bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.01.2017 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Latvijā vēl Valsts prezidentu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimā trešdien, 3.jūnijā, notiks Valsts prezidenta vēlēšanas un deputāti varēs balsot par kādu no četriem kandidātiem – parlamentārieti Mārtiņu Bondaru no Latvijas Reģionu apvienības (LRA), deputātu Sergeju Dolgopolovu no Saskaņas, aizsardzības ministru Raimondu Vējoni no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu – vai arī neatbalstīt nevienu izvirzīto kandidatūru.

Saeimas sēde sāksies plkst.10, un tajā pirms balsojuma paredzētas debates.

Pēc debatēm notiek aizklāta balsošana ar vēlēšanu zīmēm. Ja pirmajā balsojumā neviens neiegūst vismaz 51 balsi, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens nav ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā nākamajā balsojumā izslēdzot kandidātu, kas ieguvis vismazāk balsu. Ja pēdējā balsojumā neviens no kandidātiem nav ieguvis 51 balsi, desmit līdz 15 dienu laikā rīkojamas jaunas vēlēšanas.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekš secinājusi, ka visi kandidāti atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem.

Sākoties diskusijām par Valsts prezidenta amata kandidātiem, valdošā koalīcija pauda vēlmi vienoties par kopīgu kandidātu, taču tas nav izdevies. Iniciatīvu šajā jautājumā uzņēmās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Valsts prezidenta amatam izvirzot Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī Vienotības frakcija, bet tad nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vienojās izvirzīt Levitu, aicinot arī citus deputātus atbalstīt šo soli. Pēc šī VL-TB/LNNK lēmuma Vienotības frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem koalīcijas kandidātiem.

Visa ZZS frakcija sola atbalstīt Vējoni, bet nacionālā apvienība – Levitu. Izkrītot kādam no koalīcijas kandidātiem, Vienotība plāno atbalstīt to, kurš turpinās cīņu par augsto amatu, un aicināja to darīt arī partnerus. ZZS jau iepriekš paudusi, ka Levitu šajās vēlēšanās neatbalstīs, savukārt nacionālā apvienība pret šo aicinājumu nebija noraidoša, tomēr šī politiskā spēka līderi nesteidz paust atbalstu Vējonim. Viņi uzsver, ka gadījumā, ja kādā no balsojumiem izkritīs Levits, apvienības frakcija kopā ar viņu pieņems lēmumu par tālāko rīcību. Levits jau iepriekš apliecinājis, ka pieļauj iespēju kandidēt arī otrajā vēlēšanu kārtā, ja šodien par prezidentu neviens netiks ievēlēts.

Tikmēr opozīcija sola atbalstu tikai saviem kandidātiem. Saskaņa atbalstīs Dolgopolovu, bet, viņam izstājoties no cīņas, šis politiskais spēks būs pret visiem citiem kandidātiem. LRA šim amatam virza Bondaru, kurš pagaidām var rēķināties vien ar savas frakcijas atbalstu, kas nozīmē, ka viņš no cīņas par augsto amatu izstātos ātrāk nekā pārējie kandidāti. Tad LRA turpmākajos balsojumos vairs nepiedalīsies. Arī NSL jau iepriekš paudusi, ka neatbalstīs nevienu no kandidātiem. Savu kandidātu prezidenta amatam NSL nolēma nevirzīt.

Politiķi atzīst, ka grūti prognozēt prezidenta vēlēšanu iznākumu, ņemot vērā aizklāto balsojumu. Līdz šim tika pausts, ka reālākās izredzes ieņemt šo amatu ir Vējonim. Tāpat tiek pieļauts, ka 3.jūnijā Valsts prezidentu ievēlēt neizdosies, līdz ar to tiks rīkotas jaunas vēlēšanas.

Sarunas par iespējamo atbalstu kādam no kandidātiem turpināsies arī trešdien, 3.jūnijā, – plānotas gan frakciju sanāksmes, gan partiju savstarpējas sarunas.

Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti. Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi. Levits ir 1991.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojās Satversmes preambulas projekta izstrādē.

Galvenās Levita prioritātes prezidenta amatā būtu palīdzēt novērst pastāvošo demokrātijas un tiesiskuma deficītu, kā arī padarīt valsti drošāku. Tāpat viņš iestātos par sociāli atbildīgu valsti, kas īpašu uzmanību pievērš sociālajiem un nevienlīdzības mazināšanas jautājumiem. Starp Levita prioritātēm būtu arī «aktīvi un pārliecinoši» pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē, it sevišķi palīdzēt attīstīt Latvijas ekonomiku, izmantojot visas ES radītās iespējas. Viņš arī vēlētos «veicināt sabiedrības saliedētību uz Satversmes pamatvērtību pamata».

Savukārt Vējonis vairākus gadus strādājis par vides ministru, bet kopš 2014.gada strādā aizsardzības ministra amatā. Viņš vairākas reizes ievēlēts par Saeimas deputātu no ZZS saraksta un pašlaik ieņem Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja amatu. Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002.gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors.

Vējonis 1989.gadā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību, 1994.gadā Somijā Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā izglītību ūdens un vides pārvaldības jomā, savukārt 1995.gadā LU bioloģijas zinātņu maģistra grādu.

Vējonis akcentējis, ka viņa prioritātes Valsts prezidenta amatā būtu nacionāla vienotība, nacionālā pašapziņa, patriotisms un sociālais taisnīgums.

Dolgopolovs 1963.gadā pabeidzis Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Ķīmijas fakultāti, iegūstot inženiera-tehnologa izglītību. 1969.gadā viņš turpat pabeidzis aspirantūru. Dolgopolovs karjeras sākumā strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā Alfa.

Atmodas laikā, 1988.gadā, viņš kļuvis par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītāju. Šo amatu viņš ieņēmis līdz 1990.gadam, kad kļuva par Rīgas pilsētas padomes valdes Kadru nodaļas vadītāju. Politikā Dolgopolovs iesaistījās 1994.gadā, kad Tautas saskaņas partijas sarakstā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. Viņš kandidējis arī 6. un 7.Saeimas vēlēšanās. 2001.gadā Dolgopolovs kandidēja Rīgas domes vēlēšanās politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) sarakstā, kad arī tika ievēlēts galvaspilsētas pašvaldībā un kļuva par toreizējā Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra vietnieku.

2003.gadā Dolgopolovs piedalījās PCTVL frakcijas šķelšanā un Tautas saskaņas partijas frakcijas veidošanā, kļūstot par tās priekšsēdētāju. Tā paša gada nogalē Tautas saskaņas partijas dome nolēma viņu izslēgt no partijas par partijas programmas neievērošanu un tēla graušanu. 2004.gadā Dolgopolovs izveidoja partiju Jaunā politika, kļūstot arī par tās priekšsēdētāju. Vēlāk partija tika pārdēvētā par Jauno centru. 2005.gadā Dolgopolovs politisko organizāciju apvienības Saskaņas centrs dibināšanas kongresā ievēlēts par apvienības priekšsēdētāju. Dažus mēnešus vēlāk viņš atstāja šo amatu un tika ievēlēts par priekšsēdētāja vietnieku.

Bondars dzimis 1971.gadā. Viņš 1996.gadā beidzis Leiklandas koledžu Viskonsīnā, ASV, un ieguvis bakalaura grādu starptautiskajā biznesā. Savukārt 2011.gadā viņš absolvējis Hārvarda Universitāti un ieguvis maģistra grādu publiskajā pārvaldībā.

1998.gadā Bondars bijis AS Interbaltija Invest valdes priekšsēdētājs, bet tā paša gada novembrī viņš kļuva par toreizējā premjera Viļa Krištopāna biroja vadītāju. Pēc astoņiem mēnešiem viņš tika iecelts par toreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju. 2001.gada martā viņš gan atstājis Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatu saistībā ar kandidēšanu uz Rīgas domi, taču pēc neievēlēšanas atsācis pildīt amata pienākumus. 2006.gada jūnijā Bondars jau atkal atstāja prezidenta kancelejas vadītāja amatu un pēc mēneša kļuva par AS Latvijas Krājbanka valdes priekšsēdētāju. Bankas valdes priekšsēdētājs viņš bija līdz 2009.gada augustam. No 2009. līdz 2010.gadam Bondars bija Latvijas Krājbankas padomes loceklis.

2000.gada nogalē Bondars iestājās partijā Tēvzemei un brīvībai/LNNK un izteica gatavību kandidēt pašvaldību vēlēšanās. 2003.gadā viņš presē tika minēts kā iespējamais kandidāts Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. Savukārt pērn oktobrī viņš kandidēja 12.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības saraksta un tika ievēlēts. Bondars ir arī Latvijas Basketbola savienības (LBS) padomes loceklis un pats savulaik arī ir spēlējis Latvijas izlasē.

Pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš aprīlī paziņojis, ka nekandidēs uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā. Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Bērziņš prezidenta amatā stājies 2011.gada 8.jūlijā.

Ref: 102.000.102.9967


Pievienot komentāru

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.

Jaunākie komentāri