bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Pārejot uz eiro, cenu noapaļošana inflāciju neietekmēs vairāk par 0,2 procentpunktiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

«Jaunākās norises tautsaimniecībā, zemā inflācija un aplēses par situācijas attīstību turpmākajiem periodam liecina, ka šobrīd riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti. Pēdējo mēnešu inflācijas rādītāji konsekventi ir uzrādījuši zemāku cenu pieaugumu, nekā gaidīts gada pirmajā pusē, un augustā Latvijā pat īslaicīgi ir atgriezusies deflācija gada griezumā,» norāda Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Pirmkārt, darba samaksas kāpums joprojām atbilst darba ražīguma pieaugumam – vienības darbaspēka izmaksu pieauguma tempi sezonāli izlīdzinātā izteiksmē šī gada sākumā pat ir samazinājušies iepretim 2012.gada rādītājiem. Otrkārt, naftas cenu kāpumu, ko nosaka nestabilā ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos, kompensē galveno lauksaimniecības preču grupu cenu kritums, kur vienīgais izņēmums ir piena cena. Graudaugu ražas prognozes 2013./2014.gadam globāli ir augstākas nekā iepriekšējā gadā. Līdz ar to, sekojot eksporta ierobežojumu pakāpeniskai samazināšanai, graudu cenas pasaules tirgos piedzīvo lejupslīdi. Tas samazina cenas Eiropas Savienības un – attiecīgi – arī Latvijas tirgū, skaidro LB vadītājs.

Treškārt, gāzes tirdzniecības cenas prognozētā attīstība uzrāda nemainīgu vai pat nedaudz lejupvērstu tendenci. Tajā pašā laikā jau iepriekš novērotais gāzes cenu samazinājums turpina ietekmēt siltumenerģijas tarifu kritumu arvien vairāk Latvijas reģionu pilsētās. Jaunākie tarifu samazinājumi apstiprināti – Cēsīm un Jūrmalai no šī gada oktobra.

Dabasgāzes un ar to saistītās siltumenerģijas tarifu dinamika šajā apkures sezonā kopumā arī ir gaidāma labvēlīgāka – tas ir, tarifi zemāki nekā pagājušajā ziemā, ja deviņu mēnešu vidējā mazuta cena turpinās samazināties vēl vismaz tuvāko pāris mēnešu laikā. Tas atstāj kopumā labvēlīgu ietekmi arī uz kopējo inflācijas līmeni, teic Rimšēvičs.

Komentējot iespējamo efektu uz cenām saistībā ar nākamgad paredzēto eiro ieviešanu, Rimšēvičs uzsver: «Ir tā, ka katram skaļi medijos atspoguļotam gadījumam, kad precei un pakalpojumam, kuram eiro ieviešanas priekšvakarā cenas tiek noapaļotas augšup, pretī ir arī vesela virkne preču un pakalpojumu, kam cenas līdz ar eiro ieviešanu netiek mainītas, bet tas savukārt vienkārši nenonāk masu medijos. Cenas netiek mainītas uz augšu absolūtam vairākumam preču. Noapaļošanas gadījumi savukārt vērojami precēm un pakalpojumiem, kas nav visbiežāk pirkto grupā. Līdz ar to tās ir ar samērā mazu ietekmi uz kopējiem inflācijas rādītājiem.»

Pēc viņa teiktā, saskaņā ar statistikas datiem preces un pakalpojumi ar vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni ir pārtika (sevišķi – gaļas, maizes un piena produkti), elektroenerģija un gāze, kā arī transporta līdzekļu ekspluatācijas izdevumi. Šo produktu grupā gadījumi, kad cenas tiktu noapaļotas uz augšu, līdz šim ir bijuši reti. Līdz ar to datos līdz šī gada augustam praktiski šī eiro apaļošanas ietekme uz kopējo inflāciju nav bijusi novērojama. Un, pat ja gada pēdējos mēnešos cenu apaļošana augšup ietu plašumā, tās kopējā ietekme uz gada inflāciju šogad būs zem 0,1, varbūt 0,2 procenta punktiem.

«Ņemot vērā nupat minēto, var secināt, ka šobrīd spēkā paliek līdzšinējā gada vidējās inflācijas līmeņa prognoze – tā nepārsniegs 0,7% līmeni. Vēl vairāk, jaunākie dati pat ļauj sagaidīt, ka gada inflācijas rādītāji gada beigās būs pat vēl nedaudz zemāki,» prognozē LB prezidents.

«Jaunākie dati par tautsaimniecības attīstību kopumā uzrāda tendences, kas sakrīt ar mūsu līdz šim nospraustajām prognozēm. Līdz ar to šobrīd nav pamata pārskatīt mūsu izaugsmes prognozes par IKP, ko iepriekš šim gadam prognozējām 4,1% apjomā. Īsi ieskatoties nozaru attīstībā: apstrādes rūpniecības jaunākie dati uzrāda labāku situāciju, nekā iepriekš gaidīts. Ņemot vērā Liepājas metalurga problēmas, iepriekš prognozējām, ka tās atstās negatīvu iespaidu uz visu apstrādes rūpniecības nozari kopumā, un šī gada 2.ceturksnī paredzējām apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Tomēr faktiskie dati izrādījušies labāki – ar mazāku pievienotās vērtības kritumu, nekā gaidīts. Situācija metāla apstrādes nozarē atbilst iepriekš plānotajam, tas ir, uzrāda būtisku apjomu samazinājumu, bet šo negatīvo efektu lielā mērā palīdz kompensēt labāka izaugsme citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs,» tā Rimšēvičs.

Tajā pašā laikā izaugsme citās tautsaimniecības nozarēs šogad varētu būt nedaudz zemāka, nekā iepriekš plānots. Pirmkārt, lauksaimniecības nozari šogad ietekmēs graudaugu raža, kas acīmredzot šogad būs zemāka nekā pagājušajā gadā. Arī cenu apstākļi Latvijas lauksaimniekiem šogad nav tik labvēlīgi kā pērn, jo labas ražas šogad ir gaidāmas arī Āzijā un Eiropā. Otrkārt, arī transporta nozarē kravu samazinājums dzelzceļā un ostās turpinās negatīvi ietekmēt visas nozares kopējos rādītājus, un tos tikai daļēji spēs kompensēt kravu pieaugums autotransportā. Tātad kopumā labākus kā gaidīts rezultātus vienās tautsaimniecības nozarēs šogad kompensēs nedaudz lēnāki izaugsmes tempi citās nozarēs.

Privātā patēriņa izaugsme, kas joprojām ir noturīga, gada beigās vēl varētu pieaugt, jo sagaidām, ka daļa iedzīvotāju varētu gribēt iztērēt savā rīcībā esošos skaidrās naudas līdzekļus. Par to liecina iedzīvotāju aptaujas.

«Kopējais banku izsniegto kredītu portfelis joprojām diemžēl turpina samazināties, un šis krituma temps pat ir palielinājies pēdējo mēnešu laikā. To gan lielā mērā ir ietekmējuši dažādi vienreizēji ar kredītu pārklasifikāciju saistīti darījumi, tomēr arī izslēdzot šos vienreizējos faktorus, secinājums ir nemainīgs – kreditēšana Latvijā šobrīd ir salīdzinoši lēna un banku attieksme ir nogaidoša,» skaidro bankas vadītājs.

«Kopējais banku kredītu iekšzemes nefinanšu iestādēm izsniegto kredītu apjoms šī gada augustā bija par 6,7% zemāks kā pirms gada, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms – par 7,8% mazāks. Tajā pašā laikā turpina palielināties banku brīvo līdzekļu noguldījums Latvijas Bankā, šobrīd šai summai jau pārsniedzot 600 miljonus latu katru nakti. Un tas neskatoties uz to, ka Latvijas Bankas noteiktā atlīdzība par šiem noguldījumiem nepārsniedz 0,075%. Saglabājoties šādai situācijai, kopējie kreditēšanas tempi varētu kļūt pozitīvi ne ātrāk kā 2015.gada sākumā,” prognozē Latvijas Bankā.

102.000.102.5352


Pievienot komentāru

Prasa rast 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās

Ekonomikas ministrija prasa nākamgad piešķirt vismaz 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.

Gapoņenko sāk tiesāt par nacionālā naida kurināšanu

Uzklausot Saeimas deputātu Eināra Cilinska un Gaida Bērziņa liecības, tiesa pirmdien, 23.oktobrī, sāka skatīt krimināllietu pret nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadoni Aleksandru Gapoņenko par nacionālā naida kurināšanu, izmantojot sociālo tīklu Facebook.

Pabriks: Zaudējot ietekmi airBaltic, Latvijas valsts pieļautu kļūdu

«Ja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru piesaistes rezultātā notiktu pilnīga aviokompānijas privatizācija, Latvijas valsts no ekonomiskā un drošības viedokļa pieļautu stratēģisku kļūdu,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Attīstīt biznesu citā kultūrā - padomi veiksmīgiem komandējumiem Ķīnā un ASV

Eksperti norāda, ka šobrīd pieaug tendence biznesa braucienu skaitam uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, aviokompānijas Aeroflot ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs Laura Kārkliņa - Cimdiņa vērš uzmanību praktiskiem aspektiem, kas ir jāņem vērā, dodoties komandējumos uz šīm lielvalstīm.

Reverta emitētās obligācijas izslēgs no regulētā tirgus

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas Reverta emitētās obligācijas šonedēļ izslēgs no biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru saraksta, teikts biržas paziņojumā.

Miega ārste: Stresa un miega problēmas - «apburtais» loks, no kura jāizkāpj

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū. Diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība. Tā vietā - kā īslaicīgu līdzekli izmantojot dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī «apburtā» stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

NSL un ZZS iespējamās nelikumīgās finansēšanas lietā iesaistīta vēl viena persona

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktajā kriminālprocesā par iespējamo partijas No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā figurē vēl viena persona, un lietu kriminālvajāšanai varētu nodot tuvāko mēnešu laikā.

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.

Paredz, ka līdz 2035.gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%.

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju Kā novērst insulta krīzi Latvijā? 25.oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.