bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 26.05.2017 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

Šipkēvics: «Radio valodu» jautājumā ZZS gājusi Krauzes privāto ambīciju pavadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jānis Šipkēvics

Labi ir tas, ka deputāti tomēr saprata, ka par izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir jādiskutē, tomēr bēdīgi, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) gāja Armanda Krauzes (ZZS) privāto ambīciju pavadā un šajā gadījumā nostājās pret savu prezidentu un neņēma vērā viņa bažas, norāda Radio SWH vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Šipkēvics.

Kā sacīja Šipkēvics, labi ir tas, ka deputāti tomēr saprata, ka par šo jautājumu ir jārunā un jādiskutē un nevar uz karstām pēdām šādu svarīgu lēmumu pieņemt. «Bēdīgi ir tas, ka ZZS gāja Krauzes kaut kādu privāto ambīciju pavadā un šajā gadījumā nostājās pret savu prezidentu un neņēma vērā viņa bažas, šī jautājuma svarīguma novērtējumu un prezidenta kancelejas juridiski nopietno izstrādi.»

«Tas, ka viņi nostādīja prezidentu šādā situācijā, es domāju, tā ir necieņa pret savu prezidentu, un te izpaudās ne tik daudz kaut kādas idejas aizstāvēšana kā tīri personiski Krauzes ambīciju puiciska demonstrēšana,» piebilda Šipkēvics.

«Es uzskatu to par dūrienu no mugurpuses, un ZZS sasēsties kopā ar Saskaņas centru un [Ingūnas] Sudrabas partiju (No sirds Latvijai), domāju, daudzi vēlētāji šo faktu atcerēsies, kad atkal vajadzēs balsot, it īpaši par šādu «patriotu», kāds ir Krauze,» pauda Šipkēvics. «Tas ir puicisks gājiens, tāda ietiepība un mēģinājums būt pārākam par prezidentu, un tā jau ir drīzāk savu personīgo ambīciju apmierināšana, nevis domāšana par Latvijas mediju vidi vai tās aizsardzību.»

Šipkēvics tomēr norāda, ka pats svarīgākais pašreizējā situācijā ir tas, ka retranslācijas no Krievijas un citām valstīm ar 1.janvāri tiks samazinātas līdz 10%. «Tas ir pats svarīgākais, jo mūs nesatrauc, ka būs radiostacijas krievu valodā, bet satrauc tas, ka šo saturu veidos un ka tas nāks no svešas valsts.»

Runājot par nākamgad darāmajiem darbiem, Šipkēvics nosauca divas lietas. «Pirmkārt, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) jāspēj realizēt šo kontroli pār retranslācijām, kas tomēr vēl ir pieļautas, un, otrkārt, domāju, ka nākamgad ir nopietni jāizskata jautājums, vai Latvijā vispār atļaut retranslēt no svešām valstīm citas radioprogrammas, jo mums pašiem vajadzētu radīt saturu un pietiek resursu, lai veidotu raidījumus šeit uz vietas.»

Kā ziņots, Saeimas deputāti šonedēļ galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumā, nosakot, ka uz gadu atliek iepriekš pieņemto grozījumu spēkā stāšanos, kas cita starpā nosaka daļas radiostaciju pāreju uz raidīšanu valsts valodā. Deputāti tā rīkojās, jo attiecīgās normas ir apstrīdētas Satversmes tiesā (ST), un atlikšanas mērķis ir rast iespēju ST līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās dienai izvērtēt tās atbilstību valsts pamatlikumam, izriet no pieņemto grozījumu anotācijas.

Jaunais risinājums paredz, ka līdz 2017.gada 1.janvārim tiek atlikta iepriekš paredzētā valodu dalījuma stāšanās spēkā. Tām radiostacijām, kas jau bija gatavojušās pāriet uz vienu apraides valodu, tagad būs iespēja līdz 2017.gada 1.janvārim turpināt raidīt vairākās valodās licencē noteiktajā proporcijā vai pāriet uz vienu apraides valodu.

Viena no atliktajām normām paredzēja, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, ir valsts valodā. Tagad šī regulējuma ieviešana atlikta par gadu.

2014.gadā pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzēja «viena stacija – viena valoda» principa ieviešanu. Attiecīgi tām radiostacijām, kurām licencē noteiktā valodas lietojuma proporcija bija 50 pret 50, ar 2016.gada 1.janvāri obligāti būtu jāpāriet uz apraidi latviešu valodā. Savukārt tām radiostacijām, kurām proporcija bija 51% un vairāk svešvalodā, likums paredzētu valodas izvēles brīvību. Attiecīgi faktiski visas radiostacijas, kuras skartu šie likuma grozījumi, pārietu uz apraidi krievu valodā.

Pret šo regulējumu SIA Krievu hītu radio vērsās ar sūdzību ST, argumentējot to ar nesamērīgu pamattiesību aizskārumu iepretim tām radiostacijām, kuru licencēs noteiktā svešvalodas bija 51% un vairāk, kurām likumdevējs paredzēja brīvu iespēju izvēlēties apraides valodu.

Deputāts Krauze no ZZS piedāvāja šajā regulējumā veikt attiecīgus grozījumus, pēc tam, kad ST sāka tiesvedību par iespējamu pamattiesību aizskārumu. Pirms tam identiskus priekšlikumus izskatīšanai otrajā lasījumā iesniedza SIA Krievu hītu radio, bet 2014.gadā – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Krauzes priekšlikumi guva Saeimas atbalstu, taču Valsts prezidents Raimonds Vējonis attiecīgos grozījumus neizsludināja un izteica iebildumus pret grozījumu strīdīgo daļu, aicinot to izslēgt no likumprojekta. Taču komisija neatbalstīja rosinājumu atteikties no strīdīgajiem «radio valodas» grozījumiem. Caurlūkošanai nodotais likumprojekts iekļauts šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Kā iepriekš informēja Valsts prezidenta preses dienestā, secinot, ka grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā pieņemti, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Vējonis nodeva likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Ref: 102.000.102.11428


Pievienot komentāru

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.

Svētdien gaidāma vasarīgi karsta diena

Svētdien gaidāma vasarīgi karsta diena, nākamā darba nedēļa atkal vēsa un lietaina, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Aizdomas par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem Ventspilī

Vienotība, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības lūdz nodrošināt iespēju veikt nepārtrauktu vēlēšanu procesa novērošanu gaidāmajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās.

Sagaidīts lielākais kuģis Ventspils ostas vēsturē

Ventspils ostas vārtos ceturtdien, 25.maijā, ienācis 281 metru garais un 48 metrus platais tankkuģis Hrvatska. Pēc garuma un kravnesības tas ir lielākais kuģis, kāds bijis Ventspils ostā.

EM strādā pie scenārijiem OIK samazināšanai

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas, BNN vēsta Ekonomikas ministrijā.

Babītē atklāta nelegālu cigarešu ražotne; aizturētas septiņas personas

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija Babītes novadā atklājusi ievērojamu nelegālu cigarešu ražotni, vēsta dienestā.

Šadurskis: Lielais augstskolu skaits Latvijā ir absurds

Patlaban Latvijā ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ir absurdi, Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā Dari! atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Vējonis: Latvijai ir svarīga NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana

«Latvijai pats svarīgākais ir stingrs apliecinājums tam, ka NATO ir nozīmīgākā organizācija, kas garantē drošību gan Eiropas kontinentā, gan Amerikas Savienotās Valsts un Kanādā, un, lai visi lēmumi, kas ir pieņemti par mūsu reģiona drošību, tiktu pildīti,» ceturtdien, piedaloties NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jūrmalas mēra kandidāts vēršas KNAB par iespējamu ZZS likumpārkāpumu Jūrmalā

Uz daudzviet Jūrmalā izvietotājām Zaļo un zemnieku savienības vides reklāmām kā reklāmas apmaksas veicējs norādīta Iveta Grigule, taču atbilstoši priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, šī rīcība, iespējams, vērtējama kā prettiesiska, savu uzskatu pauž partijas Latvijas attīstībai pārstāvis.

Latvijas iedzīvotājus no mācīšanās attur laika un naudas trūkums

Pērn 28,7% mājsaimniecību bija vismaz viena persona, kura apgūst formālo izglītību. No visiem reģioniem vislielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bijis Zemgalē (29,9%), Pierīgā (29,8%) un Rīgā (29,5%), bet vismazākais – Latgalē (26,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja.

Aviācijas drošības jomā iesaistītajām personām jaunas kvalifikācijas prasības

Izstrādāts noteikumu projekts, kas noteiks sertificēšanas kārtību personālam, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pensionāru pavadone: Latvijā veci cilvēki tiek izstumti no sabiedrības

«Saskaroties ar sociālo aprūpi, mani pārsteidza dominējošais uzskats, ka veciem cilvēkiem vienīgais, kas nepieciešams, ir elementāra aprūpe - pabarot, nomazgāt, labākajā gadījumā izvest ārā. Vecu cilvēku psiholoģija Latvijā ir pilnīgi svešs jēdziens, pauž Pensionāru pavadonis aizsācēja Latvijā Nelli Skadiņa.

Latvijas naži un cirvji gūst lielus panākumus Austrālijā

Pašmāju uzņēmums Autine Tools Company, kas izgatavo nažus un cirvjus, guvis atzinību Austrālijā, kur dažādu valstu ražotāju konkurencē, atzīts par labāko, pavēsta uzņēmuma pārstāvji.

Arestē Tallinas mēra vietnieku Sarapū

Tallinas mēra vietnieku Arvo Sarapū (Arvo Sarapū) apcietinājis Igaunijas Iekšējās Drošības dienests saistībā ar to, ka amatpersona iepirkuma procedūras krimināllietas ietvaros apsūdzēta par procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 7%

Šogad pirmajos trīs mēnešos Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 263,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 221,3 tūkstoši bijuši ārvalstu viesi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7%, savukārt pavadīto nakšu skaits par 4%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Rīgas līcī uz tankkuģa izcēlies ugunsgrēks

Rīgas līcī ceturtdien, 25.maijā, izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7 000 tonnas dīzeļdegvielas, informē Krasta apsardzes dienests.

SEB: 5 gadu laikā atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 kredītņēmējiem

Piecu gadu laikā kopš pirmā kredītmaksājumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 SEB bankas klientiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības un saskārušies ar neparedzētiem gadījumiem.

Līdz četrus gadus vecām mašīnām apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem

Automašīnām, kas jaunākas par četriem gadiem, tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 25.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.

Saeimā ratificē konvenciju par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu

Saeima ceturtdien, 25.maijā, ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

Brīvdienu naktīs notiks Swedbank IT sistēmu regulārie uzturēšanas darbi

Naktīs uz sestdienu, svētdienu un pirmdienu notiks regulārie Swedbank IT sistēmu uzturēšanas darbi, kā dēļ būs īslaicīgi karšu un internetbankas traucējumi.

Eiropā pērn bijuši ārzemju investīciju rekordi

Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš, atklāj ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European attractiveness survey.

Atkāpjas Igaunijas ministrs, NATO dalības neatbalstītājs

Par demisiju paziņojis Igaunijas valsts lietu ministrs Mihails Korbs, kurš publiski sacījis, ka neatbalsta dalību NATO, bet simpatizē Somijas drošības politikas modelim.