bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

RSU zinātnieki radījuši jaunu sirds vārstuļa protēzi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas zinātniekiem izdevies izskaitļot ideālo materiālu sirds vārstuļa protēzes izgatavošanai, turklāt tādu, kurš nenolietotos – šis jaunais un unikālais materiāls pamazām apaugtu ar cilvēka organisma šūnām, kuras ar laiku pilnībā pārņemtu mākslīgo protēzi. Šāds rezultāts panākts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) paspārnē veiktā pētījumā.

RSU Biomehānikas laboratorijas vadošais pētnieks, sirds ķirurgs Mārtiņš Kalējs stāsta: «Esam izpētījuši, ka vispiemērotākais būtu kombinēts sintētisks nanošķiedru materiāls, kurš atbilst dabiska sirds vārstuļa mehāniskajām īpašībām. Tas ir pietiekami blīvs, lai izturētu pastāvīgo spiedienu, ko sirdī rada asinsrite, taču tas ir arī gana porains, lai tajā varētu iemājot cilvēka šūnas. Šīs šūnas pakāpeniski no jauna izveidotu cilvēka sirds vārstulim raksturīgo ļoti izturīgo dabīgo šķiedru tīklojumu, kas ar laiku pārņemtu sintētiskā materiāla funkcijas, tam pakāpeniski sadaloties. Tādējādi, par šablonu izmantojot sintētisko nanošķiedru karkasu, būtu radies pilnībā jauns sirds vārstulis. Šābrīža izaicinājums ir saražot šo kombinēto materiālu, lai turpinātu pētījumus materiāla izmantošanā. Pēc pāris nesekmīgiem mēģinājumiem to izveidot ārvalstīs, esam nolēmuši šo kombinēto materiālu sadarbībā ar vietējiem fiziķiem radīt Latvijā. Ražošanas process nav no vieglajiem – materiāls jāauž elektriskajā laukā no ārkārtīgi smalkiem pavedieniem, kuru diametrs mērāms nanometros.»

Kā pēc iespējas veiksmīgāk aizstāt bojātu sirds vārstuli ar protēzi, nodarbina pasaules zinātnieku prātus jau gadu desmitiem ilgi. No šobrīd lietotajām protēzēm vispopulārākie ir bioloģiska materiāla vārstuļu aizstājēji, kas veidoti no īpaši apstrādāta cūkas aortas vārstuļa vai liellopa sirds somiņas audiem. Taču šīm bioprotēzēm ir vairāki trūkumi. Tās ar laiku nolietojas, sacietē, zaudē funkcionalitāti, tās neaug un nespēj pielāgoties cilvēka organismam. Savukārt, ja cilvēkam ir ievietots kāds no šobrīd pieejamajiem izturīgajiem mehāniskajiem oglekļa materiāla vārstuļiem, viņam visu atlikušo mūžu jāsaņem asinis šķidrinoši medikamenti, lai uz šiem svešķermeņiem neveidotos trombi. Latvijā ik gadu tiek veiktas aptuveni 800 sirds vārstuļu operācijas, informē RSU.

Šobrīd daudzviet pasaulē turpinās ideālas sirds vārstuļu protēzes meklējumi. Starp zinātniekiem pastāv gan sadarbība, gan sāncensība. «Eiropā ir pat veseli institūti ar milzīgiem budžetiem, kuri dara to pašu, ko mēs. Resursus, kas ir mūsu rīcībā, nevar pat salīdzināt,» par konkurenci zinātnē stāsta RSU asociētais profesors, sirds ķirurgs Pēteris Stradiņš. «Taču mūsu priekšrocība ir spēcīgās biomehānikas pētījumu tradīcijas RSU, kas gadu desmitiem ilgi ir bijušas ļoti augstā līmenī. Pirms Kalēja to esmu darījis es un pirms manis daudzi citi. Šiem pētījumiem ir pēctecība. Ir uzkrāta liela pieredze, apjomīgi dati. Sākotnējie pētījumi tika vērsti uz sirds struktūru mehānisko īpašību izzināšanu, kā arī dažādu faktoru – piemēram, vecuma, dzimuma, dažādu slimību ietekmi uz tām. Tagad mēs esam jau nākamajā pakāpē un meklējam jaunus nano un bioloģiskos materiālus, kas pie dažādām slimībām varētu aizstāt dažādus sirds asinsvadu struktūrelementus. Pasaules zinātnes kontekstā nebūt neizskatāmies slikti, un veiksmes gadījumā varam būt pirmie, kuriem izdosies patentēt šādu jaunu unikālu protēzi. Tas, protams atkarīgs no tā, kā sekmēsies ar nākamajām pētījuma fāzēm,» teic Stradiņš.

Kā vienu no Latvijas zinātnes attīstību kavējošajiem faktoriem abi pētnieki min zemo valsts bāzes finansējumu. Lai veiktu nozīmīgus darbus, nepietiek ar atsevišķiem spožiem prātiem pētījuma vadībā. Ir nepieciešams arī pieredzējis un noturīgs tehniskais personāls, kas dara ikdienas darbu, taču pastāvīgi uzturēt šādas spēcīgas komandas vien ar periodiskiem finansējuma grantiem nav iespējams.

Tomēr, par spīti ierobežotajām finansējuma iespējām, Stradiņš ir lepns, runājot par Latvijas sasniegumiem kardioloģijā un tās pētniecībā. «Kardioloģijas jomā esam daudz sasnieguši. Pēdējos gados tas lielā mērā ir pateicoties RSU pētījumu grantiem, ko universitāte pati no saviem līdzekļiem atvēl zinātnei. Daļa finansējuma nāk arī no valsts pētījumu programmas. Mums šobrīd ir vairāki spēcīgi pētījumu virzieni. Ieviešam inovatīvas metodes kardioloģijā, veicam pacientu apsekošanu ilgtermiņā, apkopojam un analizējam datus, salīdzinām dažādas metodes, pētām pacientu dzīves kvalitāti pēc sirds operācijām. Piemēram, transkatetru operācijās, kas ir viena no inovatīvākajām metodēm sirds operāciju veikšanā, esam līderi kaimiņvalstu vidū. Paralēli turpinām arī pamata pētījumus par dažādām sirds patoloģijām, jo inovatīvi risinājumi kardioloģijā var rasties tikai tad, ja niansēs pārzinām to, kas notiek cilvēka organismā.»

Vienlaicīgi tiek domāts arī par kardioloģijas ilgtspēju Latvijā, pētījumos maksimāli iesaistot RSU studentus, kurus interesē šī joma. Studentu izstrādātie darbi tiek virzīti tā, lai tie nebūtu tikai formāli. Ne viens vien studenta darbs turpinās kā plašāks pētījums, seko arī publikācijas un tie tiek ievēroti starptautiskā līmenī, informē RSU.

Ref: 102.000.102.12589


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.