bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija

Rubesa: Pret mani tiek vērsta publiska nomelnošana; pārmest Latvijas uzņēmumu interešu lobēšanu ir muļķīgi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN sadarbībā ar Lietuvas korespondentu Linu Jegeleviču (Linas Jegelevičius)

Kamēr Lietuva pauž izteiktu neapmierinātību par RB Rail valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas darbu, pati Rubesa BNN uzsver, ka pret viņu tiek vērsta publiska nomelnošanas kampaņa, kas sākusies jau kādu laiku pirms izskanējušas ziņas par Lietuvas un Igaunijas akcionāru izteikto neuzticību.

Šobrīd mākoņi ap Rail Baltica projektu ir savilkušies, un daudzi gaida 21.marta «sauli» jeb Baltijas valstu lēmumu, kas varētu «apspīdēt» tālāko Baltijas dzelzceļa nākotni, panākot vienprātību par dzelzceļa projekta Rail Baltica organizāciju un struktūru, kas uzdota no Eiropas Komisijas puses.

Publiskajā telpā tikmēr izskanējis daudz vispārinātu pārmetumu un nekonkrētu apsūdzību, kas neviļus RB Rail nedienām piešķir «emocionālu nokrāsu». Līdz ar to ir grūti izšķirt, kam tad īsti ir taisnība, vai Rubesa nav spējusi tik galā ar saviem pienākumiem, nespēj lādzīgi sarunāties ar akcionāriem vai kļuvusi par šķērsli kāda interesēm? Kā paredz vairāki eksperti – ja Rubesa tiks atstādināta, Latvijai uz šo amatu vairs nebūtu izredzes.

Neskaidrības rada arī Latvijas kā RB Rail akcionāra pozīcija balsojumā par Rubesas atstādināšanu. Proti, Latvijas akcionāra Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā par Rubesas atcelšanu nobalsojis nevis pret, bet atturējies. Linuža balss ir viena no trijām akcionāru balsīm, otras divas balsis pieder Lietuvos geležinkeliai un Rail Baltic Estonia. Eiropas Dzelzceļa līnijas vadītāja «neitrālo» balsojumu grūti saukt par atbalstu Rubesai, drīzāk par piesardzīgu novērotāja pozīciju. Pati Rubesa gan Linuža atturēšanos RB Rail akcionāru balsojumā par savu atlaišanu skaidrojusi ar to, «ka Linužs šajā amatā strādā neilgi».

Visbiežāk neapmierinātību par Rubesas darbu pauduši Lietuvas pārstāvji – īpaši par Latvijas interešu lobēšanu. «Viņa mēdza nepievērst uzmanību tam, ko akcionāri viņai sacīja vai lūdza. Runājot konkrētāk, Rubesas un akcionāru viedokļi krasi atšķīrās, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu iepirkumu konkursiem Rail Baltica projekta ietvaros. Ļaujiet man teikt, ka tas notika ne tikai vienu vai divas reizes vien. Un neskatoties uz kādām nebūtiskām lietām, bet gan uz dažiem būtiskiem projekta īstenošanas aspektiem. Viņa pieņēma lēmumus selektīvi, un sliecās [projektā – BNN] dot priekšroku latviešu interesēm, kā arī [projektā iesaistīto– BNN] Latvijas uzņēmumu interesēm,» tā uzsvēris Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos Geležinkeliai vadības līmeņa darbinieks, kurš vēlējies palikt anonīms.

Tikmēr Rubesa BNN intervijā uzsver, ka Rail Baltica līgums par projekta finansēšanas un īstenošanas modeli (Contracting Scheme) nosaka, ka valdes un padomes locekļi nedrīkst piedalīties iepirkumu komisijās, līdz ar to viņai nav nekādas ietekmes par iepirkumu rezultātiem. «Tāpēc ir pat muļķīgi pārmest man Latvijas uzņēmumu interešu lobēšanu iepirkumos,» tā Rubesa.

«Es esmu Kanādas latviete, kas ir ieguvusi starptautisku pieredzi un reputāciju, strādājot gan lielos ārvalstu, gan Latvijas  privātā un valsts kapitāla uzņēmumos. Labāko no savas pieredzes es izmantoju darbā ar Rail Baltica projektu, t.sk., veidojot iepirkumu procedūras. Tās balstās uz visu trīs valstu iepirkuma likumiem. Es pārstāvu trīs Baltijas valstu intereses un tā kā projekts ar 85% tiek finansēts ar ES līdzfinansējumu, tad iestājos par ES vienotā tirgus principu un  brīvas konkurences nodrošināšanu – vienlīdzīgu attieksmi pret visiem piegādātājiem, neskatoties uz tā reģistrācijas valsti. Esam izstrādājuši Rail Baltica iepirkumu procedūras, vadlīnijas un arī ētikas kodeksu, kuras arī RB Rail strikti ievēro. Ar tām visi var iepazīties mūsu interneta mājaslapā,» norāda Rubesa.

Tāpat viņa atzīmē, ka šobrīd projekta realizācijai nozīmīgos iepirkumos  (kas nav administratīvā rakstura) līgumi ir parakstīti tikai ar diviem Latviju uzņēmumiem – Geo Consultants par minerālmateriālu izpēti un ar starptautiskās auditorkompānijas  Ernst & Young (E&Y) Latvijas uzņēmumu par projekta izdevumu un ieguvumu analīzi.

«Vairākus līgumus šobrīd izpilda Vācijas, Spānijas, Francijas uzņēmumi, kas kopā tieši ar savām Lietuvas filiālēm, kā arī partneriem no šīm valstīm (piemēram, Biznesa plāna izstrādē piedalās Igaunijas Civitta) – piedalās lielāko pētījumu izpildē.  RB Rail un es pati aktīvi popularizēju iepirkuma iespējas starptautiskās konferencēs, izstādēs, jo mērķis ir saņemt labāko  tirgū pieejamo ekspertīzi, ar pēc iespējas plašāku pretendentu loku. Tāpēc arī atbalstu Rail Baltica Globāla Foruma laikā organizēto Piegādātāju dienu (Industry Suppliers’ Day), kuras mērķis ir veicināt Baltijas uzņēmumu un starptautisko uzņēmumu satikšanos, lai tiktu veidotas partnerības, apvienojot starptautisko transporta infrastruktūras un vietējo  Baltijas pieredzi spēcīgiem iepirkumu piedāvājumiem,» stāsta Rubesa.

Jāatzīmē, ka Rubesa iepriekš publiski nākusi klajā ar vēsti par iejaukšanos RB Rail darbībā. Pēc akcionāru sapulces Rubesa paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību Rail Baltica projekta pamatnostādnēm. «Atsevišķi RB Rail padomes locekļi pieņem lēmumus, sēžot uz diviem krēsliem. Viņi vienlaikus ir gan Rail Baltica projekta akcionāri, gan ieviesēji un potenciālie piegādātāji. Nepārtraukti nācās saskarties ar iejaukšanos no augšas gan iepirkumu procesos, gan RB Rail valdes locekļu atlases procesā,» teica Rubesa.

Kuru valstu pārstāvji spiedienu izdarījuši, Rubesa tiešā veidā neatklāja. Taču noprotams, ka spiediens lielākoties nācis no Lietuvas.

Lietuvas puse par šo publisko paziņojumu izsakās skeptiski. Lietuvos Geležinkeliai runasvīrs Mants Dubausks (Mantas Dubauskas), iepazinies ar Rubesas kundzes publiskajiem izteikumiem, portālam BNN komentēja, ka «tā vietā, lai paustu sūdzības publiski,» Rubesas kundzei saistībā ar problēmām vajadzētu vērsties pie akcionāriem.

Ir jāatzīmē, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi par Rubesas publiskajiem izteikumiem. Pēc pārbaudes policija izlems, vai ir pamats sākt kriminālprocesu.

Kopumā attiecības starp Rubesu un RB Rail akcionāru Lietuvos Geležinkeliai (LG) mediju vidē ne vienmēr bijušas saspīlētas. Šī gada 1.februārī publicētājā intervijā, tajā pašā dienā, kad noticis balsojums par neuzticības izteikšanu Rubesai, RB Rail vadītāja atzinīgi izteikusies par Mantu Bartušku (Mantas Bartuška), LG jauno izpilddirektoru, uzsverot, ka  viņam viņa novērtē viņa komunikācijas stilu.

«Mants bija pirmais no visu dzelzceļa uzņēmumu vadītājiem, ar kuru es varēju runāt par [Rail Baltica – BNN] projekta būtību,» Rubesas kundze februāra beigās sacījusi portālam Delfi.lt.

Atgādināts par šiem vārdiem, LG runasvīrs sacīja, ka Bartuška nekomentē «neko» saistībā ar Rubesas kundzi, vienlaikus norādīja, ka LG izpilddirektoru «uzmundrinājis» presē lasītais, ka Rubesas kundze uzskata viņu par «spējīgu» [savā amatā – BNN] un par tādu, ar kuru «ir viegli sarunāties» par visiem ar Rail Baltica projektu saistītiem jautājumiem.

Rubesa BNN uzsvērusi, ka runājot par Lietuvas pusi,  sāpīgākais jautājums akcionāram un Lietuvas ministrijai  ir uzbūvētā Eiropas platuma sliežu posma no Kauņas līdz Polijas robežai uzlabošanas iespējamība, lai tas atbilstu Rail Baltica Globāla projekta parametriem.

«ES līdzfinansējuma pieteikuma CEF2 sarunu laikā 2016. gada februārī un pēc tam, parakstot CEF2 līdzfinansējuma līgumu, visu valstu ministrijas piekrita uzdot kopuzņēmumam veikt neatkarīgu, autonomu pētījumu par uzbūvētā posma uzlabošanas iespējamību.  Kad parādījās pirmie pētījuma rezultāti, tad arī akcionāra/ministrijas neapmierinātība par tiem sāka izpausties ar uzbrukumiem man,» stāsta Rubesa.

«Apzinoties interešu konflikta jautājuma aktualitāti, tieši Lietuvas akcionāra RB Statyba uzdevumā izstrādājam redzējumu, lai šo situāciju, par ko runā arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, risinātu. Bet tas lielā mērā ir Baltijas valstu ministriju (projekta labuma guvēju) atbildības jautājums,» turpina Rubesa.

Šobrīd nav ziņu, vai pēc Eiropas Komisija (EK) lūguma līdz 21.martam panākt vienprātību par dzelzceļa projekta Rail Baltica organizāciju un struktūru tiks pārcelta 22.martā ieplānotā RB Rail uzraudzības padomes sēde, kas vēlreiz vērtēs Rubesas atcelšanu no amata.

Februāra vidū apmeklējot Viļņu, Eiropas Savienības transporta komisāre Violeta Bulca (Violeta Bulc) brīdināja, ka Baltijas valstīm ir jācenšas vienoties par šo Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projektu. Pretējā gadījumā esot apdraudēts finansējums.

«ES līmenī mums ir ļoti skaidrs noteikums – izmanto [finansējumu – BNN] vai zaudē to. Cita ceļa nav. Man procesā ir daudzi projekti, kuru īstenotāji ļoti labprāt izmantotu jūsu naudu, jo tā ir liela nauda,» Bulca norādīja 12.februārī, piedaloties diskusijā Viļņā.

«Neaizmirstiet, ka jūs saņemat 85% līdzfinansējumu. Sakiet man, kurš projekts Eiropas Savienības līmenī tiek līdzfinansēts tādā apmērā. Lūdzu, tāpēc nezaudējiet šo iespēju un nodrošiniet, ka mēs vienojamies,» uzsvēra eirokomisāre.

«Es nesaku, kuram ir taisnība un kuram nav – mums ir jāatrod risinājums un jāvirzās uz priekšu. Tāpēc, lūdzu, iesaistieties, apspriedieties,» piebilda Bulca un pie viena aicināja projektā vairāk iesaistīties arī Poliju.

Tikmēr Verslo Žinios žurnālists, kurš šajā biznesa laikrakstā plaši rakstījis par dzelzceļa projektu un nesaskaņām ap Rubesas kundzi, portālam BNN, lūgdams neatklāt tā vārdu, sacīja, ka argumenti, kādus paudusi viedokļu krustugunīs nonākusī RB Rail izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja, viņam izklausās «pārliecinošāki» nekā tie, ar kuriem klajā nākuši Lietuvas un Igaunijas akcionāri.

«Avoti, ar kuriem esmu runājis, mēģinot noskaidrot vairāk par nesaskaņām [starp Rubesas kundzi un akcionāriem – BNN], bija pārāk izvairīgi un lietoja vispārīgus izteicienus. Viņu pārmetums, ka viņa neņem vērā pušu nostājas, nav ne «plika graša» vērts – viņiem apgalvojums ir jāpamato. Godīgi sakot, personīgi es uzskatu, ka krietni vien ticamāks izklausās Rubesas arguments, ka RB Rail valdes locekļi [projektā – BNN] aizstāv šauras nacionālas intereses un ka viņi mēģina ar projektu saistītos uzņēmumos iecelt savus cilvēkus,» uzsvēra žurnālists.

Jau vēstīts, ka Rail Baltica projekta mērķis izveidot tiešu dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstīm un Eiropas dzelzceļa tīklu. Projektu plānots pabeigt 2026.gadā.

Saskaņā ar Ernst & Young veikto ieguvumu-izdevumu analīzi kopējās projekta būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 5,8 miljardiem eiro.

To finansē trīs valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – līdztekus Eiropas Savienības līdzfinansējumam līdz 85% apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām, kas tiek piešķirts no Eiropas infrastruktūras savienošanas (CEF) fonda līdzekļiem.


Pievienot komentāru

  1. man apnīk teica:

    TAISĪJOS IELIKT KOMENTĀRU, BET BNN UZBĀZĪGĀS REKLĀMAS MAN TO NEATĻĀVA. Iešu citur.

    +1 0 -1 0

  2. west teica:

    Pretīgi nesimpātiska vecene

    +1 0 -1 0

Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās noteikt aizliegumu studijām krievu valodā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

Lauksaimnieki pieteikušies platību maksājumiem: saņemti 57 176 iesniegumi

Līdz šā gada 22.maijam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā saņemti 57 176 iesniegumus platību maksājumiem bez kavējuma sankcijām. Platību maksājumiem vēl var pieteikties līdz 15.jūnijam, bet šajā gadījumā atbalstu samazina 1% apmērā par katru nokavēto darbadienu.

Tallinā populārāki kļūst diennakts lielveikali

Tallinā pieprasījumu pēc diennakts pārtikas veikaliem ievērojis Somijas lielveikalu tīkls Prisma, kam Igaunijas galvaspilsētā drīzumā būšot trīs mazumtirdzniecības vietas, kuras strādās cauru diennakti un septiņas dienas nedēļā.

Ašeradens: KP un SPRK apvienošana ir īstenojama; tas jāpaveic nākamajai valdībai

Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pieaug to uzņēmumu skaits, kuru darbinieki šķiro atkritumus

Noslēgusies AS Latvijas Zaļais punkts, biroja preču tirgotāja SIA Officeday Latvia un SIA Fazer Latvija kopīgā bateriju vākšanas kampaņa. Kampaņas astoņos mēnešos vairāk nekā 100 uzņēmumu savāca 1 104 kg izlietoto bateriju.

AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonu eiro

Latvijas Pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

ASV atteiksies no banku kontroles noteikumiem, kas ieviesti dižķibeles laikā

Amerikas Savienotajam Valstīm tiecoties mīkstināt banku paškontroles un uzraudzības noteikumus, kas tika ieviesti globālās finanšu krīzes iespaidā, ASV Kongress atbalstījis stingro prasību mīkstināšanu.

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, naftas cenas sarūk Ņujorkā un kāpj Londonā

ASV biržu indeksi otrdien, 22.maijā, kritušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa piezīmēm par tirdzniecību un ģeopolitiku.

Valsts kontrole: Valstī beidzot ir jāsakārto izdienas pensiju sistēma

Latvijā beidzot ir jāsakārto sensitīvā izdienas pensiju sistēma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izglītības komisija virza likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 22.maijā, lēmusi konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam, ziņo Saeimas Preses dienests.

Cukerbergs EP atvainojas par Facebook lomu Cambridge Analytica skandālā

Facebook izpilddirektors Marks Cukerbergs Eiropas Parlamentā ir atvainojies par sociālā tīkla lomu lietotāju datu vākšanas skandālā ap uzņēmumu Cambridge Analytica un par atļaušanu sociālajā tīklā izplatīt viltus ziņas.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā plāno likt iestādīt jaunus

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, konceptuāli lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Efektivizēs strīdu izskatīšanu maksātnespējas procesā

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstījuši grozījumus Maksātnespējas likumā un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīt paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā.

Aizsardzības komisija konceptuāli atbalsta grozījumus Nacionālās drošības likumā

Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 22.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Likumprojektā definēti visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kā arī precizēti gadījumi, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju. 

Sola stratēģiju mediķu iztrūkuma «aizpildīšanai» līdz ar pagarinātā normālā darba laika atcelšanu

Tiek veidota skaidra stratēģija, kā līdz ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi nozarē aizpildīt cilvēkresursu iztrūkumu, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem  norāda veselības ministre Anda Čakša.

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Jaunākie komentāri