bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.06.2018 | Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls
LatviaLatvija

Pārejot uz eiro, cenu noapaļošana inflāciju neietekmēs vairāk par 0,2 procentpunktiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

«Jaunākās norises tautsaimniecībā, zemā inflācija un aplēses par situācijas attīstību turpmākajiem periodam liecina, ka šobrīd riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti. Pēdējo mēnešu inflācijas rādītāji konsekventi ir uzrādījuši zemāku cenu pieaugumu, nekā gaidīts gada pirmajā pusē, un augustā Latvijā pat īslaicīgi ir atgriezusies deflācija gada griezumā,» norāda Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Pirmkārt, darba samaksas kāpums joprojām atbilst darba ražīguma pieaugumam – vienības darbaspēka izmaksu pieauguma tempi sezonāli izlīdzinātā izteiksmē šī gada sākumā pat ir samazinājušies iepretim 2012.gada rādītājiem. Otrkārt, naftas cenu kāpumu, ko nosaka nestabilā ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos, kompensē galveno lauksaimniecības preču grupu cenu kritums, kur vienīgais izņēmums ir piena cena. Graudaugu ražas prognozes 2013./2014.gadam globāli ir augstākas nekā iepriekšējā gadā. Līdz ar to, sekojot eksporta ierobežojumu pakāpeniskai samazināšanai, graudu cenas pasaules tirgos piedzīvo lejupslīdi. Tas samazina cenas Eiropas Savienības un – attiecīgi – arī Latvijas tirgū, skaidro LB vadītājs.

Treškārt, gāzes tirdzniecības cenas prognozētā attīstība uzrāda nemainīgu vai pat nedaudz lejupvērstu tendenci. Tajā pašā laikā jau iepriekš novērotais gāzes cenu samazinājums turpina ietekmēt siltumenerģijas tarifu kritumu arvien vairāk Latvijas reģionu pilsētās. Jaunākie tarifu samazinājumi apstiprināti – Cēsīm un Jūrmalai no šī gada oktobra.

Dabasgāzes un ar to saistītās siltumenerģijas tarifu dinamika šajā apkures sezonā kopumā arī ir gaidāma labvēlīgāka – tas ir, tarifi zemāki nekā pagājušajā ziemā, ja deviņu mēnešu vidējā mazuta cena turpinās samazināties vēl vismaz tuvāko pāris mēnešu laikā. Tas atstāj kopumā labvēlīgu ietekmi arī uz kopējo inflācijas līmeni, teic Rimšēvičs.

Komentējot iespējamo efektu uz cenām saistībā ar nākamgad paredzēto eiro ieviešanu, Rimšēvičs uzsver: «Ir tā, ka katram skaļi medijos atspoguļotam gadījumam, kad precei un pakalpojumam, kuram eiro ieviešanas priekšvakarā cenas tiek noapaļotas augšup, pretī ir arī vesela virkne preču un pakalpojumu, kam cenas līdz ar eiro ieviešanu netiek mainītas, bet tas savukārt vienkārši nenonāk masu medijos. Cenas netiek mainītas uz augšu absolūtam vairākumam preču. Noapaļošanas gadījumi savukārt vērojami precēm un pakalpojumiem, kas nav visbiežāk pirkto grupā. Līdz ar to tās ir ar samērā mazu ietekmi uz kopējiem inflācijas rādītājiem.»

Pēc viņa teiktā, saskaņā ar statistikas datiem preces un pakalpojumi ar vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni ir pārtika (sevišķi – gaļas, maizes un piena produkti), elektroenerģija un gāze, kā arī transporta līdzekļu ekspluatācijas izdevumi. Šo produktu grupā gadījumi, kad cenas tiktu noapaļotas uz augšu, līdz šim ir bijuši reti. Līdz ar to datos līdz šī gada augustam praktiski šī eiro apaļošanas ietekme uz kopējo inflāciju nav bijusi novērojama. Un, pat ja gada pēdējos mēnešos cenu apaļošana augšup ietu plašumā, tās kopējā ietekme uz gada inflāciju šogad būs zem 0,1, varbūt 0,2 procenta punktiem.

«Ņemot vērā nupat minēto, var secināt, ka šobrīd spēkā paliek līdzšinējā gada vidējās inflācijas līmeņa prognoze – tā nepārsniegs 0,7% līmeni. Vēl vairāk, jaunākie dati pat ļauj sagaidīt, ka gada inflācijas rādītāji gada beigās būs pat vēl nedaudz zemāki,» prognozē LB prezidents.

«Jaunākie dati par tautsaimniecības attīstību kopumā uzrāda tendences, kas sakrīt ar mūsu līdz šim nospraustajām prognozēm. Līdz ar to šobrīd nav pamata pārskatīt mūsu izaugsmes prognozes par IKP, ko iepriekš šim gadam prognozējām 4,1% apjomā. Īsi ieskatoties nozaru attīstībā: apstrādes rūpniecības jaunākie dati uzrāda labāku situāciju, nekā iepriekš gaidīts. Ņemot vērā Liepājas metalurga problēmas, iepriekš prognozējām, ka tās atstās negatīvu iespaidu uz visu apstrādes rūpniecības nozari kopumā, un šī gada 2.ceturksnī paredzējām apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Tomēr faktiskie dati izrādījušies labāki – ar mazāku pievienotās vērtības kritumu, nekā gaidīts. Situācija metāla apstrādes nozarē atbilst iepriekš plānotajam, tas ir, uzrāda būtisku apjomu samazinājumu, bet šo negatīvo efektu lielā mērā palīdz kompensēt labāka izaugsme citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs,» tā Rimšēvičs.

Tajā pašā laikā izaugsme citās tautsaimniecības nozarēs šogad varētu būt nedaudz zemāka, nekā iepriekš plānots. Pirmkārt, lauksaimniecības nozari šogad ietekmēs graudaugu raža, kas acīmredzot šogad būs zemāka nekā pagājušajā gadā. Arī cenu apstākļi Latvijas lauksaimniekiem šogad nav tik labvēlīgi kā pērn, jo labas ražas šogad ir gaidāmas arī Āzijā un Eiropā. Otrkārt, arī transporta nozarē kravu samazinājums dzelzceļā un ostās turpinās negatīvi ietekmēt visas nozares kopējos rādītājus, un tos tikai daļēji spēs kompensēt kravu pieaugums autotransportā. Tātad kopumā labākus kā gaidīts rezultātus vienās tautsaimniecības nozarēs šogad kompensēs nedaudz lēnāki izaugsmes tempi citās nozarēs.

Privātā patēriņa izaugsme, kas joprojām ir noturīga, gada beigās vēl varētu pieaugt, jo sagaidām, ka daļa iedzīvotāju varētu gribēt iztērēt savā rīcībā esošos skaidrās naudas līdzekļus. Par to liecina iedzīvotāju aptaujas.

«Kopējais banku izsniegto kredītu portfelis joprojām diemžēl turpina samazināties, un šis krituma temps pat ir palielinājies pēdējo mēnešu laikā. To gan lielā mērā ir ietekmējuši dažādi vienreizēji ar kredītu pārklasifikāciju saistīti darījumi, tomēr arī izslēdzot šos vienreizējos faktorus, secinājums ir nemainīgs – kreditēšana Latvijā šobrīd ir salīdzinoši lēna un banku attieksme ir nogaidoša,» skaidro bankas vadītājs.

«Kopējais banku kredītu iekšzemes nefinanšu iestādēm izsniegto kredītu apjoms šī gada augustā bija par 6,7% zemāks kā pirms gada, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms – par 7,8% mazāks. Tajā pašā laikā turpina palielināties banku brīvo līdzekļu noguldījums Latvijas Bankā, šobrīd šai summai jau pārsniedzot 600 miljonus latu katru nakti. Un tas neskatoties uz to, ka Latvijas Bankas noteiktā atlīdzība par šiem noguldījumiem nepārsniedz 0,075%. Saglabājoties šādai situācijai, kopējie kreditēšanas tempi varētu kļūt pozitīvi ne ātrāk kā 2015.gada sākumā,” prognozē Latvijas Bankā.

102.000.102.5352


Pievienot komentāru

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Atbalsta Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Grozījumi nosaka nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

Jaunzēlandes premjerministrei piedzimst meitiņa

Jaunzēlandiešu politiķe Džesinda Ārderna kļuvusi pār māti, atrodoties premjerministres amatā, kas tālajā Okeānijas valstī ir augstākā pozīcija pēc Jaunzēlandes formālās vadītājas, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II. Sociāldemokrātiski un progresīvi noskaņotā politiķe gan nav pirmā premjerministre, kura dzemdējusi, būdama tik augstā amatā.

Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

Saeima noraida opozīcijas deputātu pieprasījumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

No aprobežojumiem atbrīvo valsts un pašvaldību zemes

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā no iepriekš noteiktajiem aprobežojumiem tiks atbrīvotas zemes, kas valsts un pašvaldības īpašumā nonākušas valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.

Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprinājusi Mārtiņu Kazāku, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pāvesta vizītes laikā Latvijā būs brīvdiena

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Jaunākie komentāri