bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 22.02.2018 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot būtiski vairāk līdzekļu veselībai un aizsardzībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 23.novembrī, pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 deputāti, bet pret balsoja 37 parlamentārieši.

Saeima ar budžetu saistītos likumus sāka vērtēt trešdien, bet turpināja šodien. Politiķi jau iepriekš bija vienojušies, ka budžeta izskatīšana neturpināsies vēlā vakarā, kā tas noticis iepriekšējos gados. Līdz ar to budžeta izskatīšanai jau iepriekš bija ieplānotas divas dienas.

Veidojot nākamā gada budžetu, politiķi bija apņēmušies atteikties no tā dēvētajām «deputātu kvotām» un vienojušies, ka nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem. Saeima galvenokārt pieturējās pie šī solījuma un atbalstīja vien dažus priekšlikumus par papildu līdzekļu piešķiršanu. Iesniedzot priekšlikumus budžetam, deputāti piedāvāja līdzekļu pārdali 223 miljonu eiro apmērā, tomēr gandrīz visi šie ierosinājumi tika noraidīti.

Starp deputātu atbalstītajiem ierosinājumiem ir 2,4 miljonu eiro piešķiršana internātskolu darbības nodrošināšanai. Tāpat atbalstīts priekšlikums piešķirt 302 250 eiro no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem augstākajai izglītībai, ņemot vērā sociālo iemaksu pieaugumu. Latvijas Studentu apvienības pārstāvji iepriekš skaidroja, ka valdība apņēmusies nesamazināt finansējumu budžeta vietām augstskolās.

Tomēr, paaugstinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, vienas studiju bāzes izmaksas pieaugs par 4,9 eiro. Deputāti vienojās atbalstīt priekšlikumu par šo līdzekļu piešķiršanu nākamajā gadā, kā arī paredzēja finansējumu šim mērķim turpmākajos gados.

Tāpat atbalstīts deputāta Edgara Putras (ZZS) ierosinājums piešķirt 12 000 eiro Augstākas Padomes deputātu reprezentācijas nodrošināšanai. Šie līdzekļi tiek rasti, samazinot finansējumu, kas paredzēts kā kompensācija parlamentāriešiem, kas netiek pārvēlēti nākamajā sasaukumā.

Nākamgad budžeta ieņēmumi plānoti par aptuveni 725 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi par aptuveni 624,8 miljoniem eiro lielāki.

Lielākais finansējuma pieaugums nākamgad paredzēts jomām, kas noteiktas kā prioritātes – veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi – 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.

Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 2,77 miljardi un 2,65 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2017.gada plānu ir 230,4 miljoni eiro jeb 9,5%.

Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām nākamgad būs 350,88 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā 256 373 650 eiro pedagogu darba samaksai, speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm – 65 637 452 eiro, bērnudārzu audzinātāju atalgojumam – 27 893 038 eiro un māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai – 982 457 eiro.

Savukārt valsts budžeta dotācija pašvaldībām noteikta 57,58 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 35 821 803 eiro, speciālā dotācija 21 106 179 eiro apmērā, bet par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros – 657 580 eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir attiecīgi 80% apmērā pašvaldību budžetiem un 20% apmērā valsts budžetam. Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos būs 1,383 miljardi eiro. Tāpat plānots noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 118 138 258 eiro apmērā.

Maksimālais valsts parāds 2018.gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, turklāt finanšu ministrs nākamgad varēs valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Tāpat finanšu ministrs varēs dzēst valsts aizdevumus 40 897 907 eiro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem vai komercsabiedrībām.

IKP prognoze 2018.gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā. Nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts būs 1% no IKP.

Saeima līdz ar budžetu pieņēma arī grozījumus 26 likumos un divus jaunus likumus, kas saistīti ar valsts budžetu. Par izmaiņām šajos likumos bija iesniegti teju 300 priekšlikumi. Diskusijās deputātiem brīžiem bija domstarpības, taču kopumā darbs virzījies uz priekšu raitāk nekā iepriekšējos gados, skatot budžeta likumprojektus. Politiķi to skaidroja ar faktu, ka šoreiz budžeta paketē praktiski netiek mainītas nodokļu likmes, jo vasarā pieņemta nodokļu reforma, kuru iecerēts īstenot no nākamā gada.

Politiķi vienojušies samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi līdz 5% Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim. Vienlaikus Saeima noraidīja deputātu ierosinājumus paplašināt samazinātas PVN likmes piemērošanu.

Deputāti arī pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē, kas jau bija atkāpšanās no piedāvājuma noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu visos vispārējās izglītības posmos. Ņemot vēra pašvaldību iebildumus un koalīcijas partneru atbalsta trūkumu, vērtējot likumprojektu otrajā lasījumā, atbalstīts ierosinājums paredzēt Ministru kabinetam tiesības noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Tāpat Saeimas deputāti atbalstīja ierosinājumu maksāt ģimenes valsts pabalstu arī par 19 gadus veciem jauniešiem, ja viņi turpina iegūt vidējo izglītību. Likums arī paredz piemaksas par noteiktu bērnu skaitu. Šo piemaksu apmēru noteiks Ministru kabinets.

Savukārt grozījumi Imigrācijas likumā nosaka, ka turpmāk nosacījums par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās. Šo iemaksu varēs veikt pa daļām.

No nākamā gada paredzēta lielāka atlīdzība par adoptētā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu. Finansējumu plānots piešķirt specializēto audžuģimeņu atbalstam un reģionālo atbalsta centru izveidošanai, kā arī Audžuģimeņu reģistra ieviešanai, kas ļautu paātrināt ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nonākšanu audžuģimenē, nevis bērnu aprūpes iestādē.

Deputāti pieņēma jaunu likumu sakrālā mantojuma saglabāšanai, kā arī likumu, kas nepieciešams atbalsta programmas izveidošanai radošajām personām.

Ref: 225.000.103.2924

Pievienot komentāru

  1. rasa teica:

    Ja veselības aprūpei piešķirtu visa gada budžetu,nepietiktu!Klausoties un skatoties gudro ,zinošo atbildīgo darbinieku runās,rodas iespaids,ka kārtējo reizi mēs visi esam apvārdoti.Bet ,mums daudziem,liekas,ka piešķirtajai naudai pienāks tāds pat liktenis kā sāls maisījumam,ar ko kaisa apledojušos ceļus.

    +1 0 -1 0

Kučinskis sniegs ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību

Saeimā ceturtdien, 22.februārī, deputātus uzrunās Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš parlamentam sniegs ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību.

1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu

Marta sākumā tiks veiktas izmaiņas vairākos Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos un kustības sarakstos. Izmaiņas tiek veiktas pamatojoties uz veiktajiem pasažieru plūsmas mērījumiem, kā arī iedzīvotāju priekšlikumiem un pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme ierosinājumiem, informē Rīgas satiksme.

FKTK aicinājusi Latvijas Banku izsniegt vēl vienu ārkārtas aizdevumu ABLV Bank

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir aicinājusi Latvijas Banku izsniegt vēl vienu ārkārtas aizdevumu ABLV.

Augstākā tiesa atstāj spēkā KP lēmumu sodīt Liepājas autobusu parku

Augstākā tiesa lēma atstāt spēkā Konkurences padomes 2014.gadā pieņemto lēmumu sodīt AS Liepājas autobusu parks par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Uzņēmumam valsts budžetā ir jāiemaksā tam piemērotais naudas sods 129 369 eiro apmērā, vēsta padomē.

Pērn reģistrēts vēsturiski zemākais noziegumu skaits valstī

Pagājušajā gadā reģistrēts vēsturiski zemākais noziegumu skaits valstī, prokuratūras gada pārskata sanāksmē pastāstījis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Cilvēki, kas palikuši bez pajumtes, var uzturēties bezmaksas naktsmītnēs

Janvārī naktspatversmes pakalpojumus, vidēji dienā izmantoja 677 cilvēki, kas salīdzinoši ir par 43 personām jeb 7% mazāk nekā iepriekšējā gada janvārī. Februāra sākumā naktspatversmēs vidēji dienā uzturējās 699 cilvēki, bet 20.februārī 720 cilvēki, vēsta Rīgas domē.

Kontroliere: E-veselības ieviešanā vērojama absolūti neefektīva projektu vadība

Latvijā ar e-veselības sistēmas ieviešanu nav veicies «absolūti neefektīvas»projektu vadības dēļ, tāpat projektam bijusi nepietiekama uzraudzība no Veselības ministrijas puses, Saeimas komisiju kopsēdē teic valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

LDDK: Valsts un valdības prioritāte ir meklēt problēmu cēloņus un risinājumus, nevis vainīgos

Latvijas Darba devēju konfederāciju satrauc pašreizējie notikumi un to iespējamā negatīvā ietekme uz tālāku stabilu valsts ekonomisko attīstību. LDDK uzskata, ka finanšu situācijas stabilizēšanai vitāli nepieciešama koordinēta atbildīgo institūciju rīcība un vald­ības līmeņa risku vadības sistēmas ieviešana.

Alus ražošanas apjoms pērn Latvijā pieaudzis par 11%

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā saražoti 72,06 miljoni litru alus, kas ir par 11% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Vucāns: ES institūcijām ciešāk jāsadarbojas strukturālo reformu ieviešanā

Saeima un Latvija kopumā piekrīt Eiropas Komisijas Gadskārtējā izaugsmes pārskatā publicētajām prioritātēm, taču vēlamies daudz noteiktāku un intensīvāku EK darbu kopīgas investīciju politikas, strukturālo reformu un atbildīgas fiskālās politikas ieviešanā, teic Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns,

Uzņēmumā: Brexit dēļ palielinās risks lidojumu masveida atcelšanai

Pēc aptuveni gada Lielbritānija būs izstājusies no Eiropas Savienības, taču joprojām nav skaidrības par to, kā gaidāmais Brexit ietekmēs avionozari un pasažierus, vēsta lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums Skycop. 

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā janvārī pieauga par 0,9%

Šī gada janvārī salīdzinājumā ar 2017.gada decembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vējonis uzskata, ka finanšu sistēma Latvijā ir stabila. Tikmēr Kučinskis par radušos situāciju plāno informēt Eiropadomē

«Finanšu sistēma Latvijā ir stabila un nav pamats satraukties par banku sistēmas nestabilitāti. «Bankas darbojas un turpinās darboties normālā režīmā,»  uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Robežsargi pieķer divus vīriešus dīzeļdegvielas nelikumīgā pārvietošanā

Krāslavas stacijas tuvumā izņemti 220 litri valstī nelikumīgi ievestas dīzeļdegvielas, savukārt Daugavpils novadā Križu ciema apkaimē aizturēti divi Latvijas pilsoņi un izņemti vēl 150 litri kontrabandas dīzeļdegvielas, vēsta robežsardzē.

Rīgas reģionā vīrietis apkrāpis vismaz 42 iedzīvotājus; policija aicina atsaukties

Valsts policijas iecirkņos saņemta informācija no desmitiem cietušo personu par kādu vīrieti, kurš pēdējo četru gadu laikā piedāvājis dažāda veida celtniecības un remontdarbus, saņēmis par tiem priekšapmaksu, taču darbus tā arī nav veicis. Policija aicina atsaukties arī citus iespējamos cietušos.

Ar ES fondu augstākās izglītības institūcijās varēs uzlabot studiju programmu saturu

Augstskolām un koledžām ir iespēja ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu uzlabot pārvaldību un pilnveidot studiju programmu saturu - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi. Šim mērķim kopumā pieejamais ESF finansējums ir vairāk nekā 15,8 miljonu eiro.

No vardarbības ģimenē cietušie aicināti saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas

Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi, šī gada 22.februārī turpināsies akcija Pajautā juristam, kuras ietvaros juristi sniegs bezmaksas konsultācijas no vardarbības ģimenē cietušajiem, vēsta biedrības Skalbes direktore Zane Avotiņa.

Pērn Korupcijas uztveres indekss Latvijā nav būtiski uzlabojies

Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2017.gadā Latvijas pozīcijas nav būtiski uzlabojušās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma saka biedrības Sabiedrība par atklātību Delna direktora pienākumu izpildītāja Liene Gātere.

LM: Pilotprojekts mājokļu nodrošināšanai bēgļiem turpināsies līdz pat gada beigām

Pilotprojektu mājokļu nodrošināšanai ģimenēm, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, plānots turpināt vēl līdz šī gada beigām, vēsta Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Kļaviņš pēc kļūšanas par liepājnieku saņem piecreiz lielāku transporta kompensāciju

Saeimas deputāts, savulaik ilggadējais Rīgas pašvaldības darbinieks Askolds Kļaviņš īsi pēc kļūšanas par parlamentārieti ir mainījis savu deklarēto dzīvesvietu no galvaspilsētas uz Liepāju, kas ļāvis piecas līdz sešas reizes palielināt saņemto transporta izdevumu kompensāciju.

Pērn lielākais pieprasījums no Latvijas pārvadātāju puses bijis pēc Krievijas atļaujām

Saskaņā ar pērnā gada beigu datiem Latvijā ar kravu vai pasažieru komercpārvadājumiem nodarbojas 4 741 licencēts autopārvadātāju uzņēmums, kas ir par 3% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu 2016.gadā, norāda SIA Autotransporta direkcija.

Parādniekiem apķīlātās kustamās mantas turpmāk izsolīs internetā

Apķīlāto kustamo mantu turpmāk tirgos izsolē elektroniskajā vidē, to paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, ko galīgajam lasījumam parlamentā atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija.

Aizdomās par «vergu» vervēšanu darbam Lielbritānijā aiztur Latvijas valstspiederīgos

Starptautiskā operācijā, kuras ietvaros vienlaikus veiktas vairākas kratīšanas gan Latvijā, gan Lielbritānijā, aizdomās par cilvēku tirdzniecības organizēšanu darbam Lielbritānijā aizturētas kopā piecas personas - divi vīrieši un trīs sievietes.

Apsaimniekotājs: Iedzīvotāji vieglprātīgi pret elementārām ugunsdrošības prasībām

Uz dzīvokļu īpašniekiem attiecas trīs būtiskākie darbi - iespējama tvaika nosūcēju pārslēgšana un ventilācijas pārbūve, ja nosūcēju var pievienot tikai dabīgās ventilācijas šahtai, dūmu detektora pieslēgšana, kā arī elektroinstalācijas un kontaktu pārbaude, uzsver eksperti.

Lielākais sals līdz -32 grādiem pēc Celsija gaidāms nākamnedēļ

Šīs nedēļas otrā puse Latvijā būs auksta, bet vēl lielāks sals gaidāms nākamajā nedēļā, liecina jaunākās laika prognozes. Nākamnedēļ ienāks vēl lielāks aukstums no Krievijas. Saskaņā ar pašreizējo prognozi gaisa temperatūra vietām Vidzemē un Latgalē pazemināsies līdz pat -32 grādiem pēc Celsija.