bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 24.02.2018 | Vārda dienas: Diāna, Dina, Dins
LatviaLatvija

Siliņa: Darbaspēka nodokļu pamatproblēma ir lielā sociālo iemaksu likme

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

11.Saeimas deputāte Elīna Siliņa

11.Saeimas deputāte Elīna Siliņa

Aiz mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) grozīšanas haosa vārgi izskan viedokļi, kā tad risināt pamatproblēmu – sociālā budžeta sagrūšanas draudus, ko izraisījusi MUN režīma nekontrolējamā ekspluatēšana, uzskata 11.Saeimas deputāte Elīna Siliņa.

Valdība uzstāj uz sociālās paketes status-qou un tā finansēšanai redz tikai vienu instrumentu – palielināt sociālo iemaksu slogu. Ja to neizdosies īstenot mikrouzņēmumos, tad izskan draudi par VSAOI likmes palielināšanu līdz 38% esošo 34,05% vietā.

«Absurds piedāvājums, kas tikai palielinās diskrimāciju nodarbināto vidū, turklāt totāli ignorējot pamatcēloni mikrouzņēmumu bumam un aplokšņalgām – Latvijas tirgū «nepaceļamiem» darbaspēka nodokļiem. Diskusijas par šo tēmu līdz šim aprobežojušās ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa raustīšanu, taču uzskatu, ka pamatproblēma ir lielā sociālo iemaksu likme, kas, kā zināms, ir jāmaksā no pirmā nopelnītā euro,» tā Siliņa.

Viņasprāt, lai arī trūkst debatēs vai aptaujās apstiprinātu atbilžu, vispārējās neuzticēšanās gaisotnē šķiet, ka iedzīvotāji pieprasa mazināt sociālo iemaksu slogu. Siliņa to argumentē šādi:

1) Vai sabiedrība gatava uzņemties lielākus individuālos riskus?

Masveida aizplūšana uz mikrouzņēmumiem rāda, ka cilvēki ir gatavi atteikties no garantijām, visbiežāk gan ar to izprotot pabalstus tādos īslaicīgu darbaspēju zuduma gadījumos kā grūtniecība vai viegla slimība. Reti kurais aizdomājas par nelaimes gadījumiem vai smagākām saslimšanām, nemaz nerunājot par vecuma iestāšanos. Tomēr ir jāsaprot, ka iekšējās drošības vārdā valstij kopumā nav pieļaujamas lielas sociāli nedrošas iedzīvotāju masas, tādēļ obligātās apdrošināšanas uzdevums ir vismaz minimāli nodrošināt visus jebkādos darbspēju zuduma gadījumos.

Vispārinot, šī brīža sociālās apdrošināšanas sistēma garantē iepriekšējiem ienākumiem pielīdzināmus (proporcionālus) pabalstus, taču, uzskatu, ka sabiedrība ir gatava apsvērt sociālo pakalpojumu apjoma mērenu samazināšanu, piem., zemāk apmaksātas slimības lapas vai bezdarbnieku periodu, ja skaidri redzētu, par cik palielināsies izmaksātā alga pēc nodokļu nomaksas. Pagaidām nav dzirdēts, ka kāds vadošais politiskais spēks par šo diskutētu ar savu vēlētāju.

2) Vai nepieciešami sociālo iemaksu atvieglojumi?

Uzskatu, ka nē. Ja valsts lemj par izņēmuma grupām, kas atbrīvotas no minimālo sociālo iemaksu veikšanas, tad tas ir lāča pakalpojums, kas šīs mazaizsargātās grupas iedzen vēl sociāli nedrošākā stāvoklī. Ja tomēr gribam veicināt šo grupu nodarbināšanu mazatalogotās darbavietās, tad minimālās sociālās iemaksas par šiem cilvēkiem būtu jāveic no valsts budžeta. Jāatceras, ka, jo vairāk izņēmumu, jo lielāks spiediens uz vispārējā režīmā strādājošiem.

3) Citi argumenti sociālo iemaksu mazināšanai

Lai arī personīgajā pensiju kapitāla kontā sociālo iemaksu veidā tiek novirzīti 20% no bruto algas, 2016.gadā pensiju izmaksām valsts tērē visus 24%, bet iepriekšējos gados pat līdz 26%. Tātad, 4-6% no savas bruto algas ikkatrs uzdāvina īsti nepamatotas solidaritātes vārdā, par ko pašam maksātājam tiek garantēts absolūti nekas. Šādas netaisnības tikai padziļina negācijas un pretestību sistēmai, tādēļ VSAOI likme būtu nekavējoši jāmazina par šiem 4%, bet sociālā budžeta iztrūkums jāsedz, palielinot sociālo iemaksu veicēju skaitu (piemēram, uz mikrouzņēmumos nodarbināto rēķina). Ja tas neizdodas, tad jākompensē kaut no valsts pamatbudžeta, jo mēs nedrīkstam sistēmas trūkumus uzvelt tikai daļai darbspējīgo.

Viņasprāt, tikpat graujošu ietekmi uz sociālo budžetu atstāj mega pensiju saņēmēji, kaut arī viņu skaits ir pavisam neliels. «Esmu skeptiska pret tiesisko paļāvību, kas neļauj valstij pārskatīt jau piešķirtu pensiju, kas pieņemta pensiju likuma kļūdu dēļ, kā rezultātā iestājas sekas vidēji uz 20 sekojošiem gadiem. Kā piemēru, atkal var piesaukt vēl nesen augsti stāvošu amatpersonu, kura saskaņā ar statistiskajā prognozēm kopumā pensijā saņems 1,7 miljonus eiro, kas būtu godīgi tikai tad, ja tā 40 gadus no vietas būtu maksājis šodienas apdrošināšanas likmes no 18 tūkstošu eiro lielas algas. Diez vai tā bija. Bet šodien, lai izmaksātu šo pensiju, ir nepieciešami 70 minimālo sociālo iemaksu veicēji,» saka Siliņa

Visbeidzot, katram der izprast, kādēļ valsts obligātā apdrošināšana garantētas palīdzības saņemšanai ir izdevīgāka pār individuālu nodrošināšanos. Ja izpratnes un ticamības sabiedrībā nav, pēdējais laiks valdības reklāmas budžetus novirzīt skaidrošanai, tā deputāte.

Ref:103.000.103.200545


Pievienot komentāru

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.

FM: Pērn sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

Straujā ekonomikas izaugsme pērn atspoguļojusies arī darba tirgū. Bezdarba līmenis pērn samazinājies līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti.