bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 28.05.2018 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis

Rubesa: Pret mani tiek vērsta publiska nomelnošana; pārmest Latvijas uzņēmumu interešu lobēšanu ir muļķīgi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN sadarbībā ar Lietuvas korespondentu Linu Jegeleviču (Linas Jegelevičius)

Kamēr Lietuva pauž izteiktu neapmierinātību par RB Rail valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas darbu, pati Rubesa BNN uzsver, ka pret viņu tiek vērsta publiska nomelnošanas kampaņa, kas sākusies jau kādu laiku pirms izskanējušas ziņas par Lietuvas un Igaunijas akcionāru izteikto neuzticību.

Šobrīd mākoņi ap Rail Baltica projektu ir savilkušies, un daudzi gaida 21.marta «sauli» jeb Baltijas valstu lēmumu, kas varētu «apspīdēt» tālāko Baltijas dzelzceļa nākotni, panākot vienprātību par dzelzceļa projekta Rail Baltica organizāciju un struktūru, kas uzdota no Eiropas Komisijas puses.

Publiskajā telpā tikmēr izskanējis daudz vispārinātu pārmetumu un nekonkrētu apsūdzību, kas neviļus RB Rail nedienām piešķir «emocionālu nokrāsu». Līdz ar to ir grūti izšķirt, kam tad īsti ir taisnība, vai Rubesa nav spējusi tik galā ar saviem pienākumiem, nespēj lādzīgi sarunāties ar akcionāriem vai kļuvusi par šķērsli kāda interesēm? Kā paredz vairāki eksperti – ja Rubesa tiks atstādināta, Latvijai uz šo amatu vairs nebūtu izredzes.

Neskaidrības rada arī Latvijas kā RB Rail akcionāra pozīcija balsojumā par Rubesas atstādināšanu. Proti, Latvijas akcionāra Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā par Rubesas atcelšanu nobalsojis nevis pret, bet atturējies. Linuža balss ir viena no trijām akcionāru balsīm, otras divas balsis pieder Lietuvos geležinkeliai un Rail Baltic Estonia. Eiropas Dzelzceļa līnijas vadītāja «neitrālo» balsojumu grūti saukt par atbalstu Rubesai, drīzāk par piesardzīgu novērotāja pozīciju. Pati Rubesa gan Linuža atturēšanos RB Rail akcionāru balsojumā par savu atlaišanu skaidrojusi ar to, «ka Linužs šajā amatā strādā neilgi».

Visbiežāk neapmierinātību par Rubesas darbu pauduši Lietuvas pārstāvji – īpaši par Latvijas interešu lobēšanu. «Viņa mēdza nepievērst uzmanību tam, ko akcionāri viņai sacīja vai lūdza. Runājot konkrētāk, Rubesas un akcionāru viedokļi krasi atšķīrās, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu iepirkumu konkursiem Rail Baltica projekta ietvaros. Ļaujiet man teikt, ka tas notika ne tikai vienu vai divas reizes vien. Un neskatoties uz kādām nebūtiskām lietām, bet gan uz dažiem būtiskiem projekta īstenošanas aspektiem. Viņa pieņēma lēmumus selektīvi, un sliecās [projektā – BNN] dot priekšroku latviešu interesēm, kā arī [projektā iesaistīto– BNN] Latvijas uzņēmumu interesēm,» tā uzsvēris Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos Geležinkeliai vadības līmeņa darbinieks, kurš vēlējies palikt anonīms.

Tikmēr Rubesa BNN intervijā uzsver, ka Rail Baltica līgums par projekta finansēšanas un īstenošanas modeli (Contracting Scheme) nosaka, ka valdes un padomes locekļi nedrīkst piedalīties iepirkumu komisijās, līdz ar to viņai nav nekādas ietekmes par iepirkumu rezultātiem. «Tāpēc ir pat muļķīgi pārmest man Latvijas uzņēmumu interešu lobēšanu iepirkumos,» tā Rubesa.

«Es esmu Kanādas latviete, kas ir ieguvusi starptautisku pieredzi un reputāciju, strādājot gan lielos ārvalstu, gan Latvijas  privātā un valsts kapitāla uzņēmumos. Labāko no savas pieredzes es izmantoju darbā ar Rail Baltica projektu, t.sk., veidojot iepirkumu procedūras. Tās balstās uz visu trīs valstu iepirkuma likumiem. Es pārstāvu trīs Baltijas valstu intereses un tā kā projekts ar 85% tiek finansēts ar ES līdzfinansējumu, tad iestājos par ES vienotā tirgus principu un  brīvas konkurences nodrošināšanu – vienlīdzīgu attieksmi pret visiem piegādātājiem, neskatoties uz tā reģistrācijas valsti. Esam izstrādājuši Rail Baltica iepirkumu procedūras, vadlīnijas un arī ētikas kodeksu, kuras arī RB Rail strikti ievēro. Ar tām visi var iepazīties mūsu interneta mājaslapā,» norāda Rubesa.

Tāpat viņa atzīmē, ka šobrīd projekta realizācijai nozīmīgos iepirkumos  (kas nav administratīvā rakstura) līgumi ir parakstīti tikai ar diviem Latviju uzņēmumiem – Geo Consultants par minerālmateriālu izpēti un ar starptautiskās auditorkompānijas  Ernst & Young (E&Y) Latvijas uzņēmumu par projekta izdevumu un ieguvumu analīzi.

«Vairākus līgumus šobrīd izpilda Vācijas, Spānijas, Francijas uzņēmumi, kas kopā tieši ar savām Lietuvas filiālēm, kā arī partneriem no šīm valstīm (piemēram, Biznesa plāna izstrādē piedalās Igaunijas Civitta) – piedalās lielāko pētījumu izpildē.  RB Rail un es pati aktīvi popularizēju iepirkuma iespējas starptautiskās konferencēs, izstādēs, jo mērķis ir saņemt labāko  tirgū pieejamo ekspertīzi, ar pēc iespējas plašāku pretendentu loku. Tāpēc arī atbalstu Rail Baltica Globāla Foruma laikā organizēto Piegādātāju dienu (Industry Suppliers’ Day), kuras mērķis ir veicināt Baltijas uzņēmumu un starptautisko uzņēmumu satikšanos, lai tiktu veidotas partnerības, apvienojot starptautisko transporta infrastruktūras un vietējo  Baltijas pieredzi spēcīgiem iepirkumu piedāvājumiem,» stāsta Rubesa.

Jāatzīmē, ka Rubesa iepriekš publiski nākusi klajā ar vēsti par iejaukšanos RB Rail darbībā. Pēc akcionāru sapulces Rubesa paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību Rail Baltica projekta pamatnostādnēm. «Atsevišķi RB Rail padomes locekļi pieņem lēmumus, sēžot uz diviem krēsliem. Viņi vienlaikus ir gan Rail Baltica projekta akcionāri, gan ieviesēji un potenciālie piegādātāji. Nepārtraukti nācās saskarties ar iejaukšanos no augšas gan iepirkumu procesos, gan RB Rail valdes locekļu atlases procesā,» teica Rubesa.

Kuru valstu pārstāvji spiedienu izdarījuši, Rubesa tiešā veidā neatklāja. Taču noprotams, ka spiediens lielākoties nācis no Lietuvas.

Lietuvas puse par šo publisko paziņojumu izsakās skeptiski. Lietuvos Geležinkeliai runasvīrs Mants Dubausks (Mantas Dubauskas), iepazinies ar Rubesas kundzes publiskajiem izteikumiem, portālam BNN komentēja, ka «tā vietā, lai paustu sūdzības publiski,» Rubesas kundzei saistībā ar problēmām vajadzētu vērsties pie akcionāriem.

Ir jāatzīmē, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi par Rubesas publiskajiem izteikumiem. Pēc pārbaudes policija izlems, vai ir pamats sākt kriminālprocesu.

Kopumā attiecības starp Rubesu un RB Rail akcionāru Lietuvos Geležinkeliai (LG) mediju vidē ne vienmēr bijušas saspīlētas. Šī gada 1.februārī publicētājā intervijā, tajā pašā dienā, kad noticis balsojums par neuzticības izteikšanu Rubesai, RB Rail vadītāja atzinīgi izteikusies par Mantu Bartušku (Mantas Bartuška), LG jauno izpilddirektoru, uzsverot, ka  viņam viņa novērtē viņa komunikācijas stilu.

«Mants bija pirmais no visu dzelzceļa uzņēmumu vadītājiem, ar kuru es varēju runāt par [Rail Baltica – BNN] projekta būtību,» Rubesas kundze februāra beigās sacījusi portālam Delfi.lt.

Atgādināts par šiem vārdiem, LG runasvīrs sacīja, ka Bartuška nekomentē «neko» saistībā ar Rubesas kundzi, vienlaikus norādīja, ka LG izpilddirektoru «uzmundrinājis» presē lasītais, ka Rubesas kundze uzskata viņu par «spējīgu» [savā amatā – BNN] un par tādu, ar kuru «ir viegli sarunāties» par visiem ar Rail Baltica projektu saistītiem jautājumiem.

Rubesa BNN uzsvērusi, ka runājot par Lietuvas pusi,  sāpīgākais jautājums akcionāram un Lietuvas ministrijai  ir uzbūvētā Eiropas platuma sliežu posma no Kauņas līdz Polijas robežai uzlabošanas iespējamība, lai tas atbilstu Rail Baltica Globāla projekta parametriem.

«ES līdzfinansējuma pieteikuma CEF2 sarunu laikā 2016. gada februārī un pēc tam, parakstot CEF2 līdzfinansējuma līgumu, visu valstu ministrijas piekrita uzdot kopuzņēmumam veikt neatkarīgu, autonomu pētījumu par uzbūvētā posma uzlabošanas iespējamību.  Kad parādījās pirmie pētījuma rezultāti, tad arī akcionāra/ministrijas neapmierinātība par tiem sāka izpausties ar uzbrukumiem man,» stāsta Rubesa.

«Apzinoties interešu konflikta jautājuma aktualitāti, tieši Lietuvas akcionāra RB Statyba uzdevumā izstrādājam redzējumu, lai šo situāciju, par ko runā arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, risinātu. Bet tas lielā mērā ir Baltijas valstu ministriju (projekta labuma guvēju) atbildības jautājums,» turpina Rubesa.

Šobrīd nav ziņu, vai pēc Eiropas Komisija (EK) lūguma līdz 21.martam panākt vienprātību par dzelzceļa projekta Rail Baltica organizāciju un struktūru tiks pārcelta 22.martā ieplānotā RB Rail uzraudzības padomes sēde, kas vēlreiz vērtēs Rubesas atcelšanu no amata.

Februāra vidū apmeklējot Viļņu, Eiropas Savienības transporta komisāre Violeta Bulca (Violeta Bulc) brīdināja, ka Baltijas valstīm ir jācenšas vienoties par šo Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projektu. Pretējā gadījumā esot apdraudēts finansējums.

«ES līmenī mums ir ļoti skaidrs noteikums – izmanto [finansējumu – BNN] vai zaudē to. Cita ceļa nav. Man procesā ir daudzi projekti, kuru īstenotāji ļoti labprāt izmantotu jūsu naudu, jo tā ir liela nauda,» Bulca norādīja 12.februārī, piedaloties diskusijā Viļņā.

«Neaizmirstiet, ka jūs saņemat 85% līdzfinansējumu. Sakiet man, kurš projekts Eiropas Savienības līmenī tiek līdzfinansēts tādā apmērā. Lūdzu, tāpēc nezaudējiet šo iespēju un nodrošiniet, ka mēs vienojamies,» uzsvēra eirokomisāre.

«Es nesaku, kuram ir taisnība un kuram nav – mums ir jāatrod risinājums un jāvirzās uz priekšu. Tāpēc, lūdzu, iesaistieties, apspriedieties,» piebilda Bulca un pie viena aicināja projektā vairāk iesaistīties arī Poliju.

Tikmēr Verslo Žinios žurnālists, kurš šajā biznesa laikrakstā plaši rakstījis par dzelzceļa projektu un nesaskaņām ap Rubesas kundzi, portālam BNN, lūgdams neatklāt tā vārdu, sacīja, ka argumenti, kādus paudusi viedokļu krustugunīs nonākusī RB Rail izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja, viņam izklausās «pārliecinošāki» nekā tie, ar kuriem klajā nākuši Lietuvas un Igaunijas akcionāri.

«Avoti, ar kuriem esmu runājis, mēģinot noskaidrot vairāk par nesaskaņām [starp Rubesas kundzi un akcionāriem – BNN], bija pārāk izvairīgi un lietoja vispārīgus izteicienus. Viņu pārmetums, ka viņa neņem vērā pušu nostājas, nav ne «plika graša» vērts – viņiem apgalvojums ir jāpamato. Godīgi sakot, personīgi es uzskatu, ka krietni vien ticamāks izklausās Rubesas arguments, ka RB Rail valdes locekļi [projektā – BNN] aizstāv šauras nacionālas intereses un ka viņi mēģina ar projektu saistītos uzņēmumos iecelt savus cilvēkus,» uzsvēra žurnālists.

Jau vēstīts, ka Rail Baltica projekta mērķis izveidot tiešu dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstīm un Eiropas dzelzceļa tīklu. Projektu plānots pabeigt 2026.gadā.

Saskaņā ar Ernst & Young veikto ieguvumu-izdevumu analīzi kopējās projekta būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 5,8 miljardiem eiro.

To finansē trīs valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – līdztekus Eiropas Savienības līdzfinansējumam līdz 85% apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām, kas tiek piešķirts no Eiropas infrastruktūras savienošanas (CEF) fonda līdzekļiem.


Pievienot komentāru

  1. man apnīk teica:

    TAISĪJOS IELIKT KOMENTĀRU, BET BNN UZBĀZĪGĀS REKLĀMAS MAN TO NEATĻĀVA. Iešu citur.

    +1 0 -1 0

  2. west teica:

    Pretīgi nesimpātiska vecene

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Spriež, vai atzīt seno leišu ticības kopienu

Lietuvas Seimā aizvadītajā nedēļā sāktas likumdevēju debates par priekšlikumu valstī atzīt reliģisko kopienu Romuvu, kas savos priekšstatos un rituālos vadās pēc pirmskristietības laika baltu cilšu ticības tradīcijām.

BNN nedēļas apkopojums: Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālisti»; OIK maksājumi; Izdienas pensiju sistēma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Nākotne; Mudinājums; Izaugsme; Cīņa; Tiesa.

FKTK ar 455 822 eiro soda Meridian Trade Bank

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ar 455 822 eiro sodījusi Meridian Trade Bank. Banka sodīta par konstatētiem trūkumiem Meridian Trade Bank iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem.

ABLV Bank piederošās New Hanza Capital zaudējumi pirmajā ceturksnī – 18 000 eiro

ABLV Bank grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos New Hanza Capital apgrozījums šogad pirmajos trijos mēnešos bijis 78 100 eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet kompānijas zaudējumi samazinājušies 2,2 reizes un bijusši 18 024 eiro.

Rinkēvičs: Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par ES daudzgadu budžetu

Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, preses konferencē pēc tikšanās ar Horvātijas premjerministra vietnieci, ārlietu un Eiropas lietu ministri Mariju Pejčinoviču Buriču sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

CVK: EP vēlēšanas Latvijā notiks 2019.gada 25.maijā

Kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks sestdienā, 2019.gada 25.maijā, informē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

VM padotības iestāžu reorganizāciju jūlijā sāks ar Valsts sporta medicīnas centru

Veselības ministrija padotības iestāžu reorganizāciju plāno sākt jūlijā, kad galvenās izmaiņas skars Valsts sporta medicīnas centru, liecina Ministru kabinetā iesniegtais projekts, kuru valdība skatīs nākamnedēļ, 29.maijā.

Satraucoša tendence: Pieaug narkotiku izplatība jauniešu vidū

Noziedzīgo nodarījumu skaits psihotropo vielu nelikumīgas aprites jomā 2017.gadā sastāda 5,9% no visiem valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tāpat vērojama satraucoša tendence – narkotisko vielu izplatība arvien pieaug jauniešu vidū.

Pētījums: Latvija starp Baltijas valstīm ir līdere elitāru īpašumu piedāvājumā

Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, nekustamo īpašumu tirgū dominē salīdzinoši daudz nekustamo īpašumu, kuru cena pārsniedz 200 000 eiro, liecina Igaunijas kompānijas ria.com Marketplaces apkopotā informācija.

NATO dalībvalstis mudina ātrāk un vairāk dalīties ar informāciju

NATO dalībvalstīm ātrāk un vairāk jādalās ar informāciju, lai apsteigtu Krieviju, paziņojis NATO izlūkošanas vadītājs Arnts Freitāgs fon Loringhofens.

VUGD veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

Pirmdien, 28.maijā no plkst. 9.30 līdz 9.45, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

Nīderlande un Austrālija uzskata Krieviju par atbildīgu MH17 notriekšanā

Saistībā ar Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Ukrainā, kas prasījusi 298 cilvēku dzīvības, Nīderlandes valdība piektdien, 25.maijā, oficiāli paziņojusi, ka kopā ar Austrāliju uzskata, ka par noziegumu ir atbildīga Krievija.

Īrija balso abortu referendumā, vai atcelt aizliegumu

Īru vēlētājiem piektdien, 25.maijā, doda iespēja izlemt, vai to katoļticīgajā valstī būtu atceļams aizliegums veikt abortu, kas ierakstīts arī konstitūcijā.

No kurām valstīm atgriežoties visvairāk pieprasa apdrošināšanas atlīdzību?

Dati rāda, ka visuzmanīgākajiem jābūt iedzīvotājiem, kas nolēmuši apmeklēt Itāliju, Spāniju un ASV. Tieši šajās valstīs visbiežāk notiek kāds apdrošināšanas gadījums, liecina Swedbank apkopotie dati par ceļojumu apdrošināšanas pieteikumiem.

Pētījums: Rīdzinieki nav apmierināti ar māju apsaimniekošanu

Teju katrs otrais Rīgas iedzīvotājs nav apmierināts ar esošo namu apsaimniekošanas kvalitāti, liecina namu apsaimniekošanas uzņēmuma Latvijas namsaimnieks pētījums par apmierinātību ar dzīvojamo ēku uzturēšanu un apsaimniekošanu Rīgā.

FM: Kopbudžeta ieņēmumos gada pirmajos četros mēnešos vērojams pieaugums

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsnieguši izdevumus, veidojot kopbudžetā pārpalikumu 239,9 miljonu eiro apmērā, kas bijis par 69,2 miljoniem eiro lielāks nekā pērn pirmo četru mēnešu periodā. Pārpalikums veidojies gan valsts konsolidētajā kopbudžetā, gan arī pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā.

Tallinā būvē dzīvokļu namus, būvniecības apjoms Igaunijā augšup par 21%

Galvenokārt Tallinas daudzdzīvokļu namu būvniecības iespaidā, celtniecības uzņēmumi Igaunijā 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājuši darbības apjumu par 21%, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Uzsākta atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveide

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru ir uzsākusi darbu pie atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveides

Būtiskas izmaiņas 5.tramvaja un 5T.autobusa kustības maršrutā

Saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā no 28.maija tiks veiktas izmaiņas 5.tramvaja maršrutā, informē Rīgas satiksme.

Sola karstas brīvdienas – līdz pat +28 grādiem

Šajās brīvdienās laiks Latvijā kļūs karstāks, līdz ar to palielināsies sausums un ugunsbīstamība, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Zviedrijā dzimumaktu bez skaidras piekrišanas atzīst par izvarošanu

Zviedrijas parlaments ir pieņēmis tiesību normas, kas noteic, ka stāšanās dzimumattiecībās, nepaužot piekrišanu tām, uzskatāmas par izvarošanu arī gadījumos, ja izvarošanas upurim nav draudēts vai nav izmantots spēks.

Veselības ministrija sola uzlabot hronisko pacientu aprūpi

Lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpi, Veselības ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana hronisku slimību, onkoloģisko, sirds un asinsvadu saslimšanu pacientiem stacionārajā ārstniecības iestādē.

Kuldīgā izņem 3,3 miljonus nelegālo cigarešu; atklāj nelegālā alkohola ražotni

Kuldīgas novadā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonas uz aizdomu pamata par akcīzes preču nelegālu apriti aizturējušas vienu personu un izņēmušas turpat 3,3 miljonus nelegālo cigarešu, kas ir lielākais līdz šim izņemtais apjoms Kurzemes reģionā, kā arī atklāja nelegālu degvīna ražotni.

Ziemeļkoreja pēc Trampa atteikuma joprojām gatava tikties

Atsaucoties uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) atteikšanos tikties ilgi plānotās sarunās ar Ziemeļkorejas vadītāju Kimu Čenunu, Phenjana pavēstījusi, ka joprojām ir gatava sarunām, turklāts jebkādā formā.

KM: Datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus

Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus, kas nebūtu iekļauti jau esošajā tiesiskajā regulējumā, pēc regulas izvērtējuma secinājusi Kultūras ministrija.

Jaunākie komentāri