bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 18.08.2017 | Vārda dienas: Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena
LatviaLatvija

Turīgu cilvēku «meistarklase» īpašuma nodokļa optimizācijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Villa Adlera Jūrmalā, Bulduros

Pētot nekustamā īpašuma nodokļa «optimizēšanas» shēmas, atklājies, ka vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku īpašumā ir ēkas vai zemes gabali ar tādiem īpašuma statusiem, kas ļauj samazināt kadastra vērtību un maksāt mazāk nekustamā īpašuma nodokļos.

Pašlaik likumā vērtību aprēķinos noteikti divi galvenie principi. Pirmkārt, par īpašumu jāmaksā vairāk tādos gadījumos, ja tas tiek izmantots individuāli vai sola nest ienākumus, to izmantojot uzņēmējdarbībā. Otrkārt,  jo īpašums vērtīgāks, jo arī nodoklis lielāks. Turklāt ne tikai proporcionāli, bet arī progresīvā ziņā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens.

Raidījums aplūko vairākus piemērus, kā šobrīd sabiedrībā zināmas personas pamanījušās samazināt savu īpašumu kadastra vērtību, lai par tiem maksātu zemāku nekustamo īpašumu nodokli, kā arī lai iespēju robežās apietu principu «par dārgākiem īpašumiem jāmaksā vairāk», vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.

LTV raidījums devās uz Mežaparku, kur atrodas pazīstamās izdevējas Vijas Kilblokas zemes gabals. Uz tā ir divas mājas. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem, viena no tām ir 324 kvadrātmetrus liela. Tajā ir piecas istabas, divas halles, vēl istaba, virtuve. Ēkas statuss ir savrupmāja, kadastra vērtība – 165 tūkstoši eiro. Sanāk, ka gadā par šo ēku izdevējai būtu jāmaksā apmēram 990 eiro, ja vien Rīgas pašvaldība nav piemērojusi kādas atlaides.

Savukārt otras ēkas platība ir 250 kvadrātmetru. Tajā ir divas istabas, arī virtuve, baseins, pirts un dušas. Ir centrālā apkure, aukstā un karstā ūdens sistēma. Izrādās, otrās mājas statuss Zemes dienesta reģistrā ir saimniecības ēka. Pie šīs klasifikācijas piederas kūtis, sabiedriskās tualetes un pagrabi. Šāds ēkas statuss atspoguļojas arī kadastra vērtībā – 23 tūkstoši eiro. Un gadā nodoklī par to jāmaksā 46 eiro. Tātad šai ēkai būt par kūti ir daudz izdevīgāk, jo savrupmājas statusā tās kadastra vērtība būtu apmēram 111 tūkstoši eiro, un tad nodoklis būtu apmēram 700 eiro. Kilbloka gan saka, ka nezina, kā viena no viņas īpašuma ēkām sanākusi saimnieciskā – visi papīri esot kārtībā.

Savrupmāju pārvēršana saimniecības ēkās ir viena no populārākajām shēmām, kā samazina nekustamā īpašumu nodokļa maksājums, īpaši, ja uz viena zemes gabala ir vairākas ēkas, lai gan funkcijas abām ēkām ir vienādas.

Ādažos dzīvo ārsts ginekologs Artūrs Sondors. Ar pašu ēku gan viss ir kārtība – statuss individuālā māja, platība 340 kvadrātmetru, kadastra vērtība apmēram 90 tūkstoši, tātad nodoklis par gadu apmēram 360 eiro. Bet zemei, uz kuras atrodas šī māja, ir lauksaimniecības zemes statuss, lai gan vairums Ādažu iedzīvotāju māja atrodas uz zemes, kurai ir individuālās apbūves statuss. Kā novēroja Aizliegtais paņēmiens, ārstam piederošajā zemē no lauksaimniecības nav ne miņas.

Kopējais zemes gabals, uz kura atrodas Sondora māja, ir apmēram vienu hektāru liels. Kadastra vērtība kā lauksaimniecības zemei tai ir apmēram 13 tūkstoši eiro, un nodoklī saskaņā ar valsts noteikto kārtību jāmaksā apmēram 200 eiro. Savukārt, ja tik liela platība būtu noteikta kā individuālo māju apbūves teritorija, tad zemes vērtība saskaņā ar Valsts zemes dienesta aplēsēm varētu maksāt pat 20 eiro kvadrātmetrā, un tātad viens hektārs būtu apmēram 200 tūkstošu eiro vērtībā. Tātad nodoklis par šo zemi būtu 15 reižu lielāks jeb 3 000 eiro gadā.

Taujāts par to, kā lauksaimnieciska darbība notiek šajā zemes gabalā, Sondors skaidro: «Mums pieder arī zirgs. Mums ir dzīvnieki īpašumā, mums ir dīķis. Mums ir zivis. Nu, tā kaut kā.» Ādažu novada domē skaidro, ka Sondoram piederošajā zemes gabalā daļēja apbūve jau ir ierēķināta, jo pretējā gadījumā nodoklis būtu jāmaksā vēl zemāks. Būvvaldē gan atzīst, ka kopumā zemes statuss šajā teritorijā ir jāmaina, viņi tikai to nav paguvuši izdarīt. Sondors 2009.gadā no Rīgas apriņķa novadu apvienības kandidēja Ādažu novada domes vēlēšanā kopā ar iepriekšējo novada priekšsēdētāju Normundu Breidaku, kuru 2012.gada sodīja par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Savrupmājas uz lauksaimniecības zemēm ir gana izplatīts nodokļu ietaupījuma veids, it sevišķi Pierīgas individuālas apbūves rajonos, tostarp Mārupē, Inčukalnā un citviet. Tur lauksaimniecības zemes kādreiz pat bijušas, bet, būvējot savrupmājas, pašvaldība daudziem šo statusu ir mainījusi, bet dažiem atstāts nemainīts.

Jūrmala allaž bijusi raksturīga ar dažādiem  interesantiem darījumiem un risinājumiem. Vaivaros, apmēram piecu minūšu gājienā no jūras, atrodas bijušā azartspēļu biznesa karaļa Jāņa Dāvja lolotā Villa Margarita. Pēc uzņēmēja nāves tā pārgājusi viņa sievas Margaritas Dāves īpašumā, un pašlaik ir izlikta pārdošanā.

Kā liecina gan pārdošanas fotogrāfijas un Valsts zemes dienesta dati, ēka ir milzīga. Tajā ir neskaitāmas istabas, halles un zāles, arī baseins, solārijs un pirts, īpaši lielā viesu pieņemšanas zāle 200 kvadrātmetru platībā un ziemas dārzs 180 kvadrātmetru platībā. Izrādās, šai villai ir labs ietaupījums uz nekustamā īpašuma nodokļa rēķina, jo saskaņā ar šīs ēkas izmantošanas mērķiem tā vis nav villa, bet gan atpūtas nams. Šo statusu gan parasti piešķir ēkām, kuru istabiņas var izīrēt dažādi interesenti no malas. Kā atpūtas namam šīs ēkas kadastrālā vērtība ir apmēram 300 tūkstoši eiro, liecina Valsts zemes dienesta dati. Tātad nodoklis ir 1 800 eiro gadā. Bet, ja šī ēka būtu individuālas mājas statusā, kadastra vērtība tai būtu 825 tūkstoši eiro, bet nodoklis – 4 950 eiro gadā.

Jūrmalā ēku un zemju izmantošanas brīnumi sastopami visai bieži. Piemēram, bijušā Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina dēla Rema Kargina villa Adlera kāpu zonā Bulduros. Kopējā tās apbūves platība ir gandrīz hektārs, bet zeme, saskaņā ar tās izmantojamo statusu, domāta ārstniecībai un veselībai. Kā par individuālās apbūves zemes gabalu kadastra vērtība šajā vietā ir 93 eiro par kvadrātmetru, tātad par gandrīz hektāru zemes – 930 tūkstoši eiro, attiecīgi nodoklis – 13 950 eiro gadā. Bet par ārstniecības zemi kadastra vērtība ir gandrīz divas reizes mazāka: 56,9 eiro par kvadrātmetru, attiecīgi par hektāru – 569 000 eiro, un nodoklī gadā jāmaksā 8 535 eiro. Šeit ietaupījums ir 5,4 tūkstoši eiro, kas Jūrmalas domes maciņam izpaliek.

Tēva un dēla Gulbju ģimenes īpašums ir Kuldīgas novadā, Ventas krastā. Īpašuma kopējā platība ir apmēram 40 hektāri. Savulaik tas piederēja uzņēmējam Aināram Gulbim, bet no 2015.gada marta pārgājis dēla – pazīstamā tenisista Ernesta Gulbja īpašumā. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem 40 hektāros ir septiņas savrupmājas un ar to statusu viss ir kārtībā – kadastra vērtība noteikta kā savrupmājām. Bet uzmanību saista kāda cita ēka – izrādās, ka Gulbja īpašumā atrodas muzejs un bibliotēka ar kopējo platību apmēram 800 kvadrātmetri. Bibliotēka ir, apmēram 140 kvadrātmetru liela, galerija – 65 kvadrātmetri. Interesanti, ka bibliotēkā ir arī guļamistaba – ne mazāka kā galerija, darba kabinets (apmēram 60 kvadrātmetri) un vēl ēdamzāle – apmēram 100 kvadrātmetru platībā.    Kadastra vērtība šai ēkai kā bibliotēkai ir apmēram četras reizes zemāka nekā gadījumā, ja tā būtu dzīvojamā ēka.

Šāds ēkas statuss gan parasti tiek piešķirts publiski pieejamām ēkām, tāpēc arī LTV raidījums devās uz ēku, lai kļūtu par Ernesta Gulbja bibliotēkas lasītājiem. Apsargs, kur apliecina, ka bibliotēka patiesi tur atrodas, taču ne publiska. Arī mēģinot atrast Gulbju bibliotēku pa apkārtceļu, apsargs nelaiž ēkas tuvumā.

Aizliegtais paņēmiens gan paguvis nofilmēt ēku zemes gabalā, taču izrādās tas nav muzejs-bibliotēka. Nevienam nezinot, zemes gabalā tapusi vēl viena iespaidīga celtne. Ne Valsts zemes dienestā, ne Kuldīgas novada domei par šīs ēkas esamību nav ne mazākās jausmas, kadastra numurs tai piešķirts nav, tātad arī īpašuma nodoklis nav jāmaksā. Izrādās, nav pat saņemta būvatļauja.

Turklāt visas šīs ēkas – septiņas savrupmājas, bibliotēka-muzejs un milzīgā «neesošā būve» – ir saceltas uz zemes, kuras izmantošanas mērķis ir lauksaimniecība. Arī tas ļoti labi noder nekustamā īpašuma nodokļa optimizēšanā.

Ar pašiem Gulbjiem LTV raidījumam sazināties neizdodas. Tikmēr Kuldīgas novada domes būvvaldē skaidro: «Kadastrālo vērtību mēs nenosakām, mēs vienkārši pieņemam objektu ekspluatācijā. (..) Un būvinspektori objektu pieņem un akreditē ekspluatācijā. Skatoties, vai tas ir izbūvēts atbilstoši projektam un projekta izmaiņām, ja tādas ir. Mēs to pieņemam ekspluatācijā, mēs jau nenosakām ēkas vērtību.»

Arī par to, vai bibliotēkai jābūt publiski pieejamai, pārliecības nav: «Par to es neņemos spriest. Tas nav jautājums man adresēts. Tur ir jāpēta dziļāk, ja tur ir privāti līdzekļi, ja cilvēks ir remontējis savu īpašumu un par saviem līdzekļiem, tad mēs jau nevaram noteikt, ka viņam jābūt pieejamam publiskai apskatei.»

Vēlāk pašvaldības būvvalde patiesi devās uz Gulbju īpašumu un atrada būvi, kas līdz tam nebija reģistrēta. Īpašniekiem dots laiks, lai sakārtotu dokumentāciju. Savukārt attiecībā uz bibliotēkas ēku, būvvaldē vēlāk norādīja, ka tās darbinieki kļūdījušies ar ēkas statusa kodu.

Savukārt, pastāstot par vēl vienu ēku, kas tapusi Gulbju īpašumā, būvvaldes darbiniekos manāms izbrīns. Būvprojekts apstiprināts jau 2013.gadā, bet būvatļaujas izsniegtas nav, tātad būvēt neko nedrīkst un nedrīkstēja. Zīmīgi, ka iecerētā ēka būvprojektā norādītā kā mākslas galerija.

Ref: 102.000.102.12522


Pievienot komentāru

Šī gada pirmajā ceturksnī par 18% pieaudzis IKT nozares pakalpojumu eksports

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares pakalpojumu eksports šī gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret to pašu laika periodu pērn pieaudzis par 18%, sasniedzot 137 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Latvijā pirmajos sešos mēnešos starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā šogad pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Sniegs atbalstu aizsargātajiem lietotājiem jauna elektrības pieslēguma ierīkošanai

Ministru kabinets noteic jaunu elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanas un finansēšanas kārtību aizsargātajiem lietotājiem, paredzot iespēju jauna elektrības pieslēguma ierīkošanas izmaksas aizsargātajam lietotājam segt no valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā gada inflācija jūlijā bijusi viena no lielākajām ES

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien, 17.augustā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Pirmajā pusgadā Latvijā saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu

Šā gada sešos mēnešos Latvijā saražoti 25,589 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada sešiem mēnešiem, šogad saražots par 2,22% mazāk alkoholisko dzērienu.

Atbalsta 2'000 eiro piešķiršanu Tēva dienas festivāla organizēšanai

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 17.augustā, atbalstīja 2 000 eiro līdzfinansējuma piešķiršanu nodibinājumam Fonds mammām un tētiem Tēva dienas festivāla organizēšanai Vērmanes dārzā.

Pieaug Regulatorā iesniegto elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju sūdzību skaits

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, sūdzību skaits elektronisko sakaru jomā ir palielinājies par 53%, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Ķirsis nekandidēs uz Vienotības priekšsēdētāja amatu par labu Ašeradenam

Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis atsaucis savu kandidatūru uz Vienotības valdes priekšsēdētāja amatu par labu citam pretendentam, ekonomikas ministram, Ministru prezidenta biedram Arvilam Ašeradenam.

Rinkēvičs pauž Latvijas interesi turpināt politiskās konsultācijas ar Palestīnu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ceturtdien, 17.augustā, tiekas ar Palestīnas misijas vadītāju Latvijā, vēstnieku Taisiru Al Adžuri, lai pārrunātu divpusējās Latvijas un Palestīnas attiecības un Tuvo Austrumu miera procesu.

Latvijas valsts mežu peļņa pirmajā pusgadā samazinājusies līdz 34,371 miljonam eiro

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja Latvijas valsts meži apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 135,252 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies par 7,3% un bija 34,371 miljons eiro.

Aptauja: Par drošāko automašīnas krāsu atzīta sarkanā krāsa

Vairākums Latvijas autobraucēju par drošāko automašīnas krāsu uzskata sarkano krāsu, savukārt par iecienītāko - melno, norāda pašmāju degvielas tirgotāja AS Virši-A veiktā aptauja.

airBaltic pārvadāto pasažieru skaits otro mēnesi pēc kārtas sasniedz rekordu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada jūlijā pārvadājusi 393 312 pasažierus, kas ir par 21% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Otro mēnesi pēc kārtas pārvadāto pasažieru skaits bijis lielākais lidsabiedrības vēsturē.

Brīvais vilnis: Gandrīz visiem zivrūpniekiem patlaban ir zaudējumi

Latvijā šobrīd gandrīz visiem zivrūpniekiem ir lielāki vai mazāki zaudējumi, stāsta zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Pārtrauc luksus automašīnu tirdzniecības grupējuma darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde šī gada augustā apturēja organizētas personu grupas darbību, kas nodarbojās ar ekskluzīvu automašīnu un sadzīves tehnikas tirdzniecību. Izvairoties no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk kā 2,8 miljoni eiro apmērā.

ASV helikopteri veiks zemos lidojumus Latvijas gaisa telpā

Amerikas Savieotās Valsts Gaisa spēku kaujas brigādes Fēnikss vienības helikopteri, kas Latvijā atrodas ASV vadītās mācību operācijas Atlantic Resolve ietvaros, piektdien, 18.augustā, no plkst.16.00 līdz 18.00 Latvijas gaisa telpā, virzienā no Lielvārdes uz Dobeli un atpakaļ, veiks zemos lidojumus.

Ievestā benzīna apmērs sarucis par 9,5%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 9,5% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 2,7% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vēlas nomainīt Veselības ministrijas valsts sekretāru Ketneru

Veselības ministrija varētu nomainīt valsts sekretāru Kārli Ketneru, kurš varētu tikt pārcelts darbā uz Finanšu ministriju, ziņo Latvijas Televīzija.

Nīderlandē tiesas prāva par saindēto olu skandālu

Nīderlandē tiesas priekšā stājušies divi vīrieši par iespējamu saistību ar aizliegtu insekticīdu saturošu olu skandālu, kura dēļ virknē Eiropas valstu iznīcināti miljoniem olu un nodarīti zaudējumi vairāku miljonu eiro vērtībā.

LLKC: Augļu un ogu raža piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%

Augļu un ogu raža atkarībā no kultūras šogad piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%, savukārt dārzeņkopībā - 20% līdz 30%, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopības ekspertu veiktie apsekojumi.

Lidosta Rīga pilnveido vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Starptautiskajā lidostā Rīga uzbrauktuvē pie izlidošanas termināļa ir ierīkota jauna autostāvvieta personām ar īpašām vajadzībām, kas tagad ir aprīkota gan ar ceļa marķējumu, gan arī attiecīgu ceļazīmi, vēsta lidostas pārstāvji.

Autovadītāji sāk retāk piekukuļot policistus

Šogad septiņos mēnešos samazinājies gadījumu skaits, kad transportlīdzekļu vadītāji policistiem piedāvājuši kukuli.

Uz robežas aizturēts Indijas pilsonis ar viltotiem dokumentiem; kriminālsoda nav

Terehovas robežkontroles punktā konstatēts viens no Maskavas ar autobusu ieceļojošs Indijas pilsonis, kurš uzrādījis viltotu Eiropas Savienības ģimenes locekļa uzturēšanās karti. Kriminālprocess nav uzsākts, turklāt persona atgriezta uz izceļošanas valsti.

Latvijas dzelzceļam nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas

AS Latvijas dzelzceļš nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas, kas bija 880 998 eiro, trešdien, 16.augustā, lēma valdība.

Papildināts Dziesmu un deju svētku likums- Kas tajā jauns?

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei 2018.gada vasarā, trešdien, 16.augustā, Ministru kabinets apstiprinājis vairākus grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā. Priekšlikumi paredz precizēt vairākus aspektus, kas skar svētku sagatavošanu un iesaistīto pušu atbildības.

Igauņu Inbank pusgadā nopelna 5,7 miljonus eiro

Igauņu finanšu pakalpojumu sniedzējs Inbank 2017.gada pirmajā pusē guvis peļņu 5,7 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir lēciens par 429%.