bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.04.2017 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Siliņa: Darbaspēka nodokļu pamatproblēma ir lielā sociālo iemaksu likme

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

11.Saeimas deputāte Elīna Siliņa

11.Saeimas deputāte Elīna Siliņa

Aiz mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) grozīšanas haosa vārgi izskan viedokļi, kā tad risināt pamatproblēmu – sociālā budžeta sagrūšanas draudus, ko izraisījusi MUN režīma nekontrolējamā ekspluatēšana, uzskata 11.Saeimas deputāte Elīna Siliņa.

Valdība uzstāj uz sociālās paketes status-qou un tā finansēšanai redz tikai vienu instrumentu – palielināt sociālo iemaksu slogu. Ja to neizdosies īstenot mikrouzņēmumos, tad izskan draudi par VSAOI likmes palielināšanu līdz 38% esošo 34,05% vietā.

«Absurds piedāvājums, kas tikai palielinās diskrimāciju nodarbināto vidū, turklāt totāli ignorējot pamatcēloni mikrouzņēmumu bumam un aplokšņalgām – Latvijas tirgū «nepaceļamiem» darbaspēka nodokļiem. Diskusijas par šo tēmu līdz šim aprobežojušās ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa raustīšanu, taču uzskatu, ka pamatproblēma ir lielā sociālo iemaksu likme, kas, kā zināms, ir jāmaksā no pirmā nopelnītā euro,» tā Siliņa.

Viņasprāt, lai arī trūkst debatēs vai aptaujās apstiprinātu atbilžu, vispārējās neuzticēšanās gaisotnē šķiet, ka iedzīvotāji pieprasa mazināt sociālo iemaksu slogu. Siliņa to argumentē šādi:

1) Vai sabiedrība gatava uzņemties lielākus individuālos riskus?

Masveida aizplūšana uz mikrouzņēmumiem rāda, ka cilvēki ir gatavi atteikties no garantijām, visbiežāk gan ar to izprotot pabalstus tādos īslaicīgu darbaspēju zuduma gadījumos kā grūtniecība vai viegla slimība. Reti kurais aizdomājas par nelaimes gadījumiem vai smagākām saslimšanām, nemaz nerunājot par vecuma iestāšanos. Tomēr ir jāsaprot, ka iekšējās drošības vārdā valstij kopumā nav pieļaujamas lielas sociāli nedrošas iedzīvotāju masas, tādēļ obligātās apdrošināšanas uzdevums ir vismaz minimāli nodrošināt visus jebkādos darbspēju zuduma gadījumos.

Vispārinot, šī brīža sociālās apdrošināšanas sistēma garantē iepriekšējiem ienākumiem pielīdzināmus (proporcionālus) pabalstus, taču, uzskatu, ka sabiedrība ir gatava apsvērt sociālo pakalpojumu apjoma mērenu samazināšanu, piem., zemāk apmaksātas slimības lapas vai bezdarbnieku periodu, ja skaidri redzētu, par cik palielināsies izmaksātā alga pēc nodokļu nomaksas. Pagaidām nav dzirdēts, ka kāds vadošais politiskais spēks par šo diskutētu ar savu vēlētāju.

2) Vai nepieciešami sociālo iemaksu atvieglojumi?

Uzskatu, ka nē. Ja valsts lemj par izņēmuma grupām, kas atbrīvotas no minimālo sociālo iemaksu veikšanas, tad tas ir lāča pakalpojums, kas šīs mazaizsargātās grupas iedzen vēl sociāli nedrošākā stāvoklī. Ja tomēr gribam veicināt šo grupu nodarbināšanu mazatalogotās darbavietās, tad minimālās sociālās iemaksas par šiem cilvēkiem būtu jāveic no valsts budžeta. Jāatceras, ka, jo vairāk izņēmumu, jo lielāks spiediens uz vispārējā režīmā strādājošiem.

3) Citi argumenti sociālo iemaksu mazināšanai

Lai arī personīgajā pensiju kapitāla kontā sociālo iemaksu veidā tiek novirzīti 20% no bruto algas, 2016.gadā pensiju izmaksām valsts tērē visus 24%, bet iepriekšējos gados pat līdz 26%. Tātad, 4-6% no savas bruto algas ikkatrs uzdāvina īsti nepamatotas solidaritātes vārdā, par ko pašam maksātājam tiek garantēts absolūti nekas. Šādas netaisnības tikai padziļina negācijas un pretestību sistēmai, tādēļ VSAOI likme būtu nekavējoši jāmazina par šiem 4%, bet sociālā budžeta iztrūkums jāsedz, palielinot sociālo iemaksu veicēju skaitu (piemēram, uz mikrouzņēmumos nodarbināto rēķina). Ja tas neizdodas, tad jākompensē kaut no valsts pamatbudžeta, jo mēs nedrīkstam sistēmas trūkumus uzvelt tikai daļai darbspējīgo.

Viņasprāt, tikpat graujošu ietekmi uz sociālo budžetu atstāj mega pensiju saņēmēji, kaut arī viņu skaits ir pavisam neliels. «Esmu skeptiska pret tiesisko paļāvību, kas neļauj valstij pārskatīt jau piešķirtu pensiju, kas pieņemta pensiju likuma kļūdu dēļ, kā rezultātā iestājas sekas vidēji uz 20 sekojošiem gadiem. Kā piemēru, atkal var piesaukt vēl nesen augsti stāvošu amatpersonu, kura saskaņā ar statistiskajā prognozēm kopumā pensijā saņems 1,7 miljonus eiro, kas būtu godīgi tikai tad, ja tā 40 gadus no vietas būtu maksājis šodienas apdrošināšanas likmes no 18 tūkstošu eiro lielas algas. Diez vai tā bija. Bet šodien, lai izmaksātu šo pensiju, ir nepieciešami 70 minimālo sociālo iemaksu veicēji,» saka Siliņa

Visbeidzot, katram der izprast, kādēļ valsts obligātā apdrošināšana garantētas palīdzības saņemšanai ir izdevīgāka pār individuālu nodrošināšanos. Ja izpratnes un ticamības sabiedrībā nav, pēdējais laiks valdības reklāmas budžetus novirzīt skaidrošanai, tā deputāte.

Ref:103.000.103.200545


Pievienot komentāru

Darba drošība būvlaukumā: problēma, mīts vai nevajadzīga ekstra

Aizvien aktuāls un sarežģīts ir darba drošības jautājums būvniecības nozarē. Viens no piemēriem ir jaunās Ķekavas sākumskolas celšanas process, kur no iedzīvotājiem izskanējušas bažas par darbinieku pakļaušanu paaugstinātam riskam objektā. Tikmēr būvfirma Abora saka, ka tas nav nekas vairāk kā neapmierinātu darbinieku «muļķības». Ziņu protāls BNN devās noskaidrot lietas apstākļus.

Ārlietu ministrija atbalstīs diasporas mediju konkursa organizēšanu

Ārlietu ministrija trešdien, 26.aprīlī, noslēdza sadarbības līgumu ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un piešķīra 23 000 eiro mediju konkursa organizēšanai par diasporas tematiku un Latvijas diasporas mediju atbalstam.

Reirs: Audžuģimenēs zobārsta apmeklējums ir problēma

Daudzviet Latvijā audžuģimenēs viena no aktuālākajām veselības problēmām ir bērnu nepieciešamība pēc zobārsta apmeklējuma, informē labklājības ministrs Jānis Reirs, sakot, ka bieži vien situācijas ir pamatīgi «ielaistas».

Kariņš: Latvijas valstij jāpārņem kontrole Conexus Baltic Grid

Latvijas valstij jāiegādājas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid akciju kontrolpaketi, savu uzskatu pauž Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Vēloties apturēt tiesas sēdi, apsūdzētais ziņo par viltus sprādzienu tiesu namā

Par apzināti nepatiesu ziņojumu par to, ka tiesas namā notiks sprādziens, prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu. Ziņojums veikts, jo apsūdzētais vēlējies apturēt sēdi, vēsta prokuratūra.

Eiropas Komisija vēršas pret Ungārijas augstākās izglītības likumu

Eiropas Komisija ir uzsākusi juridisku procedūru pret Ungāriju saistībā ar tās pieņemto augstākās izglītības likumu, kura nolūks tā pretinieku vērtējumā ir slēgt prestižu augstskolu, ko savulaik dibinājis ungāru-ebreju filantrops Džordžs Soross.

Atbalsta jaunu likumu autortiesību jomā

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 26.aprīlī, trešajā lasījumā atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma efektīvai veikšanai, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

Latvijas Biznesa savienība: MVU attīstībai svarīga iedzīvotāju pirktspēja un investīcijas

Viens no aktuālākajiem mazo un vidējo uzņēmumu jautājumiem joprojām ir finansējuma pieejamība. Latvijas Biznesa Savienība sniegs informatīvu atbalstu sadarbībā ar attīstības finanšu institūciju Altum un komercbankām, ziņo Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs.

Par dzīvības apdrošināšanu visbiežāk aizdomājas, dzirdot ziņas par negadījumiem

Lielākoties par dzīvības apdrošināšanu cilvēki aizdomājas reizēs, kad medijos lasa vai dzird par kādiem negadījumiem - traģiski bojā gājušiem cilvēkiem, vecākus zaudējušiem bērniem, liecina DNB bankas un apdrošināšanas sabiedrības Ergo pētījuma rezultāti.

Dārzeņu audzētāji: Nozarei ir nākotne, bet to bremzē smagais nodokļu slogs

Salīdzinot ar Eiropas dienvidu zemēm, dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne – tā uzskata kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Pulks: Rīgas pašvaldības sociālo tīklu kontus uztur rīdzinieki; KNAB izmeklē

«Rīgas pašvaldības sociālo tīklu konti ir izveidoti par rīdzinieku naudu un tos nevar nelikumīgi privatizēt, lai veicinātu savu politisko mērķu sasniegšanu,» ar publisku paziņojumu klajā nāk Rīgas domes Vienotības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks.

Virši-A, atklāj četrpadsmito degvielas uzpildes staciju Rīgas reģionā

Pašmāju degvielas tirgotājs AS Virši-A, atklāj četrpadsmito degvielas uzpildes staciju Rīgas reģionā – DUS Brīvība Brīvības gatvē 250.

Mežsarga pieļauj, ka viņas rotāciju motivējuši Bērnu un Stradiņa slimnīcai negatīvi lēmumi

Veselības inspekcija (VI) pēdējā laikā pieņēmusi divus negatīvus lēmumus par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu un vienu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu, turklāt tie pieņemti par laiku, kad abu iestāžu valdēs bija pašreizējā veselības ministre Anda Čakša, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda VI vadītāja Aija Mežsarga, kuru ministre vēlas aizrotēt uz zemāku amatu citā padotības iestādē.

Pērn ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās ilgāk, bet tērēja mazāk

Pērn ārvalstu ceļotāji 6,8 miljons reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,7% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes2016. gadā ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās ilgāk, bet tērēja mazāk jaunākie dati.

Erasmus studentu apmaiņas programma ir vērtīga, bet ieguvēju var būt vairāk

Eiropas Savienības studiju apmaiņas programmas bagātina studējošos un dod pienesumu ekonomikai, tomēr izmantot to sniegtās priekšrocības varētu vairāk ES pilsoņu nekā pašlaik, vērtē portāls EurActiv

Īslaicīga bezdarba gadījumā katrs trešais iedzīvotājs nespētu samaksāt rēķinus

Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam būtu grūtības segt savus ikmēneša maksājumus, ja pēkšņi, piemēram, īslaicīga bezdarba vai slimības gadījumā, samazinātos ienākumi, liecina Swedbank apdrošināšanas veiktā aptauja.

Igaunijas veselības aprūpes arodbiedrības piekrīt algu risinājumam

Pēc piecus mēnešus ilgām sarunām ar Igaunijas veselības resoru virkne Igaunijas mediķu arodbiedrību šonedēļ parakstījušas koplīgumu, piekrītot darba samaksas celšanai un atsakoties no plāniem rīkot vērienīgus streikus.

Ansips: Bronzas nakts grautiņu Tallinā klātienē vadījuši Krievijas militāristi

Apritot 10 gadiem kopš Tallinā notika nemieri pēc Padomju pieminekļa – Bronzas kareivja – un karavīru apbedījumu pārvietošanas uz kapsētu, toreizējais Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips norādījis, ka galvaspilsētā grautiņus klātienē vadījuši Krievijas īpašo uzdevumu vienības karavīri.

Reportieri bez robežām: Mediji piedzīvo nebijušus draudus

«Preses brīvība pasaulē nekad nav bijusi tik apdraudēta kā tagad,» trešdien, 26.aprīlī, savā ikgadējā ziņojumā Pasaules preses brīvības indekss brīdina starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija Reportieri bez robežām.

Latvijas uzņēmumiem ir neizmantots potenciāls Spānijas tirgus apgūšanā

Latvijas un Spānijas ārlietu ministri pauž nepieciešamību stiprināt vienotību starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, vēsta Ārlietu ministrijā.

LB ekonomiste: Latviešu apmierinātība ar dzīvi ir zemāka nekā vairākumā ES valstu

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu, Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula komentē vairākus mērījumus, kas raksturo tautaismniecības attīstību un cilvēku dzīves kvalitāti makroekonomika.lv publikācijā.

Latvija un Etiopija apspriež iespējamo sadarbību aviācijas jomā

Latvija un Etiopija ieinteresētas sekmēt plašāku divpusējo sadarbību, ziņo Ārlietu ministrijā.

Latvijā vairāk nekā puse nelegāli lejupielādē vai straumē filmas un seriālus

Vairāk nekā puse atzīst, ka ir nelegāli lejupielādējuši vai straumējuši filmas vai seriālus, 50,6% ir klausījušies nelegāli iegūtu mūziku, bet 38%- nelegāli lejupielādējuši datorprogrammu, liecina Tieslietu ministrijas veiktais pētījums.

Coca-Cola zemāku pārdošanas apjomu dēļ atlaidīs 1 200 darbiniekus

2017.gada pirmajā ceturksnī Coca-Cola dzērienu pārdošanas apjoms pasaule samazinājies par vienu procentu. Amerikāņu dzērienu lielražotājs Coca-Cola pavēstījis, ka līdz ar limonāžu pieprasījuma samazināšanos tas šogad pasaulē atteiksies no 1 200 darbiniekiem.

Nodokļu reformā neiekļaus ieceri par 1% sociālo iemaksu novirzīšanu veselībai

Konceptuāls atbalsts no koalīcijas partneriem nodokļu reformai ir, tomēr tās pamatnostādnēs veselības aprūpei netiks paredzēts novirzīt 1% no sociālajām iemaksām, līdz ar to risinājums veselības nozares finansējumam tiks piedāvāts vēlāk, otrdien, 25.aprīlī, pēc valdības koalīcijas sanāksmes žurnālistiem stāsta Ministru prezidents Māris Kučinskis.