bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 29.03.2017 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

Saeima apstiprina nākamā gada valsts budžetu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, paredzot, ka nākamgad valsts ieņēmumi varētu augt līdz aptuveni 7,4 miljardiem eiro, bet izdevumi – līdz 7,69 miljardiem eiro.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 34. Kopumā Saeimas sēde ilga aptuveni 11 stundas, kuru laikā notika arī deputātu debates par priekšlikumiem.

Salīdzinājumā ar 2015.gadu nākamgad paredzēts ieņēmumu palielinājums 148 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums gandrīz 215 miljonu eiro apmērā, informēja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Vērtējot priekšlikumus nākamā gada budžetam, atbalstīti daudzi deputātu ierosinājumi, tiem atvēlot vairāk nekā 10 miljonus eiro. Kopumā visu deputātu budžetam iesniegto priekšlikumu īstenošanai būtu nepieciešami 263 miljoni eiro.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2016.gadam ir noteikta 26,13 miljardu eiro apmērā. Pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts noteikts 1% apmērā no IKP. Maksimālais valsts parāds 2016.gada beigās noteikts 10,1 miljarda eiro apmērā.

Tāpat noteikts, ka finanšu ministrs 2016.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevumu kopējais palielinājums noteikts 243 269 723 eiro apmērā.

Nākamgad paredzēts palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas, kā arī tiesībsarga algu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad plānots saglabāt 23% apmērā, savukārt nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu no līdzšinējiem 165 palielināsies līdz 175 eiro, taču šo nodokļa atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām.

No 2017.gada visiem strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, plānots noteikt obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas no minimālās mēneša darba algas. Iepriekš bija paredzētas izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa režīma piemērošanā, tomēr nākamgad vēl tiks saglabāts 9% nodoklis mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā, kā arī netiks noteiktas nozares, kurās nevarēs darboties mikrouzņēmumi.

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai, ar pievienotās vērtības nodokli aplikt namu pārvaldīšanas izdevumus, kā arī palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodokļus un nodevas azartspēlēm.

Tāpat paredzēts ieviest solidaritātes nodokli, kas attieksies uz darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz kalendāra gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 48 600 eiro gadā. Nodokļa ieņēmumus plānots ieskaitīt pamatbudžetā.

Izmaiņas plānotas arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā. Proti, no 1.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem piemēros 21% PVN likmi, paplašinās PVN apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu, kā arī precizēs nodokļu regulējumu attiecībā uz automašīnām. Lai apkarotu krāpšanos PVN jomā, grozījumi paredz ieviest PVN apgriezto jeb reverso maksāšanas kārtību mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālās shēmas ierīču, mikroprocesoru un centrālo procesoru bloku piegādēm.

Savukārt bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem plānots uzdot pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par aizdomīgiem Latvijas rezidentu darījumiem nodokļu jomā. Paredzēts, ka šādas izmaiņas stāsies spēkā no nākamā gada 1.aprīļa.

Nākamgad arī plānots mainīt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru.

Lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ņemot vērā tirgus vērtību un attiecīgi arī kadastrālās vērtības pieaugumu lauksaimniecības zemes īpašniekiem, paredzēts ieviest speciālo kadastrālo vērtību, ko piemēros lauku zemei, kas pārsniedz trīs hektārus.

Papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp Zemessardzes un Jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda arī paredzēta policistu, ugunsdzēsēju-glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī Valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai.

Tāpat papildu finansējums budžetā paredzēts veselības aprūpei, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī desmit miljoni mediķu algu palielināšanai. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.

Starp deputātu atbalstītajiem priekšlikumiem nākamā gada budžetam ir ierosinājums 2,3 miljonus eiro novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai, lai vēl līdz 2016.gada 31.maijam pašvaldības varētu segt izdevumus par privāto bērnudārzu apmeklēšanu tiem vecākiem, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.

Deputāti atbalstīja arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas ierosinājumu par 200 000 eiro piešķiršanu Valsts kontrolei, paredzot finansējumu revidentu atlīdzības konkurētspējai, kā arī papildu piecām amata vietām pārkāpumu prevencijas pasākumu un IT drošības nodrošināšanai.

Tāpat deputātu atbalstu guva priekšlikums piešķirt 243 800 eiro Latvijas Radio bigbendam, 250 000 eiro Jēkabpils Valsts ģimnāzijas sporta laukuma rekonstrukcijai, 750 000 eiro Cēsu pilsētas stadiona rekonstrukcijai, kā arī 952 000 eiro, lai nodrošinātu Olimpiskā centra Rēzekne būvniecību.

Vēl 467 500 eiro tiks piešķirti filmas Dvēseļu putenis pabeigšanai, bet 185 027 eiro nākamgad paredzēti, lai pārskatītu Tiesībsarga biroja atlīdzības sistēmu.

Komisija atbalstīja 55 000 eiro piešķiršanu Ārlietu ministrijai, lai nodrošinātu Ārpolitikas institūta darbu divu projektu īstenošanā – «Latvijas ārlietu simtgade: atskats un nākotnes perspektīvas» un «Latvijas drošības un ārpolitikas gadagrāmata 2017».

Vēl 343 000 pēc deputātu Edgara Putras un Gundara Daudzes priekšlikuma tiks piešķirti Ventspils Augstskolai Irbenes radioteleskopu uzturēšanas izmaksu segšanai. Atbalstu guva arī Jāņa Trupovnieka ierosinājums paredzēt 80 000 eiro Rēzeknes Augstskolai divu datorlaboratoriju izveidei.

Atbalstīts tika arī priekšlikums nākamgad piešķirt 71 000 eiro konkursa rīkošanai komercmediju raidījumu veidošanai krievu valodā Latgalē. Tāpat tika nolemts piešķirt papildu finansējumu 50 400 eiro apmērā Rīga TV24 un 153 585 eiro Re:TV. Paredzēts, ka šie līdzekļi tiks piešķirti Finanšu ministrijas programmai, kas paredz sabiedrības informēšanu.

Deputāti atbalstīja arī Solvitas Āboltiņas, Raivja Dzintara un Kārļa Šadurska priekšlikumu par 110 000 eiro piešķiršanu Kokneses fondam Likteņdārza daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas pirmā posma būvniecībai, kā arī Āboltiņas ierosinājumu par 149 374 eiro piešķiršanu Skrundas novadam Rudbāržu pils renovācijai.

Tāpat parlamentārieši vienojās piešķirt 300 000 eiro pētījumam par Latvijas nodokļu sistēmu, ko veiktu Pasaules Banka.

Ref: 102.000.102.11272


Pievienot komentāru

Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvar Borisova centriski labējie

Bulgārijā priekšlaicīgi sarīkotajās Nacionālās asamblejas vēlēšanās uzvarējusi valsts ilggadējā premjerministra Bojko Borisova vadītie centriski labējie. Borisova vadītā partija Pilsoņi Bulgārijas eiropeiskai attīstībai saņēmusi 32,65% balsu, apsteidzot Bulgārijas Sociālistisko partiju, par kuru savu balsi atdevuši 27,2 vēlētāju.

Austrija vēlas atbrīvojumu no ES migrantu pārvietošanas programmas

Austrija lūgs to atbrīvot no pienākuma uzņemt papildu patvērumu meklētājus Eiropas Savienības bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros, jo Vīne uzskata, ka valsts jau izpildījusi savu daļu pienākuma laikā, kad bloks kopīgi absorbējot migrācijas vilni uz ES.

Internetam reklāmas jomā aizvien teikšana, taču laikrakstiem vēl nav pienācis «gals»

Kopumā reklāmdevēju aktivitāte ievērojami pieaugusi, tomēr reklāmdevēju investīcijas aizvien lielākos apjomos nonāk ārzemēs reģistrētajos medijos, kuriem arvien lielāku uzmanību un laiku velta Latvijā dzīvojošās un reklāmdevējus interesējošās auditorijas, komentē Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Eiropas Centrālai bankai prasa lielāku demokrātisku pārraudzību

Eiropas Centrālai bankai vajadzīga ciešāka demokrātiska pārraudzība un pastiprināti pienākumi atskaitīties par darbību, jo iestāde iesaistās politisko lēmumu pieņemšanā, bet dara to bez vajadzīgās uzraudzības, vērtē Transparency International.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; sarūk biržu indeksi Eiropā un ASV dolāra vērtība

Naftas cenas pasaulē, kas pirmdien, 27.martā, saruka, otrdienas rītā pieaug saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts dolāra vērtības kritumu. Vienlaikus lielais naftas ieguves apjoms ASV un neskaidrības par naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru īstenoto naftas ieguves apjoma samazinājuma pasākumu efektivitāti ierobežo naftas cenas pieauguma iespējamību.

Pašvaldību «atskurbtuvēm» no valsts šogad piešķirti 198,8 tūkstoši eiro

Valdība otrdien, 28.martā, piešķīra 198 814 eiro pašvaldībām, lai daļēji segtu faktiskos izdevumus, kas tām radušies pērn, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

Krievijas pretkorupcijas gājienu rīkotājam Navaļnijam piespriež īsu cietumsodu

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs notiesāts par nepakļaušanos policijas rīkojumiem nedēļas nogalē aizvadītā masu protesta akcijā Maskavā un sodīts ar 15 dienas ilgu cietumsodu.

Āfrikas cūku mēra zaudējumi Latvijai izmaksās 1' 546 062 eiro

Valdība otrdien, 28.martā, apstiprina Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem Āfrikas cūku mēra radīto zaudējumu segšanai 1 546 062 eiro apmērā, informē ZM pārstāvji.

Britiem gatavojoties sākt izstāšanos, liela interese par Igaunijas e-uzturēšanās atļaujām

Tuvojoties šonedēļ gaidāmajam Lielbritānijas paziņojumam, ka tā sāk izstāšanos no Eiropas Savienības, strauji kāpis to Lielbritānijas pilsoņu skaits, kuri piesakās saņemt e-uzturēšanās atļauju Igaunijā.

Nolemts - RPIVA likvidē ar 1.oktobri

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, otrdien, 28.martā, lēma Ministru kabinets.

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.

Aizsardzības ministrija paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos

E-prasmju nedēļas ietvaros Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Veikalu tīkli Elvi un Aibe izveido kopīgu iepirkumu grupu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji Elvi un Aibe, BNN ziņo uzņēmuma pārstāvji.

Šogad reģistrēti jau 357 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27.marta pulksten 6.30 līdz 28.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmuši 143 izsaukumus – 112 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.

Eksperte: Pašvaldības nespēj piesaistīt jaunus iedzīvotājus

Veids, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana, Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, it īpaši Jūrmalā. «Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā,» pauž nekustamā īpašuma eksperte Jevgenija Dmitričenko.

Uzņēmums: Baltijas valstīs pieaugusi tendence izvēlēties pilna servisa autolīzingu

Pērn palielinājusies interese par pilna servisa autolīzingu – visvairāk pilna servisa līzingu automašīnu parka papildināšanai izmantojuši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare, informācijas tehnoloģijas un finanšu jomas uzņēmumi, liecina Baltijas uzņēmēju un autonomas uzņēmuma Avis sniegtā informācija.

E-prasmju nedēļā pievērsīsies digitālajai drošībai

Šogad E-prasmju nedēļas prioritātes ir digitālā drošība un digitālās prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī ePakalpojumi, komentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

Pētījums: 71% Latvijas iedzīvotāju veidotu uzņēmumu, ja nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot savā komforta zonā, samierinās ar pašreizējo darbu un finansiālo stāvokli un nevēlas riskēt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, liecina Narvesen Baltija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijā bērnus pret ērču encefalītu vakcinēs 27 riska teritorijās

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.