bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.07.2017 | Vārda dienas: Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne
LatviaLatvija

RSU zinātnieki radījuši jaunu sirds vārstuļa protēzi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas zinātniekiem izdevies izskaitļot ideālo materiālu sirds vārstuļa protēzes izgatavošanai, turklāt tādu, kurš nenolietotos – šis jaunais un unikālais materiāls pamazām apaugtu ar cilvēka organisma šūnām, kuras ar laiku pilnībā pārņemtu mākslīgo protēzi. Šāds rezultāts panākts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) paspārnē veiktā pētījumā.

RSU Biomehānikas laboratorijas vadošais pētnieks, sirds ķirurgs Mārtiņš Kalējs stāsta: «Esam izpētījuši, ka vispiemērotākais būtu kombinēts sintētisks nanošķiedru materiāls, kurš atbilst dabiska sirds vārstuļa mehāniskajām īpašībām. Tas ir pietiekami blīvs, lai izturētu pastāvīgo spiedienu, ko sirdī rada asinsrite, taču tas ir arī gana porains, lai tajā varētu iemājot cilvēka šūnas. Šīs šūnas pakāpeniski no jauna izveidotu cilvēka sirds vārstulim raksturīgo ļoti izturīgo dabīgo šķiedru tīklojumu, kas ar laiku pārņemtu sintētiskā materiāla funkcijas, tam pakāpeniski sadaloties. Tādējādi, par šablonu izmantojot sintētisko nanošķiedru karkasu, būtu radies pilnībā jauns sirds vārstulis. Šābrīža izaicinājums ir saražot šo kombinēto materiālu, lai turpinātu pētījumus materiāla izmantošanā. Pēc pāris nesekmīgiem mēģinājumiem to izveidot ārvalstīs, esam nolēmuši šo kombinēto materiālu sadarbībā ar vietējiem fiziķiem radīt Latvijā. Ražošanas process nav no vieglajiem – materiāls jāauž elektriskajā laukā no ārkārtīgi smalkiem pavedieniem, kuru diametrs mērāms nanometros.»

Kā pēc iespējas veiksmīgāk aizstāt bojātu sirds vārstuli ar protēzi, nodarbina pasaules zinātnieku prātus jau gadu desmitiem ilgi. No šobrīd lietotajām protēzēm vispopulārākie ir bioloģiska materiāla vārstuļu aizstājēji, kas veidoti no īpaši apstrādāta cūkas aortas vārstuļa vai liellopa sirds somiņas audiem. Taču šīm bioprotēzēm ir vairāki trūkumi. Tās ar laiku nolietojas, sacietē, zaudē funkcionalitāti, tās neaug un nespēj pielāgoties cilvēka organismam. Savukārt, ja cilvēkam ir ievietots kāds no šobrīd pieejamajiem izturīgajiem mehāniskajiem oglekļa materiāla vārstuļiem, viņam visu atlikušo mūžu jāsaņem asinis šķidrinoši medikamenti, lai uz šiem svešķermeņiem neveidotos trombi. Latvijā ik gadu tiek veiktas aptuveni 800 sirds vārstuļu operācijas, informē RSU.

Šobrīd daudzviet pasaulē turpinās ideālas sirds vārstuļu protēzes meklējumi. Starp zinātniekiem pastāv gan sadarbība, gan sāncensība. «Eiropā ir pat veseli institūti ar milzīgiem budžetiem, kuri dara to pašu, ko mēs. Resursus, kas ir mūsu rīcībā, nevar pat salīdzināt,» par konkurenci zinātnē stāsta RSU asociētais profesors, sirds ķirurgs Pēteris Stradiņš. «Taču mūsu priekšrocība ir spēcīgās biomehānikas pētījumu tradīcijas RSU, kas gadu desmitiem ilgi ir bijušas ļoti augstā līmenī. Pirms Kalēja to esmu darījis es un pirms manis daudzi citi. Šiem pētījumiem ir pēctecība. Ir uzkrāta liela pieredze, apjomīgi dati. Sākotnējie pētījumi tika vērsti uz sirds struktūru mehānisko īpašību izzināšanu, kā arī dažādu faktoru – piemēram, vecuma, dzimuma, dažādu slimību ietekmi uz tām. Tagad mēs esam jau nākamajā pakāpē un meklējam jaunus nano un bioloģiskos materiālus, kas pie dažādām slimībām varētu aizstāt dažādus sirds asinsvadu struktūrelementus. Pasaules zinātnes kontekstā nebūt neizskatāmies slikti, un veiksmes gadījumā varam būt pirmie, kuriem izdosies patentēt šādu jaunu unikālu protēzi. Tas, protams atkarīgs no tā, kā sekmēsies ar nākamajām pētījuma fāzēm,» teic Stradiņš.

Kā vienu no Latvijas zinātnes attīstību kavējošajiem faktoriem abi pētnieki min zemo valsts bāzes finansējumu. Lai veiktu nozīmīgus darbus, nepietiek ar atsevišķiem spožiem prātiem pētījuma vadībā. Ir nepieciešams arī pieredzējis un noturīgs tehniskais personāls, kas dara ikdienas darbu, taču pastāvīgi uzturēt šādas spēcīgas komandas vien ar periodiskiem finansējuma grantiem nav iespējams.

Tomēr, par spīti ierobežotajām finansējuma iespējām, Stradiņš ir lepns, runājot par Latvijas sasniegumiem kardioloģijā un tās pētniecībā. «Kardioloģijas jomā esam daudz sasnieguši. Pēdējos gados tas lielā mērā ir pateicoties RSU pētījumu grantiem, ko universitāte pati no saviem līdzekļiem atvēl zinātnei. Daļa finansējuma nāk arī no valsts pētījumu programmas. Mums šobrīd ir vairāki spēcīgi pētījumu virzieni. Ieviešam inovatīvas metodes kardioloģijā, veicam pacientu apsekošanu ilgtermiņā, apkopojam un analizējam datus, salīdzinām dažādas metodes, pētām pacientu dzīves kvalitāti pēc sirds operācijām. Piemēram, transkatetru operācijās, kas ir viena no inovatīvākajām metodēm sirds operāciju veikšanā, esam līderi kaimiņvalstu vidū. Paralēli turpinām arī pamata pētījumus par dažādām sirds patoloģijām, jo inovatīvi risinājumi kardioloģijā var rasties tikai tad, ja niansēs pārzinām to, kas notiek cilvēka organismā.»

Vienlaicīgi tiek domāts arī par kardioloģijas ilgtspēju Latvijā, pētījumos maksimāli iesaistot RSU studentus, kurus interesē šī joma. Studentu izstrādātie darbi tiek virzīti tā, lai tie nebūtu tikai formāli. Ne viens vien studenta darbs turpinās kā plašāks pētījums, seko arī publikācijas un tie tiek ievēroti starptautiskā līmenī, informē RSU.

Ref: 102.000.102.12589


Pievienot komentāru

Ģimenes ārsti nepieciešamības gadījumā atkal varētu mainīt streika formu

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija nepieciešamības gadījumā varētu atkārtoti mainīt streika formu,  asociācijas pārstāve Solvita Olsena.

Latvijā Toyota pārdošanas apjoms pieaudzis par 25%

Šī gada pirmo sešu mēnešu laikā Baltijā pārdoti 5 735 jauni Toyota auto, kas ir par 33% vairāk nekā pērn. Toyota kopējā auto tirgus daļa Baltijā ir 14,2%

Viedoklis: Ar sešgadnieku reformu virkne ierēdņu attaisno savu eksistenci

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkārtoti aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas, tostarp skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Vairāku izglītības nozaru biedrības lūdz IZM sniegt plašākus skaidrojumus par reformu, tās mērķiem un nepieciešamību.

Igaunijā noraida uzņēmēju piedāvājumu palīdzēt ar dzelzceļa atjaunošanu

Uzņēmēji Lēnes apriņķī un apriņķa vadība ierosinājusi atjaunot nolietotu dzelzceļa posmu, piesaistot privātā sektora līdzekļus, tomēr piedāvājumu noraidījusi Igaunijas ekonomisko lietu ministre Kadri Simsone (Kadri Simson).

Vēl nevar cerēt uz piena produktu cenu kritumu

Šā gada turpmākajos mēnešos piena produktu cenas Latvijā vai nu saglabāsies esošajā līmenī vai arī paaugstināsies vēl vairāk, līdz ar to pagaidām uz piena produktu cenu kritumu nevar cerēt.

Pieaug traktortehnikas izraisīto negadījumu skaits un izmaksāto atlīdzību apmēri

Latvijā pēdējos gados pieaudzis gan specializētās lauksaimniecības tehnikas izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits, gan izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmērs.

Orbāns sola atbalstu Polijai, kas turpina virzīt pretrunīgi vērtētu tiesu reformu

Saistībā ar kritiku, ko Polijas Seims saņēmis masu protesta akcijās valstī un no Briseles par pretrunīgi vērtētu tiesu varas reformu apstiprināšanu, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns solījis aizstāvēt Poliju pret Briseli.

Latvijā norisināsies starptautiskās militārās mācības Baltic Bikini

No 24. līdz 28.jūlijam Liepājā norisināsies starptautiskās militārās mācības Baltic Bikini 2017, kurās vairāk nekā 100 Baltijas valstu un Amerikas Savienotās Valsts karavīri sadarbībā ar Valsts robežsardzi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu apgūs izdzīvošanas iemaņas.

VID: «Aplokšņu algas» šogad būs prioritāte

Vairāk nekā puse Latvijas darba devēju darbiniekiem maksā mazāk par minimālo mēnešalgu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norāda Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Jelgavas glābējsilīte uz laiku tiks slēgta

Sākot no šī gada 1.augusta glābējsilīte, kura atrodas Jelgavas pilsētas slimnīcā, nebūs pieejama uz turpmākajiem desmit mēnešiem. Tam par iemeslu ir gaidāmie renovācijas darbi, BNN skaidro pārstāvji.

Desmit gadu laikā Krievijas pilsoņu skaits Latvijā pieaudzis par vairāk nekā 28 000

No 2007.gada līdz 2017.gadam Krievijas pilsoņu skaits Latvijā pieaudzis par 28 060 cilvēkiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati par Latvijas iedzīvotāju sadalījumu pēc valstiskās piederības.

Turcijā 17 laikraksta žurnālisti tiek apsūdzēti terorismā

Turcijā 17 opozīcijas laikraksta Cumhuriyet žurnālisti stāsies tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām par sadarbību ar teroristisku organizāciju, par ko tiem draud līdz pat 43 gadus ilgs cietumsods.

Iedzīvotāji kūtri izmanto iespējas elektroniski pieprasīt pabalstus

Latvijas iedzīvotāji pagaidām visai kūtri izmanto iespēju pienākošos pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pieprasīt elektroniski, vēsta aģentūrā.

Ķekavas novadā Jaunā konservatīvā partija atņem vienu vietu LZS

Jaunā konservatīvā partija novada domē atņēmusi vienu vietu Latvijas Zemnieku savienībai, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati par atkārtotām vēlēšanām Ķekavas novada 785.vēlēšanu iecirknī.

Nedēļa būs silta, taču teju katru dienu atsevišķos reģionos gaidāms lietus

Jaunajai nedēļai iesākoties, laika apstākļus Latvijā noteiks neliels ciklons ar tā centrālo daļu virs Lietuvas. Ar šo ciklonu saistīta nokrišņu zona daļā Latvijas, galvenokārt dienvidaustrumu rajonos, pa laikam nesīs lietu, debesis skaidrosies tikai brīžiem, informē Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Prezidente aicina Baltijā izvietot raķešu sistēmas Patriot

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien, 20.jūlijā, aicinājusi Baltijas reģionā pastāvīgi izvietot pretraķešu un tālas distances pretgaisa sistēmas Patriot.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskis Rīdzenes numuriņā. Latvijas parāda kāpums. Valdības sasteigtie lēmumi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Jaunākie komentāri