bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

Sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus piedāvā no 2021.gada

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKultūras ministrija (KM) piedāvā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojektā noteikt, ka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus īstenojama ar 2021.gadu.

Izskatot otrajā lasījumā gatavoto sabiedrisko mediju pārvaldības likumprojektu, Saeimas deputāte Lolita Čigāne (Par!/V) otrdien, 13.februārī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē aicināja papildināt tā trešo pantu par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem ar jaunu punktu, kas nosaka aizliegt reklāmas izvietošanu sabiedriskajos medijos.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji ieteica deputātes priekšlikumu skatīt kopā ar kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) ieteikumu, jo tajā ir noteikti izņēmuma gadījumi reklāmas pārraidīšanai sabiedriskajos medijos. Ministre ieteikusi papildināt likumprojekta septīto pantu ar jaunu otro daļu, kurā noteikts, ka sabiedriskajos medijos aizliegts izvietot audio un audiovizuālus komerciālos paziņojumus, izņemot sponsorēšanu attiecībā uz Eiropas Raidorganizāciju apvienības starptautisko pasākumu translācijām un Latvijas sabiedrībai nozīmīgiem kultūras, sporta un sociāliem pasākumiem, kā arī publisku vai privātu personu līdzfinansētiem kultūras, sporta un sociāliem projektiem. Tāpat Melbārdes priekšlikumā iekļautie izņēmumi saistīti ar reklāmas klipu izvietošanu gadījumos, ja tā ir neatņemama licences līguma sastāvdaļa, sabiedrisko mediju pašreklāma un sociāli nozīmīgi paziņojumi. Viņa arī piebilda, ka minēto priekšlikumu paredzēts pārskatīt kopā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu.

Melbārde uzsvēra, ka, izstrādājot priekšlikumus, ministrijai viena no galvenajām prioritātēm bija noteikt nepieciešamo finansējuma apmēru un atskaites laiku sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus. Pēc ministres teiktā, KM apzinās, ka iepriekš minētā priekšlikuma īstenošanai sagaidāma fiskālā ietekme, līdz ar to KM izstrādājusi tam pārejas noteikumus līdz 2021.gada 1.janvārim.

Melbārde sacīja, ka likumprojektā ir būtiski noteikt sabiedrisko mediju finansējuma apjoma sasaisti ar iekšzemes kopproduktu (IKP), jo Latvijā tas ir viens no zemākajiem – ja Eiropā vidēji tas ir 0,2% no IKP, tad Latvijā tas ir 0,1% no IKP, kas, kā norādīja ministre, ietekmē arī satura kvalitāti. «Tas pats notiek ar [sabiedrisko mediju] sasaisti ar reklāmas tirgu – tas arī ietekmē kvalitāti, jo sabiedriskais medijs ir atkarīgs no cīņas par reitingiem (..). Ņemot vērā, ka reklāmas tirgus kļūst arvien sazarotāks, sadrumstalotāks, tas nozīmē, ka cīņa par reklāmas finansējumu ir lielāka un iespējas – mazākas. Jautājums – vai tā mēs nākotnē redzam mūsu sabiedrisko mediju stabilitāti?» jautāja Melbārde.

Viņa skaidroja, ka Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio iziešanai no reklāmas tirgus jānodrošina atbilstoša kompensācija un pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes aprēķiniem tam nepieciešami 13,8 miljoni eiro. Ministre sacīja, ka papildus svarīgi domāt par finansējumu satura veidošanai, kā arī likumā nepieciešams paredzēt izņēmumus attiecībā uz reklāmas izvietošanu.

Čigāne uzsvēra, ka, ja pārejas periods ir noteikts līdz 2021.gadam, tad, ņemot vērā, ka Finanšu ministrija sāks darbu pie 2019.gada budžeta, kuram ir trīs gadu ietvars, tā būs spējīga tā izstrādes laikā ņemt vērā sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus fiskālo ietekmi. «Jāsāk darbs, lai 2021.gadā finansējumam līdzekļi budžetā atrastos,» uzsvēr deputāte.

Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) kopumā pauda atbalstu KM priekšlikumam, vienlaikus norādot, ka sabiedriskie mediji ir pakļauti lieliem riskiem, un paužot bažas, ka tas nozīmē, ka sabiedriskie mediji paliek atkarīgi no viena finansējuma. Līdz ar to viņa ieskatā ir svarīgi saprast sekas, kādas minētajam ieteikumam var būt.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) sacīja, ka komisija konceptuāli daļēji atbalsta Čigānes izteikto priekšlikumu, piebilstot, ka tam nepieciešamas juridiskās izmaiņas tā pilnveidošanai.

Kopumā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekta otrajā lasījumā iesniegti 49 priekšlikumi no deputātiem, atbildīgajām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām.

Kā ziņots, Saeima pērn oktobrī konceptuāli atbalstīja jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojektu. Jaunais regulējums paredzēs atsevišķas sabiedrisko mediju pārraudzības institūcijas – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveidi, kā arī veikt izmaiņas esošajā sabiedrisko mediju pārvaldības modelī.

Ref:224.000.103.3772


Pievienot komentāru

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.

FM: Pērn sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

Straujā ekonomikas izaugsme pērn atspoguļojusies arī darba tirgū. Bezdarba līmenis pērn samazinājies līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti.