bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Sabrukušās Maximas metāla kopņu nestspēja tika pārsniegta 6,5 reizes

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zolitūdē sabrukušā veikla metāla kopņu nestspēja tika pārsniegta 6,5 reizes, atsaucoties uz tiesas materiālos esošo ekspertīzes slēdzienu, raksta žurnāls Ir.

Ekspertīzē atklāts, ka vairākas reizes tika palaista garām iespēja traģēdiju novērst.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) speciālisti konstatējuši, ka metāla kopnēm, kuras balstīja jumtu, savienojuma vietā nestspēja tika būtiski pārsniegta. Projektā bija norādīts, ka šis mezgls turēs gandrīz 316,7 tonnas, bet realitātē tā nestspēja bija 44,85 tonnas. Pārslogoti bija arī atsevišķi kopnes tērauda elementi, piemēram, tās balstmezgla pārslodze bija 2,8 reizes. Kopnes apakšjoslas vidējā savienojuma mezgla metinājuma šuvju pārslodze bija 1,8 reizes, vēsta Ir.

Sākotnēji ēkai bija plānotas viengabala kopnes, bet vēlāk projekta gaitā tās tika sadalītas. Nesošo konstrukciju risinājumā izmaiņas veiktas pavisam piecas reizes, turklāt divas no tām nav dokumentētas. Ekspertu atzinumā norādīts, ka vēl pirms metāla konstrukciju izgatavošanas vairākkārt pārskatīti kopņu risinājumi un rasējumos redzams – mainītas gan slodzes uz pārseguma paneļiem, gan kopņu apakšējā savienojuma mezgls, kas arī izrādījās nobrukuma vaininieks.

Kā raksta Ir, mainot mezgla risinājumu – fasonlapu izmēru, skrūvju atrašanās vietas -, bija no jauna jāpārrēķina, vai pārveidotā konstrukcija turēs slodzi. Šāds pārrēķins varēja atklāt kļūdu un novērst kopņu izgatavošanu ar nepietiekamu nestspēju. RTU speciālisti, pētot dokumentus, secinājuši – atbildīgais būvkonstruktors Ivars Sergets šādus pārrēķinus nav veicis. Vēl vairāk – caurskatot dokumentus, secināts, ka nav nekādu detalizētu pilna apjoma ierakstu, no kuriem izrietētu, precīzi kādas skrūves un plāksnes, kādus uzgriežņus projektētāji bija prasījuši izmantot kopņu laiduma vidū, montāžas mezglos.

Šīs plānošanas kļūdas ved pie citām, kuras veicināja traģisko iznākumu. Piemēram, jumta konstrukcijas nestspēju būtiski ietekmēja kopņu savienojumā izmantoto bultskrūvju uzgriežņu tehniskie parametri. To stiprība nebija atbilstoša slodzei, tāpēc skrūvju un uzgriežņu komplekta kopējā nestspēja izrādījās mazāka par nepieciešamo, raksta Ir.

Kritika veltīta arī kopņu montāžai. Eksperti arī secinājuši, ka tehniskā projekta būvkonstrukciju sadaļas materiālos nav pilnas informācijas, kādu prasa vispārējie būvnoteikumi, un montāža veikta saskaņā ar šiem nepilnīgajiem dokumentiem. Arī 2011.gada ugunsgrēks, kas daļēji izpostīja jaunbūves jumtu, negatīvi ietekmēja tā stiprumu, tomēr nebija traģēdijas pamatcēlonis. Tieši otrādi, varēja kalpot kā tās novērsējs, ja pēc ugunsgrēka ēka būtu rūpīgāk apsekota.

Pēc neprecīziem projektiem celtās ēkas pārslogotās konstrukcijas sāka lēnām grūt, tiklīdz bija uzbūvētas. Pētot jumta veselo daļu pēc katastrofas, speciālisti secinājuši – jau tūlīt pēc kopņu montāžas bija iespējams saprast draudošo problēmu. Kopnes samontēja 2011.gada februārī, un tās jau uzreiz izliecās. Kopņu apakšjoslas montāžas mezgli attiecībā pret kopņu galu balstījumiem bija nosēdušies lejup par aptuveni 0,7 centimetriem (CM). Martā tika uzliktas dzelzsbetona plātnes un veikti uzbetonēšanas darbi, tad kopnes ieliecās vēl par apmēram diviem centimetriem. Eksperti norāda, ka jau 2011.gada jūlijā, vairākus mēnešus, pirms 18.oktobrī būvvaldē tika iesniegts apliecinājums par ēkas gatavību ekspluatācijai, daži mezgli atradās aptuveni 3-3,5 cm zem kopņu galus savienojošās līnijas.

Līdz ar jumta labiekārtošanas sākšanu 2013.gada oktobra pirmajā pusē slodze pakāpeniski aktivizēja jau sākušos jumta deformācijas procesus. Tad dažādās vietās sāka nocirpties kopņu apakšjoslas mezglu uzgriežņu vītnes, līdz 21.novembrī jumts sagāzās pār cilvēku galvām.

Kā iepriekš publiski izteicies ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: «Nebija jautājumi – sabruks vai nesabruks, bet tikai viens jautājums – kad tas notiks. Kļūda jau pašā sākumā bija ieprogrammēta projektā,» teica Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors norādīja, ka savākti pierādījumi, kas apliecina, ka pieļautas būtiskas atkāpes no būvnormatīviem, projektēšanas jomā. Atsevišķi ēkas mezgli bijuši pārslogoti.

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietu nodevusi tiesai. Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti – apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.

Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.

Prokuratūra pavasarī piecas personas sauca pie kriminālatbildības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Toreiz arī trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – tika uzrādītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Nesen prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Iepriekš Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi arī SIA Maxima Latvija darbinieci Innu Šuvajevu. Persona pie kriminālatbildības tiek saukta pēc Krimināllikuma panta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas.

Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Ref: 102.000.102.10948


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.