bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 29.05.2017 | Vārda dienas: Raivis, Raivo, Maksis
LatviaLatvija

RSU zinātnieki radījuši jaunu sirds vārstuļa protēzi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas zinātniekiem izdevies izskaitļot ideālo materiālu sirds vārstuļa protēzes izgatavošanai, turklāt tādu, kurš nenolietotos – šis jaunais un unikālais materiāls pamazām apaugtu ar cilvēka organisma šūnām, kuras ar laiku pilnībā pārņemtu mākslīgo protēzi. Šāds rezultāts panākts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) paspārnē veiktā pētījumā.

RSU Biomehānikas laboratorijas vadošais pētnieks, sirds ķirurgs Mārtiņš Kalējs stāsta: «Esam izpētījuši, ka vispiemērotākais būtu kombinēts sintētisks nanošķiedru materiāls, kurš atbilst dabiska sirds vārstuļa mehāniskajām īpašībām. Tas ir pietiekami blīvs, lai izturētu pastāvīgo spiedienu, ko sirdī rada asinsrite, taču tas ir arī gana porains, lai tajā varētu iemājot cilvēka šūnas. Šīs šūnas pakāpeniski no jauna izveidotu cilvēka sirds vārstulim raksturīgo ļoti izturīgo dabīgo šķiedru tīklojumu, kas ar laiku pārņemtu sintētiskā materiāla funkcijas, tam pakāpeniski sadaloties. Tādējādi, par šablonu izmantojot sintētisko nanošķiedru karkasu, būtu radies pilnībā jauns sirds vārstulis. Šābrīža izaicinājums ir saražot šo kombinēto materiālu, lai turpinātu pētījumus materiāla izmantošanā. Pēc pāris nesekmīgiem mēģinājumiem to izveidot ārvalstīs, esam nolēmuši šo kombinēto materiālu sadarbībā ar vietējiem fiziķiem radīt Latvijā. Ražošanas process nav no vieglajiem – materiāls jāauž elektriskajā laukā no ārkārtīgi smalkiem pavedieniem, kuru diametrs mērāms nanometros.»

Kā pēc iespējas veiksmīgāk aizstāt bojātu sirds vārstuli ar protēzi, nodarbina pasaules zinātnieku prātus jau gadu desmitiem ilgi. No šobrīd lietotajām protēzēm vispopulārākie ir bioloģiska materiāla vārstuļu aizstājēji, kas veidoti no īpaši apstrādāta cūkas aortas vārstuļa vai liellopa sirds somiņas audiem. Taču šīm bioprotēzēm ir vairāki trūkumi. Tās ar laiku nolietojas, sacietē, zaudē funkcionalitāti, tās neaug un nespēj pielāgoties cilvēka organismam. Savukārt, ja cilvēkam ir ievietots kāds no šobrīd pieejamajiem izturīgajiem mehāniskajiem oglekļa materiāla vārstuļiem, viņam visu atlikušo mūžu jāsaņem asinis šķidrinoši medikamenti, lai uz šiem svešķermeņiem neveidotos trombi. Latvijā ik gadu tiek veiktas aptuveni 800 sirds vārstuļu operācijas, informē RSU.

Šobrīd daudzviet pasaulē turpinās ideālas sirds vārstuļu protēzes meklējumi. Starp zinātniekiem pastāv gan sadarbība, gan sāncensība. «Eiropā ir pat veseli institūti ar milzīgiem budžetiem, kuri dara to pašu, ko mēs. Resursus, kas ir mūsu rīcībā, nevar pat salīdzināt,» par konkurenci zinātnē stāsta RSU asociētais profesors, sirds ķirurgs Pēteris Stradiņš. «Taču mūsu priekšrocība ir spēcīgās biomehānikas pētījumu tradīcijas RSU, kas gadu desmitiem ilgi ir bijušas ļoti augstā līmenī. Pirms Kalēja to esmu darījis es un pirms manis daudzi citi. Šiem pētījumiem ir pēctecība. Ir uzkrāta liela pieredze, apjomīgi dati. Sākotnējie pētījumi tika vērsti uz sirds struktūru mehānisko īpašību izzināšanu, kā arī dažādu faktoru – piemēram, vecuma, dzimuma, dažādu slimību ietekmi uz tām. Tagad mēs esam jau nākamajā pakāpē un meklējam jaunus nano un bioloģiskos materiālus, kas pie dažādām slimībām varētu aizstāt dažādus sirds asinsvadu struktūrelementus. Pasaules zinātnes kontekstā nebūt neizskatāmies slikti, un veiksmes gadījumā varam būt pirmie, kuriem izdosies patentēt šādu jaunu unikālu protēzi. Tas, protams atkarīgs no tā, kā sekmēsies ar nākamajām pētījuma fāzēm,» teic Stradiņš.

Kā vienu no Latvijas zinātnes attīstību kavējošajiem faktoriem abi pētnieki min zemo valsts bāzes finansējumu. Lai veiktu nozīmīgus darbus, nepietiek ar atsevišķiem spožiem prātiem pētījuma vadībā. Ir nepieciešams arī pieredzējis un noturīgs tehniskais personāls, kas dara ikdienas darbu, taču pastāvīgi uzturēt šādas spēcīgas komandas vien ar periodiskiem finansējuma grantiem nav iespējams.

Tomēr, par spīti ierobežotajām finansējuma iespējām, Stradiņš ir lepns, runājot par Latvijas sasniegumiem kardioloģijā un tās pētniecībā. «Kardioloģijas jomā esam daudz sasnieguši. Pēdējos gados tas lielā mērā ir pateicoties RSU pētījumu grantiem, ko universitāte pati no saviem līdzekļiem atvēl zinātnei. Daļa finansējuma nāk arī no valsts pētījumu programmas. Mums šobrīd ir vairāki spēcīgi pētījumu virzieni. Ieviešam inovatīvas metodes kardioloģijā, veicam pacientu apsekošanu ilgtermiņā, apkopojam un analizējam datus, salīdzinām dažādas metodes, pētām pacientu dzīves kvalitāti pēc sirds operācijām. Piemēram, transkatetru operācijās, kas ir viena no inovatīvākajām metodēm sirds operāciju veikšanā, esam līderi kaimiņvalstu vidū. Paralēli turpinām arī pamata pētījumus par dažādām sirds patoloģijām, jo inovatīvi risinājumi kardioloģijā var rasties tikai tad, ja niansēs pārzinām to, kas notiek cilvēka organismā.»

Vienlaicīgi tiek domāts arī par kardioloģijas ilgtspēju Latvijā, pētījumos maksimāli iesaistot RSU studentus, kurus interesē šī joma. Studentu izstrādātie darbi tiek virzīti tā, lai tie nebūtu tikai formāli. Ne viens vien studenta darbs turpinās kā plašāks pētījums, seko arī publikācijas un tie tiek ievēroti starptautiskā līmenī, informē RSU.

Ref: 102.000.102.12589


Pievienot komentāru

Moldovas proeiropeisko koalīciju sašūpo apsūdzības korupcijā

No amata proeiropeiskajā Moldovas valdībā pirmdien, 29.maijā, atkāpies vides ministrs un divi tā vietnieki, jo Moldovas Liberālā partija pametusi valdošo koalīciju saistībā ar apsūdzībām korupcijā, kas izvirzītas pret partijas priekšsēdētāja vietnieku.

Sandis Ozoliņš negaidīti kļuvis par Rīgas Dinamo galveno treneri

Par Kontinentālās hokeja līgas Latvijas komandas Rīgas Dinamo galveno treneri negaidīti apstiprināts Sandis Ozoliņš.

Vēlēšanas nodoto balsu skaitu plānots apkopot no pusnakts līdz sešiem rītā

Plānots, ka pašvaldību vēlēšanās ziņas par sarakstiem saņemto balsu skaitu no mazajiem iecirkņiem sāks ienākt pēc pusnakts, bet pārējo rezultātu par sarakstiem apkopošana notiks līdz sešiem rītā.

Pērn katrā desmitajā Latvijas mājsaimniecībā bijusi nepieciešama mājas aprūpe

Pērn 9,6% Latvijas mājsaimniecību bija kāds, kam ilgstošu veselības problēmu dēļ bijusi nepieciešama mājas aprūpe. Profesionālu veselības vai sociālās aprūpes darbinieku sniegtos mājas aprūpes pakalpojumus saņēma tikai 14,9% šādu mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par mājas aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijā 2016.gadā.

Ikauniece-Admidiņa labo Latvijas rekordu septiņcīņā

Iepriekšējo divu gadu Latvijas labākā sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa Austrijas pilsētiņā Gecisā notiekošajās prestižajās vieglatlētikas daudzcīņas sacensības sasniedza lieliskus rezultātus tāllēkšanā un šķēpmešanā, kārtējo reizi labojot Latvijas rekordu summā.

NP: Priekšvēlēšanu kampaņa Jūrmalā «sit augstu vilni»; izmeklē KNAB

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis pārbaudi par Zaļo zemnieku savienības aģitācijas pārkāpumiem Jūrmalā. Partija izvērsusi plašu kampaņu kūrortpilsētā. Taču politiskais spēks atsakās uzņemties atbildību par daļu reklāmas, kas izvietota nelikumīgi, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pieejams saraksts ar komersantiem, kuri iekļauti «Melnajā sarakstā»

Patērētāju strīdu risināšanas komisija aicina iepazīties ar komersantiem, kas iekļauti «Melnajā sarakstā». Tajā nonāk tie komersanti, kuri nepilda komisijas nosacījumus. Līdz šim komisijā saņemti 25 patērētāju iesniegumi un ir notikušas 19 komisijas sēdes, vēsta Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Latvijā ievieš DNS izmeklējumu pacienta ģenētiskā profila noskaidrošanai

Centrālā laboratorija iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu klāstu drīzumā papildinās ar trim inovatīviem laboratoriskiem izmeklējumiem - ģenētisko testu, neinvazīvo prenatālo un infekciju molekulāro diagnostiku, BNN vēsta veselības aprūpes jomā strādājošais uzņēmums AS Repharm pārstāvji.

Ašeradens: Kopējai valsts attīstībai uzņēmējs ir kardināli svarīgs partneris

Šīs nedēļas laikā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens aicinās uzņēmumus veicināt inovācijas attīstību, uzsverot, ka kopējai valsts virzībai inovatīvas ekonomikas virzienā uzņēmējs ir kardināli svarīgs partneris, jo ieguldot sava uzņēmuma produktu, pakalpojumu vai procesu inovācijās, tiek ieguldīts kopējā nozares un tautsaimniecības attīstībā, BNN informē Ekonomikas ministrijā.

Policijai aizdomas, ka Rīgā ar hipnozes palīdzību iedzīvotājiem izvilina naudu

Valsts policija šobrīd pārbauda informāciju par sievieti, kura Rīgas centrā, iespējams, no iedzīvotājiem ar suģestijas un hipnozes palīdzību izvilina naudu.

KP saņēmusi ziņojumu par Bite Lietuva un MTG Group Latvia apvienošanu

Konkurences padome saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru UAB Bite Lietuva iegūst kontroli pār visām MTG Broadcasting AB grupas sabiedrībām Latvijā MTG Group Latvia, liecina KP mājas lapā publicētā informācija.

Badmintona turnīrs Jelgavā apdrošināts par 20 000 eiro

Latvijas badmintona federācija ir iegādājusies apdrošināšanas sabiedrības Balta polisi, civiltiesiski apdrošinot pasaules reitinga badmintona turnīru Yonex Latvia International 20 tūkstošu eiro apmērā, vēsta federācijā.

Bildēs: G7 galotņu sanāksme pietur Sicīlijā

Septiņu Rietumvalstu līderi aizvadītajā nedēļas nogalē tikušies Sicīlijas salā Itālijā. BNN piedāvā fotoieskatu galotņu sanāksmē un neiztrūkstošajās protesta akcijās, kas jau ierasti pavada šos samitus.

Mēneša laikā pārdots vēsturiski liels Simtgades loterijas biļešu skaits

Mēneša laikā, kopš Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto atklāja lielo Simtgades loteriju, pārdotas jau 180 000 loterijas biļetes, kas ir 18% no kopējā biļešu skaita. Tas ir lielākais pārdoto loterijas biļešu skaits viena mēneša laikā Latvijas Loto momentloteriju vēsturē, informē FM.

Mūrniece turpina uzsvērt arī Lietuvā par cīņu pret Krievijas informatīvo karu

Latvijai un Lietuvai jāturpina aktīvā sadarbība drošības un aizsardzības, kā arī transporta un enerģētikas jomās, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra tiekoties ar Lietuvas parlamenta priekšsēdētāju Viktoru Pranckieti Lietuvā Burbišķos;

Pērn Baltijas mediju reklāmas tirgus pieaudzis par 2,9%

Visās trīs Baltijas valstīs kopā pērn mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedzis 278,8 miljonus eiro - tas ir par 2,9% vairāk nekā 2015.gadā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS apkopotā informācija par reklāmas tirgus izaugsmi Baltijā 2016.gadā.

Vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam, liecina <>Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare kļuvusi par riska nozari Latvijā

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, analizējot Valsts darba inspekcijas rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secina inspekcija.

Uzmanību - Šodien, 29.maijā, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas visā Latvijā

BNN atgādina un vērš uzmanību, ka šodien, 29.maijā, no pulksten 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Aprīlī būvniecības izmaksas palielinājušās par 0,9%

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieaugušas par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4%.

Igaunijā sarūk algu pieauguma temps

Vidējā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas Igaunijā 2017.gad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaugusi par 5,7%, aplēsuši Igaunijas statistiķi un secinājuši, ka algu kāpuma temps valstī palēninājies ceturto ceturksni pēc kārtas.

Maija mēnesī fiksēts 61 satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti

No šā gada 1.maija līdz 22.maijam fiksēts 61 ceļu satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti, bet bojā gājuši divi. Salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu - fiksēti 106 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 80, bet bojā gājis viens velosipēdisti, norāda Valsts policijas rīcībā esošā informācija.

Latvijā uz militārām mācībām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri

No šā gada 3. līdz 15.jūnijam Latvijā notiks Amerikas Savienotās Valsts spēku Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības Saber Strike, uz kurām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri un militārā tehnika, līdz ar to uz valsts autoceļiem iespējami satiksmes kustības īslaicīgi apgrūtinājumi, vēsta Aizsardzības ministrijā.

De facto: Miljonāra Krūmiņa ģimene ziedo ZZS; Jūrmalā būvēs vēl četras mājas

Par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā aizdomās turamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita Maija maijā Zaļo un zemnieku savienībai kopumā noziedojusi 19 tūkstošus eiro, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto. Krūmiņš to apstiprina, norādot, ka «Jūrmalā viņiem jābūvē vēl kādas četras mājas».

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību, aizvadīta pirmā darba grupas sanāksme, informē Valsts policijas pārstāvji.