bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Saeimas vēlēšanas: Graudi un pelavas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+4 vērtējums, 4 balsojumi)

 BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Balsojot 12. Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā notikumus Ukrainā un arvien biežāk izskanošās bažas, ka ukraiņiem varētu sekot Baltija, jo īpaši svarīgi ir izdarīt gudru izvēli. Tā kā vēlēšanu rezultātā, visdrīzāk, izšķirsies Latvijas virzība uz austrumiem vai rietumiem, sabiedrībā zināmi cilvēki un viedokļu līderi aicina nebūt naiviem un neticēt tukšiem solījumiem, bet gan deputātu kandidātus vērtēt pēc padarītajiem darbiem.

Jāiekustina atmiņa

«Ļoti gribas cerēt, ka šajās vēlēšanās cilvēki būs atēdušies no tā saucamajiem Saulvežiem un Saulcerītēm, un izvērtēs, kas valstī ir reāli paveikts, sapratīs, ka pēdējie trīs gadi Latvijai ir bijuši dinamiski un attīstībā spraigi, lai gan cilvēku īsā atmiņa, kā tas jau ir pierādījies, ieguvumus nespēj novērtēt. Taču šī nu patiešām nav situācija, kad mums vajadzētu meklēt jaunus varoņus,» intervijā žurnālam Ieva norāda politoloģe Žaneta Ozoliņa.

Arī dzejniece Māra Zālīte aicina ikvienu Latvijas pilsoni sestdien piedalīties 12. Saeimas vēlēšanās. «Ar prātu jāsaprot, ka šī valdība ir pirmā, kas ir spērusi pirmo soli attīrīšanās virzienā. Šī valdība ir atbrīvojusies no milzīgās nelaimes mūsu politikā – no ekonomiskās elites ietekmes, ne jau pilnīgi, bet daudz vairāk kā iepriekšējās Saeimās. Šajā Saeimā ir daudz vairāk sakarīgu cilvēku, kā iepriekšējos parlamentos,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 1:1 uzsver dzejniece, piebilstot, ka neiešana balsot ir noziegums pret valsti, bet mūžīgie argumenti, ka tāpat jau nekas nemainīsies – nozombēta frāze.

«Es aicinu cilvēkus padomāt un nebūt apvainotiem par valdības rīcību. Tam pretī ir viena liela vērtība – Latvijas valsts, kas ir izcīnīta ar asinīm. Ar šādu attieksmi [nebalsot] mēs to varam zaudēt. Vēlēšanas tiešām ir tautas vara un tā ir jāizmanto,» mudina Zālīte. «Nebalsošana nav ne morāli, ne politiski attaisnojama… Es lūdzu Latvijas pilsoņus saprast to, cik mēs esam nopietnā politiskā situācijā un noteikti balsot. Tas ir svēts pienākums,» teic dzejniece.

«(..) Latvijā ir gana daudz absolūti naivu cilvēku, kas pat neaizdomājas par to, kas notiks rīt. Viņiem ir svarīgi, lai šodien varētu pārdot savu pienu un desu, bet nedomā, kas notiks ar viņu bērniem un mazbērniem. Otra lieta, kāpēc cilvēki par to neaizdomājas, ir situācija, kurā daudzi jau ir kļuvuši par nobaroto Eiropu. Mums visa kā ir gana un ļoti ātri esam aizmirsuši laiku, kad nebija nekā. Atmiņa patiešām ir ļoti īsa. (..) Ja kāds domā tikai par savu pienu, tad ir skaļi jāsauc: «Attopies – karš notiek tepat pie tavām durvīm un tavam pienam jau rīt var nebūt nekādas vērtības! Viena lieka kustība, un nebūs vairs ne govju, ne sētas, ne dzīves,»» tā Ozoliņa.

Vēlētājam jābūt gudram, atsijājot graudus no pelavām un vērtējot pēc padarītiem darbiem, ne tukšiem solījumiem.

Starp graudiem arī pelavas

Sākotnēji nespēdama izšķirties starp trim premjera kandidātiem – zemkopības ministru Jāni Dūklavu, aizsardzības ministru Raimondu Vējoni un labklājības ministru Uldi Auguli, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tradicionāli atgriezās pie «vecajiem tikumiem», par Ministru prezidentu virzot smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Vai nu konkurentu dvaša pakausī, vai vēlētāju uzskatīšana par naiviem muļķiem šim politiskajam spēkam kārtējo reizi netraucē virzīt premjera kandidātu, kuram ne vien vairākas reizes nedēļā valdības darbs būs jāpārtrauc, lai piedalītos daudzajās tiesas sēdēs, bet arī jāpamet Ministru kabineta sēžu zāle ikreiz, kad tiks skatīti jautājumi, kuru lemšanā nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, kuru Lembergam, visdrīzāk, tuvākajā laikā nemaz neredzēt.

«Ja latviešu tautai kā mānekli, kā medniekiem tās pīles liek ezerā, par pīli var ielikt Lembergu un uz to uzķeras, tas nav labs vēstījums par mūsu sabiedrību,» skarbi secina dzejniece Zālīte. Līdzīgi spriež arī žurnālists Kārlis Streips, kurš iepriekš norādījis, ka «[Lembergs] ir cilvēks, kurš ir apsūdzēts ļoti smagos noziegumos, viņu patlaban tiesā, un līdz ar to Vinnijs Pūks vai Harijs Poters kļūs par Latvijas premjerministru, pirms Puzes ķeizars par tādu kļūs.» Turklāt, kā norāda Streips, «{Augusts] Brigmanis perfekti labi zina, ka vārdiem «Aivars», «Lembergs», «Latvijas», «Republikas» un «premjerministrs» nekad nebūs nekā kopīga, jo ir pilnīgi skaidrs, ka Puzes ķeizaram nav ne mazāko nodomu pamest savu Puzi, lielākoties tāpēc, ka arī viņš nav muļķis un zina, ka pūcei aste būs uzziedējusi, noziedējusi, sēklas iesējusi un vēl četras pūces uzaudzējusi, pirms Lembergam Satversmes aizsardzības birojs piešķirs augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.»

Jāņem vērā arī Lemberga īpatnējā attieksme pret NATO spēku karavīriem un militāro klātbūtni Latvijā un viņa pārlieku biežā gozēšanās Kremli atbalstošajos Krievijas televīzijas kanālos. Iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, iepriekš pauda Lembergs. Ventspils mērs arī sacījis, ka NATO bāzēm Latvijā nav vietas, jo tās apdraud valsts nacionālo drošību. Ārvalstu armiju ienākšana Latvijā nav noteikta valdība deklarācijā un citos dokumentos, uzsvēra Lembergs.

Sabiedrībā pazīstami cilvēki toreiz pauda satraukumu, ka Kremļa galvenā televīzijas kanāla ziņās ZZS populārākais politiķis Lembergs stāsta, ka NATO apdraud Eiropu un Krieviju, un rosināja koalīcijā apspriest vismaz partijas Ventspilij un Latvijai patriekšanu no ZZS. Arī ietekmīgā laikraksta The Economist vecākais redaktors Edvards Lūkass (Edward Lucas) nupat paudis uzskatu, ka Lemberga loģiskā domāšana ir tikpat slikta kā viņa krekla un kaklasaites izvēle. «Tā ir ļoti maldīga attieksme pret NATO spēkiem. Neviens jau neuzbrūk vājajiem, uzbrūk spēcīgajiem. Latvijas vājā vieta ir tā, ka Krievija uzskata, ka Latvija ir viegli iekarojama un NATO spēku klātbūtne šeit padara Krievijas uzbrukumu Latvijai par teju neiespējamu,» uzsvēris Lūkass.

Kremļa projekts

ZZS nav vienīgā partija, kuras populārākā figūra pielien Kremlim. Bez ļoti draudzīgi Kremlim noskaņotās Latvijas Krievu savienības pie tādām pieskaitāma arī Saskaņa un bijušās Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas dibinātā No sirds Latvijai.

«Man savulaik likās, ka bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba varētu būt jauna vēsma Latvijas politikā. Tagad redzu, ka šī vēsma ir brāķis,» iepriekš norādījis starptautisko lietu speciālists Edvīns Inkēns. Pēc viņa sacītā, Sudrabas dīvainie gājieni, ieskaitot savas kustības No sirds Latvijai piereģistrēšanu apšaubāmā dzīvoklī, liecina, ka cilvēks, kurš to dara, nav profesionāls, nezina, kā to darīt. «Sudrabai ir apsolīts pietiekami daudz naudas, lai izveidotu partiju un priekšvēlēšanu kampaņu. Gadu viņa nekā nav darījusi, nav savākusi komandu,» intervijā žurnālam Klubs izteicies Inkēns.

Šķiet, neveiksmes Sudrabu vajā viena pēc otras, neskatoties uz to, ka partijai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā viņa mēdz konsultēties ar numerologiem un astrologiem. Te viņa publiski noģībst pašas sasauktajā preses konferencē, uzzinot, ka kritusi valdība, te pieķerta vakariņojam tādu cilvēku kompānijā kā ekspolitiķis Ainārs Šlesers, premjera Andra Šķēles padomnieks, tagad uzņēmējs Druvis Skulte un miljonārs, tagad Minhauzena muižas un Liepājas tirgus līdzīpašnieks Atis Sausnītis. Tāpat viņa uz Maskavu lidojusi privātā lidmašīnā ar Krievijas spiega tēvu un apmeklējusi Putinu slavinošu dziednieku centru. Neskatoties uz partijas īso mūžu, to jau paspējuši pamest vairāki sabiedrībā labi zināmi cilvēki, tostarp politiskā spēka lokomotīves, pārmetot necaurskatāmību ziedojumos partijai un šauboties par šī politiskā spēka patiesajiem nolūkiem. Kā vēstīts, trīs Sudrabas partijas biedri – Liene Cipule, Aivars Rudzāts un Arnis Kauliņš – nebūdami droši par šī politiskā spēka vadītājas patiesajiem nolūkiem, izstājās No sirds Latvijai un nekavējoties nosūtīja iesniegumu Drošības policijai (DP), Satversmes aizsardzības birojam (SAB), Uzņēmumu reģistram (UR) un zināšanai arī tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Arnim Cimdaram. Tajā norādīts, ka tie partijas statūti, kas reģistrēti UR, neatbilst tiem, kas pieņemti partijas dibināšanas sapulcē. Tajos, nesaskaņojot ar partijas biedriem, veikti būtiski labojumi sadaļā par ārkārtas kopsapulces sasaukšanu, kā arī grozīti citi panti.

Dzejniece Zālīte norāda: «Es nespēju šo partiju nopietni uztvert kā Latvijai nepieciešamu. Es nespēju noticēt, ka meli var būt tik ļoti lieli. Visu laiku jūt kaut kādus melus, un tieši šajā partijā, visu laiku ir meli – lieli, mazi, bet meli. Un arī ļoti populistisks ir tas uzstādījums, kas liek bezmaz vai asaras birdināt. Es vienkārši neticu šai te No sirds Latvijai, pārāk jau nu daudz tur ir aizdomīgu elementu.» Viņa piebilst, ka daudz gudrāki cilvēki par viņu šo partiju jau nosaukuši par Kremļa projektu.

Arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvis Dainis Liepiņš intervijā portālam BNN saka: «Sudrabas kundzes vēlētāju sarakstos ir tādas personas, kas nekautrētos mainīt savus principus ekonomisko apsvērumu dēļ. Man ir pamatotas bažas, ka Sudrabas kundze kā tēls tiks izmantota tikai līdz 4.oktobrim, ja viņa nedarīs to, kas šai partijai paredzēts. Diemžēl Sudrabas kundze šo kuģi nevada un nenosaka to, kā viņš peldēs. Man žēl to cilvēku – vēlētāju, kas tādā veidā tiks piemānīti. Vienlaikus varu bilst, ka Sudraba trīs gadu laikā, strādājot Valsts kontrolē, neatrada veidu, kā ierasties un pārbaudīt Jelgavas pašvaldības darbu, ko pēcāk izdarīja Ingunas Sudrabas amata pēctece Elita Krūmiņa. Tas liek apšaubīt Sudrabas kundzes spēju godprātīgi kaut ko pārbaudīt.»

Arī partijas Saskaņa aktivitātes runā pašas par sevi – noslēgtie sadarbības līgumi ar Ķīnas komunistisko partiju un Krievijas varas partiju Vienotā Krievija, kuru tā negrasās pārtraukt, Latvijas okupācijas fakta noliegšana, polittehnologi no Maskavas, kuri apmāca Saskaņas centra (SC) aģitatorus, Krievijas valsts domes pārstāvju piedalīšanās SC kongresā, mistiskie ziedojumi partijai, Ušakova sarakste ar Krievijas spiegu Aleksandru Hapilovu, un tā tālāk. Šobrīd – pēc negaidītās izgāšanās Eiroparlamenta vēlēšanās – Saskaņas bažas neiegūt vēlamo vēlētāju atbalstu ir pietiekami lielas, lai par premjera kandidātu virzītu Rīgas mēru Ušakovu. «Saskaņas izmisums pirms Saeimas vēlēšanām ir pietiekami liels, tāpēc Rīgas mērs Nils Ušakovs pieteikts kā mobilizējošs elements,» iepriekš norādījusi pētniece Iveta Kažoka. Tāpat politoloģe Simona Gurbo uzskata, ka Saskaņā ir iestājusies krīze pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tādēļ Ušakovam nekas cits nav atlicis, kā glābt šo situāciju.

Vēl pērnā gada nogalē Sudraba par Saskaņas līderi Ušakovu izteikusies, ka «viņš ir tukšs, absolūti. Tukšs, alkatīgs, patmīlīgs. Nu atkal, nevienu es neaprunāju, Dievs man piedos. Bet Saskaņas centrs nav nekas cits kā tikai naudas projekts, ir tikai naudas attiecības starp cilvēkiem. (..) Un paši viņi saka – Ušakovs viņiem neko nenozīmē. Tikmēr, kamēr viņiem ir iespēja pelnīt, būt kaut kādos amatos, vēl kaut kas, viņi ir kopā. Tikko tur kaut kas ar viņu notiks, vai izjuks, tur vairs nebūs nekāda Saskaņas centra. Tur nav ne ideoloģijas, nav ne partijas. (..) Tādam Ušakovam, Urbanovičam nospļauties ta par krieviem, ta par latviešiem. Tas vienkārši tiek ekspluatēts.» Savukārt šobrīd situācija ir mainījusies – kuluāros arvien biežāk runā, ka Sudraba izveidojusi savu partiju, lai kopā ar Saskaņas centru savāktu 51 balsi un veidotu prokrievisku valdību. Pat Latvijas specdienesti jau devuši signālus, ka Sudrabas ilgstošie un patstāvīgie kontakti ar augstām Krievijas amatpersonām izraisījuši NATO neuzticību. Sudrabas ciešo raudzīšanos austrumu virzienā apliecina tādas bijušās valsts kontrolieres aktivitātes kā aicinājumi aizmirst Latvijas okupācijas jautājumu, pretlatvisku sanāksmju apmeklēšana un «randiņš» Jaunajā vilnī ar Krievijas ekspremjeru Sergeju Stepašinu. Tāpat mulsinoši neatbildēts paliek jautājums, vai tiešām Sudrabai neatradās neviena cita adrese, kur reģistrēt savu kustību, kā vien krievu organizāciju aktīvista un cīnītāja par nepilsoņu tiesībām Viktora Gavrilova dzīvoklis.

«Vēl kuluāros klīst runas, ka patiesie Sudrabas partijas finansētāji varētu būt personas, kurām cieša saikne ar ZZS un Vienoti Latvijai, un ka iespējamā koalīcija ir SC+ZZS+Sudrabas partija. Tīri teorētiski es tādu iespēju redzu, jo ZZS vadībā ir bijušie kompartijas nomenklatūras darbinieki, kuri bieži ir pieņēmuši lēmumus, balstoties uz izdevīgumu, nevis aizstāvot reģionus,» intervijā portālam BNN norāda Liepiņš.

Politologi izteikuši šaubas, vai savu līdzšinējo darbību dēļ kāds no šiem trim partiju līderiem – Lembergs, Ušakovs un pat Sudraba – vispār iegūtu pielaidi valsts noslēpumam un varētu kļūt par Ministru kabineta vadītāju. Arī Liepiņš BNN norāda: «Tas, ka esi iemācījies latviešu valodu, vēl nenozīmē, ka cieni šo valsti. Šo partiju līderi noteikti nebūtu tie, kas, ja būs vajadzība, sēdēs ierakumos. Nožēlojami arī skatīties uz latviešiem, kas atbalsta šādu politiku. Taču Pietuka Krustiņi bijuši vēl folklorā, nauda aizver acis.»

Nomelnošana sit augstu vilni

Saka, ka karā visi ieroči labi, un šajā priekšvēlēšanu cīniņā nomelnošanas kampaņas sit tik augstu vilni, kā, iespējams, nekad iepriekš. Jo īpaši šajā nomelnošanā iesaistās daža laba jaundibināta partija, piemēram, Vienoti Latvijai, No sirds Latvijai un arī Saskaņa. Labs kumosiņš, ko likt lietā cīniņā par vēlētāju balsīm, ir banka Citadele, kuras pārdošanas laiks nelaimīgā kārtā sakritis ar priekšvēlēšanu periodu Latvijā. Rodas jautājums, kur gan visi brēcēji, kliedzēji un mītiņu rīkotāji pret bankas pārdošanu bija agrāk? Kāpēc nekad iepriekš, piemēram, Ušakovs nav aicinājis tautu protestēt pret bankas pārdošanu? Atbilde, iespējams, nemaz tik tālu nav jāmeklē – tā ir iespēja uzspodrināt spalvas priekšvēlēšanu aģitācijas laikā un, izmantojot šo sabiedrībai tik ļoti sāpīgo jautājumu, vērsties pret saviem sīvākajiem konkurentiem – pašreizējās koalīcijas partijām.

Turklāt, kā jau vēstīts, viens no ticamākajiem pretendentiem uz bankas Citadele pirkšanu, alkohola magnāts Jurijs Šeflers, varētu būt atstādināts no bankas privatizācijas aizdomu dēļ par saistību ar Parex bankas agrākajiem akcionāriem, par ko Ministru kabineta slēgtajā sēdē esot informējušas Latvijas drošības iestādes.

Galvenās pārdošanas procesu apstādināt ieinteresētās personas apvienojušas savas intereses jau 2013.gada nogalē. Tie esot Andris Šķēle, Jurijs Šeflers, Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Pēdējo divu mērķis esot atgūt Citadeli savā kontrolē. Tā kā viņiem kā bijušajiem akcionāriem, kas banku turpināja izsaimniekot arī laikā, kad valsts, sniedzot palīdzību, pārņēma īpašumā 51% no Parex bankas, nekad Citadele pārdota netiks (ja valsts atbalsts sniegts kādam ES uzņēmumam, bijušie akcionāri, kuru vainas dēļ uzņēmums bankrotējis, to atgūt nedrīkst), Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis uzrunājuši starpniekus – Andri Šķēli un Juriju Šefleru. Tika panākta vienošanās, ka bankas pircējs (starpnieks) būs Jurijs Šeflers, lai arī viņam nav agrākas pieredzes finanšu darbībā. Šefleram Citadeli nopērkot, tika paredzēts, ka lielākā daļa bankas ar laiku nonāktu Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pastarpinātā kontrolē. Tiešā kontrolē nebūtu iespējams, jo viņi nespētu pierādīt līdzekļu izcelsmi Acīmredzot iesaistītie nav spējuši savus nodomus turēt noslēpumā.

Tā kā pēc attiecīgā Ministru kabineta lēmuma Šefleram nav tehniskas iespējas iekļūt šajā pārdošanas procesā atpakaļ, svarīgi procesu «valsts interešu» vārdā noraut un tad, kad būs jaunā valdība, organizēt atkārtoti. Vienlaikus paralēls mērķis ir diskreditēt koalīciju veidojošās partijas pirms vēlēšanām cerībā samazināt to ietekmi pēc Saeimas vēlēšanām. Citādāka koalīcija varētu padarīt Citadeles pārdošanas procesu Šefleram draudzīgāku. Kargins un Krasovickis vai viņu ģimeņu locekļi ir ilgstoši Saskaņas atbalstītāji. Pēdējais oficiālais ziedojums ir veikts 2010 gadā: Rems Kargins – 9 000 LVL – 27.04.2010.; Anna Barinova – 9 000 LVL – 30.04.2010.

Iespējams, apvienībai Saskaņa paralēli Jurija Šeflera interešu īstenošanai pirms vēlēšanām mērķis ir arī iezīmēties latviešu auditorijā kā taisnīguma aizstāvjiem. Tāpat jāpiebilst, ka Vienoti Latvijai sarakstā startē Andra Šķēles sens cīņu biedrs Aigars Kalvītis, kurš ir padomes loceklis Jurijam Šefleram piederošajā akciju sabiedrībā Latvijas Balzams.

Fakts, ka banka Citadele būs jāpārdod tālāk, nekad nav bijis noslēpums, un ja to neizdarītu pati Latvija, pārdošanas procesu savā labā pārņemtu Eiropas Komisija, iespējams, pārdodot to par daudz zemāku cenu nekā sola šobrīd izraudzītais investors. Turklāt arī Eiropas Reģionālās attīstības bankas (ERAB) viceprezidents Filips Benets atzinis, ka bankas pārdošanas process noritējis profesionāli un paredzami. «Uzskatām, ka šis ir labs pircējs. Mēs atbalstām viņu vēlmi un apņēmību, ar kādu tiks organizēta ieguldījumu stratēģija,» izteicies Benets. Pēc viņa domām, ir svarīgi, ka banka Citadele darbosies Latvijas tautsaimniecības labā un veicinās ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā. Tāpat ERAB vēlas saglabāt savus bankā ieguldītos līdzekļus, lai tie ļautu piesaistīt papildu investīcijas.

Vēl viens variants

Svarīgi balsi atdot par tādu politisko spēku, par ko zināms, ka tas noteikti pārvarēs 5% barjeru un iekļūs Saeimā, bet vēlētāja balss nebūs izmesta vējā. Šāda partija ir Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kurai pēc sabiedriskās domas aptauju datiem ir liela iespēja iekļūt Saeimā. Kā noskaidrots Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) aptaujā, 18,7 % no aptaujātajiem atzina, ka vēlēšanu dienā izdarīs izvēli par labu partijai Vienotība, 15,4% atdos savu balsi par Nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, bet 11,3 % par Latvijas Reģionu apvienību.

Kā intervijā BNN norāda partijas valdes loceklis Dainis Liepiņš, apvienībā ir gandrīz 3 000 biedru, no kuriem 220 ir deputāti pašvaldībās, no tiem 20 ir pašvaldību vadītāji un pieci vietnieki, tādēļ nosaukt to par sīkpartiju ir gaužām muļķīgi. «Turklāt nav ne mazāko šaubu, ka partija jau tagad pārvar 5% barjeru. Vēlme to noklusēt reitingos ir tikai starpvēlēšanu cīņa un konkurences vājināšana,» saka Liepiņš.

Liepiņš arī skaidro, kāpēc popularitāti medijos neguva LRA pasūtītā sabiedriskās domas aptauja: «Tas ir saistīts ar valsts varu, īpaši starpvēlēšanu periodu, un to, ka dažas aptaujas ir neizdevīgi afišēt, neatklājot, ka ir arī citi konkurenti. Tādās reizēs varas partijām ir izdevīgāk manipulēt ar dažādām aptaujām. Ir aģentūras, kas taisa smukāk aptaujas, izvirzot mistiskus kritērijus, uzdodot «smukākus» jautājumus. Var redzēt arī, ko aicina uz diskusijām vai to, ka TV3 intensīvi nespēj izrunāt Latvijas Reģionu apvienības nosaukumu, tā vietā regulāri minot Reģionu aliansi. Kāpēc tas notiek šādā privātā medijā?» Viņš piebilst, ka šobrīd partija ir pamatīgi pārsniegusi 5% barjeru, kas ir nepopulāri varas partijām. Viņaprāt, tā ir nevēlēšanās redzēt partneri.

TV3 nav vienīgais medijs, kura aizdomīgi biežā pārteikšanās, vēstot par LRA, liek aizdomāties par to, kuri plašsaziņas līdzekļi un kādā veidā cenšas ietekmēt vēlētāju prātus. Tā, piemēram, portāls Puaro.lv ir saistīts ar SC – partijas reklāmas avīzes Tava Rīga galvenais redaktors ir Nils Sakss, kurš ir arī Puaro.lv žurnālists. Puaro.lv publicējies arī SC polittehnologs Jurģis Liepnieks ar prokrieviskiem un SC slavinošiem rakstiem. Ušakovs vasaras sākumā mikroblogošanas vietnē Twitter publicējis selfiju, kurā redzams kopā ar Liepnieku, paskaidrojot, ka redzams «kopā ar Saskaņas jauno vēlēšanu štāba vadītāju.»

Tāpat ar uzbrukumiem Vienotībai un Nacionālai apvienībai, tanī pašā laikā saudzējot Ušakovu, Jāni Urbanoviču un SC, izceļas žurnālists Lato Lapsa. Viņš ir izdevis avīzi Vienotība. Pietiek! – dzeltenās preses stilā ieturētu izdevumu, kas nodrukāts gandrīz miljona eksemplāru tirāžā. Pats Lapsa atzīst, ka šā izdevuma drukāšanas un izplatīšanas izmaksas pārsniedz 30 tūkstošus latu. Tas nozīmē, ka, veidojot vēl vismaz trīs, četrus līdzīgus izdevumus, tēriņi pārsniedza 100 tūkstošus latu – rodas jautājums, kur Lapsa, kurš bijis krievu avīzes Telegraf padomē, atrazdamies tur plecu pie pleca ar vairākiem SC biedriem, šīm aktivitātēm gūst finansējumu?

Kā norāda SDTIC projektu direktore Dana Valuškina, šīs Saeimas vēlēšanas noteikti ieies vēsturē kā vienas no visvairāk apspriestajām, ko parāda arī aptaujas dati – liela daļa vēlētāju ir grūti izlemt par labu kādai no partijām. Šogad startējošo partiju vidū ir vērojama samērā liela vienlīdzība, nav vērojama kāda izteikti līderiska partija. Savukārt, sabiedrībā dominē uzskats, ka no šīm vēlēšanām lielā mērā atkarīga visas Latvijas turpmākā nākotne. Šogad, vairāk kā citus gadus, aktīvi tiek izceltas Latvijas nacionālās vērtības un tautas vienotība, kas zināmā mērā saistītas arī ar kaimiņvalstīs notiekošo politisko situāciju.

Ref: 102.000.102.8256


Pievienot komentāru

  1. Modris Slava teica:

    “…šajās vēlēšanās cilvēki būs atēdušies no tā saucamajiem Saulvežiem un Saulcerītēm…” Kur tu tādus esi redzējusi, Žaneta, ja neskaita dažus no VL? :)

    +1 0 -1 0

  2. BO teica:

    Ļoti saturīgs raksts, iesaku!

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Viļņas mērs atvainojas par nespēju novērst ielu apledojumu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) atzinis, ka galvaspilsētas ielu uzturētāji, iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, nav strādājuši pietiekami labi, un atvainojies iedzīvotājiem par sastrēgumu radītajām neērtībām.

BNN nedēļas apkopojums: Šleseram savs KNAB informators. Brūkošie ceļi Latvijā. Sabijusies «kebabu nozare»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Bailes; Nākotne; Apjukums.

Aptauja: Svētku brīvdienās šogad strādās katrs desmitais

Ziemassvētku priekšvakarā vai Vecgada dienā strādās 10% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs piektais atzīst, ka šajās dienās strādās kāds no viņu ģimenes locekļiem.

Strīķe: Man nav šaubu, ka gan Kučinskis, gan Vējonis «danco» pēc Lemberga stabules

Jau desmit gadus Aivaram Lembergam ir liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikpat ilgu laiku kā Lembergs, tā valsts amatpersonas šo lēmumu ignorē. Pašvaldības darbu uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards, būdams gana labi informēts par patieso varas centru, kas, manuprāt, diemžēl nav Latvijas pilsoņi kā deklarēts Satversmē, brauc vizītē ne jau uz Ventspili, bet gan pie Lemberga. Pēc būtības klanīties un apliecināt savu padevību kā tādos viduslaikos, uzskata Jaunās Konservatīvās partijas politiķe, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.

Zemnieku saeima: Ja Latvijā neatvieglos nosacījumus viesstrādnieku ievešanai, vienkārši nebūs kas strādā

Pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkums gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Vairāki lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes.

FM viedoklis par ES fondiem: Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma

Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards.

Pasaules Dabas Fonds: Ir jāaizliedz zušu zveja visos Eiropas Savienības ūdeņos

Pēdējo 30 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 95%, taču neskatoties uz šiem dramatiskajiem rādītājiem, joprojām notiek zušu nozveja, uzsver Pasaules Dabas Fondā.

Latvijā otri zemākie izdevumi sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir otri zemākie Eiropas Savienībā, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Onkoloģiskās saslimšana bērnam - vecāki skeptiski par viņa ārstēšanu Latvijā

Nereti vecāku lēmums bērnu ar onkoloģisku saslimšanu ārstēt ārzemēs ir izvēle, nevis nepieciešamība, pauž Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova.

KM valsts sekretārs Voldiņš līdz gada beigām atstās amatu pēc paša vēlēšanās

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš līdz gada beigām pēc paša vēlēšanās atstās amatu, apstiprinājusi KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Pārtikas kviešu cena Latvijā gada laikā nedaudz pieaugusi

Pārtikas kviešu cena šogad oktobrī Latvijā bija par 1% augstāka nekā 2016.gadā attiecīgajā mēnesī, taču par 22% mazāka nekā vidējā pēdējo piecu gadu laikā, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Nepilngadīgām meitenēm aizvien ir vieglāk iegādāties alkoholu nekā puišiem

Šogad meitenēm bija par apmēram 10% vairāk teorētisko iespēju veikt pirkumus un neuzrādīt personu apliecinošus dokumentus alkohola iegādes brīdī, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācija veiktais pētījums.

Lietus dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis, Latgalē tie apledo

Sakarā ar ilgstošiem nokrišņiem uz grants autoceļiem daudzviet ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Latvijas gāzes meitasuzņēmumam Gaso izsniegta licence dabasgāzes sadalei

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome AS Latvijas gāze meitasuzņēmumam AS Gaso izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei.

Latvijas - Lietuvas sadarbības veicināšanai tiks īstenoti 48 projekti

Ar Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu 48 Latvijas - Lietuvas sadarbības projektiem četrās projekta prioritātēs tiks piešķirts finansējums par kopējo summu 18 673 300 eiro.

Sola nedaudz samazināt dabasgāzes tarifu mājsaimniecībām

No 2018.gada 1.janvāra nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei.

Kas notiks nākamajā gadā ar pārtikas produktu cenām?

Piena ražotāji pēc ilgās krīzes atkal saņem «pieklājīgu» cenu par pārdoto pienu un jau kādu laiku ar situāciju ir apmierināti. Savukārt graudkopjiem lietainā sezona radīja nopietnas problēmas, liecina lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Regulators apstiprina 5G frekvenču joslu izsoles rezultātus

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprina izsoles rezultātus radiofrekvenču spektra joslas, ko iespējams izmantot 5G vajadzībām, lietošanas tiesību piešķiršanai, ziņo komisijā.

VID izstrādā jaunu maksājumu kārtības ieviešanas sistēmu

Valsts ieņēmumu dienests sācis darbu un plāno līdz 2022.gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu. Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, skaidro dienestā.

Izpētē noskaidrots: Rīgas pilsētvides teritorija pieaug

Rīgas aglomerācija 2017.gadā aizņem par 299 kvadrātmetriem jeb 4,2% plašāku teritoriju, salīdzinot ar 2012.gadu. Savukārt aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes veiktās izpētes iegūtie rezultāti.

Audi sasniedz jaunus pārdošanas rekordus

Aizvadītais novembris visā pasaulē Audi zīmolam ir bijis viens no veiksmīgākajiem šī gada laikā. Zīmols pircējiem visā pasaulē piegādāja aptuveni 160 000 automobiļu, kas ir par 4,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 2,7% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Igaunija EDSO: Krievijai ir jāpilda tās starptautiskie pienākumi Krimā un Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers (Sven Mikser) šonedēļ, uzstājoties ar uzrunu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ārlietu ministru sanāksmē, norādījis, ka organizācijai ir jāatbalsta Ukrainas teritorijās nedalāmība un cilvēktiesību aizsardzība Krimā.

Lietuvas nekustamo īpašumu tirgū sagaida cenu «burbuļa» saplakšanu

Lai arī jauno dzīvokļu tirdzniecības apjoms Viļņā joprojām ir aptuveni pēdējo gadu augstākajā līmenī, nekustamo īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Kauņas atdziest, kas varētu liecināt par lēnākas vai straujākas tirgus lejupslīdes tuvošanos.

Teju divas trešdaļas iedzīvotāju satrauc varbūtība tikt apzagtiem uz ielas

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51% bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto - tā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.