bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 29.03.2017 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

Latvijā vēl Valsts prezidentu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimā trešdien, 3.jūnijā, notiks Valsts prezidenta vēlēšanas un deputāti varēs balsot par kādu no četriem kandidātiem – parlamentārieti Mārtiņu Bondaru no Latvijas Reģionu apvienības (LRA), deputātu Sergeju Dolgopolovu no Saskaņas, aizsardzības ministru Raimondu Vējoni no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu – vai arī neatbalstīt nevienu izvirzīto kandidatūru.

Saeimas sēde sāksies plkst.10, un tajā pirms balsojuma paredzētas debates.

Pēc debatēm notiek aizklāta balsošana ar vēlēšanu zīmēm. Ja pirmajā balsojumā neviens neiegūst vismaz 51 balsi, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens nav ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā nākamajā balsojumā izslēdzot kandidātu, kas ieguvis vismazāk balsu. Ja pēdējā balsojumā neviens no kandidātiem nav ieguvis 51 balsi, desmit līdz 15 dienu laikā rīkojamas jaunas vēlēšanas.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekš secinājusi, ka visi kandidāti atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem.

Sākoties diskusijām par Valsts prezidenta amata kandidātiem, valdošā koalīcija pauda vēlmi vienoties par kopīgu kandidātu, taču tas nav izdevies. Iniciatīvu šajā jautājumā uzņēmās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Valsts prezidenta amatam izvirzot Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī Vienotības frakcija, bet tad nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vienojās izvirzīt Levitu, aicinot arī citus deputātus atbalstīt šo soli. Pēc šī VL-TB/LNNK lēmuma Vienotības frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem koalīcijas kandidātiem.

Visa ZZS frakcija sola atbalstīt Vējoni, bet nacionālā apvienība – Levitu. Izkrītot kādam no koalīcijas kandidātiem, Vienotība plāno atbalstīt to, kurš turpinās cīņu par augsto amatu, un aicināja to darīt arī partnerus. ZZS jau iepriekš paudusi, ka Levitu šajās vēlēšanās neatbalstīs, savukārt nacionālā apvienība pret šo aicinājumu nebija noraidoša, tomēr šī politiskā spēka līderi nesteidz paust atbalstu Vējonim. Viņi uzsver, ka gadījumā, ja kādā no balsojumiem izkritīs Levits, apvienības frakcija kopā ar viņu pieņems lēmumu par tālāko rīcību. Levits jau iepriekš apliecinājis, ka pieļauj iespēju kandidēt arī otrajā vēlēšanu kārtā, ja šodien par prezidentu neviens netiks ievēlēts.

Tikmēr opozīcija sola atbalstu tikai saviem kandidātiem. Saskaņa atbalstīs Dolgopolovu, bet, viņam izstājoties no cīņas, šis politiskais spēks būs pret visiem citiem kandidātiem. LRA šim amatam virza Bondaru, kurš pagaidām var rēķināties vien ar savas frakcijas atbalstu, kas nozīmē, ka viņš no cīņas par augsto amatu izstātos ātrāk nekā pārējie kandidāti. Tad LRA turpmākajos balsojumos vairs nepiedalīsies. Arī NSL jau iepriekš paudusi, ka neatbalstīs nevienu no kandidātiem. Savu kandidātu prezidenta amatam NSL nolēma nevirzīt.

Politiķi atzīst, ka grūti prognozēt prezidenta vēlēšanu iznākumu, ņemot vērā aizklāto balsojumu. Līdz šim tika pausts, ka reālākās izredzes ieņemt šo amatu ir Vējonim. Tāpat tiek pieļauts, ka 3.jūnijā Valsts prezidentu ievēlēt neizdosies, līdz ar to tiks rīkotas jaunas vēlēšanas.

Sarunas par iespējamo atbalstu kādam no kandidātiem turpināsies arī trešdien, 3.jūnijā, – plānotas gan frakciju sanāksmes, gan partiju savstarpējas sarunas.

Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti. Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi. Levits ir 1991.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojās Satversmes preambulas projekta izstrādē.

Galvenās Levita prioritātes prezidenta amatā būtu palīdzēt novērst pastāvošo demokrātijas un tiesiskuma deficītu, kā arī padarīt valsti drošāku. Tāpat viņš iestātos par sociāli atbildīgu valsti, kas īpašu uzmanību pievērš sociālajiem un nevienlīdzības mazināšanas jautājumiem. Starp Levita prioritātēm būtu arī «aktīvi un pārliecinoši» pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē, it sevišķi palīdzēt attīstīt Latvijas ekonomiku, izmantojot visas ES radītās iespējas. Viņš arī vēlētos «veicināt sabiedrības saliedētību uz Satversmes pamatvērtību pamata».

Savukārt Vējonis vairākus gadus strādājis par vides ministru, bet kopš 2014.gada strādā aizsardzības ministra amatā. Viņš vairākas reizes ievēlēts par Saeimas deputātu no ZZS saraksta un pašlaik ieņem Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja amatu. Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002.gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors.

Vējonis 1989.gadā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību, 1994.gadā Somijā Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā izglītību ūdens un vides pārvaldības jomā, savukārt 1995.gadā LU bioloģijas zinātņu maģistra grādu.

Vējonis akcentējis, ka viņa prioritātes Valsts prezidenta amatā būtu nacionāla vienotība, nacionālā pašapziņa, patriotisms un sociālais taisnīgums.

Dolgopolovs 1963.gadā pabeidzis Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Ķīmijas fakultāti, iegūstot inženiera-tehnologa izglītību. 1969.gadā viņš turpat pabeidzis aspirantūru. Dolgopolovs karjeras sākumā strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā Alfa.

Atmodas laikā, 1988.gadā, viņš kļuvis par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītāju. Šo amatu viņš ieņēmis līdz 1990.gadam, kad kļuva par Rīgas pilsētas padomes valdes Kadru nodaļas vadītāju. Politikā Dolgopolovs iesaistījās 1994.gadā, kad Tautas saskaņas partijas sarakstā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. Viņš kandidējis arī 6. un 7.Saeimas vēlēšanās. 2001.gadā Dolgopolovs kandidēja Rīgas domes vēlēšanās politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) sarakstā, kad arī tika ievēlēts galvaspilsētas pašvaldībā un kļuva par toreizējā Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra vietnieku.

2003.gadā Dolgopolovs piedalījās PCTVL frakcijas šķelšanā un Tautas saskaņas partijas frakcijas veidošanā, kļūstot par tās priekšsēdētāju. Tā paša gada nogalē Tautas saskaņas partijas dome nolēma viņu izslēgt no partijas par partijas programmas neievērošanu un tēla graušanu. 2004.gadā Dolgopolovs izveidoja partiju Jaunā politika, kļūstot arī par tās priekšsēdētāju. Vēlāk partija tika pārdēvētā par Jauno centru. 2005.gadā Dolgopolovs politisko organizāciju apvienības Saskaņas centrs dibināšanas kongresā ievēlēts par apvienības priekšsēdētāju. Dažus mēnešus vēlāk viņš atstāja šo amatu un tika ievēlēts par priekšsēdētāja vietnieku.

Bondars dzimis 1971.gadā. Viņš 1996.gadā beidzis Leiklandas koledžu Viskonsīnā, ASV, un ieguvis bakalaura grādu starptautiskajā biznesā. Savukārt 2011.gadā viņš absolvējis Hārvarda Universitāti un ieguvis maģistra grādu publiskajā pārvaldībā.

1998.gadā Bondars bijis AS Interbaltija Invest valdes priekšsēdētājs, bet tā paša gada novembrī viņš kļuva par toreizējā premjera Viļa Krištopāna biroja vadītāju. Pēc astoņiem mēnešiem viņš tika iecelts par toreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju. 2001.gada martā viņš gan atstājis Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatu saistībā ar kandidēšanu uz Rīgas domi, taču pēc neievēlēšanas atsācis pildīt amata pienākumus. 2006.gada jūnijā Bondars jau atkal atstāja prezidenta kancelejas vadītāja amatu un pēc mēneša kļuva par AS Latvijas Krājbanka valdes priekšsēdētāju. Bankas valdes priekšsēdētājs viņš bija līdz 2009.gada augustam. No 2009. līdz 2010.gadam Bondars bija Latvijas Krājbankas padomes loceklis.

2000.gada nogalē Bondars iestājās partijā Tēvzemei un brīvībai/LNNK un izteica gatavību kandidēt pašvaldību vēlēšanās. 2003.gadā viņš presē tika minēts kā iespējamais kandidāts Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. Savukārt pērn oktobrī viņš kandidēja 12.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības saraksta un tika ievēlēts. Bondars ir arī Latvijas Basketbola savienības (LBS) padomes loceklis un pats savulaik arī ir spēlējis Latvijas izlasē.

Pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš aprīlī paziņojis, ka nekandidēs uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā. Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Bērziņš prezidenta amatā stājies 2011.gada 8.jūlijā.

Ref: 102.000.102.9967


Pievienot komentāru

Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvar Borisova centriski labējie

Bulgārijā priekšlaicīgi sarīkotajās Nacionālās asamblejas vēlēšanās uzvarējusi valsts ilggadējā premjerministra Bojko Borisova vadītie centriski labējie. Borisova vadītā partija Pilsoņi Bulgārijas eiropeiskai attīstībai saņēmusi 32,65% balsu, apsteidzot Bulgārijas Sociālistisko partiju, par kuru savu balsi atdevuši 27,2 vēlētāju.

Austrija vēlas atbrīvojumu no ES migrantu pārvietošanas programmas

Austrija lūgs to atbrīvot no pienākuma uzņemt papildu patvērumu meklētājus Eiropas Savienības bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros, jo Vīne uzskata, ka valsts jau izpildījusi savu daļu pienākuma laikā, kad bloks kopīgi absorbējot migrācijas vilni uz ES.

Internetam reklāmas jomā aizvien teikšana, taču laikrakstiem vēl nav pienācis «gals»

Kopumā reklāmdevēju aktivitāte ievērojami pieaugusi, tomēr reklāmdevēju investīcijas aizvien lielākos apjomos nonāk ārzemēs reģistrētajos medijos, kuriem arvien lielāku uzmanību un laiku velta Latvijā dzīvojošās un reklāmdevējus interesējošās auditorijas, komentē Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Eiropas Centrālai bankai prasa lielāku demokrātisku pārraudzību

Eiropas Centrālai bankai vajadzīga ciešāka demokrātiska pārraudzība un pastiprināti pienākumi atskaitīties par darbību, jo iestāde iesaistās politisko lēmumu pieņemšanā, bet dara to bez vajadzīgās uzraudzības, vērtē Transparency International.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; sarūk biržu indeksi Eiropā un ASV dolāra vērtība

Naftas cenas pasaulē, kas pirmdien, 27.martā, saruka, otrdienas rītā pieaug saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts dolāra vērtības kritumu. Vienlaikus lielais naftas ieguves apjoms ASV un neskaidrības par naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru īstenoto naftas ieguves apjoma samazinājuma pasākumu efektivitāti ierobežo naftas cenas pieauguma iespējamību.

Pašvaldību «atskurbtuvēm» no valsts šogad piešķirti 198,8 tūkstoši eiro

Valdība otrdien, 28.martā, piešķīra 198 814 eiro pašvaldībām, lai daļēji segtu faktiskos izdevumus, kas tām radušies pērn, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

Krievijas pretkorupcijas gājienu rīkotājam Navaļnijam piespriež īsu cietumsodu

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs notiesāts par nepakļaušanos policijas rīkojumiem nedēļas nogalē aizvadītā masu protesta akcijā Maskavā un sodīts ar 15 dienas ilgu cietumsodu.

Āfrikas cūku mēra zaudējumi Latvijai izmaksās 1' 546 062 eiro

Valdība otrdien, 28.martā, apstiprina Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem Āfrikas cūku mēra radīto zaudējumu segšanai 1 546 062 eiro apmērā, informē ZM pārstāvji.

Britiem gatavojoties sākt izstāšanos, liela interese par Igaunijas e-uzturēšanās atļaujām

Tuvojoties šonedēļ gaidāmajam Lielbritānijas paziņojumam, ka tā sāk izstāšanos no Eiropas Savienības, strauji kāpis to Lielbritānijas pilsoņu skaits, kuri piesakās saņemt e-uzturēšanās atļauju Igaunijā.

Nolemts - RPIVA likvidē ar 1.oktobri

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, otrdien, 28.martā, lēma Ministru kabinets.

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.

Aizsardzības ministrija paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos

E-prasmju nedēļas ietvaros Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Veikalu tīkli Elvi un Aibe izveido kopīgu iepirkumu grupu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji Elvi un Aibe, BNN ziņo uzņēmuma pārstāvji.

Šogad reģistrēti jau 357 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27.marta pulksten 6.30 līdz 28.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmuši 143 izsaukumus – 112 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.

Eksperte: Pašvaldības nespēj piesaistīt jaunus iedzīvotājus

Veids, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana, Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, it īpaši Jūrmalā. «Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā,» pauž nekustamā īpašuma eksperte Jevgenija Dmitričenko.

Uzņēmums: Baltijas valstīs pieaugusi tendence izvēlēties pilna servisa autolīzingu

Pērn palielinājusies interese par pilna servisa autolīzingu – visvairāk pilna servisa līzingu automašīnu parka papildināšanai izmantojuši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare, informācijas tehnoloģijas un finanšu jomas uzņēmumi, liecina Baltijas uzņēmēju un autonomas uzņēmuma Avis sniegtā informācija.

E-prasmju nedēļā pievērsīsies digitālajai drošībai

Šogad E-prasmju nedēļas prioritātes ir digitālā drošība un digitālās prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī ePakalpojumi, komentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

Pētījums: 71% Latvijas iedzīvotāju veidotu uzņēmumu, ja nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot savā komforta zonā, samierinās ar pašreizējo darbu un finansiālo stāvokli un nevēlas riskēt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, liecina Narvesen Baltija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijā bērnus pret ērču encefalītu vakcinēs 27 riska teritorijās

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.