bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 25.04.2017 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Saeima pieņēmusi 2017.gada valsts budžetu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Saeima ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu Par valsts budžetu 2017.gadam, vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2017., 2018. un 2019.gadam, trīs jaunus likumus, kā arī grozījumus 54 likumos.

Par nākamā gada valsts budžetu balsoja 59 deputāti, pret – 36 deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

Nākamgad turpinās risināt aktuālos jautājumus veselības aprūpē, īstenos reformas izglītības jomā, veiks pasākumus valsts aizsardzības spējas palielināšanai, noslēgs atalgojuma reformu tiesībsargājošajās iestādēs, kā arī turpinās stiprināt ēnu ekonomikas apkarošanu. To iepriekš par valsts budžeta projekta virzību atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā apliecināja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Veselības jomā finansējuma pieaugums nākamgad plānots nepilnu 64 miljonu eiro apmērā. Tas saistīts ar veselības aprūpes reformu īstenošanu, lai nodrošinātu lielāku onkoloģijas, izmeklējumu, rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumu pieejamību, kā arī mazinātu rindas ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. Plānots, ka speciālisti par valsts budžeta naudu varēs nodrošināt par 400 tūkstošiem pacientu vizīšu vairāk, dienas stacionārā veikt par turpat 27 tūkstošiem izmeklējumu vairāk, savukārt endoprotezēšanu plānots nodrošināt papildus gandrīz 1 400 pacientiem.

Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad salīdzinājumā ar 2016.gadu būs par 98 miljoniem lielāks, un tas saistīts ar nepieciešamību palielināt valsts aizsardzības spēju – Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un Zemessardzes darbībspēju. Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad sasniegs 1,7 procentus no iekšzemes kopprodukta, bet 2018.gadā to palielinās līdz diviem procentiem.

Nākamgad noslēgs jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu policistiem un ieslodzījuma vietās strādājošajiem, lai paaugstinātu darbinieku motivāciju un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tāpat papildu finansējumu nākamgad novirzīs austrumu robežas sakārtošanai, Drošības policijas kapacitātes un Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu stiprināšanai.

Nozīmīgs finansējuma pieaugums nākamajā gadā paredzēts arī izglītības nozarē – pedagogu darba algas reformas tālākai īstenošanai.

Demogrāfijas jomai nākamgad novirzīs papildu 19 miljonus eiro. Palielinās ģimenes valsts pabalstu par ceturto un katru nākamo bērnu līdz 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Lielāku atbalstu sniegs arī bez vecākiem palikušajiem bērniem, pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā tuvinot minimālo uzturlīdzekļu apmēram, un apgādnieka zaudējuma pensiju piešķirs katram bērnam par katru no mirušajiem vecākiem. Tāpat finansējums paredzēts, lai arī aizbildņiem nodrošinātu psiholoģisko palīdzību.

No nākamā gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks stipendijas līdz 280 eiro mēnesī, ko izglītojamajam maksā uzņēmējs vai nevalstiskā organizācija. Tāpat nodokli nepiemēros stipendijām, ko par medicīniskās izglītības programmas apguvi maksā ārstniecības iestāde.

Nākamajā gadā minimālā darba alga būs 380 eiro līdzšinējo 370 eiro vietā.

Valsts budžeta ieņēmumu daļā nākamgad turpinās stiprināt pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanā. Pilnveidos Uzņēmumu reģistra riska vadības sistēmu, lai novērstu fiktīvu komersantu reģistrēšanu. Tipveida līgumu ieviešana un ģenerāluzņēmēja atbildības noteikšana par apakšuzņēmēju nodokļu nomaksu publiskajos iepirkumos būvniecības jomā noteiks lielāku atbildību par pārkāpumiem nodokļu nomaksā. Savukārt sociālā nodokļa avansa maksājumu ieviešana taksometru nozarē ļaus mazināt nelegālo nodarbinātību. Nosakot pienākumu deklarēt degvielas daudzumu kravas automašīnu tvertnēs, ierobežos nelegālās degvielas kontrabandu robežšķērsošanas vietās. Reversās maksāšanas kārtības noteikšana par dārgmetālu piegādēm ļaus novērst krāpšanos pievienotās vērtības nodokļa jomā. Tāpat krāpšanos nodokļu jomā novērsīs, pilnveidojot muitas formalitātes un nodokļu nomaksas kontroli, no trešajām valstīm Latvijā ievedot transportlīdzekļus. Ierobežos piekļuvi interneta veikaliem, kuriem ir pārkāpumi nodokļu nomaksā, un stingrāk kontrolēs apsardzes jomā strādājošos komersantus.

No nākamā gada nebūs jāmaksā par transportlīdzekļu pirmreizējo reģistrāciju. Ceļa nodoklis automašīnām, kas jaunākas par 2009.gadu, turpmāk būs piesaistīts automobiļa radīto oglekļa dioksīda izmešu daudzumam izplūdes gāzēs. Savukārt tiem automobiļiem, kas izlaisti līdz 2009.gadam un kam ražotājs nav norādījis CO2 izmešu daudzumu, transportlīdzekļu ekspluatācijas ikgadējā nodokļa nomaksā saglabāsies līdzšinējā kārtība.

Valsts budžeta ieņēmumus arī palielinās, no nākamā gada pakāpeniski paaugstinot akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarillām, kā arī cigaretēm un tabakai. Tāpat nodokļa likmes aktualizētas vairākiem dabas resursiem.

Pārskatīti dažādi atvieglojumi saistībā ar nodokļu nomaksu. Atcels degvielas akcīzes nodokļa atbrīvojumu par zemes platībām, kur biogāzes iegūšanai audzē kukurūzu, kā arī elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus, tos saglabājot tikai mājsaimniecībām un sabiedriskajam transportam. Tāpat atcels autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojumus.

Izmaiņas skars mazo biznesu. Līdzšinējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms būs spēkā vēl divus gadus, un uzņēmumiem ar nelielu ikgadēju apgrozījumu plānots izstrādāt jaunu nodokļu režīmu.

Saeima atbalstīja arī virkni priekšlikumu par finansējuma piešķiršanu dažādiem pasākumiem. Līdzekļi paredzēti vairāku baznīcu remontam un atjaunošanai, tostarp 500 tūkstoši eiro Aglonas Dievmātes starptautiskā sanktuārija laukuma renovācijai, 350 tūkstoši Doma baznīcas ērģeļu prospekta un instrumenta restaurācijai un 700 tūkstoši eiro Jēkaba Romas katoļu baznīcas katedrāles ēkas restaurācijai Rīgā.

Tāpat deputāti atbalstīja līdzekļu piešķiršanu vairākām mācību iestādēm kabinetu, laboratoriju un darbnīcu iekārtošanai, mācību materiālu iegādei, infrastruktūras uzlabošanai un telpu remontam, kā arī sporta laukumu izveidei. Finansējums 300 tūkstošu eiro apmērā piešķirts arī jaunas pirmskolas izglītības iestādes būvniecībai Ikšķilē.

Saeima lēma piešķirt līdzekļus arī dažādu sporta būvju izveidei, remontam un renovācijai, tostarp Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijai un vieglatlētikas manēžas celtniecībai Valmierā 1,1 miljona apmērā, olimpiskā centra būvniecības turpināšanai Rēzeknē 800 tūkstošu un Jēkabpils multifunkcionālās sporta halles būvniecībai 600 tūkstošu eiro apmērā.

Finansējumu nākamgad piešķirs arī vairāku sporta veidu federācijām bērnu un jauniešu sporta attīstībai: 90 tūkstošus eiro Latvijas Hokeja federācijai, 9,5 tūkstošus Bridža federācijai un 4,5 tūkstošus eiro Jātnieku federācijai.

Dotācija piešķirta arī politiski represēto sabiedriskajām organizācijām, Latvijas Okupācijas muzejam, projektam Sibīrijas bērni, Žaņa Lipkes memoriāla darbības nodrošināšanai, kinofilmas Nameja gredzens un pilnmetrāžas spēlfilmas Bille uzņemšanai, Ojāra Vācieša muzeja, Barikāžu muzeja darbības nodrošināšanai un Liepājas muzeja renovācijas noslēgšanai, kā arī Salaspils memoriāla rekonstrukcijai un Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļa izveidei un uzstādīšanai Tukumā.

Saeima finansējumu nepilnu 30 tūkstošu eiro apmērā lēmusi piešķirt gaitas trenēšanas celiņa un ķermeņa atslogošanas sistēmas iegādei Gaiļezera slimnīcā, 20 tūkstošus bērnu slimību un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei Vidzemes slimnīcā un 14,5 tūkstošus eiro Bērnu slimnīcai diagnostikas un rehabilitācijas aprīkojuma iegādei.

Nākamā gada valsts budžeta likums stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.

Ref: 102.000.102.13976


Pievienot komentāru

Austrumukrainā bojā gājis EDSO novērotājs – amerikānis

Prokremlisko kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumos bojā gājis drošības situācijas novērotājs no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, cietuši vēl divi.

Visnoslogotākais ceļš Latvijā ir Bauskas šoseja

Vislielākā ceļa segas noslodze Latvijā ir uz Bauskas šosejas jeb autoceļa A7, ziņo VAS Latvijas Valsts ceļi. Šo ietekmi rada kravas transports, kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju.

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens kandidātu saraksts

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens vai arī pieteikts tikai viens kandidātu saraksts pašvaldību vēlēšanām, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Eksperts: Jaunie radioloģijas tarifi var novest pie atalgojuma samazinājuma

Veselības aprūpes nozares uzņēmumu pārstāvjiem tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, panākta vienošanās, ka tiks rīkota nozares profesionāļu un Nacionālais veselības dienesta tikšanās, lai atkārtoti izvērtētu jauno radioloģijas tarifu veidošanas metodiku.

Eksperte: Ārējās tirdzniecības dati turpina priecēt

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 9,3%, kas jāvērtē atzinīgi, turklāt lielāku vai mazāku pozitīvo devumu šajā eksporta pieaugumā ir sniegušas gandrīz visas preču grupas, izņemot augu valsts produktus un dārgakmeņu un dārgmetāla izstrādājumus, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Sāk vērienīgus pasākumus mācības pārtraukušo skaita mazināšanai

Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu.

Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas izlasei

Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāta finālturnīrā. Par to Nacionālās basketbola asociācijas kluba Ņujorkas Knicks spēlētājs pirmdien, 24.aprīlī, ziņoja preses konferencē savā dzimtajā Liepājā.

Tiesā atsauc prasību pret AS Rīgas Centrāltirgus

Tiesā atsaukta prasība pret AS Rīgas Centrāltirgus par apakšnomas līguma uzteikumu Centrāltirgus Slēgtajā teritorijā, informē AS Rīgas Centrāltirgus komunikācijas daļa.

Vējonis un Reirs vienisprātis - bērnunamiem ir jāpaliek pagātnē

«Bērnu interesēm un vajadzībām beidzot ir jābūt uzmanības centrā. Valsts un pašvaldības nedrīkst uzturēt institūciju sistēmu, kas nenodrošina bērnu pilnvērtīgu un harmonisku attīstību», uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmdien, 24.aprīlī, tiekoties ar labklājības ministru Jāni Reiru.

Uzsākti pasaulē pirmie čarterlidojumi ar CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un tūroperators Tez Tour Latvija kopā uzsāk pasaulē pirmos čarterlidojumus ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Vasaras sezonā čarterlidojumi savienos Rīgu ar Antāliju, Heraklionu, Burgasu un Rimini. airBaltic uz saulainajām pilsētām lidojumus veiks vairākas reizes nedēļā, ziņo A/S Air Baltic Corporation pārstāvis.

Uz Latviju pārvietotas vēl 18 personas; nepieciešama starptautiska aizsardzība

No Grieķijas uz Latviju pagājušās nedēļas izskaņā pārvietotas astoņpadsmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, starp personām ir desmit nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Rail Baltica projekts «atgriezīs Latviju vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā»

Atklājot konferenci Rail Baltica Global Forum, ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka Eiropas platuma sliežu savienojuma atjaunošanai Baltijas valstīs ir simboliska nozīme – «tā atgriezīs mūs vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā.»

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

KPV LV Ventspilī piesaka četrus kandidātus, deputāta Kaimiņa viņu vidū nav

Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pērn dibinātā partija KPV LV vēlēšanām Ventspilī pieteikusi sarakstu ar četriem kandidātiem un par vienu no galvenajām prioritātēm savā priekšvēlēšanu programmā izvirzījusi «gāzt Lembergu», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Igaunijā pieaug nevakcinēto bērnu skaits

Veselības nozares funkcionāri Igaunijā paudušu satraukumu, ka valstī pieaug to vecāku skaits, kuri izvēlas savus bērnus neaizsargāt pret dažādām slimībām, kas uzveiktas tieši vakcinācijas ceļā.

Eksperts: Tehnoloģiju jaunuzņēmumi liek pamatus modernai industrijai

Projekti, pie kuriem jau patlaban strādā Latvijā bāzētie zinātnes un augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi, var likt pamatus modernai, uz nākotni vērstai industrijai, pēc akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors rīkotās investoru un partneru dienas atzina tās dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Ziemeļvalstis turpinās atbalstīt krievvalodīgos medijus Baltijā

Ziemeļvalstu Ministru padome turpinās atbalstīt tādus krievvalodīgos medijus Baltijā, kas veic mediju satura kritikas darbu.

Valsts parāda īpatsvars no IKP Latvijā pērn bijis septītais zemākais ES

Pagājušā gada beigās Latvijā bijis septītais mazākais valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Eiropas Savienības valstu vidū, liecina pirmdien, 24.aprīlī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati.

Mūrniece: Latvija ES arī turpmāk redz kā spēcīgu neatkarīgu valstu savienību

Iedzīvotāji no Eiropas Savienības sagaida drošību un ekonomisko izaugsmi, to Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, pirmdien, 24.aprīlī, uzrunājot kolēģus ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē, kas notiek Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn samazinājies par 0,9%

2016.gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 1,5%. Lopkopības produkcijas cenu indekss kritās nedaudz – par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Eiropas Savienībā Latvija kļūst par «līderi» jauno HIV gadījumu skaita ziņā

Latvija apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016.gadā, tādējādi kļūstot par «līderi» Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, informē Baltijas HIV asociācija, atsaucoties uz Baltijas valstu par epidemioloģisko uzraudzību atbildīgo institūciju publiskotajiem datiem.

Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju nezina, cik maksā mājokļa apdrošināšana

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāu ne reizi nav interesējušies par mājokļa apdrošināšanas iespējām un nav informēti par tās izmaksām, liecina Gjensidige Latvija un OMD Latvia veiktā pētījuma rezultāti.

Ašeradenam un Polijas vadībai nesakrīt viedokļi energosistēmas sinhronizācijā

Paredzamajai Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu caur Poliju nepietiek ar vienu starpsavienojumu LitPol Link, uzskata Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rail Baltica prognozētās izmaksas - ieguvumi pārsniedz izdevumus

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, informē Rail Baltica Global Forum 2017 EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Kiberizspiedēji pāriet pie bankām un uzņēmumiem; prasa izpirkumu

Par izspiedējvīrusu upuriem arvien biežāk kļūst nevis individuālie lietotāji, bet uzņēmumi un finanšu iestādes, ziņo Kaspersky Lab speciālisti.