bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Rinkevičs: NATO karavīri Latvijā ir uz ļoti ilgu laiku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Dažādi analītiskie pētniecības centri novērojuši, ka pirms Varšavas samita pēdējo nedēļu laikā Krievija izvērš plašu kampaņu pret NATO. Vienlaikus notiek dažādas slēptas militāras operācijas, ko pamanījuši gan dienesti ASV, gan Skandināvijas valstīs, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

«ASV veido militāro ielenkumu ap Krieviju un gatavojas karam», «Militārais konflikts starp Rietumiem un Krieviju kļuvis neizbēgams», «Amerikas militāristi diktē savu dienaskārtību Eiropā», «Amerikāņi radījuši slepenus ieročus, kas ļaus no attāluma kontrolēt cilvēku smadzenes» – šādus un līdzīgus brīžiem pat fantastikas romānu cienīgus izdomājumus no Krievijas medijiem savos iknedēļas pārskatos apkopojuši Eiropas Savienības analītiķi no organizācijas East StratCom Task Force. Gan Eiropas Savienības (ES), gan NATO pētnieki secina, ka tuvojoties Varšavas samitam, dezinformācijas apjoms par it kā rietumu agresiju pret Krieviju dienu no dienas pieaug.

«Protams, Varšavas samits neapšaubāmi ir viens no Krievijas propagandas mašinērijas mērķiem. Tas ir skaidri redzams un es domāju, ka šīs informācijas apjoms par šo notikumu pieaugs un būs virknē dažādu stratēģiju no Krievijas puses, kā cilvēku apziņās iekrāsot šo notikumu,» komentē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

«Pirms tādiem notikumiem kā Varšavas samits, jo īpaši pirms tādiem lēmumiem, kas tiks pieņemti, Krievijai ir interese ietekmēt gan sabiedrību NATO sabiedrotajās valstīs, gan arī savu sabiedrību. Tādēļ, protams, mēs varam sagaidīt gan pirms Varšavas samita daudz asākas reakcijas un propagandas kampaņas, gan mums jāgatavojas, ka pēc tam, kad Varšavas samita lēmumi tiks īstenoti, šī retorika turpināsies un iespējams būs pat vēl daudz asāka,» norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Plašu Krievijas kampaņu piedzīvo arī Zviedrija un Somija, kas domā par iestāšanos NATO. Zviedrijas Drošības policija SAPO atklājusi, ka Krievijas izlūkdienesti aizvien aktīvāk izspiego dažādus militāros un civilos objektus, lai atrastu vājās vietas, ko varētu izmantot dažādu sabotāžu rīkošanā. Iespējams, sakritība, bet īsi pirms 25.maijā Zviedrijas parlaments balsoja, ka NATO spēki varēs izmantot Zviedrijas armijas bāzes un ostas, notika vairāki starpgadījumi. Hakeri uzbruka septiņu Zviedrijas lielāko laikrakstu interneta vietnēm. 19.maijā it kā tehnoloģisku sarežģījumu dēļ vairākas stundas tika paralizēta gandrīz visa Zviedrijas gaisa satiksmes kontroles sistēma. Zviedrijas teritorijā netālu no Krievijas pierobežas pēkšņi pārstāja darboties trīs nozīmīgi mobilo sakaru apraides torņi.

ASV militāristi pēdējā gada laikā novērojuši pastiprinātu Krievijas kuģu un zemūdeņu aktivitāti vietās, kur okeāna un jūras dzīlēs atrodas svarīgi sakaru kabeļi. Kā atsaucoties uz anonīmiem avotiem militārajās aprindās raksta The New York Times, Krievijas nesen uzbūvētais kuģis Yantar, kas it kā paredzēts zinātniskiem pētījumiem, ilgāku laiku novērots Gvantanamo līcī. Vietā, kur zem ūdens atrodas vairāki stratēģiski nozīmīgi sakaru kabeļi. Krievijas mediji ziņo, ka kuģu būvētavā Kaļiņingradā šonedēļ svinīgā ceremonijā sākuši būvēt otru šādu spiegu kuģi.

«Jebkura aktivitāte – zemūdeņu klātbūtne pie kabeļiem vai Krievijas kuģi, kas parādās pie mūsu ūdeņiem, lidmašīnas vai pēkšņi notiekošās mācības – viss ir uztverams nopietni. Kompleksi paraugoties gada griezumā ar visām aktivitātēm, kas notiek gan militārā, gan nemilitārā sfērā, ir pamats uz tām nopietni reaģēt,» uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Arī NATO pētniecības centra STRATFOR pētnieki analizējuši Krievijas pastiprināto interesi par komunikāciju infrastruktūru, kas nodrošina, piemēram, interneta, mobilos un satelīta sakarus. Pētnieki atsaucas uz Krievijas darbībām Krimā, kad tur armija pārņēma kontroli pār telekomunikāciju un interneta sakariem. Neoficiāli ziņojumi liecinot, ka ar Krievijas mēģinājumiem traucēt sakarus jau ir saskārušās ASV un NATO militārās vienības, kas apmeklē pierobežas reģionus Baltijas valstīs. ASV bāzētā pētniecības institūta Jamestown Foundation prezidents Glens Hovards sarunā ar Nekā Personīga Krievijas rīcību raksturo īsi – tā grib radīt par sevi priekšstatu kā par militāru lielvaru un iebiedēt iedzīvotājus Baltijas valstis.

«Es uzskatu, ka katru dienu tā ir iebiedēšana. Mēģinot iebiedēt, ka jūs esat maza un ievainojama valsts, ka viņi nepieņem jūsu vērtības. Tas ir tas, ko Putins izmanto pret cilvēkiem Baltijā. Viņi grib jums likt domāt, ka esat mazi, rietumi jūs neaizsargās, Krievija ir tepat aiz durvīm un viņi ir ļoti spēcīgs militārs spēks. Viņi cenšas parādīt, ka viņu vērtības atšķiras no jūsu vērtībām, jo Baltijā ir Eiropas vērtības. Tikmēr Krievijā ir pavisam citas vērtības – aziātiskas. Gluži kā mongoļiem. Ka mēs jūs iznīcināsim un iegrūdīsim jūrā,» komentē Hovards.

Krievijas iebrukums Ukrainā – tas bija iemesls, kāpēc iepriekšējā NATO samitā Velsā izlēma, ka rotācijas kārtībā Latvijā uzturēsies 120 NATO karavīri. Pēc Varšavas sanāksmes Latvija cer, ka uz palikšanu ieradīsies no 600 līdz 1 000 armijnieku, un NATO uzlabos spēju krīzes gadījumā ātri rīkoties un pieņemt lēmumus.

«Ir svarīgi atrisināt jautājumus par komandvadību – kas pieņem lēmumus kādās kritiskās situācijās, jo mēs esam ieinteresēti, lai tā komandķēdīte būtu pēc iespējas īsāka. Lai, ja ir kāds apdraudējums kādā no NATO dalībvalstīm, lēmumu var pieņemt ļoti ātri. Un, protams, mums ir svarīgi, ka tiek izvērtēti jebkuri apdraudējumi. Tajā skaitā hibrīdkara draudi un arī tad NATO valstis var iesaistīties,» skaidro Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

«Nav jaunums, ka Krievija mēģina paziņot, ka šis viss, ko NATO taisās darīt ir – eskalē situāciju, tas notiek vietā, kur tas nav nepieciešams, protams, kā vienmēr aizmirstot to visu, ko viņi paši ir demonstrējuši, kādus spēkus viņi ir attīstījuši Baltijas jūras reģionā un tepat blakus Baltijas valstīm, kāda veida mācības viņi ir realizējuši iepriekšējos gados. Tajā skaitā visnotaļ agresīvus scenārijus. Bet to viņi aizmirst vai nepiemin un saka, ka šī, manuprāt, ļoti proporcionālā un mērenā atbilde ir tas eskalējošais solis,» domā Sārts.

«Galvenais, protams, ir ļoti skaidrs politisks lēmums par to, ka NATO spēki šeit ir uz ļoti ilgu laiku. Tikmēr, kamēr mums būs tāda Krievija kaimiņos, kāda tā tagad ir. Uz tik ilgu laiku arī šeit mēs redzam nepieciešamību izvietot pietiekami nopietnus sabiedroto spēkus, kas varētu veido tā saucamo atturēšanas politiku,» tā Rinkēvičs.

Raidījums vēsta, ka piektdien Latvijas armija no ASV saņems pretgaisa aizsardzības radarus, kas tieši paredzēti, lai atklātu zemu lidojošus objektus. Savukārt nākamgad Latvija saņems pirmo no trim pasūtītajiem vidējās un tuvās darbības radariem. Cik šīs tehnikas iepirkšana Latvijai izmaksās, to gan Aizsardzības ministrija neatklāj, jo to neļaujot ar ASV kompāniju slēgtais līgums.

Ref: 102.000.102.12925


Pievienot komentāru

  1. sētnieks saka:

    Ko tad darīt taksometru vadītājiem ? Strādāt līdz saulrietam ? Rinkēvičss tad ieliec tos NATO karavīrus likuma ietvaros,vai tomēr NATO karavīrus sodīt ārpus viņu valsts nav iespējams ?!! Prātā nāk Japāna ar viņas NATO ….

    +1 0 -1 0

  2. Andrejs Bubinduss saka:

    Ne jau krievija ir iemesls ārvalstu okupācijai Latvijā. Iemesls ir valdošās politmafijas kliķes mēģinājums ar ārvalstu vienību palīdzību noturēt uzurpēto varu.

    +1 0 -1 0

  3. Aldis saka:

    Kā Tu esi kļuvis par priek[snieku olatvijā, kretīn???? Kā mēs Tevi palaidām garām idiot?

    +1 0 -1 0

  4. patriots saka:

    Tagad Baltijas valstīm ir spēcīgi sabiedrotie, 1940. gadā mēs bijām vieni un mūsu neitralitāti neievēroja ne vācu, ne krievu nacisti.

    +1 0 -1 0

  5. Andrejs Bubinduss saka:

    Pareizi, Rinkevic, visi latvijas vīriesi ir jāpadara par sev līdzīgiem, tad mērķis būs sasniegts

    +1 0 -1 0

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.