bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 29.03.2017 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

Saeima piekrīt airBaltic pamatkapitāla palielināšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 3.decembrī, pieņēma lēmumu, ar kuru piekrīt akciju sabiedrības Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai. Lēmuma projektu atbalstīja 45 deputāti, pret bija 13 un atturējās divi.

Saskaņā ar lēmumu Saeima atļauj finanšu ministram līdz 80 miljoniem eiro palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, akciju sabiedrības Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Dotācija nepieciešama nacionālās aviosabiedrības turpmākās attīstības nodrošināšanai, informē Saeimas Preses dienests.

Saeimas lēmumā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt to, lai darījumam nebūtu negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Tāpat lēmumā atzīmēts, ka airBaltic un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām Latvija pievienojusies, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju.

Lēmuma projektu izskatīšanai Saeimas sēdē virzīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, balstoties uz finanšu ministra Jāņa Reira vēstuli.

BNN jau vēstīja, ka skaļā ņemšanās ap koncerna Sukhoi lidmašīnu iespējamu iegādi Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vajadzībām, ļoti iespējams, ir bijusi tikai viltus manevrs uzmanības novēršanai apjomīgas mahinācijas ietvaros. Saistībā ar šo mahināciju, kuras pamatmērķis – radīt iespēju iepludināt airBaltic jaunus valsts līdzekļus, uz kuriem pēc tam varētu pieteikties līdz šim nezināmi aviokompānijas kreditori, izskanējuši gan Andra Šķēles, gan vairāku Kremļa varai tuvu uzņēmēju vārdi.

Saskaņā ar portāla Pietiek avotu sniegto informāciju patiesībā airBaltic vadība nekad nav nopietni domājusi par Sukhoi lidmašīnu iegādi, savukārt visi publiski parādījušies fakti, kas it kā liecinājuši par tieši šo lidmašīnu plānotu iegādi, ir tikuši speciāli sagatavoti un noplūdināti nekritiski domājošiem un entuziasma pārpilniem «mērķa medijiem», pirmām kārtām sabiedriskajai televīzijai.

Portāla rīcībā esošā informācija liek domāt, ka šis uzmanības novēršanas plāns ir tapis ciešā saistībā ar jau pieminēto Andri Šķēli un/vai viņa kompanjoniem. Pēc portāla avotu stāstītā, šā darījuma gatavošanā skaidri saskatāms tieši Šķēles «rokraksts» (kura pamatā ir viens princips – atrast, kur valstī kaut kas «slikti stāv», un to ar puslikumīgām metodēm piesavināties, izmantojot trešās personas, kuras iekrišanas gadījumā atbild likuma priekšā). Kā zināms, šim par oligarhu dēvētajam uzņēmējam jau vairākus gadus ir netiešas finansiālas intereses saistībā ar airBaltic, par kurām atsevišķi fakti ir nākuši arī gaismā.

Vairāki avoti tieši Šķēli, kurš slepeni piedalījies arī iepriekšējā airBaltic «glābšanā» pirms četriem gadiem, ir nosaukuši kā visas ieplānotās airBaltic mahinācijas finanšu konsultantu, iespējams, pat tā galveno idejisko autoru. Savukārt iecerētās mahinācijas patiesais mērķis saskaņā ar šo informāciju ir – panākt, lai Sukhoi «dūmu aizsegā» airBaltic patiešām saņemtu 80 miljonu eiro Latvijas valsts finansējumu.

Savukārt šis finansējums saskaņā ar mahinatoru plānu dotu iespēju pieteikties jauniem, pašlaik publiski un arī Latvijas valsts pārstāvjiem, iespējams, nezināmiem airBaltic kreditoriem (aiz kuriem stāvētu gan Šķēle, gan bijušais Latvijas Krājbankas saimnieks, gan Krievijas varai tuvi uzņēmēji), kuri aizvadītos gadus kopš airBaltic iepriekšējās izglābšanas ar valsts līdzekļiem ir nogaidījuši, saprotot, ka aviokompānija reāli ir «tukša» un no tās nav, ko paņemt.

Saskaņā ar avotu stāstīto «dūmu aizsega» izstrādātāju aprēķins bijis – pašreizējā sakaitētajā ģeopolitiskajā situācijā gan politiķi, gan mediji un sabiedrība būs gatavi noticēt plānotam Sukhoi darījumam un visu enerģiju tērēt tā atmaskošanai un nepieļaušanai, lai pēc tam vairs neko neiebilstu pret shēmas autoru galveno mērķi – jaunas valsts naudas porcijas ieguldīšanu airBaltic. Portālam ir nosauktas dažādas summas, kuras pēc valsts ieguldījuma varētu «atklāties» kā līdz šim nezināmi airBaltic kreditoru prasījumi, – to apjomi ir no 30 līdz pat 100 miljoniem eiro.

Ref: 102.000.102.11303


Pievienot komentāru

Čakšu lūdz atturēties no prettiesiskiem mēģinājumiem ietekmēt arodorganizāciju

Veselības ministrei Andai Čakšai nosūtīta vēstule ar aicinājumu atturēties no jebkādiem mēģinājumiem prettiesiskā ceļā ietekmēt arodorganizāciju lēmumus par atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku, vēsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Eiropā masalu uzliesmojums; Latvijā slimība nav reģistrēta kopš 2014.gada

Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona direktore Žužanna Jakaba brīdinājusi par masalu uzliesmojumiem vairākās Eiropas valstīs kur janvārī reģistrēti vairāk kā 500 saslimšanas gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centra.

Latvijas banku sektora peļņa divos mēnešos - 60,89 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar peļņu 60,89 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

FM aicina iedzīvotājus cīnīties par, viņuprāt, valstī augsto negodīguma līmeni

Finanšu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus cīnīties pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, īstenojot valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņu jeb pretkrāpšanas kustību –Atkrāpies!

Mazās saimniecības var saņemt 15 000 eiro atbalstu

Mazās lauku saimniecības, kuras plāno tālāku attīstību, no otrdienas, 28.marta, var sākt izstrādāt projektu pieteikumus 15 000 eiro liela atbalsta saņemšanai, vēsta SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pārstāvji.

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām - pērn galvaspilsētā notika 65 šādi negadījumi, bet šogad pusotra mēneša laikā reģistrēti jau 16 šādi negadījumi, liecina Valsts policijas vēstule Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājam Dainim Turlajam.

Baltijas kontekstā Latvija būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā

Ne tikai būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm, bet Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā, norāda eksperti.

Banka paaugstina Igaunijas ekonomiskās izaugsmes prognozi līdz 2,5%

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs 2,5% līmenī, tā vērtējusi banka Nordea, kura pērnā gada nogalē šim gadam Igaunijai prognozēja ekonomikas pieaugumu 2,4% apmērā.

Saeimā diskutēs par izmaiņām mācību saturā

Saeimas namā piektdien, 31.martā, notiks seminārs, kurā deputāti un eksperti diskutēs par iecerēto pāreju uz kompetenču pieeju mācību saturā.

Kučinskis vēlas Valsts kancelejas direktora amatā Citskovski, jo viņam «spīd acis»

Valsts kancelejas direktora amata kandidātam, pašreizējam Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Jānim Citskovskim viena no stiprajām pusēm ir prasme izveidot spējīgu un savstarpēji saprotošu komandu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Seesam: Laikus neiztīrīts dūmvads var radīt nopietnus zaudējumus namīpašniekam

«Laikus neiztīrīts dūmvads vai vieglprātīga attieksme pret apkures sistēmas lietošanu ēkās ar malkas apkuri, var izraisīt ugunsnelaimi, radot nopietnus zaudējumus namīpašniekam,» uzsver Seesam privātpersonu īpašuma apdrošināšanas eksperts Arnolds Linītis.

Lielākie nodokļu maksātāji tiks godināti jau divdesmito gadu

Šī gada 30.martā notiks Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums. Svinīgā pasākuma ietvaros finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un sadarbības partneri pasniegs balvas un atzinības rakstus 2016.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem deviņpadsmit nominācijās.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs uzlabo Latvijas biznesa riska reitingu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface valstu biznesa risku reitingā paaugstinājis Latvijas vērtējumu uz A3 jeb «gandrīz zemu risku».

Karavīri, kuri nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus, saņems lielāku pensiju

Atbalstīts grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Likumprojekts paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, kuri militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti, vēsta Saeimas ziņojums.

No 1.aprīļa palielinās piemaksas mediķiem

No 1.aprīļa tiks palielinātas fiksētās piemaksas ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, kurās nodrošina diennakts dežūras, un izlīdzināts ārstniecības personu posteņu skaits, kas slimnīcās nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, vēsta Veselības ministrija.

Jysk investē pusmiljonu eiro atklājot savu lielāko veikalu Rīgā

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs SIA Jysk Linnen'n Furniture investē pusmiljonu eiro jauna veikala izveidē, informē Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā Dace Zundure.

Gruzijā gandarīti par jauno bezvīzu režīmu ar ES

Pēc četrus ar pusi gadus ilgām sarunām ar Eiropas Savienību spēkā stājies bezvīzu režīms Gruzijas pilsoņu ceļošanai uz Šengenas zonu, ko Gruzijas premjerministrs atzīmējis, kopā ar skolēnu grupu apmeklējot Atēnas un Briseli.

Par naftas produktu drošības rezervju izveidi saņemti 13 piedāvājumi no četrām valstīm

Ekonomikas ministrijas šā gada februārī izsludinātajā atklātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu Latvijas naftas produktu rezervju izveidei saņemti 13 piedāvājumi no pretendentiem Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē un Šveices Konfederācijā, BNN ziņo ministrijā.

Valsts kontrole: Pašvaldības liegušas uzņēmējiem nopelnīt 179 000 eiro

Nepamatota pakalpojumu sniegšana divu gadu laikā tikai deviņās relatīvi nelielās pašvaldībās ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 179 000 eiro apmērā, secinājusi Valsts kontrole revīzijā par pašvaldību rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot maksas pakalpojumus iedzīvotājiem.

Dabasgāzes cena saistītajiem lietotājiem arī atvērtā tirgū tiks regulēta

Atveroties dabasgāzes tirgum, līdz 2017.gada 1.jūnijam saistītie lietotāji turpinās norēķināties par līdzšinējiem tarifiem, kā to nosaka Enerģētikas likums. Pēc tam saistīto lietotāju maksāto dabasgāzes cenu noteikts atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātajai Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodikai.

Cirka atbalsta biedrība apgalvo, ka paraksti Par cilvēcīgu cirku ir viltoti

Rīgas cirka atbalsta biedrība adresējusi Valsts policijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Saeimas priekšsēdētājai iesniegumu ar lūgumu sākt kriminālprocesu par biedrības Dzīvnieku brīvība Saeimā iesniegtajiem parakstiem, uzskatot, ka tie ir viltojumi.

Uz Latvijas ceļiem atsākusies motosezona – ir pirmie cietušie

Pavasarīgi laikapstākļi un īsā ziema bez sniega daudzus jau mudinājusi atsākt motosezonu, apliecina gan Ergo dati par motocikliem iegādātajām OCTA polisēm, gan Valsts policijas informācija - šogad jau notikuši desmit ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts mototransports, no tiem septiņos cietuši seši motociklisti, bet viens gājis bojā.

Pērn pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā parādsaistības

Pagājušajā gadā līdz nepilniem 42 000 eiro pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā Astras Kurmes parādsaistības, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2016.gadu.

Nordea ekonomisti: Baltijas valstu liktenis - pārticība vai nesamērīga dārdzība?

Ekonomikas izaugsme paātrinās un kļūst līdzsvarotāka visās trīs Baltijas valstīs. Pateicoties straujākai cikliskajai izaugsmei eirozonā, nekā tika gaidīts, un pašreizējās politiskās nenoteiktības visai ierobežotajai ietekmei uz pasaules ekonomikas izaugsmi, Nordea bankas ekonomisti paredz 3% lielu izaugsmi Lietuvā un Latvijā, bet 2,5 % – Igaunijā.

Pēc riskantām dzemdībām Zviedrijas reģionos, atrod finansējumu dzemdību namiem

Reaģējot uz ziņām par riskantām dzemdībām attālās Zviedrijas vietās, Skandināvijas valsts valdība piešķīrusi ārkārtas finansējumu, lai darbību varētu atsākt vai turpināt šobrīd nepietiekami finansētas dzemdību nodaļas reģionos.