bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Latvijā vēl Valsts prezidentu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimā trešdien, 3.jūnijā, notiks Valsts prezidenta vēlēšanas un deputāti varēs balsot par kādu no četriem kandidātiem – parlamentārieti Mārtiņu Bondaru no Latvijas Reģionu apvienības (LRA), deputātu Sergeju Dolgopolovu no Saskaņas, aizsardzības ministru Raimondu Vējoni no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu – vai arī neatbalstīt nevienu izvirzīto kandidatūru.

Saeimas sēde sāksies plkst.10, un tajā pirms balsojuma paredzētas debates.

Pēc debatēm notiek aizklāta balsošana ar vēlēšanu zīmēm. Ja pirmajā balsojumā neviens neiegūst vismaz 51 balsi, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens nav ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā nākamajā balsojumā izslēdzot kandidātu, kas ieguvis vismazāk balsu. Ja pēdējā balsojumā neviens no kandidātiem nav ieguvis 51 balsi, desmit līdz 15 dienu laikā rīkojamas jaunas vēlēšanas.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekš secinājusi, ka visi kandidāti atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem.

Sākoties diskusijām par Valsts prezidenta amata kandidātiem, valdošā koalīcija pauda vēlmi vienoties par kopīgu kandidātu, taču tas nav izdevies. Iniciatīvu šajā jautājumā uzņēmās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Valsts prezidenta amatam izvirzot Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī Vienotības frakcija, bet tad nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vienojās izvirzīt Levitu, aicinot arī citus deputātus atbalstīt šo soli. Pēc šī VL-TB/LNNK lēmuma Vienotības frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem koalīcijas kandidātiem.

Visa ZZS frakcija sola atbalstīt Vējoni, bet nacionālā apvienība – Levitu. Izkrītot kādam no koalīcijas kandidātiem, Vienotība plāno atbalstīt to, kurš turpinās cīņu par augsto amatu, un aicināja to darīt arī partnerus. ZZS jau iepriekš paudusi, ka Levitu šajās vēlēšanās neatbalstīs, savukārt nacionālā apvienība pret šo aicinājumu nebija noraidoša, tomēr šī politiskā spēka līderi nesteidz paust atbalstu Vējonim. Viņi uzsver, ka gadījumā, ja kādā no balsojumiem izkritīs Levits, apvienības frakcija kopā ar viņu pieņems lēmumu par tālāko rīcību. Levits jau iepriekš apliecinājis, ka pieļauj iespēju kandidēt arī otrajā vēlēšanu kārtā, ja šodien par prezidentu neviens netiks ievēlēts.

Tikmēr opozīcija sola atbalstu tikai saviem kandidātiem. Saskaņa atbalstīs Dolgopolovu, bet, viņam izstājoties no cīņas, šis politiskais spēks būs pret visiem citiem kandidātiem. LRA šim amatam virza Bondaru, kurš pagaidām var rēķināties vien ar savas frakcijas atbalstu, kas nozīmē, ka viņš no cīņas par augsto amatu izstātos ātrāk nekā pārējie kandidāti. Tad LRA turpmākajos balsojumos vairs nepiedalīsies. Arī NSL jau iepriekš paudusi, ka neatbalstīs nevienu no kandidātiem. Savu kandidātu prezidenta amatam NSL nolēma nevirzīt.

Politiķi atzīst, ka grūti prognozēt prezidenta vēlēšanu iznākumu, ņemot vērā aizklāto balsojumu. Līdz šim tika pausts, ka reālākās izredzes ieņemt šo amatu ir Vējonim. Tāpat tiek pieļauts, ka 3.jūnijā Valsts prezidentu ievēlēt neizdosies, līdz ar to tiks rīkotas jaunas vēlēšanas.

Sarunas par iespējamo atbalstu kādam no kandidātiem turpināsies arī trešdien, 3.jūnijā, – plānotas gan frakciju sanāksmes, gan partiju savstarpējas sarunas.

Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti. Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi. Levits ir 1991.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojās Satversmes preambulas projekta izstrādē.

Galvenās Levita prioritātes prezidenta amatā būtu palīdzēt novērst pastāvošo demokrātijas un tiesiskuma deficītu, kā arī padarīt valsti drošāku. Tāpat viņš iestātos par sociāli atbildīgu valsti, kas īpašu uzmanību pievērš sociālajiem un nevienlīdzības mazināšanas jautājumiem. Starp Levita prioritātēm būtu arī «aktīvi un pārliecinoši» pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē, it sevišķi palīdzēt attīstīt Latvijas ekonomiku, izmantojot visas ES radītās iespējas. Viņš arī vēlētos «veicināt sabiedrības saliedētību uz Satversmes pamatvērtību pamata».

Savukārt Vējonis vairākus gadus strādājis par vides ministru, bet kopš 2014.gada strādā aizsardzības ministra amatā. Viņš vairākas reizes ievēlēts par Saeimas deputātu no ZZS saraksta un pašlaik ieņem Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja amatu. Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002.gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors.

Vējonis 1989.gadā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību, 1994.gadā Somijā Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā izglītību ūdens un vides pārvaldības jomā, savukārt 1995.gadā LU bioloģijas zinātņu maģistra grādu.

Vējonis akcentējis, ka viņa prioritātes Valsts prezidenta amatā būtu nacionāla vienotība, nacionālā pašapziņa, patriotisms un sociālais taisnīgums.

Dolgopolovs 1963.gadā pabeidzis Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Ķīmijas fakultāti, iegūstot inženiera-tehnologa izglītību. 1969.gadā viņš turpat pabeidzis aspirantūru. Dolgopolovs karjeras sākumā strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā Alfa.

Atmodas laikā, 1988.gadā, viņš kļuvis par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītāju. Šo amatu viņš ieņēmis līdz 1990.gadam, kad kļuva par Rīgas pilsētas padomes valdes Kadru nodaļas vadītāju. Politikā Dolgopolovs iesaistījās 1994.gadā, kad Tautas saskaņas partijas sarakstā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. Viņš kandidējis arī 6. un 7.Saeimas vēlēšanās. 2001.gadā Dolgopolovs kandidēja Rīgas domes vēlēšanās politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) sarakstā, kad arī tika ievēlēts galvaspilsētas pašvaldībā un kļuva par toreizējā Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra vietnieku.

2003.gadā Dolgopolovs piedalījās PCTVL frakcijas šķelšanā un Tautas saskaņas partijas frakcijas veidošanā, kļūstot par tās priekšsēdētāju. Tā paša gada nogalē Tautas saskaņas partijas dome nolēma viņu izslēgt no partijas par partijas programmas neievērošanu un tēla graušanu. 2004.gadā Dolgopolovs izveidoja partiju Jaunā politika, kļūstot arī par tās priekšsēdētāju. Vēlāk partija tika pārdēvētā par Jauno centru. 2005.gadā Dolgopolovs politisko organizāciju apvienības Saskaņas centrs dibināšanas kongresā ievēlēts par apvienības priekšsēdētāju. Dažus mēnešus vēlāk viņš atstāja šo amatu un tika ievēlēts par priekšsēdētāja vietnieku.

Bondars dzimis 1971.gadā. Viņš 1996.gadā beidzis Leiklandas koledžu Viskonsīnā, ASV, un ieguvis bakalaura grādu starptautiskajā biznesā. Savukārt 2011.gadā viņš absolvējis Hārvarda Universitāti un ieguvis maģistra grādu publiskajā pārvaldībā.

1998.gadā Bondars bijis AS Interbaltija Invest valdes priekšsēdētājs, bet tā paša gada novembrī viņš kļuva par toreizējā premjera Viļa Krištopāna biroja vadītāju. Pēc astoņiem mēnešiem viņš tika iecelts par toreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju. 2001.gada martā viņš gan atstājis Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatu saistībā ar kandidēšanu uz Rīgas domi, taču pēc neievēlēšanas atsācis pildīt amata pienākumus. 2006.gada jūnijā Bondars jau atkal atstāja prezidenta kancelejas vadītāja amatu un pēc mēneša kļuva par AS Latvijas Krājbanka valdes priekšsēdētāju. Bankas valdes priekšsēdētājs viņš bija līdz 2009.gada augustam. No 2009. līdz 2010.gadam Bondars bija Latvijas Krājbankas padomes loceklis.

2000.gada nogalē Bondars iestājās partijā Tēvzemei un brīvībai/LNNK un izteica gatavību kandidēt pašvaldību vēlēšanās. 2003.gadā viņš presē tika minēts kā iespējamais kandidāts Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. Savukārt pērn oktobrī viņš kandidēja 12.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības saraksta un tika ievēlēts. Bondars ir arī Latvijas Basketbola savienības (LBS) padomes loceklis un pats savulaik arī ir spēlējis Latvijas izlasē.

Pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš aprīlī paziņojis, ka nekandidēs uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā. Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Bērziņš prezidenta amatā stājies 2011.gada 8.jūlijā.

Ref: 102.000.102.9967


Pievienot komentāru

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.