bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula

Seši interesanti fakti par senās Ķīnas vēsturi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Ķīnai, ko šodien pazīstam kā lielu ražotājvalsti, ir bagātīga un ļoti sena vēsture. Tā ir mītiska un sarežģīta, taču ļoti interesanta. Lai rūpētos un saglabātu senās Ķīnas mākslas priekšmetus, augstu kalnos ir izveidots Taivānas Nacionālais imperatora muzejs, kurā uzkrāti 650 000 unikālu priekšmetu – gleznas, kaligrāfijas paraugi, skulptūras, bronzas, nefrīta izstrādājumi, keramika, izšuvumi, reliģiski artefakti un mēbeles.

Televīzijas kanāls National Geographic ir sameklējis atbildes uz sešiem interesantiem jautājumiem par senās Ķīnas vēsturi.

Kāpēc pazuda senā Saņsjindui kultūra?

1929.gadā kāds zemnieks Sičuaņas provincē, remontējot ūdens noteci, uzdūrās nefrīta un akmens artefaktiem, kuru izcelšanos bija grūti izskaidrot. 1986.gadā pētnieki turpat, netālu no Saņsjindui atklāja divas ziedojumu bedres ar izsmalcinātiem bronzas laikmeta artefaktiem, tostarp 2,4 m augstām skulptūrām, brīnišķīgām maskām, ziloņkaula un nefrīta izstrādājumiem. Apmēram 40 km tālāk, netālu no provinces galvaspilsētas Čendu – Jinšā zinātnieki uzgāja senu pilsētu, kur atrastie priekšmeti bija līdzīgi Saņsjindui atradumiem.

Zinātnieki uzskata, ka senā kultūra «pati sevi demontējusi» pirms aptuveni 2 800 – 3 000 gadiem, karu, ūdens trūkuma vai kāda cita iemesla dēļ pārceļoties vairākus desmitus km tālāk. Iespējams, vainīga varētu milzīga zemestrīce, kuras epicentrs atradās tuvu Saņsjindui un kuras rezultātā radās plaši nogruvumi, izcēlās plūdi un upes mainīja tecēšanas virzienu. Piemēram, augstu kalnos, 3800 m virs jūras līmeņa Jaņmeņas upe, kura plūst pa senu ledāju izgrauztu ieleju, patiešām ir mīklaini mainījusi savu tecējumu. Taču joprojām nav atbildes uz jautājumu: kāpēc senie cilvēki strauji mainīja apmešanās vietu un jaunajā mītnes zemē neatjaunoja visas savas kultūras iemaņas?

Kas slēpjas Fusi ezera dzelmē?

212 kvadrātkilometru lielais Fusi ezers ir dziļākais saldūdens ezers Ķīnā, tā maksimālais dziļums ir 157 m. Vietējie iedzīvotāji zina stāstīt, ka skaidrā laikā ezerā bieži redzams nogrimušas pilsētas siluets. Leģendas vēsta, ka te dzīvojošie cilvēki nogrimuši kopā ar kādu senu pilsētu. Un patiešām – reiz kāds nirējs atrada dīvainas akmens plāksnes un krāvumus.

Pētījumi atklāja, ka artefakti izkaisīti apmēram 2,4 – 2,7 kvadrātkilometru plašā teritorijā un radušies apmēram 260 gadus p.m.ē. Senajā pilsētā vietām saglabājušās ielas un sienas. Vispirms tika pieļauts, ka tā varētu būt mīklaini pazudusī Jujuaņas pilsēta, kas atradusies ezera ziemeļu daļā. Taču tas neapstiprinājās. Daļa ekspertu uzskatīja, ka pilsēta varētu būt daļa no mītiskās Djaņas karalistes, kas izgaisa apmēram 90 gadus p.m.ē. Fusi austrumu krastā, Li Jašana kalnā atrasti tūkstošiem bronzas artefaktu no Austrumu Hanu dinastijas laikiem, kas tiek uzskatīti par nozīmīgiem pierādījumiem Djaņas karalistes esamībai.

Kā degunradži un stegodoni nokļuva augstu kalnos?

Tibetas un Ķīnas kalnos ir daudz senu alu. Dienvidos, Gužou plato, 1 630 m virs jūras līmeņa atrodas paleolīta laikmeta alu sistēma – Pasijas Dadonga alas. Tajās atrasts teju 20 m biezs fosiliju slānis no vidējā vidējā pleistocēna laikmeta: 130 000 – 260 000 gadus seni dzīvnieku kauli, akmens artefakti un arī cilvēku zobi, kas ļauj labāk izprast cilvēces pirmsākumus. Te atklātas apmēram 40 dažādu dzīvnieku sugu fosilijas.

Izrakumi liecina, ka cilvēku senči šajās alās dzīvoja ilgi, taču kā lielie dzīvnieki, piemēram, degunradži un stegodoni nokļuva tik augstu kalnos? Maz ticams, ka tie tur iemaldījušies paši. Degunradži ir zālēdāji, kuri nedzīvo baros, bet stegodoni mīl atklātākās vietas. Alās laupījumu varēja glabāt plēsoņas, taču pētnieki secinājuši, ka «jūtama cilvēku roka». Šķiet, dzīvnieki ķerti apzināti un nogādāti kalnos. Iespējams, pārtikai. Iespējams, kam citam.

Kā rodas «maģiskie spoguļi»?

«Maģiskie spoguļi», kuri spējot nekļūdīgi atainot labo un ļauno, patiesību un viltu, radās Ķīnā, aptuveni II gs. p.m.ē. Apaļie, pulētie bronzas spoguļi, kuru diametrs bija 15-20 cm, bija populāri Hanu dinastijas laikā. Aizmugurē parasti bija ainava ar kokiem, ūdeni, putniem vai dzīvniekiem. Tie diezgan ticami atspoguļo priekšā esošo objektu, taču, ja spoguli apspīd spēcīga gaisma, tad uz sienas redzams aizmugurē esošais zīmējums.

Zinātniekiem ilgi neizdevās atklāt optiskos mehānismus, kas spoguļus padara tik brīnumainus. Metāls ir ciets, necaurspīdīgs, taču attēls rada iespaidu, ka jābūt savādāk. Izrādās, pulētā virsma tikai šķietami ir pilnīgi gluda. Patiesībā tai ir smalks izliekumu tīkls, kas dažādi atstaro gaismu. Izliektās līknes izkliedē gaismu, tādēļ šīs vietas ir mazliet tumšākas, ieliektās līknes koncentrē gaismu un tās ir mazliet gaišākas. Turklāt kausēšanas procesā bronza biezākajās vietās atdziest citādi nekā plānākajās.

Vai Ķīnas civilizācija ir senāka nekā mums šķiet?

Oficiāli Ķīnas pirmsākumi meklējami pie Huanhe un Jandzi upēm, bet pirmā bijusi Ši dinastija, kas valdījusi pirms 4 000 gadiem. Taču, izrādās, nelielā, pašpietiekamā Honšanas kultūra ir vēl 2 400 gadus senāka nekā vissenākā dinastija. Pirmie artefakti – māla priekšmeti un nefrīta pūķi – tika atrasti Šifenši reģionā, uz ziemeļiem no Pekinas. Taču zinātnieki, pētot tuksnešaino Iekšējo Mongoliju, uzdūrās Honšanas kultūras artefaktiem, kapenēm un kulta vietām. Savukārt vides izmaiņu pētījumi atklāja, ka tagadējā tuksnesī pirms apmēram 5 000 – 9 000 gadiem plūda upes un bija ezeri, taču tie izsīka un senajiem cilvēkiem nebija citas izvēles, kā pārvietoties uz dienvidiem. Faktiski šis ir apliecinājums tam, ka klimata pārmaiņas var mainīt kādas kultūras attīstību.

Vai Ķīnas piramīdas ir lielākas par Ēģiptes piramīdām?

Par Ķīnā esošām piramīdām pirmo reizi sāka runāt īsi pēc Otrā pasaules kara. 1945.gadā ASV militārās aviācijas pilots Džeims Gausmans stāstījis par milzīgām būvēm, kuras redzējis lidojot starp Ķīnu un Indiju. Savukārt 1947.gadā ģenerālis Moriss Šihans, Trans World Airlines Tuvo Austrumu direktors stāstījis, ka 65 km uz dienvidrietumiem no Siaņas redzējis lielas piramīdas. Taču ilgus gadus šis reģions bija t.s. «aizliegtajā zonā», tādēļ nekādas citas informācijas par to nebija.

Vēlāk atklājās, ka par mītiskajām piramīdām noturēti apbedījumu kurgāni pie Siaņas, kas vairāku dinastiju laikā bija impērijas galvaspilsēta. Tā Baltā piramīda ir imperatora Vu Di (157-87 p.m.e.), piektā Rietumu Hanu dinastijas valdnieka atdusas vieta. Tiek uzskatīts, ka tieši Vu Di sāka veidot Zīda ceļu. Apbedījumu kompleksa būvniecība ilgusi 53 gadus, un šim nolūkam imperators esot izmantojis trešo daļu no iekasētajiem nodokļiem. Lielākā piramīda ir 46,5 m augsta. Maoliņas mauzolejā ir izveidots muzejs, kurā apskatāmi vairāk nekā 4 000 Rietumu Hanu dinastijas laiku artefakti. Te atrodas vēl apmēram 20 kapavietas, kur apglabātas imperatora sievas, ministri un augstmaņi.

Ref: 102.000.102.13666


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.