bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Saeimas komisijā izgaismojas daudz nepilnību dronu lietošanas regulējumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Drons.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde izgaismojās daudz nepilnību tālvadības lidaparātu jeb dronu lietošanas regulējumā.

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī patlaban notiek darbs pie dronu izmantošanas regulējuma, kuru varētu pieņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tas gan nebūšot visaptverošs regulējums, tāds plānots līdz 2020.gadam. Viena no prasībām varētu būt dronu ar svaru virs 900 gramiem aprīkot ar SIM karti, lai attālināti varētu pārņemt tā vadību.

Vienlaikus līdz gada beigām plānots pilnveidot regulējumu nacionālā līmenī, pie kuru patlaban strādā darba grupa.

Gorodcovs klāstīja, ka dronu izmantošanas aspekti pēdējā laikā kļuvuši aktuālāki, tāpēc šogad īstenota informatīvā kampaņa, izdodot bukletus, reklāmas rullīšus, kā arī stāstot par droniem skolās.

Par dažādiem pārkāpumiem arī bijušas sešas administratīvās lietas, taču sodi tajās vēl nav piemēroti. Divas lietas izbeigtas, savukārt četras vēl turpinās, tostarp gan par drona palaišanu virs Aizsardzības ministrijas, gan saistībā ar drona nokrišanu netālu no skolēniem Rīgas Pļavnieku pamatskolas 1.septembra pasākumā.

Savukārt saistībā ar ugunsgrēka filmēšanu Jūrmalas atkritumu šķirošanas stacijā, kad drons bija pacēlies virs Nacionālo bruņoto spēku helikoptera, visticamāk, gaidāma tiesvedību ar kādu privātpersonu.

Pēc Gorodcova teiktā, darba grupā regulējuma pilnveidei tostarp tiek spriests par sodu sistēmu saistībā ar dronu lietošanas pārkāpumiem – kādiem tiem jābūt un kura iestāde būtu atbildīga par to piemērošanu. Patlaban attiecībā uz šiem pārkāpumiem piemērojami sodi, kuri attiecināmi uz “lielo aviāciju”, kas nav adekvāti.

Vienlaikus CAA vadītājs pastāstīja, ka visām iesaistītajām pusēm nodota informācija par dronu pretdarbības iekārtām, kas pārtver lidaparāta vadību vai traucē lidojumu, piemēram, tīkls, ko var uzšaut virsū dronam. Par šiem risinājumiem arī plānota konference.

Valsts policija sēdē informēja, ka arvien biežāk saņem informāciju par dronu lidojumiem un policija to pārbauda. Likumsargu ieskatā tā kalpo par riska informāciju, jo nav izslēgts, ka Zemgales pierobežā ar dronu palīdzību varētu notikt traktoru zādzības. Šādas situācijas konstatētas Lietuvā.

Tiesa gan, ne visām Valsts policijas ekipāžām, kuras reaģē uz izsaukumu, ir pieejamas mērierīces, kas var noteikt dronu attālumu no specifiskiem infrastruktūras objektiem, lai pēcāk šo informāciju nodotu CAA administratīvās atbildības vērtēšanai.

Valsts robežsardze sēdē ziņoja, ka uz valsts austrumu robežas ir noteikta aizliegumu zona, kurā šādi lidojumi liegti. Bijuši vairāki legāli lidojumi, kas saistīti ar zemes mērīšanu, taču bijuši arī gadījumi, kad robežas otrā pusē redzēti droni. Vienīgais, ko šajā gadījumā var darīt robežsargi, ir fiksēt situāciju – ieroču un citu tehnisko līdzekļu lietošana robežas tuvumā ir ierobežota.

Drošības policija informēja, ka tās interešu lokā ir gadījumi, kas attiecas uz dronu lietošanu kritiskās infrastruktūras pieguļošajā teritorijā. Iestāde cenšas sekot līdz personām, kas šādus lidaparātus palaidušas, taču nav informācijas, ka droni būtu izmantoti ar mērķi veikt izlūkošanas darbus vai atstāt kādu priekšmetu teritorijā.

Pretējā situācijā ir Ieslodzījumu vietu pārvalde (IVP). Noziedzīgās pasaules pārstāvji veic izlūkošanas darbus cietumos ar dronu palīdzību, kā arī atstāj priekšmetus. Visbiežāk tas notiek Rīgas centrālcietumā, un bijuši arī veiksmīgi gadījumi – atstāti mobilie telefoni, SIM kartes, kā arī narkotiskās vielas.

Pēc IVP ziņotā, iestādes rīcībā nav līdzekļu dronu pārtveršanai. Pērn veikta tirgus izpēte un apzinātas nepieciešamās iekārtas, lai nosegtu un aizsargātu teritoriju pret droniem. Tam būtu nepieciešamai 7,5 miljoni eiro.

Savukārt Aizsardzības ministrija informēja, ka bijuši 30 gadījumu, kad lidojuši droni virs tās pārraudzībā esošajām teritorijām. Tiesa gan, no normatīvā viedokļa attiecībā uz Aizsardzības ministrijas struktūrām ir pietiekams regulējums, kas ļauj pretdarboties droniem un notriekt tos. Tiesa gan, arī tam būtu nepieciešamas papildu iekārtas.

Drošības struktūru pārstāvji komisijas sēdē informēja, ka finansējuma nepieciešamība dronu pretdarbības iekārtu iegādei aktualizēta pie attiecīgajām ministrijām.

Neapmierināta ar normatīvo regulējumu ir Latvijas Banka. Lidot ar dronu virs centrālās bankas kritiskās informācijas objektiem ir aizliegts, taču attiecībā uz noziedzīgās pasaules pārstāvju aktivitātēm sankcijas ir neefektīvas, piemēram, ja droni filmē, kad automašīnas pārvietojas caur naudas glabātuves vārtiem.

Latvijas Bankas ieskatā tās atbildīgajām struktūrām būtu jādod tiesības notriekt dronus attiecīgajā teritorijā, izmantojot speclīdzekļus vai neletālus šaujamieročus. Tāpat centrālā banka uzskata, šādā situācijā būtu jāparedz atbrīvojums no civiltiesiskās atbildības pret lidaparātam nodarītu bojājumu.

Savukārt Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācija informēja, ka tehnoloģijas jau patlaban sasniegušas attīstības līmeni, kas ļauj pašreizējos noteikumus neievērot. Tāpat joprojām ir nepilnības regulējumā, piemēram, Aizsargjoslu likums neļauj lidot virs pazemes kabeļiem, taču dronu vadītāji nemaz nezina, kur tie atrodas.

Organizācijas ieskatā būtu jāievieš ātrāka un skaidrāka saskaņošanas procedūru dronu lidojumiem oficiālos nolūkos, lidojumu elektroniska reģistrācija, kā arī atļaujas dronu lietošanai, kas sniegtu iespējas to darīt ilgāku laiku.

Vairāki deputāti sēdē dronu pilotēšanu salīdzināja ar automašīnas vadīšanu, kas iespējama, izejot noteiktas pārbaudes.

CAA vadītājs Gorodcovs pieļāva, ka jaunajā nacionālajā regulējumā varētu tikt iestrādāta prasība pēc zināšanu un prasmju pārbaudes.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepieciešami skaidri risinājumi, kā atbildīgas iestādes dronus var pārtvert, ne tikai “kratīt ar pirktu”, tostarp ņemot vērā, ka nākamgad gaidāmi dziesmu un deju svētki, kas no dronu izmantošanas viedokļa ir augsta riska pasākums.

Deputāti un iestādēs šodien sēdē vienojās sadarboties regulējuma pilnveidē. Tāpat Saeimas komisijas atbalstu guva opozīcijas deputāta Jāņa Ādamsona (S) priekšlikums aicināt valdību līdz nākamā gada 1.martam izstrādāt speciālu likumu, kas regulētu dronu izmantošanu.

Ref:224.000.103.2589


Pievienot komentāru

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Abāšins: OCTA adrošināšanas cenu griesti vēl nav sasniegti

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu griesti Latvijā vēl nav sasniegti, taču straujam cenu turpmākam kāpumam nav pamata, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teicis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tiesībsargs: Desmit gadu laikā nepilsoņu statusa jautājums ir jāatrisina

Turpmākie desmit gadi varētu būt pārejas periods, lai «pieliktu punktu» nepilsoņu statusam Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacījis tiesībsargs Juris Jansons.

Katalonija «neceļ ausi», Spānija draud autonomajā reģionā ieviest tiešu pārvaldi

Separātiskā Spānijas reģiona Katalonijas vadība nav pakļāvusies Madrides ultimātam, līdz ceturtdienas, 19.oktobra, rītam paskaidrot, vai reģions ir pasludinājis neatkarību vai nav. Tā vietā katalonieši pavēstījuši, ka tiešām varētu atdalīties, ja Madride turpinās «apspiešanu».

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.