bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 26.05.2018 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

ZZS visplašāk pārstāv Saeimā strādājošos bijušos komunistus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā ekskomunistu pozīcijas joprojām ir spēcīgas. Tie ir valdībā un vada piecas Saeimas komisijas. Likums prasa uzrādīt čekas ziņotāja statusu, ja cilvēks kandidē vēlēšanās, bet nekur nav teikts, ka jādeklarē sava komunista pagātne. Saeimā šādu deputātu ir vismaz 19, stāsta raidījumā Nekā Personīga (NP).

NP ziņo, ka pieci ekskomunisti ir no Saskaņas (Igors Pimenovs, Jānis Ādamsons, Ivans Ribakovs, Sergejs Dolgopolovs, Ivans Klementjevs), pa vienam deputātam no Latvijas Reģionu apvienības (Mārtiņš Šics), Vienotības (Juris Šulcs) un No sirds Latvijai (Gunārs Kūtris). Divi ekskomunisti pārstāv Nacionālo apvienību (Andris Buiķis, Kārlis Krēsliņš).

Visvairāk bijušo komunistu ir Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) – deviņi (Augusts Brigmanis, Aija Barča, Andris Bērziņš, Andris Siliņš, Ainārs Mežulis, Jānis Vucāns, Inesis Boķis, Jānis Trupovnieks, Valdis Skujiņš), ja vien partijā nav bijis arī Latvijas armijas ģenerālis, iepriekš PSRS Iekšlietu karaspēka majors Juris Vectirāns (1987.gadā beidzis Minskas Augstāko Milicijas skolu, vadījis Augstākās padomes un Latvijas Drošības dienestu, tagad ZZS). Viņš vienīgais no Saeimas deputātiem atteicās no paskaidrojumiem par savu pagātni, jo par šādu interesi bija aizvainots.

Zināmākais Saeimas komunists ir ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs, Saeimas Pieprasījumu komisijas un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs, Saldus rajona LKP komiteju vadīja no 1985. līdz 1987.gadam). Tiek norādīts, ka skarbākais stāsts par Brigmaņa komunista pagātni ir aculiecinieku atmiņas, kā 1987.gadā viņš licis vest kūtsmēslus uz Oskara Kalpaka piemiņas vietu. Pats Brigmanis šādu rīcību noliedz.

Partijas struktūrās ilgi strādājusi Aija Barča. Pašlaik viņa ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, iestājusies partijā 70.gados, tādēļ, ka «tai laikā to prasīja ieņemamais amats» – viņa bijusi vienas vidusskolas direktora vietniece. Strādājusi Liepājas izpildkomitejā, vēlāk Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kļuvusi par Saeimas deputāti no LSDSP saraksta, ilggadējā Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja. Tagad pārstāv ZZS sastāvā esošo Liepājas partiju.

Kompartijas funkcionārs bijis Vienotības frakcijas deputāts Juris Šulcs (LKP iestājies 80.gadu sākumā, 17 gadus bijis Tukuma mērs, bijis partijā Latvijas ceļš, paša izveidotajā partijā Tukuma pilsētai un novadam, tagad Vienotības frakcijā). Darbs partijā arī viņam palīdzēja mūsdienās izvirzīties par Tukuma mēru.

Šulcs stāsta, ka tas viss toreiz bija vajadzīgs darbam. «Es biju, arī pašās beigās mani ievēlēja par partijas komitejas otro sekretāru, kad nometa, jo bija tā demokrātiskā forma, ka partijas konferencē nometa iepriekšējos partijas sekretārus un tad ar ziediem, ar lielu tautas atbalstu ievēlēja par partijas otro sekretāru. Un pēc tam mēs arī šo partiju sagrāvām.»

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Latvijas Bērnu fonda prezidents, LKP iestājies 1960. vai 1970.gadā, vada Saeimas Publisko un revīzijas komisiju, bijis biedrs Jaunajā partijā un Latvijas ceļā, darbojies Komjaunatnes struktūrās) kompartijā iestājies septiņdesmitajos gados, jo to prasījusi viņa darbavieta meliorācijā.

Budžeta un finanšu komisijas priekššēdētājs Jānis Vucāns (LKP iestājies 1986.gadā, matemātikas doktors, desmit gadus Ventspils augstskolas rektors, partijas Latvijai un Ventspilij biedrs) par komunistu kļuvis 1986.gadā. Vucāns stāsta, ka komunistu partijā iestājies Atmodas laikā, «tāpēc, ka viņu vajadzēja graut no iekšienes».

Universitātē kompartijas rindas bija papildinājis arī bijušais partijas No sirds Latvijai līderis Gunārs Kūtris (LKP iestājās 1982.gadā savulaik vadījis Finanšu policiju, bijis Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, desmit gadus bijis Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tagad Saeimas prezidija sekretārs, kā arī Nacionālās apvienības deputāts Andris Buiķis (LKP iestājās 1972.gadā, matemātikas profesors, bijis Jaunā laika un Vienotības biedrs).

Uz jautājumu par to, kad Buiķis iestājās partijā, viņš atbild: «Tad, kad mani iecēla par katedras vadītāju un tad arī no skaitļošanas centra gāju uz universitāti.» Partijā viņš iestājās 1972.gadā. «Es izstājos 1989., mēs Salaspilī tur ļoti nopietni strādājām, Klaucēns pie mums bija, man neļāva runāt. Es viņam uzdevu riebīgus jautājumus un tad Mihailovs, kas bija interfrontē, – tas arī neļāva vispār runāt.»

Gunārs Kūtris, Saeimas prezidija loceklis, partijā iestājies tāpēc «lai varētu palikt par pasniedzēju universitātē; pateica, ka vajag iestāties». «Tad, kad jau bija par pasniedzēju, tad bija kvotas, tad nevarēja būt,» stāsta Kūtris.

1989.gadā, gadu pirms Padomju Savienības sabrukuma, par komunistu kļuva bijušais Valmieras mērs Inesis Boķis (LKP iestājās 1989.gadā, bijis Mazsalacas mežrūpniecības uzņēmuma vadītājs, vēlāk ilgus gadus Valmieras mērs no Tautas partijas, vēlāk izveidoja savu partiju Valmierai un Vidzemei, šogad no tās izstājās, lai pievienotos ZZS, bet viņu neuzņēma vietējā Valmieras LZS nodaļa), kurš padomju gados vadījis Mazsalacas mežrūpniecības uzņēmumu. Līdzīgā kārtā gadu PSKP pavadīja arī Veselības ministrijas parlamentārais sekrerārs Jānis Trupovnieks (iestājies LKP 1989.gadā vairākkārt bijis Balvu mērs no TB/LNNK, tagad pievienojies ZZS) un deputāts Ainārs Mežulis (LKP pievienojies 1989.gadā, bijis Smiltenes mērs. Bijis Latvijas ceļā, LPP/LC un Reģionu aliansē, tagad ZZS).

Ainārs Mežulis partijā uz vienu gadu esot iestājies, tāpēc, ka tajā laikā neļāva strādāt skolā.

Arī Ivanam Ribakovam (LKP iestājies 1986.gadā, bijis direktors divās Rēzeknes skolās, no 2002.gada Saskaņas Saeimas deputāts) vajadzējis stāties partijā, jo to prasījis darbs skolā. Viņa komunista stāžs – četri gadi.

NP jautā Ribakovam: «Bet kāpēc iestājāties 1986.?»
Viņš atbild: «Es biju skolas direktors Rēzeknē, praktiski laikam visi bija skolas direktori.»
NP: «Tad jau sanāk «perestroikas laikā» iestājāties?»
Ribakovs: «Laikam jā. Es, kļuvis par pašvaldības deputātu Rēzeknes domē, tai laikā izstājos.»

Ir arī komunisti veterāni, cilvēki, kas partijā iestājušies 60.gados. Aiz pārliecības. Piemēram, tagadējais cīnītājs pret skolu latviskošanu Igors Pimenovs (iestājies LKP kaut kad padomju gados, Atmodas laikā darbojās Tautas frontē, kopš 2005.gada Saskaņas aktīvists), Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (LKP iestājies 1967.gadā, strādājis partijas centrālkomitejā, bijis valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītājs, Rīgas mēra Gundara Bojāra vietnieks, 2015.gadā Saskaņa viņu izvirzīja par Valsts prezidenta kandidātu) un pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš (LKP iestājies 1969.gadā, vēlāk bijis LSDSP un kreiso spēku koalīcijā Darbs un taisnīgums, bijis Nodarbinātības valsts dienesta priekšnieks).

Andris Siliņš, atbildot uz jautājumu par to, kāpēc iestājies partijā: «Toreiz es biju pietiekami jauns, man tas tika piedāvāts, un es iestājos. Es biju strādnieks un arī pēc tam biju strādnieks, tad nebija saistīts ne ar kādiem karjeras jautājumiem, ne ar ko. Es biju tā audzināts, ka toreiz bija padomju laiki.»

Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) par to, kāpēc iestājies partijā: «Man patika tie ideāli, kas tur bija.»

Arī Igors Pimenovs stāsta, ka «gribēja būt par komunistu».

Jānis Ādamsons (PSKP iestājās armijā, no 1979. līdz 1992. dienējis PSRS, vēlāk Krievijas flotē, iekšlietu ministrs Māra Gaiļa valdībā, Rīgas domnieks, Saeimas deputāts, bijis Latvijas ceļā, LSDSP, Saskaņā), Mārtiņš Šics (PSKP iestājies astoņdesmitajos vai septiņdesmitajos gados, desmit gadus vadījis Katastrofu medicīnas centru, bijis Rīgas domes deputāts no Pilsoniskās savienības, tagad Latvijas Reģionu apvienības Saeimas deputāts) un Kārlis Krēsliņš (PSKP iestājās 1966.gadā, PSRS Bruņoto spēku pulkvedis, 15 gadus pasniedzējs Žukova kara akadēmijāLatvijas Aizsardzības akadēmijas rektors, Nacionālo bruņoto spēku Štāba priekšnieks, kandidējis no ZZS, vēlāk pieslējies NA) kompartijā nokļuva padomju armijā. Tur neesot bijis citas izejas kā vien kļūt par komunistu.

Jānis Ādamsons Saeimas deputāts (Saskaņa) iestājies partijā «tāpēc, ka savādāk nevarēja pabeigt karaskolu». Ādamsons saka, tas bijis «obligāts nosacījums».

Mārtiņš Šics iestājies partijā, dienot padomju armijā. Viņš stāsta: «Es biju viens no pirmajiem, kas organizēja izstāšanos no kompartijas, tai skaitā Latvijas kompartijas likvidēšanu.»

Arī Kārlis Krēsliņš iestājies partijā, «jo virsnieka karjera nebija iespējama, ja tu nebūsi partijā». «Tā bija realitāte un izvēles. Varēja neiet bruņotajos spēkos. Varēju palikt pa traktoristu, varēju strādāt kolhozā, nošpļauties, es gan nestājos kolhozā, bet nu tā bija izvēle,» piebilst Krēsliņš.

Deputātam Ivanam Klementjevam (LKP iestājies 1985.gadā, sporta pedagoģijas doktors, bijis Rīgas domes, tagad Saskaņas Saeimas deputāts) par komunistu vajadzējis tapt, lai sasniegtu rezultātus sportā.

Vēl lielāka par Saeimas komunistu kopu ir komjauniešu frakcija. Jebkurš, kas mācījies skolā padomju gados, kļuvis par komjaunieti.

Valdis Kalnozols (ZZS), Dzintars Zaķis (Vienotība), Aivars Meija un Jānis Urbanovičs (Saskaņas frakcijas vadītājs).


Pievienot komentāru

  1. rasa teica:

    Taisnība jau ir-vadošā darbā nevarēja strādāt,ja nebiji kompartijas bieds.Piecdesmito gadu vidusskolniekiem ari vajadzēja būt komjauniešiem,Ja kādam izdevās izvairīties no komjaunatnes ,tad tas varēja būt vai nu ļoti nesekmīgs vai galīgi atpalicis no skolas drastiskajiem likumiem.Biedējošs bija fakts,ka sākās visādas aizdomas par vecāku uzskatiem-nodevēji,pretvalstiski elementi u.t.t.Jāpiezīmē,ka daudzi komjaunieši nemaz tik pārliecināti par vareno komunisma celtniecību nebija.To nozīmīti gan bija jāpiesprauž obligāti.Tomēr šodien vecajiem bukiem jāsaprot,kur ir viņu īstā vieta.Suns kažoku maina,bet niknums paliek nemainīgs.Par to var pārliecināties,klausoties kvēlajās runās.Barčas tantei pirmajai vajadzētu aiziet pelnītā atpūtā,gan jau izdzīvos bez grandiozās algas.

    +1 0 -1 0

  2. adiag teica:

    Taisnība-es,jauna meitene -neilgi pēc tehnikuma beigšanas nevarētu strādāt (tā man teica toreiz) par galveno zootehniķi ,ja neiestātos partijā.Piespieda! Ko es 20 gadu vecumā toreiz sapratu no tādas partijas.Tā ir taisnība,tajos laikos tā bija.

    +1 0 -1 0

  3. kresiite teica:

    …bet komunistu partijā stāties nebija obligāti! Vnk tā bija vieglāk tikt pie labumiem! Tātad, kas ir šie cilvēki???

    +1 0 -1 0

FKTK ar 455 822 eiro soda Meridian Trade Bank

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ar 455 822 eiro sodījusi Meridian Trade Bank. Banka sodīta par konstatētiem trūkumiem Meridian Trade Bank iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem.

ABLV Bank piederošās New Hanza Capital zaudējumi pirmajā ceturksnī – 18 000 eiro

ABLV Bank grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos New Hanza Capital apgrozījums šogad pirmajos trijos mēnešos bijis 78 100 eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet kompānijas zaudējumi samazinājušies 2,2 reizes un bijusši 18 024 eiro.

Rinkēvičs: Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par ES daudzgadu budžetu

Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, preses konferencē pēc tikšanās ar Horvātijas premjerministra vietnieci, ārlietu un Eiropas lietu ministri Mariju Pejčinoviču Buriču sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

CVK: EP vēlēšanas Latvijā notiks 2019.gada 25.maijā

Kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks sestdienā, 2019.gada 25.maijā, informē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

VM padotības iestāžu reorganizāciju jūlijā sāks ar Valsts sporta medicīnas centru

Veselības ministrija padotības iestāžu reorganizāciju plāno sākt jūlijā, kad galvenās izmaiņas skars Valsts sporta medicīnas centru, liecina Ministru kabinetā iesniegtais projekts, kuru valdība skatīs nākamnedēļ, 29.maijā.

Satraucoša tendence: Pieaug narkotiku izplatība jauniešu vidū

Noziedzīgo nodarījumu skaits psihotropo vielu nelikumīgas aprites jomā 2017.gadā sastāda 5,9% no visiem valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tāpat vērojama satraucoša tendence – narkotisko vielu izplatība arvien pieaug jauniešu vidū.

Pētījums: Latvija starp Baltijas valstīm ir līdere elitāru īpašumu piedāvājumā

Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, nekustamo īpašumu tirgū dominē salīdzinoši daudz nekustamo īpašumu, kuru cena pārsniedz 200 000 eiro, liecina Igaunijas kompānijas ria.com Marketplaces apkopotā informācija.

NATO dalībvalstis mudina ātrāk un vairāk dalīties ar informāciju

NATO dalībvalstīm ātrāk un vairāk jādalās ar informāciju, lai apsteigtu Krieviju, paziņojis NATO izlūkošanas vadītājs Arnts Freitāgs fon Loringhofens.

VUGD veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

Pirmdien, 28.maijā no plkst. 9.30 līdz 9.45, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

Nīderlande un Austrālija uzskata Krieviju par atbildīgu MH17 notriekšanā

Saistībā ar Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Ukrainā, kas prasījusi 298 cilvēku dzīvības, Nīderlandes valdība piektdien, 25.maijā, oficiāli paziņojusi, ka kopā ar Austrāliju uzskata, ka par noziegumu ir atbildīga Krievija.

Īrija balso abortu referendumā, vai atcelt aizliegumu

Īru vēlētājiem piektdien, 25.maijā, doda iespēja izlemt, vai to katoļticīgajā valstī būtu atceļams aizliegums veikt abortu, kas ierakstīts arī konstitūcijā.

No kurām valstīm atgriežoties visvairāk pieprasa apdrošināšanas atlīdzību?

Dati rāda, ka visuzmanīgākajiem jābūt iedzīvotājiem, kas nolēmuši apmeklēt Itāliju, Spāniju un ASV. Tieši šajās valstīs visbiežāk notiek kāds apdrošināšanas gadījums, liecina Swedbank apkopotie dati par ceļojumu apdrošināšanas pieteikumiem.

Pētījums: Rīdzinieki nav apmierināti ar māju apsaimniekošanu

Teju katrs otrais Rīgas iedzīvotājs nav apmierināts ar esošo namu apsaimniekošanas kvalitāti, liecina namu apsaimniekošanas uzņēmuma Latvijas namsaimnieks pētījums par apmierinātību ar dzīvojamo ēku uzturēšanu un apsaimniekošanu Rīgā.

FM: Kopbudžeta ieņēmumos gada pirmajos četros mēnešos vērojams pieaugums

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsnieguši izdevumus, veidojot kopbudžetā pārpalikumu 239,9 miljonu eiro apmērā, kas bijis par 69,2 miljoniem eiro lielāks nekā pērn pirmo četru mēnešu periodā. Pārpalikums veidojies gan valsts konsolidētajā kopbudžetā, gan arī pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā.

Tallinā būvē dzīvokļu namus, būvniecības apjoms Igaunijā augšup par 21%

Galvenokārt Tallinas daudzdzīvokļu namu būvniecības iespaidā, celtniecības uzņēmumi Igaunijā 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājuši darbības apjumu par 21%, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Uzsākta atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveide

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru ir uzsākusi darbu pie atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveides

Būtiskas izmaiņas 5.tramvaja un 5T.autobusa kustības maršrutā

Saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā no 28.maija tiks veiktas izmaiņas 5.tramvaja maršrutā, informē Rīgas satiksme.

Sola karstas brīvdienas – līdz pat +28 grādiem

Šajās brīvdienās laiks Latvijā kļūs karstāks, līdz ar to palielināsies sausums un ugunsbīstamība, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Zviedrijā dzimumaktu bez skaidras piekrišanas atzīst par izvarošanu

Zviedrijas parlaments ir pieņēmis tiesību normas, kas noteic, ka stāšanās dzimumattiecībās, nepaužot piekrišanu tām, uzskatāmas par izvarošanu arī gadījumos, ja izvarošanas upurim nav draudēts vai nav izmantots spēks.

Veselības ministrija sola uzlabot hronisko pacientu aprūpi

Lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpi, Veselības ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana hronisku slimību, onkoloģisko, sirds un asinsvadu saslimšanu pacientiem stacionārajā ārstniecības iestādē.

Kuldīgā izņem 3,3 miljonus nelegālo cigarešu; atklāj nelegālā alkohola ražotni

Kuldīgas novadā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonas uz aizdomu pamata par akcīzes preču nelegālu apriti aizturējušas vienu personu un izņēmušas turpat 3,3 miljonus nelegālo cigarešu, kas ir lielākais līdz šim izņemtais apjoms Kurzemes reģionā, kā arī atklāja nelegālu degvīna ražotni.

Ziemeļkoreja pēc Trampa atteikuma joprojām gatava tikties

Atsaucoties uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) atteikšanos tikties ilgi plānotās sarunās ar Ziemeļkorejas vadītāju Kimu Čenunu, Phenjana pavēstījusi, ka joprojām ir gatava sarunām, turklāts jebkādā formā.

KM: Datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus

Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus, kas nebūtu iekļauti jau esošajā tiesiskajā regulējumā, pēc regulas izvērtējuma secinājusi Kultūras ministrija.

Biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 24.maijā, kritušies, jo pastāvošās globālās bažas par tirdzniecības karu pastiprināja ASV prezidenta Donalda Trampa pēkšņais lēmums atcelt samitu ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Visās ES dalībvalstīs sāk piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu

Ar piektdienu, 25.maiju, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs sāk piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam.

Jaunākie komentāri