bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Rinkevičs: NATO karavīri Latvijā ir uz ļoti ilgu laiku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Dažādi analītiskie pētniecības centri novērojuši, ka pirms Varšavas samita pēdējo nedēļu laikā Krievija izvērš plašu kampaņu pret NATO. Vienlaikus notiek dažādas slēptas militāras operācijas, ko pamanījuši gan dienesti ASV, gan Skandināvijas valstīs, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

«ASV veido militāro ielenkumu ap Krieviju un gatavojas karam», «Militārais konflikts starp Rietumiem un Krieviju kļuvis neizbēgams», «Amerikas militāristi diktē savu dienaskārtību Eiropā», «Amerikāņi radījuši slepenus ieročus, kas ļaus no attāluma kontrolēt cilvēku smadzenes» – šādus un līdzīgus brīžiem pat fantastikas romānu cienīgus izdomājumus no Krievijas medijiem savos iknedēļas pārskatos apkopojuši Eiropas Savienības analītiķi no organizācijas East StratCom Task Force. Gan Eiropas Savienības (ES), gan NATO pētnieki secina, ka tuvojoties Varšavas samitam, dezinformācijas apjoms par it kā rietumu agresiju pret Krieviju dienu no dienas pieaug.

«Protams, Varšavas samits neapšaubāmi ir viens no Krievijas propagandas mašinērijas mērķiem. Tas ir skaidri redzams un es domāju, ka šīs informācijas apjoms par šo notikumu pieaugs un būs virknē dažādu stratēģiju no Krievijas puses, kā cilvēku apziņās iekrāsot šo notikumu,» komentē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

«Pirms tādiem notikumiem kā Varšavas samits, jo īpaši pirms tādiem lēmumiem, kas tiks pieņemti, Krievijai ir interese ietekmēt gan sabiedrību NATO sabiedrotajās valstīs, gan arī savu sabiedrību. Tādēļ, protams, mēs varam sagaidīt gan pirms Varšavas samita daudz asākas reakcijas un propagandas kampaņas, gan mums jāgatavojas, ka pēc tam, kad Varšavas samita lēmumi tiks īstenoti, šī retorika turpināsies un iespējams būs pat vēl daudz asāka,» norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Plašu Krievijas kampaņu piedzīvo arī Zviedrija un Somija, kas domā par iestāšanos NATO. Zviedrijas Drošības policija SAPO atklājusi, ka Krievijas izlūkdienesti aizvien aktīvāk izspiego dažādus militāros un civilos objektus, lai atrastu vājās vietas, ko varētu izmantot dažādu sabotāžu rīkošanā. Iespējams, sakritība, bet īsi pirms 25.maijā Zviedrijas parlaments balsoja, ka NATO spēki varēs izmantot Zviedrijas armijas bāzes un ostas, notika vairāki starpgadījumi. Hakeri uzbruka septiņu Zviedrijas lielāko laikrakstu interneta vietnēm. 19.maijā it kā tehnoloģisku sarežģījumu dēļ vairākas stundas tika paralizēta gandrīz visa Zviedrijas gaisa satiksmes kontroles sistēma. Zviedrijas teritorijā netālu no Krievijas pierobežas pēkšņi pārstāja darboties trīs nozīmīgi mobilo sakaru apraides torņi.

ASV militāristi pēdējā gada laikā novērojuši pastiprinātu Krievijas kuģu un zemūdeņu aktivitāti vietās, kur okeāna un jūras dzīlēs atrodas svarīgi sakaru kabeļi. Kā atsaucoties uz anonīmiem avotiem militārajās aprindās raksta The New York Times, Krievijas nesen uzbūvētais kuģis Yantar, kas it kā paredzēts zinātniskiem pētījumiem, ilgāku laiku novērots Gvantanamo līcī. Vietā, kur zem ūdens atrodas vairāki stratēģiski nozīmīgi sakaru kabeļi. Krievijas mediji ziņo, ka kuģu būvētavā Kaļiņingradā šonedēļ svinīgā ceremonijā sākuši būvēt otru šādu spiegu kuģi.

«Jebkura aktivitāte – zemūdeņu klātbūtne pie kabeļiem vai Krievijas kuģi, kas parādās pie mūsu ūdeņiem, lidmašīnas vai pēkšņi notiekošās mācības – viss ir uztverams nopietni. Kompleksi paraugoties gada griezumā ar visām aktivitātēm, kas notiek gan militārā, gan nemilitārā sfērā, ir pamats uz tām nopietni reaģēt,» uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Arī NATO pētniecības centra STRATFOR pētnieki analizējuši Krievijas pastiprināto interesi par komunikāciju infrastruktūru, kas nodrošina, piemēram, interneta, mobilos un satelīta sakarus. Pētnieki atsaucas uz Krievijas darbībām Krimā, kad tur armija pārņēma kontroli pār telekomunikāciju un interneta sakariem. Neoficiāli ziņojumi liecinot, ka ar Krievijas mēģinājumiem traucēt sakarus jau ir saskārušās ASV un NATO militārās vienības, kas apmeklē pierobežas reģionus Baltijas valstīs. ASV bāzētā pētniecības institūta Jamestown Foundation prezidents Glens Hovards sarunā ar Nekā Personīga Krievijas rīcību raksturo īsi – tā grib radīt par sevi priekšstatu kā par militāru lielvaru un iebiedēt iedzīvotājus Baltijas valstis.

«Es uzskatu, ka katru dienu tā ir iebiedēšana. Mēģinot iebiedēt, ka jūs esat maza un ievainojama valsts, ka viņi nepieņem jūsu vērtības. Tas ir tas, ko Putins izmanto pret cilvēkiem Baltijā. Viņi grib jums likt domāt, ka esat mazi, rietumi jūs neaizsargās, Krievija ir tepat aiz durvīm un viņi ir ļoti spēcīgs militārs spēks. Viņi cenšas parādīt, ka viņu vērtības atšķiras no jūsu vērtībām, jo Baltijā ir Eiropas vērtības. Tikmēr Krievijā ir pavisam citas vērtības – aziātiskas. Gluži kā mongoļiem. Ka mēs jūs iznīcināsim un iegrūdīsim jūrā,» komentē Hovards.

Krievijas iebrukums Ukrainā – tas bija iemesls, kāpēc iepriekšējā NATO samitā Velsā izlēma, ka rotācijas kārtībā Latvijā uzturēsies 120 NATO karavīri. Pēc Varšavas sanāksmes Latvija cer, ka uz palikšanu ieradīsies no 600 līdz 1 000 armijnieku, un NATO uzlabos spēju krīzes gadījumā ātri rīkoties un pieņemt lēmumus.

«Ir svarīgi atrisināt jautājumus par komandvadību – kas pieņem lēmumus kādās kritiskās situācijās, jo mēs esam ieinteresēti, lai tā komandķēdīte būtu pēc iespējas īsāka. Lai, ja ir kāds apdraudējums kādā no NATO dalībvalstīm, lēmumu var pieņemt ļoti ātri. Un, protams, mums ir svarīgi, ka tiek izvērtēti jebkuri apdraudējumi. Tajā skaitā hibrīdkara draudi un arī tad NATO valstis var iesaistīties,» skaidro Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

«Nav jaunums, ka Krievija mēģina paziņot, ka šis viss, ko NATO taisās darīt ir – eskalē situāciju, tas notiek vietā, kur tas nav nepieciešams, protams, kā vienmēr aizmirstot to visu, ko viņi paši ir demonstrējuši, kādus spēkus viņi ir attīstījuši Baltijas jūras reģionā un tepat blakus Baltijas valstīm, kāda veida mācības viņi ir realizējuši iepriekšējos gados. Tajā skaitā visnotaļ agresīvus scenārijus. Bet to viņi aizmirst vai nepiemin un saka, ka šī, manuprāt, ļoti proporcionālā un mērenā atbilde ir tas eskalējošais solis,» domā Sārts.

«Galvenais, protams, ir ļoti skaidrs politisks lēmums par to, ka NATO spēki šeit ir uz ļoti ilgu laiku. Tikmēr, kamēr mums būs tāda Krievija kaimiņos, kāda tā tagad ir. Uz tik ilgu laiku arī šeit mēs redzam nepieciešamību izvietot pietiekami nopietnus sabiedroto spēkus, kas varētu veido tā saucamo atturēšanas politiku,» tā Rinkēvičs.

Raidījums vēsta, ka piektdien Latvijas armija no ASV saņems pretgaisa aizsardzības radarus, kas tieši paredzēti, lai atklātu zemu lidojošus objektus. Savukārt nākamgad Latvija saņems pirmo no trim pasūtītajiem vidējās un tuvās darbības radariem. Cik šīs tehnikas iepirkšana Latvijai izmaksās, to gan Aizsardzības ministrija neatklāj, jo to neļaujot ar ASV kompāniju slēgtais līgums.

Ref: 102.000.102.12925


Pievienot komentāru

  1. sētnieks teica:

    Ko tad darīt taksometru vadītājiem ? Strādāt līdz saulrietam ? Rinkēvičss tad ieliec tos NATO karavīrus likuma ietvaros,vai tomēr NATO karavīrus sodīt ārpus viņu valsts nav iespējams ?!! Prātā nāk Japāna ar viņas NATO ….

    +1 0 -1 0

  2. Andrejs Bubinduss teica:

    Ne jau krievija ir iemesls ārvalstu okupācijai Latvijā. Iemesls ir valdošās politmafijas kliķes mēģinājums ar ārvalstu vienību palīdzību noturēt uzurpēto varu.

    +1 0 -1 0

  3. Aldis teica:

    Kā Tu esi kļuvis par priek[snieku olatvijā, kretīn???? Kā mēs Tevi palaidām garām idiot?

    +1 0 -1 0

  4. patriots teica:

    Tagad Baltijas valstīm ir spēcīgi sabiedrotie, 1940. gadā mēs bijām vieni un mūsu neitralitāti neievēroja ne vācu, ne krievu nacisti.

    +1 0 -1 0

  5. Andrejs Bubinduss teica:

    Pareizi, Rinkevic, visi latvijas vīriesi ir jāpadara par sev līdzīgiem, tad mērķis būs sasniegts

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.