Tuvāko divu nedēļu laikā japāņu kompānija Mitsubishi paziņos, kuru no divām Baltijas valstu ostām izvēlējusies kā stratēģisko partneri kravu piegādei uz savu Austrumeiropas rūpnīcu Kalugā.

Japāņi nolēmuši trīskāršot auto ražotnes apjomus Krievijā un līdz ar to, piegādājot izejmateriālus, ievērojami palielināt kravu plūsmu. Viņi meklē jaunu piegādes ceļu uz Krieviju vai nu caur Rīgu vai arī Tallinu. Ja konkurencē ar Igaunijas galvaspilsētu uzvarēs Rīgas brīvosta, tās konteinerkravu apjoms pieaugs vismaz par trešdaļu, varbūt pat uz pusi. Tomēr Latvijas ierēdņu neizdarības dēļ, kā arī Rīgas brīvostas darījumu un īpašnieku necaurspīdīgums, draud novest pie tā, ka kaimiņi igauņi būs atkal mums priekšā un saņems ievērojamo Mitsubishi pasūtījumu, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Krievija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur pasaules ekonomiskās krīzes laikā automašīnu tirdzniecība nevis samazinājās, bet tieši otrādi – pieauga. Arī automašīnu ražošanas apjomi netālu no Maskavas esošajā Kalugā līdz ar to palielinās. Šobrīd tur Austrumu tirgum savus auto kopā saliek Peugot un Citroen, kā arī Mitsubishi.

«Šogad plānojam auto ražošanu Kalugā palielināt trīs reizes. No 15 tūkstošiem jaunu auto līdz 45 tūkstošiem,» stāsta Mitsubishi Corporation menedžeris Hodaka Shimane.

Japāņi meklē arī jaunu un izdevīgu transporta koridoru. Pirms diviem gadiem apbraukājuši visas trīs Baltijas valstis – japāņi nolēma, ka izvēle tiks izdarīta starp Rīgu un Tallinu. Igauņi saprotot, ka tas ir ekonomiski nozīmīgs projekts, jo tiks vesti viens līdz divi konteinervilciena sastāvi dienā. Turklāt nākotnē uzvarētājvalstī varētu izveidot Mitsubishi ražotni jeb auto komplektācijas centru. Apzinoties pasūtījuma nozīmību, sākusies rosība diplomātiskajā, kā arī ministriju, pašvaldību un biznesa līmenī.

Igauņi japāņiem piedāvāja integrētu, kopēju Tallinas ostas un dzelzceļa projektu ar skaidri redzamiem tarifiem. Latvijas valdība pamodās pavisam nesen. Brīdī, kad japāņi jau taisījās paziņot savu gala lēmumu par labu igauņiem. Mūsējie ātri izteica savu piedāvājumu, mēģinot saglābt nokavēto.

Kādēļ Latvija ar savu rīcību vilcinājusies Ārlietu ministrija nekomentē. Vien norāda, ka sarunas notikušas arī agrāk. Daudz esot darījusi Latvijas vēstniecība Japānā, taču ārlietu ministrijas ieguldījumam pēc ekspertu domam būtu bijis jābūt daudz aktīvākam.

Savu lēmumu japāņi solījuši paziņot janvāra beigās, februāra sākumā.

Ref: 102.000.102.809