bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 27.05.2018 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Secina, ka puse Latvijas iedzīvotāju nevar lepoties ar augstu medijpratību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUAptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst izpratnes par realitātes un medijos atspoguļotās realitātes iespējamajām atšķirībām. Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka var uzticēties informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem, tikai 40% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas, liecina Kultūras ministrijas (KM) pētījums.

KM otrdien, 18.jūlijā prezentēja Latvijas iedzīvotāju *medijpratības pētījuma rezultātus. Tie fiksē situāciju  par šī gada jūniju.

«Ja asins analīzēs ir iespējams pārbaudīt, piemēram, kāda vitamīna trūkumu, tad lai konstatētu medijpratības līmeni, nav viena universāla jautājuma, kuru uzdodot iespējams secināt par kāda cilvēka vai Latvijas sabiedrības medijpratības līmeni. Medijpratības jēdziens ir jāsadala vairākās komponentēs un jāmēģina no atbildēm uz daudziem jautājumiem salikt kopā pilno ainu,» skaidro KM Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele.

Piemēram, noskaidrojot respondenta mediju patēriņa ieradumus, pārliecības un uzskatus par mediju satura veidošanu, uzticamību sociālajos medijos publicētajai informācijai, par interneta meklētāju programmu darbību, pašvērtējumu viltus ziņu atpazīšanā un pieredzi informācijas pārbaudīšanā pirms tās «padošanas» tālāk saviem sociālo mediju draugiem, turpina Ločmale.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt, par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

KM aptaujas rezultāti apliecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju neprot izvērtēt interneta meklēšanas programmu (piemēram, Google, Bing vai citu) piedāvātos rezultātus. 26% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka interneta meklētāju pirmie piedāvātie rezultāti ir uzticamākie, un 15% respondentu nav varējuši sniegt atbildi uz šo jautājumu. Taču nereti kā pirmās meklētājprogrammās tiek parādītas sponsorētās saites un reklāmas. Vairākums (61%) interneta lietotāju piekrīt apgalvojumam, ka interneta pirmie piedāvātie rezultāti tiek parādīti kā pirmie, jo tie ir vispopulārākie.

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju mēdz dalīties ar informāciju internetā, to nepārbaudot. Jo sevišķi augsts īpatsvars ir jauniešu vecumgrupā no 15 līdz 24 gadiem (gandrīz 40%).

Pētījumā konstatēts, ka pastāv korelācija starp valodu, kādā patērē medijus, izglītības un ienākumu līmeni un medijpratību. Iedzīvotāji, kuri medijus patērē angļu vai latviešu valodā, mazāk tic sociālajos medijos rodamajai informācijai, kritiskāk izvērtē interneta meklētāju piedāvātos rezultātus nekā tie, kas patērē medijus pārsvarā krievu valodā. Iespējams, skaidrojums meklējams tajā, ka respondentus, kas lielā mērā atrodas citas valsts informatīvajā telpā, nav bijis iespējams sasniegt ar līdzšinējo aktivitāšu palīdzību. Cittautiešu vidū medijiem latviešu valodā priekšroku dod tikai 15% respondentu. Dominējošā daļa (80%) cittautiešu informācijas gūšanai vai izklaidei parasti izvēlas informācijas avotus krievu valodā.

Pilnībā vai daļēji Krievijā veidotās televīzijas programmas kā, piemēram, PBK, NTV Mir Baltic, RTR Rossiya, mēdz skatīties gandrīz divas trešdaļas (63%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Lielākā Krievijas TV programmu skatītāju auditorija ir cittautiešu vidū – 82%. Arī vairāk par pusi (52%) aptaujāto latviešu regulāri vai dažreiz skatās Krievijā veidotās televīzijas programmas. No Krievijas televīziju piedāvātā satura Latvijas iedzīvotāji skatās filmas, seriālus (45% respondentu), humora raidījumus, koncertus, muzikālos šovus (katrs trešais – 33%) un ziņu pārraides (28% Latvijas iedzīvotāju).

Vienīgā sociāli demogrāfiskā grupa, kur Krievijas TV kanālu skatītāju auditorija ir mazāka par 50%, ir gados jaunākie respondenti vecumā līdz 34 gadiem. Iedzīvotāju vidū vecumā virs 45 gadiem Krievijas TV programmas skatās vairāk nekā 70% respondentu.

Cilvēkiem ar zemu izglītību (pamatizglītība) un ienākumiem ir arī zemāki medijpratības rādītāji. Jo augstāks ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli mēnesī, jo lielāka izpratne par to, ka dažādos medijos atspoguļotā informācija mēdz atšķirties. (No aptaujātajiem ar augstu ienākumu līmeni šim apgalvojumam piekrīt 67%, savukārt no respondentiem ar zemiem ienākumiem tā uzskata 44%). Vairāk nekā uz pusi atšķiras respondentu sniegtās atbildes atkarībā no viņu dzīvesvietas – to, ka dažādos medijos atspoguļotā informācija mēdz atšķirties, apliecina 66% rīdzinieku, kamēr tikai 31% Latgales iedzīvotāju.

Tāpat vērojama sakarība – jo zemāka respondenta izglītība, jo vairāk viņš tic sociālajos medijos atrodamajai informācijai (62% – no aptaujātajiem ar pamata izglītību, 26% – ar augstāko izglītību). Apgalvojumam, ka interneta meklētāju programmas (Google, Bing vai citas) kā pirmos parāda uzticamākos rezultātus, no respondentiem ar pamata izglītību piekrīt – 43% respondentu, savukārt no aptaujātajiem ar augstāko izglītību – gandrīz uz pusi mazāk jeb 22%. Cilvēki ar augstāko izglītību arī vairāk apzinās to, ka mediji un to saturs ietekmē sabiedrības uzskatus. Tā domā 88% no respondentiem ar augstāko izglītību, kamēr 67% – ar pamata izglītību. Turklāt, 20% no respondentiem ar pamata izglītību uz šo jautājumu nav varējuši sniegt atbildi.

No Kultūras ministrijas plānotajām aktivitātēm medijpratības veicināšanai tuvākā pusgada laikā turpināsies bibliotekāru un skolotāju apmācības, līdz gada beigām tiks adaptēts Latvijas situācijai starptautiski atzīts mācību līdzeklis, kas būs noderīgs medijpratības tēmas skaidrošanai bērniem un jauniešiem. Līdzīgi kā pirmajā pusgadā arī rudenī tiks organizēti medijpratības debašu un diskusiju pasākumi, tostarp, skolēnu un citu jauniešu mērķauditorijai, kā arī notiks apmācības pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem, skaidro KM pārstāvji.

Nākamajā gadā paredzēts izstrādāt audiovizuālu mācību līdzekli pirmsskolas un 1.-2.klašu vecuma bērniem, lai par medijpratības jautājumiem runātu viņiem saprotamā veidā. Šos pasākumus paredz 2016.gada rudenī pieņemtās Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plāns.

«Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem, ir acīmredzams, ka nepieciešams papildu finansējums, lai pilnveidotu jau esošos pasākumus jauniešu, pedagogu un bibliotekāru apmācībām, un, vissvarīgākais – sasniegtu tās sabiedrības grupas, kuru medijpratība ir visvājākā. Tie ir cilvēki ar zemu izglītības līmeni, zemiem ienākumiem, lielākoties no lauku reģioniem un patērē medijus pārsvarā krievu valodā,” akcentē K.Ločmele. “Medijpratība ietekmē gan cilvēka ikdienas lēmumus un dzīves kvalitāti, piemēram, akli paļaujoties reklāmu solījumiem ar brīnumlīdzekļu palīdzību nedēļas laikā strauji zaudēt svaru vai iemācīties svešvalodu, gan rada nopietnus draudus valsts drošībai – tikai medijpratīga sabiedrība ir izturīga pret trešo valstu izplatītu manipulatīvu informāciju,» vērš uzmanību KM eksperte.

Nepieciešamību veikt pētījumu par Latvijas iedzīvotāju medijpratību paredzēja Latvijas mediju politikas pamatnostādnes un to īstenošanas plāns. Pētījumu veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas Fakti, kas uzvarēja š.g. aprīlī izsludinātajā iepirkumu konkursā. Pētījumā aptaujāti 1082 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem 2017.gada jūnijā.

*Medijpratība ir auditorijas prasme lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus, piedalīties mediju satura veidošanā.

Ref:224.000.103.1771


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālisti»; OIK maksājumi; Izdienas pensiju sistēma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Nākotne; Mudinājums; Izaugsme; Cīņa; Tiesa.

FKTK ar 455 822 eiro soda Meridian Trade Bank

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ar 455 822 eiro sodījusi Meridian Trade Bank. Banka sodīta par konstatētiem trūkumiem Meridian Trade Bank iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem.

ABLV Bank piederošās New Hanza Capital zaudējumi pirmajā ceturksnī – 18 000 eiro

ABLV Bank grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos New Hanza Capital apgrozījums šogad pirmajos trijos mēnešos bijis 78 100 eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet kompānijas zaudējumi samazinājušies 2,2 reizes un bijusši 18 024 eiro.

Rinkēvičs: Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par ES daudzgadu budžetu

Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, preses konferencē pēc tikšanās ar Horvātijas premjerministra vietnieci, ārlietu un Eiropas lietu ministri Mariju Pejčinoviču Buriču sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

CVK: EP vēlēšanas Latvijā notiks 2019.gada 25.maijā

Kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks sestdienā, 2019.gada 25.maijā, informē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

VM padotības iestāžu reorganizāciju jūlijā sāks ar Valsts sporta medicīnas centru

Veselības ministrija padotības iestāžu reorganizāciju plāno sākt jūlijā, kad galvenās izmaiņas skars Valsts sporta medicīnas centru, liecina Ministru kabinetā iesniegtais projekts, kuru valdība skatīs nākamnedēļ, 29.maijā.

Satraucoša tendence: Pieaug narkotiku izplatība jauniešu vidū

Noziedzīgo nodarījumu skaits psihotropo vielu nelikumīgas aprites jomā 2017.gadā sastāda 5,9% no visiem valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tāpat vērojama satraucoša tendence – narkotisko vielu izplatība arvien pieaug jauniešu vidū.

Pētījums: Latvija starp Baltijas valstīm ir līdere elitāru īpašumu piedāvājumā

Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, nekustamo īpašumu tirgū dominē salīdzinoši daudz nekustamo īpašumu, kuru cena pārsniedz 200 000 eiro, liecina Igaunijas kompānijas ria.com Marketplaces apkopotā informācija.

NATO dalībvalstis mudina ātrāk un vairāk dalīties ar informāciju

NATO dalībvalstīm ātrāk un vairāk jādalās ar informāciju, lai apsteigtu Krieviju, paziņojis NATO izlūkošanas vadītājs Arnts Freitāgs fon Loringhofens.

VUGD veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

Pirmdien, 28.maijā no plkst. 9.30 līdz 9.45, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

Nīderlande un Austrālija uzskata Krieviju par atbildīgu MH17 notriekšanā

Saistībā ar Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Ukrainā, kas prasījusi 298 cilvēku dzīvības, Nīderlandes valdība piektdien, 25.maijā, oficiāli paziņojusi, ka kopā ar Austrāliju uzskata, ka par noziegumu ir atbildīga Krievija.

Īrija balso abortu referendumā, vai atcelt aizliegumu

Īru vēlētājiem piektdien, 25.maijā, doda iespēja izlemt, vai to katoļticīgajā valstī būtu atceļams aizliegums veikt abortu, kas ierakstīts arī konstitūcijā.

No kurām valstīm atgriežoties visvairāk pieprasa apdrošināšanas atlīdzību?

Dati rāda, ka visuzmanīgākajiem jābūt iedzīvotājiem, kas nolēmuši apmeklēt Itāliju, Spāniju un ASV. Tieši šajās valstīs visbiežāk notiek kāds apdrošināšanas gadījums, liecina Swedbank apkopotie dati par ceļojumu apdrošināšanas pieteikumiem.

Pētījums: Rīdzinieki nav apmierināti ar māju apsaimniekošanu

Teju katrs otrais Rīgas iedzīvotājs nav apmierināts ar esošo namu apsaimniekošanas kvalitāti, liecina namu apsaimniekošanas uzņēmuma Latvijas namsaimnieks pētījums par apmierinātību ar dzīvojamo ēku uzturēšanu un apsaimniekošanu Rīgā.

FM: Kopbudžeta ieņēmumos gada pirmajos četros mēnešos vērojams pieaugums

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsnieguši izdevumus, veidojot kopbudžetā pārpalikumu 239,9 miljonu eiro apmērā, kas bijis par 69,2 miljoniem eiro lielāks nekā pērn pirmo četru mēnešu periodā. Pārpalikums veidojies gan valsts konsolidētajā kopbudžetā, gan arī pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā.

Tallinā būvē dzīvokļu namus, būvniecības apjoms Igaunijā augšup par 21%

Galvenokārt Tallinas daudzdzīvokļu namu būvniecības iespaidā, celtniecības uzņēmumi Igaunijā 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājuši darbības apjumu par 21%, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Uzsākta atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveide

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru ir uzsākusi darbu pie atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveides

Būtiskas izmaiņas 5.tramvaja un 5T.autobusa kustības maršrutā

Saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā no 28.maija tiks veiktas izmaiņas 5.tramvaja maršrutā, informē Rīgas satiksme.

Sola karstas brīvdienas – līdz pat +28 grādiem

Šajās brīvdienās laiks Latvijā kļūs karstāks, līdz ar to palielināsies sausums un ugunsbīstamība, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Zviedrijā dzimumaktu bez skaidras piekrišanas atzīst par izvarošanu

Zviedrijas parlaments ir pieņēmis tiesību normas, kas noteic, ka stāšanās dzimumattiecībās, nepaužot piekrišanu tām, uzskatāmas par izvarošanu arī gadījumos, ja izvarošanas upurim nav draudēts vai nav izmantots spēks.

Veselības ministrija sola uzlabot hronisko pacientu aprūpi

Lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpi, Veselības ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana hronisku slimību, onkoloģisko, sirds un asinsvadu saslimšanu pacientiem stacionārajā ārstniecības iestādē.

Kuldīgā izņem 3,3 miljonus nelegālo cigarešu; atklāj nelegālā alkohola ražotni

Kuldīgas novadā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonas uz aizdomu pamata par akcīzes preču nelegālu apriti aizturējušas vienu personu un izņēmušas turpat 3,3 miljonus nelegālo cigarešu, kas ir lielākais līdz šim izņemtais apjoms Kurzemes reģionā, kā arī atklāja nelegālu degvīna ražotni.

Ziemeļkoreja pēc Trampa atteikuma joprojām gatava tikties

Atsaucoties uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) atteikšanos tikties ilgi plānotās sarunās ar Ziemeļkorejas vadītāju Kimu Čenunu, Phenjana pavēstījusi, ka joprojām ir gatava sarunām, turklāts jebkādā formā.

KM: Datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus

Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus, kas nebūtu iekļauti jau esošajā tiesiskajā regulējumā, pēc regulas izvērtējuma secinājusi Kultūras ministrija.

Biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 24.maijā, kritušies, jo pastāvošās globālās bažas par tirdzniecības karu pastiprināja ASV prezidenta Donalda Trampa pēkšņais lēmums atcelt samitu ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Jaunākie komentāri