā līdz 15,3 miljoniem eiro 2017.gadā.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka, salīdzinot pērn ēku remontdarbos ieguldīto līdzekļu apmēru ar 2016.gadā veiktajām investīcijām 17,27 miljonu eiro apmērā, tas 2017.gadā samazinājās aptuveni par 12,9%. Turpretī objektu skaits, kuriem veikti remontdarbi, minētajā laika periodā pieaudzis no 2 548 līdz 2 596 ēkām. Gontarevs skaidroja, ka minētie rādītāji sasniegti, uzņēmumam pašam veicot daļu no ēku remontdarbiem, tādējādi ietaupot aptuveni 25% līdz 30% no kopējā remontdarbiem atvēlētā līdzekļu apmēra. Viņš sacīja, ka uzņēmums taupības nolūkos turpinās piekopt minēto praksi arī turpmāk.

Runājot par ēku renovācijas projektiem, RNP valdes priekšsēdētājs atzina, ka līdz 2017.gadam renovācija veikta vien piecām daudzdzīvokļu mājām Rīgā. Tomēr viņš uzsvēra, ka pašlaik lēmumu par dalību māju atjaunošanas līdzfinansēšanas programmā pieņēmušas jau 62 RNP mājas.

Gontarevs norādīja, ka pašlaik vairumam RNP pārvaldībā esošo ēku ekspluatācijas termiņš ir aptuveni 50 gadi, kas nozīmē, ka pēc 10 līdz 15 gadiem pastāv iespēja, ka mājas būs tik novecojušas, ka ar daļējiem atjaunošanas darbiem to uzturēšanai nebūs līdzēts. Līdz ar to nākamgad plānots veikt renovāciju vairākiem desmitiem ēku, tādējādi nākamajos gados to skaitu audzējot līdz pat 100 ēkām gadā.

Patlaban, pēc RNP valdes priekšsēdētāja teiktā, lēmuma pieņemšana par ēkas renovāciju, piesaistot Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, ir pārāk ilga un smagnēja. Turklāt lielākā daļa Rīgas dzīvokļu īpašnieku nespēs vienoties par ēkas renovāciju esoša ES finansējuma ietvarā. Gontarevs sacīja, ka tas rada nepieciešamību izstrādāt risinājumu ēku renovāciju veikšanai pēc ES finansējuma perioda beigām. Kā vienu no risinājumiem viņš minēja rūpniecisku tipveida renovācijas modeļu izstrādi daudzdzīvokļu mājām, kas palīdzētu samazināt projektēšanas izmaksas, renovācijas izmaksas, kā arī renovācijas veikšanai nepieciešamo laiku.

Tomēr ēku atjaunošanas veicināšanai un to ekonomiskai pamatotībai, Gontareva ieskatā nepieciešams izveidot centralizētu attīstības vīziju valsts mērogā par dzīvojamo kvartālu atjaunošanu Rīgā. Ņemot vērā, ka kvartālos ēkas celtas vienā laika posmā, pēc vienotiem projektiem ar vienotiem tehniskajiem risinājumiem, būtu nepieciešams izstrādāt kopēju kvartālu attīstības modeli, kas ietvertu tipveida tehniskos un stilistiskos risinājumus ēku atjaunošanai.

RNP valdes priekšsēdētājs sacīja, ka koncepcijā būtu svarīgi ietvert vienotu zaļās un atpūtas zonas ieviešanu, bērnu rotaļu laukumus, velonovietnes, autostāvvietas, kā arī atkritumu konteineru laukumus.

Gontarevs norādīja, ka RNP patlaban sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēkiem veic tehnisko risinājumu padziļinātu izpēti atsevišķām ēku sērijām. Turklāt, lai nodrošinātu masveidīgu un finansiāli izdevīgu ēku atjaunošanu, vienoti atjaunošanas risinājumi nepieciešami visām Latvijā populārajām daudzdzīvokļu ēku sērijām, kā arī nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa finansējuma programmu.

Ņemot vērā minēto, RNP nākotnē plāno pievērsties kompleksai ēku atjaunošanai, līdz 2021.gada beigām atjaunojot līdz 15% no tā pārvaldīšanā esošajām ēkām, atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopību pieņemtajiem.

Kā ziņots, RNP apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 55,098 miljoni eiro, kas ir par 6,6% mazāk nekā 2016.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājusies par 19,5% un bija 407 023 eiro. RNP apgrozījums 2016.gadā bija 58,975 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 505 434 eiro.


Pievienot komentāru

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Atbalsta Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Grozījumi nosaka nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

Jaunzēlandes premjerministrei piedzimst meitiņa

Jaunzēlandiešu politiķe Džesinda Ārderna kļuvusi pār māti, atrodoties premjerministres amatā, kas tālajā Okeānijas valstī ir augstākā pozīcija pēc Jaunzēlandes formālās vadītājas, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II. Sociāldemokrātiski un progresīvi noskaņotā politiķe gan nav pirmā premjerministre, kura dzemdējusi, būdama tik augstā amatā.

Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

Saeima noraida opozīcijas deputātu pieprasījumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

No aprobežojumiem atbrīvo valsts un pašvaldību zemes

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā no iepriekš noteiktajiem aprobežojumiem tiks atbrīvotas zemes, kas valsts un pašvaldības īpašumā nonākušas valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.

Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprinājusi Mārtiņu Kazāku, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pāvesta vizītes laikā Latvijā būs brīvdiena

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ES ievieš atbildes ievedmuitu džinsiem, viskijam un citām ASV precēm

Eiropas Savienība ieviesīs no piektdienas, 22.jūnija, ievedmuitas nodevas virknei Amerikas Savienoto Valstu eksporta preču, tā atbildot uzVašingtonas lēmumu ieviest prāvas ievedmuitas nodevas alumīnijam un tēraudam no ES.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūnija sākumā – 1,223 miljardi eiro

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,223 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Znotiņa: Čaulas kompānijas jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās

Vietējās čaulas kompānijas Latvijā ir jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās, norāda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Saeimā virza iniciatīvu pilnveidot amatu savienošanas kārtību valsts amatpersonām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 20.jūnijā, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz pārskatīt atsevišķus likumā patlaban noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus.

Līdz gada beigām dubultos NMPD dienas brigāžu skaitu

Līdz gada beigām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu, norāda dienesta direktore Liene Cipule.

Ukrainas plānotā pretkorupcijas tiesa nestrādātu iedarbīgi, tā aizdevēji SVF

Ieklausoties Rietumu spiedienā aktīvāk cīnīties ar korupciju, Ukrainas parlaments jūnijā ir pieņēmis likumu par īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi, tomēr Kijevas naudas devējs Starptautskais Valūtas fonds jau aicinājis likumu grozīt, lai panāktu, ka tiesa tiešām var strādās iedarbīgi.

Jaunākie komentāri