bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Saeima apstiprina nākamā gada valsts budžetu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, paredzot, ka nākamgad valsts ieņēmumi varētu augt līdz aptuveni 7,4 miljardiem eiro, bet izdevumi – līdz 7,69 miljardiem eiro.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 34. Kopumā Saeimas sēde ilga aptuveni 11 stundas, kuru laikā notika arī deputātu debates par priekšlikumiem.

Salīdzinājumā ar 2015.gadu nākamgad paredzēts ieņēmumu palielinājums 148 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums gandrīz 215 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Vērtējot priekšlikumus nākamā gada budžetam, atbalstīti daudzi deputātu ierosinājumi, tiem atvēlot vairāk nekā 10 miljonus eiro. Kopumā visu deputātu budžetam iesniegto priekšlikumu īstenošanai būtu nepieciešami 263 miljoni eiro.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2016.gadam ir noteikta 26,13 miljardu eiro apmērā. Pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts noteikts 1% apmērā no IKP. Maksimālais valsts parāds 2016.gada beigās noteikts 10,1 miljarda eiro apmērā.

Tāpat noteikts, ka finanšu ministrs 2016.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevumu kopējais palielinājums noteikts 243 269 723 eiro apmērā.

Nākamgad paredzēts palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas, kā arī tiesībsarga algu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad plānots saglabāt 23% apmērā, savukārt nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu no līdzšinējiem 165 palielināsies līdz 175 eiro, taču šo nodokļa atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām.

No 2017.gada visiem strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, plānots noteikt obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas no minimālās mēneša darba algas. Iepriekš bija paredzētas izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa režīma piemērošanā, tomēr nākamgad vēl tiks saglabāts 9% nodoklis mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā, kā arī netiks noteiktas nozares, kurās nevarēs darboties mikrouzņēmumi.

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai, ar pievienotās vērtības nodokli aplikt namu pārvaldīšanas izdevumus, kā arī palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodokļus un nodevas azartspēlēm.

Tāpat paredzēts ieviest solidaritātes nodokli, kas attieksies uz darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz kalendāra gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 48 600 eiro gadā. Nodokļa ieņēmumus plānots ieskaitīt pamatbudžetā.

Izmaiņas plānotas arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā. Proti, no 1.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem piemēros 21% PVN likmi, paplašinās PVN apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu, kā arī precizēs nodokļu regulējumu attiecībā uz automašīnām. Lai apkarotu krāpšanos PVN jomā, grozījumi paredz ieviest PVN apgriezto jeb reverso maksāšanas kārtību mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālās shēmas ierīču, mikroprocesoru un centrālo procesoru bloku piegādēm.

Savukārt bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem plānots uzdot pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par aizdomīgiem Latvijas rezidentu darījumiem nodokļu jomā. Paredzēts, ka šādas izmaiņas stāsies spēkā no nākamā gada 1.aprīļa.

Nākamgad arī plānots mainīt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru.

Lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ņemot vērā tirgus vērtību un attiecīgi arī kadastrālās vērtības pieaugumu lauksaimniecības zemes īpašniekiem, paredzēts ieviest speciālo kadastrālo vērtību, ko piemēros lauku zemei, kas pārsniedz trīs hektārus.

Papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp Zemessardzes un Jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda arī paredzēta policistu, ugunsdzēsēju-glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī Valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai.

Tāpat papildu finansējums budžetā paredzēts veselības aprūpei, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī desmit miljoni mediķu algu palielināšanai. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.

Starp deputātu atbalstītajiem priekšlikumiem nākamā gada budžetam ir ierosinājums 2,3 miljonus eiro novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai, lai vēl līdz 2016.gada 31.maijam pašvaldības varētu segt izdevumus par privāto bērnudārzu apmeklēšanu tiem vecākiem, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.

Deputāti atbalstīja arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas ierosinājumu par 200 000 eiro piešķiršanu Valsts kontrolei, paredzot finansējumu revidentu atlīdzības konkurētspējai, kā arī papildu piecām amata vietām pārkāpumu prevencijas pasākumu un IT drošības nodrošināšanai.

Tāpat deputātu atbalstu guva priekšlikums piešķirt 243 800 eiro Latvijas Radio bigbendam, 250 000 eiro Jēkabpils Valsts ģimnāzijas sporta laukuma rekonstrukcijai, 750 000 eiro Cēsu pilsētas stadiona rekonstrukcijai, kā arī 952 000 eiro, lai nodrošinātu Olimpiskā centra Rēzekne būvniecību.

Vēl 467 500 eiro tiks piešķirti filmas Dvēseļu putenis pabeigšanai, bet 185 027 eiro nākamgad paredzēti, lai pārskatītu Tiesībsarga biroja atlīdzības sistēmu.

Komisija atbalstīja 55 000 eiro piešķiršanu Ārlietu ministrijai, lai nodrošinātu Ārpolitikas institūta darbu divu projektu īstenošanā – «Latvijas ārlietu simtgade: atskats un nākotnes perspektīvas» un «Latvijas drošības un ārpolitikas gadagrāmata 2017».

Vēl 343 000 pēc deputātu Edgara Putras un Gundara Daudzes priekšlikuma tiks piešķirti Ventspils Augstskolai Irbenes radioteleskopu uzturēšanas izmaksu segšanai. Atbalstu guva arī Jāņa Trupovnieka ierosinājums paredzēt 80 000 eiro Rēzeknes Augstskolai divu datorlaboratoriju izveidei.

Atbalstīts tika arī priekšlikums nākamgad piešķirt 71 000 eiro konkursa rīkošanai komercmediju raidījumu veidošanai krievu valodā Latgalē. Tāpat tika nolemts piešķirt papildu finansējumu 50 400 eiro apmērā Rīga TV24 un 153 585 eiro Re:TV. Paredzēts, ka šie līdzekļi tiks piešķirti Finanšu ministrijas programmai, kas paredz sabiedrības informēšanu.

Deputāti atbalstīja arī Solvitas Āboltiņas, Raivja Dzintara un Kārļa Šadurska priekšlikumu par 110 000 eiro piešķiršanu Kokneses fondam Likteņdārza daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas pirmā posma būvniecībai, kā arī Āboltiņas ierosinājumu par 149 374 eiro piešķiršanu Skrundas novadam Rudbāržu pils renovācijai.

Tāpat parlamentārieši vienojās piešķirt 300 000 eiro pētījumam par Latvijas nodokļu sistēmu, ko veiktu Pasaules Banka.

Ref: 102.000.102.11272


Pievienot komentāru

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.

Apple par ārvalstīs glabāto naudu nodokļos maksās 38 miljardus dolāru

Amerikas Savienoto Valstu nodokļu reformas pamudināts, Apple paziņojis par plāniem vairāk koncentrēties uz savu devumu ASV ekonomikai un par skaidras naudas līdzekļiem, ko datortehnoloģiju uzņēmums glabā ārpus savas dzimtenes, aptuveni 250 miljardu ASV dolāru apmērā nodokļos ASV samaksāt aptuveni 38 miljardus dolāru.

Aicina pašvaldības gatavoties reģionālā maršrutu tīkla samazinājumiem

Pašvaldībām ir jāpaskatās uz skaudro realitāti Latvijas reģionos un jāspēj attiecīgi rīkoties, skaidrojot iemeslus reģionālā maršrutu tīkla pārskatīšanai un iespējamiem samazinājumiem, teic Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Kariņš: Eiropa stiprina enerģētisko neatkarību

Eiropas Parlaments ir izteicis stingru atbalstu Eiropas enerģētiskajai neatkarībai un enerģētikas politikas virzībai prom no Krievijas energoresursu monopola, investējot energoefektivitātē un atjaunojamos resursos,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Saeima caurlūkos likuma grozījumus par tiesas priekšsēdētāju karjeras jautājumiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, otrreizējā caurlūkošanā skatīs grozījumus likumā Par tiesu varu saistībā ar tiesas priekšsēdētāju karjeras jautājumiem

Atceļ aizliegumu atrasties uz dažu Rīgas ūdenstilpju ledus

No ceturtdienas, 18.janvāra, ir atcelts aizliegums iedzīvotājiem atrasties uz atsevišķu Rīgas administratīvajā teritorijā esošu ūdenstilpju ledus. Tomēr, ņemot vērā arī iespējamību, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta, joprojām ir aizliegts atrasties uz vairāku iekšzemes publisko ūdenstilpju vai to daļu un Rīgai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus.

Šajā gadā uzsākti jau trīs kriminālprocesi par narkotisko vielu kontrabandu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2018.gada pirmajās divās nedēļās uzsākusi trīs kriminālprocesus par narkotisko vielu kontrabandu pasta sūtījumos no Lietuvas uz Latviju.

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Jaunākie komentāri