bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.05.2017 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

Latvijā vēl Valsts prezidentu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimā trešdien, 3.jūnijā, notiks Valsts prezidenta vēlēšanas un deputāti varēs balsot par kādu no četriem kandidātiem – parlamentārieti Mārtiņu Bondaru no Latvijas Reģionu apvienības (LRA), deputātu Sergeju Dolgopolovu no Saskaņas, aizsardzības ministru Raimondu Vējoni no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu – vai arī neatbalstīt nevienu izvirzīto kandidatūru.

Saeimas sēde sāksies plkst.10, un tajā pirms balsojuma paredzētas debates.

Pēc debatēm notiek aizklāta balsošana ar vēlēšanu zīmēm. Ja pirmajā balsojumā neviens neiegūst vismaz 51 balsi, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens nav ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā nākamajā balsojumā izslēdzot kandidātu, kas ieguvis vismazāk balsu. Ja pēdējā balsojumā neviens no kandidātiem nav ieguvis 51 balsi, desmit līdz 15 dienu laikā rīkojamas jaunas vēlēšanas.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekš secinājusi, ka visi kandidāti atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem.

Sākoties diskusijām par Valsts prezidenta amata kandidātiem, valdošā koalīcija pauda vēlmi vienoties par kopīgu kandidātu, taču tas nav izdevies. Iniciatīvu šajā jautājumā uzņēmās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Valsts prezidenta amatam izvirzot Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī Vienotības frakcija, bet tad nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vienojās izvirzīt Levitu, aicinot arī citus deputātus atbalstīt šo soli. Pēc šī VL-TB/LNNK lēmuma Vienotības frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem koalīcijas kandidātiem.

Visa ZZS frakcija sola atbalstīt Vējoni, bet nacionālā apvienība – Levitu. Izkrītot kādam no koalīcijas kandidātiem, Vienotība plāno atbalstīt to, kurš turpinās cīņu par augsto amatu, un aicināja to darīt arī partnerus. ZZS jau iepriekš paudusi, ka Levitu šajās vēlēšanās neatbalstīs, savukārt nacionālā apvienība pret šo aicinājumu nebija noraidoša, tomēr šī politiskā spēka līderi nesteidz paust atbalstu Vējonim. Viņi uzsver, ka gadījumā, ja kādā no balsojumiem izkritīs Levits, apvienības frakcija kopā ar viņu pieņems lēmumu par tālāko rīcību. Levits jau iepriekš apliecinājis, ka pieļauj iespēju kandidēt arī otrajā vēlēšanu kārtā, ja šodien par prezidentu neviens netiks ievēlēts.

Tikmēr opozīcija sola atbalstu tikai saviem kandidātiem. Saskaņa atbalstīs Dolgopolovu, bet, viņam izstājoties no cīņas, šis politiskais spēks būs pret visiem citiem kandidātiem. LRA šim amatam virza Bondaru, kurš pagaidām var rēķināties vien ar savas frakcijas atbalstu, kas nozīmē, ka viņš no cīņas par augsto amatu izstātos ātrāk nekā pārējie kandidāti. Tad LRA turpmākajos balsojumos vairs nepiedalīsies. Arī NSL jau iepriekš paudusi, ka neatbalstīs nevienu no kandidātiem. Savu kandidātu prezidenta amatam NSL nolēma nevirzīt.

Politiķi atzīst, ka grūti prognozēt prezidenta vēlēšanu iznākumu, ņemot vērā aizklāto balsojumu. Līdz šim tika pausts, ka reālākās izredzes ieņemt šo amatu ir Vējonim. Tāpat tiek pieļauts, ka 3.jūnijā Valsts prezidentu ievēlēt neizdosies, līdz ar to tiks rīkotas jaunas vēlēšanas.

Sarunas par iespējamo atbalstu kādam no kandidātiem turpināsies arī trešdien, 3.jūnijā, – plānotas gan frakciju sanāksmes, gan partiju savstarpējas sarunas.

Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti. Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi. Levits ir 1991.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojās Satversmes preambulas projekta izstrādē.

Galvenās Levita prioritātes prezidenta amatā būtu palīdzēt novērst pastāvošo demokrātijas un tiesiskuma deficītu, kā arī padarīt valsti drošāku. Tāpat viņš iestātos par sociāli atbildīgu valsti, kas īpašu uzmanību pievērš sociālajiem un nevienlīdzības mazināšanas jautājumiem. Starp Levita prioritātēm būtu arī «aktīvi un pārliecinoši» pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē, it sevišķi palīdzēt attīstīt Latvijas ekonomiku, izmantojot visas ES radītās iespējas. Viņš arī vēlētos «veicināt sabiedrības saliedētību uz Satversmes pamatvērtību pamata».

Savukārt Vējonis vairākus gadus strādājis par vides ministru, bet kopš 2014.gada strādā aizsardzības ministra amatā. Viņš vairākas reizes ievēlēts par Saeimas deputātu no ZZS saraksta un pašlaik ieņem Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja amatu. Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002.gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors.

Vējonis 1989.gadā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību, 1994.gadā Somijā Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā izglītību ūdens un vides pārvaldības jomā, savukārt 1995.gadā LU bioloģijas zinātņu maģistra grādu.

Vējonis akcentējis, ka viņa prioritātes Valsts prezidenta amatā būtu nacionāla vienotība, nacionālā pašapziņa, patriotisms un sociālais taisnīgums.

Dolgopolovs 1963.gadā pabeidzis Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Ķīmijas fakultāti, iegūstot inženiera-tehnologa izglītību. 1969.gadā viņš turpat pabeidzis aspirantūru. Dolgopolovs karjeras sākumā strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā Alfa.

Atmodas laikā, 1988.gadā, viņš kļuvis par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītāju. Šo amatu viņš ieņēmis līdz 1990.gadam, kad kļuva par Rīgas pilsētas padomes valdes Kadru nodaļas vadītāju. Politikā Dolgopolovs iesaistījās 1994.gadā, kad Tautas saskaņas partijas sarakstā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. Viņš kandidējis arī 6. un 7.Saeimas vēlēšanās. 2001.gadā Dolgopolovs kandidēja Rīgas domes vēlēšanās politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) sarakstā, kad arī tika ievēlēts galvaspilsētas pašvaldībā un kļuva par toreizējā Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra vietnieku.

2003.gadā Dolgopolovs piedalījās PCTVL frakcijas šķelšanā un Tautas saskaņas partijas frakcijas veidošanā, kļūstot par tās priekšsēdētāju. Tā paša gada nogalē Tautas saskaņas partijas dome nolēma viņu izslēgt no partijas par partijas programmas neievērošanu un tēla graušanu. 2004.gadā Dolgopolovs izveidoja partiju Jaunā politika, kļūstot arī par tās priekšsēdētāju. Vēlāk partija tika pārdēvētā par Jauno centru. 2005.gadā Dolgopolovs politisko organizāciju apvienības Saskaņas centrs dibināšanas kongresā ievēlēts par apvienības priekšsēdētāju. Dažus mēnešus vēlāk viņš atstāja šo amatu un tika ievēlēts par priekšsēdētāja vietnieku.

Bondars dzimis 1971.gadā. Viņš 1996.gadā beidzis Leiklandas koledžu Viskonsīnā, ASV, un ieguvis bakalaura grādu starptautiskajā biznesā. Savukārt 2011.gadā viņš absolvējis Hārvarda Universitāti un ieguvis maģistra grādu publiskajā pārvaldībā.

1998.gadā Bondars bijis AS Interbaltija Invest valdes priekšsēdētājs, bet tā paša gada novembrī viņš kļuva par toreizējā premjera Viļa Krištopāna biroja vadītāju. Pēc astoņiem mēnešiem viņš tika iecelts par toreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju. 2001.gada martā viņš gan atstājis Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatu saistībā ar kandidēšanu uz Rīgas domi, taču pēc neievēlēšanas atsācis pildīt amata pienākumus. 2006.gada jūnijā Bondars jau atkal atstāja prezidenta kancelejas vadītāja amatu un pēc mēneša kļuva par AS Latvijas Krājbanka valdes priekšsēdētāju. Bankas valdes priekšsēdētājs viņš bija līdz 2009.gada augustam. No 2009. līdz 2010.gadam Bondars bija Latvijas Krājbankas padomes loceklis.

2000.gada nogalē Bondars iestājās partijā Tēvzemei un brīvībai/LNNK un izteica gatavību kandidēt pašvaldību vēlēšanās. 2003.gadā viņš presē tika minēts kā iespējamais kandidāts Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. Savukārt pērn oktobrī viņš kandidēja 12.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības saraksta un tika ievēlēts. Bondars ir arī Latvijas Basketbola savienības (LBS) padomes loceklis un pats savulaik arī ir spēlējis Latvijas izlasē.

Pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš aprīlī paziņojis, ka nekandidēs uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā. Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Bērziņš prezidenta amatā stājies 2011.gada 8.jūlijā.

Ref: 102.000.102.9967


Pievienot komentāru

Igaunijas Muzeju naktī ekspozīcijas apmeklētas 111 000 reižu

Muzeju nakts rīkotāji Igaunijā aplēsuši, ka pasākumi un ekspozīcijas 20.maija vakarā un naktī piesaistījuši rekordlielu skaitu interesentu, tās apmeklētas kopumā vairāk nekā 111 000 reižu.

Kas jāzina vecākiem, lai bērns varētu patstāvīgi izceļot

Tuvojoties skolēnu brīvlaikam, aktuāli kļūst arī ceļošanas jautājumi. Lai vasaras atvaļinājums noritētu bez raizēm, Latvijas Zvērinātu notāru padome atgādina - bērnam, ceļojot ārpus Šengenas zonas, patstāvīgi vai pilnvarotas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta viena vai abu vecāku piekrišana jeb pilnvara.

BIOR būs vadošā laboratorija vēl vairāku dzīvnieku slimību diagnosticēšanai

Valdība otrdien, 23.maijā, apstiprināja papildinājumus noteikumos par references laboratorijas statusa piešķiršanu, nosakot, ka turpmāk Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR būs Nacionālā references laboratorija vēl vairākām dzīvnieku infekcijas slimībām.

Ik gadu būtiski palielinās Indijas jauniešu interese par Latvijas augstskolām

Indijas ārlietu valsts ministrs Mobašaru Džavedu Akbaru tikšanās laikā ar ārlietu ministri Edgaru Rinkēviču uzskata, ka Indija pēdējo gadu laikā piedzīvo ļoti strauju ekonomisko izaugsmi, un paredzētais Latvijas un Indijas biznesa forums ir nozīmīgs solis pretim ciešākai sadarbībai ekonomikas jomā.

Nosaka atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā

Paredz noteikt administratīvo atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā komersantiem, kuri tiek finansēti no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam liela daļa kandidātu «atbirs» jau pirmajā kārtā

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam pieteikušies 24 pretendenti, taču liela daļa konkursa pirmo kārtu nepārvarēs, stāsta ostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

Valdība samazina administratīvo slogu meliorācijā

Valdība ir atbalstījusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumus, kā arī meliorācijas kadastra noteikumus. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai samazinātu administratīvo slogu meliorācijā, vēsta ZM.

KIB datu bāzei pievieno arī VID parādniekus

Kredītinformācijas birojs datu bāzei pievieno arī Valsts ieņēmumu dienesta informācija par fizisko un juridisko personu nodokļu parādiem, vēsta birojs.

Albānijas konfliktējošā valdība un opozīcija panāk kompromisu pirms vēlēšanām

Cenšoties izbeigt Albānijas politisko nestabilitāti, šīs Balkānu valsts valdībā uzņemti ministri no opozīcijas, parlamenta lielākajām partijām līdztekus vienojoties neizmatot valsts resursus, lai ietekmētu 25.jūnija parlamenta vēlēšanu norisi.

Kā atvieglot sezonālo alerģiju?

Iestājoties siltākam laikam, ka daudzus piemeklē sezonālās alerģijas - šķaudīšana, parādās iesnas un asaro acis. Kaut gan sezonālās alerģijas nav iespējams izārstēt, lietojot atbilstošus medikamentus, var samazināt to radītos simptomus. Kādas zāles ieteicams lietot alerģiju gadījumā, padomos dalās Apotheka Sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Brīdina: Divkāršojies automašīnu zādzību skaits Latvijā

Automobiļu vadītājiem ar bezatslēgas aizdedzes, jeb Keyless Go sistēmu, ir vērts satraukties, jo pēdējo mēnešu laikā strauji pieaudzis tieši šo auto zādzību skaits, BNN ziņo apdrošināšanas kompānijas Gjensidige pārstāvji.

Aptauja: 32% iedzīvotāju Latvijā nav nekādu uzkrājumu

Zaudējot savus ienākumus, 23% respondentu vispār nespētu segt ikdienas tēriņus, 5% spētu segt nepilna mēneša, bet 20% līdz viena mēneša izdevumus, liecina Nordea veiktā aptauja par personīgajām finansēm.

LIDA: Daudzi nezina, ka Darba likums nosaka saīsinātus noilguma termiņus

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība norāda, ka daudzi nodarbinātie nezina, ka Darba likums nosaka saīsinātus noilguma termiņus, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām.

Godināts ilggadējais  Ventspils Tirdzniecības ostas apkalpojošais personāls

Svinīgā pasākumā, saņemot zelta un sudraba nozīmes ar kompānijas logotipu, kā arī īpašu pateicību un cieņu no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Pašutas un padomes locekles Ingas Antānes, godināts ilggadējais akciju sabiedrības Ventspils Tirdzniecības osta apkalpojošais personāls.

Bez Vienotības atbalsta virza izskatīšanai strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, precizējot atsevišķas normas, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Kredītiestāžu likumā par ierobežojumiem kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.

Aprīlī ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājās par 0,1%

Šī gada aprīlī salīdzinājumā ar martu ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,5%, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,2%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis saruka par 0,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1%.

Igaunijā pērn iebraukuši vairāk cilvēku, nekā valsti atstājuši

No Igaunijas 2016.gadā emigrējuši 13 792 cilvēki, bet valstī iebraukuši 14 822, tādējādi migrācijas bilance valstij bijusi pozitīva un tāda saglabājusies otro gadu pēc kārtas, aplēsuši igauņu statistiķi.

Skonto stadionā varēs notikt tiesā apstrīdētā Latvijas un Portugāles futbola spēle

Tiesa apmierina Skonto stadiona īpašnieku lūgumu, tā atgūst tiesības brīvi rīkoties ar īpašumu, vēsta uzņēmumā.

Latvijā turpina ieceļot likumpārkāpēji; robežsardzei darba daudz

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatējušas 44 likumpārkāpējus, ziņo robežsardze.

LSBA: Spēļu zāļu likvidācija vēsta par vēlmi iegūt popularitāti priekšvēlēšanu laikā

Latvijas Spēļu biznesa asociācija aicina Rīgas domes deputātus rūpīgi izvērtēt savu rīcību attiecībā uz otrdien, 23.maijā, plānotā lēmuma pieņemšanu par azartspēļu organizēšanas vietu slēgšanu Rīgas vēsturiskajā centrā.

Mančestras sprādziena aculiecinieks: Bērni bija šausmās

Britu policija Mančestrā notikušo sprādzienu, kur bojā gājuši 22 un miesas bojājumus guvuši 59 cilvēki, nosaukusi par terora aktu, bet aculiecinieki medijiem un sociālajos tīklos atstāstījuši pieredzēto.

Jauniešus izglīto par korupciju un mudina sekot pašvaldības vēlēšanām

Jauniešus izglīto par liela mēroga korupciju un mudina sekot pašvaldības vēlēšanām, ziņo Sabiedrības par atklātību - Delna direktora vietniece Liene Gātere.

Iedzīvotājiem - 29.maijā būs trauksmes sirēnu gatavības pārbaude

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka šī gada 29.maijā no pulksten 14.00 līdz 14.15 uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas.

Deputāti pārrunās Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes lomu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 24.maijā, dosies uz Latvijas Banku, lai pārrunātu tās Aizsardzības pārvaldes lomu valsts aizsardzībā, BNN ziņo Saeimas Preses dienestā.

LOB: Latvijas mežiem draud pastiprināta izciršana

Zemkopības ministrija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai grozījumus koku ciršanas noteikumos, kas var novest pie Latvijas mežu pastiprinātas izciršanas un vēl lielāka spiediena uz mežu dabas vērtībām, BNN ziņo Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji.

Jaunākie komentāri