bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Saeima piekrīt airBaltic pamatkapitāla palielināšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 3.decembrī, pieņēma lēmumu, ar kuru piekrīt akciju sabiedrības Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai. Lēmuma projektu atbalstīja 45 deputāti, pret bija 13 un atturējās divi.

Saskaņā ar lēmumu Saeima atļauj finanšu ministram līdz 80 miljoniem eiro palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, akciju sabiedrības Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Dotācija nepieciešama nacionālās aviosabiedrības turpmākās attīstības nodrošināšanai, informē Saeimas Preses dienests.

Saeimas lēmumā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt to, lai darījumam nebūtu negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Tāpat lēmumā atzīmēts, ka airBaltic un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām Latvija pievienojusies, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju.

Lēmuma projektu izskatīšanai Saeimas sēdē virzīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, balstoties uz finanšu ministra Jāņa Reira vēstuli.

BNN jau vēstīja, ka skaļā ņemšanās ap koncerna Sukhoi lidmašīnu iespējamu iegādi Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vajadzībām, ļoti iespējams, ir bijusi tikai viltus manevrs uzmanības novēršanai apjomīgas mahinācijas ietvaros. Saistībā ar šo mahināciju, kuras pamatmērķis – radīt iespēju iepludināt airBaltic jaunus valsts līdzekļus, uz kuriem pēc tam varētu pieteikties līdz šim nezināmi aviokompānijas kreditori, izskanējuši gan Andra Šķēles, gan vairāku Kremļa varai tuvu uzņēmēju vārdi.

Saskaņā ar portāla Pietiek avotu sniegto informāciju patiesībā airBaltic vadība nekad nav nopietni domājusi par Sukhoi lidmašīnu iegādi, savukārt visi publiski parādījušies fakti, kas it kā liecinājuši par tieši šo lidmašīnu plānotu iegādi, ir tikuši speciāli sagatavoti un noplūdināti nekritiski domājošiem un entuziasma pārpilniem «mērķa medijiem», pirmām kārtām sabiedriskajai televīzijai.

Portāla rīcībā esošā informācija liek domāt, ka šis uzmanības novēršanas plāns ir tapis ciešā saistībā ar jau pieminēto Andri Šķēli un/vai viņa kompanjoniem. Pēc portāla avotu stāstītā, šā darījuma gatavošanā skaidri saskatāms tieši Šķēles «rokraksts» (kura pamatā ir viens princips – atrast, kur valstī kaut kas «slikti stāv», un to ar puslikumīgām metodēm piesavināties, izmantojot trešās personas, kuras iekrišanas gadījumā atbild likuma priekšā). Kā zināms, šim par oligarhu dēvētajam uzņēmējam jau vairākus gadus ir netiešas finansiālas intereses saistībā ar airBaltic, par kurām atsevišķi fakti ir nākuši arī gaismā.

Vairāki avoti tieši Šķēli, kurš slepeni piedalījies arī iepriekšējā airBaltic «glābšanā» pirms četriem gadiem, ir nosaukuši kā visas ieplānotās airBaltic mahinācijas finanšu konsultantu, iespējams, pat tā galveno idejisko autoru. Savukārt iecerētās mahinācijas patiesais mērķis saskaņā ar šo informāciju ir – panākt, lai Sukhoi «dūmu aizsegā» airBaltic patiešām saņemtu 80 miljonu eiro Latvijas valsts finansējumu.

Savukārt šis finansējums saskaņā ar mahinatoru plānu dotu iespēju pieteikties jauniem, pašlaik publiski un arī Latvijas valsts pārstāvjiem, iespējams, nezināmiem airBaltic kreditoriem (aiz kuriem stāvētu gan Šķēle, gan bijušais Latvijas Krājbankas saimnieks, gan Krievijas varai tuvi uzņēmēji), kuri aizvadītos gadus kopš airBaltic iepriekšējās izglābšanas ar valsts līdzekļiem ir nogaidījuši, saprotot, ka aviokompānija reāli ir «tukša» un no tās nav, ko paņemt.

Saskaņā ar avotu stāstīto «dūmu aizsega» izstrādātāju aprēķins bijis – pašreizējā sakaitētajā ģeopolitiskajā situācijā gan politiķi, gan mediji un sabiedrība būs gatavi noticēt plānotam Sukhoi darījumam un visu enerģiju tērēt tā atmaskošanai un nepieļaušanai, lai pēc tam vairs neko neiebilstu pret shēmas autoru galveno mērķi – jaunas valsts naudas porcijas ieguldīšanu airBaltic. Portālam ir nosauktas dažādas summas, kuras pēc valsts ieguldījuma varētu «atklāties» kā līdz šim nezināmi airBaltic kreditoru prasījumi, – to apjomi ir no 30 līdz pat 100 miljoniem eiro.

Ref: 102.000.102.11303


Pievienot komentāru

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Pabriks: Ar Zapad mācībām Krievijai nav izdevies kādu iebiedēt

Mācību Zapad 2017 laikā gūtā informācija būs pietiekama, lai izvērtētu gan piekopto taktiku, gan stratēģiju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma norāda Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Spāņu policija konfiscē Katalonijas referenduma dokumentus

Spānijas centrālai valdībai cenšoties nepieļaut 1.oktobrī gaidāmo, bet Konstitucionālās tiesas aizliegto referendumu par Katalonijas neatkarību, policija autonomajā reģionā konfiscējusi lērumu ar balsojuma rīkošanu saistītu dokumentu.

Meksikā traģiska 7,1 magnitūdas zemestrīce

Meksikas galvaspilsētā Mehiko notikusi 7,1 magnitūdas stipra zemestrīce, nonāvējot ne mazāk kā 220 cilvēkus un sagraujot desmitiem ēku. Pazemes grūdieni pilsētu satricinājuši, kad daudzi iedzīvotāji piedalījušies zemestrīču apmācībās tieši 32 gadus pēc sevišķi postošas zemestrīces Mehiko, kurā dzīvības zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku.

Jaunākie komentāri