Solvita Āboltiņa

Ja Saeima ceturtdien, 16. februārī atbalstīs grozījumus Robežas likumā, valsts būs lēmusi par jauna biznesa radīšanu, ko saskaņā ar likumu pēc tam būs iespējams nodot privātās rokās. Runa ir par elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu, kas rindas uz Latvijas Austrumu robežas nepadarītu īsākas, bet dotu iespēju kādam pelnīt uz to apkalpošanas rēķina.

Aizkulišu cīņās par šo likumu pēdējā brīdī izgaismojusies arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kuras vīra Jāņa Āboltiņa pārstāvētajai asociācijai Latvijas auto teju izdevās ar šī likuma palīdzību iegūt garantētas monopoltiesības uz jauno biznesu. Āboltiņa uz portāla Pietiek jautājumiem izvēlējās neatbildēt, bet viņas vīrs uz tiem reaģēja asi.

«Fotoradari 2» – tā šo jauno biznesu portālam neoficiālā sarunā raksturojušas amatpersonas par robežšķērsošanu un tranzītu atbildīgajās Satiksmes un Iekšlietu ministrijās. Oficiāli neviens izteikties nevēlas, atzīstot, ka tēma ir politisko un ekonomisko interešu krustugunīs un nostāties kādā pusē nozīmē riskēt ar amatu. Aiz likuma nevainīgā formulējuma par ārējās sauszemes robežu rindu administrēšanas nodošanu privātās rokās šobrīd vēl miljoni nav redzami. Tas arī ir galvenais ieinteresēto pušu arguments, noliedzot aizdomas, ka kāds izmanto ietekmi valdībā un likumdevējā, lai radītu jaunu biznesu ar politisku aizmuguri. «Es valsti ar likumu un savām personiskajām interesēm nekad nekur neesmu kopā jaucis,» portālam apgalvo asociācijas Latvijas auto padomes izpildsekretārs un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vīrs Jānis Āboltiņš.

Šobrīd auto rindu, kas stiepjas uz Austrumu robežas neviens neregulē, ja neskaita puslegālo «taloniņu» sistēmu. Ja valsts ieviesīs elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, fiziskā rinda uz robežas mazāka nekļūs, vienkārši tiks radīts tiesisks pamats rindas regulēšanai, piedāvājot autopārvadātājiem ērtību – robežas šķērsošanai noteiktā stundā reģistrēties elektroniski, nevis to gaidīt, fiziski nīkstot uz robežas, pirms nedēļas izskanēja par likuma grozījumiem atbildīgajā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā. To vada Vienotības pārstāvis Ainars Latkovskis, kurš noliedza, ka ar partijas priekšsēdētāju Āboltiņu pārrunājis viņas vīra biznesam vajadzīgos likuma grozījumus. Kad pirms nedēļas komisijas sēdē tās deputāts Kārlis Seržants izteicās, ka «ņemot vērā to, kas stāv aiz Latvijas auto, skaidrs, ka sistēmu uzticēs viņiem», pie galda sēdošie sasmaidījās, bet Āboltiņu ģimenes vārds palika nenosaukts.

Jānis Āboltiņš, kura pārstāvētā Autopārvadātāju asociācija Latvijas auto gandrīz tika pie garantētā biznesa uzsver, ka ieviešot jauno elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu «pastāvēs arī iespēja šķērsot robežu elektroniski reģistrējoties bez maksas». Jautāts, vai MK noteikumos varētu tikt paredzēts, ka par papildu servisu autopārvadātājiem būtu jāmaksā, Āboltiņš kļūst nerunīgs, sakot, ka «tad, kad būs Ministru kabineta noteikumi, kuros būs norādīts, cik, kas par ko, tad mēs varēsim turpināt šo sarunu». «Šis nav biznesa intereses, tās ir intereses sakārtot uz robežas, lai mūsu pārvadātājiem nedegtu tonnām degvielas, lai nelidotu domkrati naktīs pa gaisu, lai cilvēkiem nevajadzētu iet zem koka kārtot savas neatliekamās vajadzības un tā tālāk. Gadiem ilgi mūsu šoferiem ir jānīkst uz tās robežas salā un lietū un tad, kad vienreiz kāds kaut ko normālā veidā grib sakārtot, tad mēs meklējam lobismu,» aizvainoti saka Āboltiņš.

Ref: 102.000.102.1034