bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.04.2018 | Vārda dienas: Marģers, Anastasija
LatviaLatvija

Sinoptiķi skaidro, cik neparasti ir «zaļi» Ziemassvētki Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pirmās divas decembra dekādes Latvijā aizvadītas ar rekordsiltiem laika apstākļiem – gandrīz visu mēneša otro dekādi atsevišķās vietās Latvijā tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Valdošo neparasti silto laika apstākļu ietekmē, šī gada Ziemassvētki solās būt lielākoties «zaļi» – sniegotus svētkus šogad nesagaidīsim.

18.decembrī Kolkā ar +9,8 grādiem tika pārspēts arī visa decembra mēneša gaisa temperatūras rekords. Iepriekš tik silts bijis tikai 1932. gada 18. decembrī Mērsragā (+9,4 grādi), liecina Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Ja Latvijas austrumu daļā «zaļi» svētki aizvadīti tikai vidēji 9-20% gadījumu, tad Baltijas jūras piekrastē svētki bez sniega segas aizvadīti ievērojami biežāk: Ventspilī pat līdz 47% gadījumu. Iepriekš Ziemassvētki, kuru laikā sniega sega nebija novērota nevienā Latvijas pilsētā, bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., kā arī ne tik senajā 2006. un 2013. gadā.

Turpretī sniegotākajās ziemās sniega segas biezums svētku laikā visā teritorijā sasniedzis 27-51 cm. Vieni no ar sniega segu bagātākajiem Ziemassvētkiem līdz šim ir bijuši 1981. gadā, kad sniega sega klāja visu Latvijas teritoriju, un tās biezums bija no 20 cm Ainažos un Bauskā, līdz pat 51 cm Vendzavā. Pēdējie sniegotākie Ziemassvētki bijuši 2010. gadā, kad Latvijas austrumu daļā sniega segas biezums bija no 25 cm Lubānā līdz 40 cm Rūjienā, bet Latvijas rietumu daļā sasniedza pat 43 cm Kuldīgā un 47 cm Rucavā.

Lai gan arī šie Ziemassvētki solās būt ļoti silti, vēl samērā nesenā pagātnē piedzīvojām līdzīgi siltus svētkus: līdz šim vissiltākie svētki ir bijuši 2011.gadā, kad maksimālā gaisa temperatūra Rīgā bijusi +9,6 grādi, bet Mērsragā sasniedza pat +10,0 grādi. Tāpat pēdējo desmit gadu laikā novēroti vēl divi ekstremāli silti Ziemassvētki Latvijā: 2013. gadā maksimālā gaisa temperatūra Pāvilostā sasniedza +8,7 grādi, savukārt 2006.gadā Rucavā maksimālā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +8,5 grādi.

Vidējā gaisa temperatūra Latvijā Ziemassvētkos pēdējo 55 gadu laikā bijusi no -0,2 grādiem valsts rietumu daļā līdz -5,1 grādam Latvijas austrumos.

Paši aukstākie Ziemassvētki Latvijā bijuši 1996.gadā, kad minimālā diennakts gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz -31,5 grādiem (Zosēnos). Auksts bijis arī 1978.gada svētkos, kad minimālā diennakts gaisa temperatūra Zosēnos bija -30,4 grādi, kā arī 2001.gadā, kad tajos pašos Zosēnos minimālā diennakts gaisa temperatūra Ziemassvētkos bija -29,4 grādi.

Dažkārt Ziemassvētkos var tikt novērotas arī dažādas atmosfēras parādības, kas galvenokārt saistītas ar svētku laikā dominējošiem atmosfēras apstākļiem. Pēdējo 55 gadu laikā visbiežāk Latvijā svētku laikā novērots apledojums – 73% gadījumu – turklāt daži no nesenākajiem apledojuma gadījumiem bijuši arī postoši, piemēram, 2010.gada Ziemassvētkos. Dominējot lēniem vējiem, bieži svētku laikā tiek novērota migla (67% gadījumu), bet, pieturoties salam, arī sarma (56% gadījumu). Pērkona negaiss līdz šim svētku laikā nav novērots. Savukārt 1975, 1999, 2008. un 2013. gadā Latvijā Ziemassvētkos nav fiksēta neviena no zemāk redzamajā tabulā norādītajām atmosfēras parādībām. Klimatiskajā griezumā Ziemassvētki pārsvarā aizvadīti ar lēniem līdz mēreniem vējiem: kopš 1966. gada ir bijuši tikai trīs svētki, kuru laikā maksimālās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku – 1971. gadā Liepājā vēja brāzmas bija 28 m/s, 2003. gadā Ventspilī vējš pastiprinājās līdz 27 m/s, bet pavisam nesen, 2011. gada Ziemassvētkos, Mērsragā maksimālās vēja brāzmas sasniedza 25 m/s. Vētras spēku brāzmās (vismaz 21 m/s) vējš Ziemassvētkos sasniedzis biežāk – 1971, 1977, 1998, 1999, 2001, 2003, 2004, 2006, 2008. un 2011.gadā.

Ref: 102.000.102.11452


Pievienot komentāru

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.