bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Šipkēvics: «Radio valodu» jautājumā ZZS gājusi Krauzes privāto ambīciju pavadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jānis Šipkēvics

Labi ir tas, ka deputāti tomēr saprata, ka par izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir jādiskutē, tomēr bēdīgi, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) gāja Armanda Krauzes (ZZS) privāto ambīciju pavadā un šajā gadījumā nostājās pret savu prezidentu un neņēma vērā viņa bažas, norāda Radio SWH vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Šipkēvics.

Kā sacīja Šipkēvics, labi ir tas, ka deputāti tomēr saprata, ka par šo jautājumu ir jārunā un jādiskutē un nevar uz karstām pēdām šādu svarīgu lēmumu pieņemt. «Bēdīgi ir tas, ka ZZS gāja Krauzes kaut kādu privāto ambīciju pavadā un šajā gadījumā nostājās pret savu prezidentu un neņēma vērā viņa bažas, šī jautājuma svarīguma novērtējumu un prezidenta kancelejas juridiski nopietno izstrādi.»

«Tas, ka viņi nostādīja prezidentu šādā situācijā, es domāju, tā ir necieņa pret savu prezidentu, un te izpaudās ne tik daudz kaut kādas idejas aizstāvēšana kā tīri personiski Krauzes ambīciju puiciska demonstrēšana,» piebilda Šipkēvics.

«Es uzskatu to par dūrienu no mugurpuses, un ZZS sasēsties kopā ar Saskaņas centru un [Ingūnas] Sudrabas partiju (No sirds Latvijai), domāju, daudzi vēlētāji šo faktu atcerēsies, kad atkal vajadzēs balsot, it īpaši par šādu «patriotu», kāds ir Krauze,» pauda Šipkēvics. «Tas ir puicisks gājiens, tāda ietiepība un mēģinājums būt pārākam par prezidentu, un tā jau ir drīzāk savu personīgo ambīciju apmierināšana, nevis domāšana par Latvijas mediju vidi vai tās aizsardzību.»

Šipkēvics tomēr norāda, ka pats svarīgākais pašreizējā situācijā ir tas, ka retranslācijas no Krievijas un citām valstīm ar 1.janvāri tiks samazinātas līdz 10%. «Tas ir pats svarīgākais, jo mūs nesatrauc, ka būs radiostacijas krievu valodā, bet satrauc tas, ka šo saturu veidos un ka tas nāks no svešas valsts.»

Runājot par nākamgad darāmajiem darbiem, Šipkēvics nosauca divas lietas. «Pirmkārt, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) jāspēj realizēt šo kontroli pār retranslācijām, kas tomēr vēl ir pieļautas, un, otrkārt, domāju, ka nākamgad ir nopietni jāizskata jautājums, vai Latvijā vispār atļaut retranslēt no svešām valstīm citas radioprogrammas, jo mums pašiem vajadzētu radīt saturu un pietiek resursu, lai veidotu raidījumus šeit uz vietas.»

Kā ziņots, Saeimas deputāti šonedēļ galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumā, nosakot, ka uz gadu atliek iepriekš pieņemto grozījumu spēkā stāšanos, kas cita starpā nosaka daļas radiostaciju pāreju uz raidīšanu valsts valodā. Deputāti tā rīkojās, jo attiecīgās normas ir apstrīdētas Satversmes tiesā (ST), un atlikšanas mērķis ir rast iespēju ST līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās dienai izvērtēt tās atbilstību valsts pamatlikumam, izriet no pieņemto grozījumu anotācijas.

Jaunais risinājums paredz, ka līdz 2017.gada 1.janvārim tiek atlikta iepriekš paredzētā valodu dalījuma stāšanās spēkā. Tām radiostacijām, kas jau bija gatavojušās pāriet uz vienu apraides valodu, tagad būs iespēja līdz 2017.gada 1.janvārim turpināt raidīt vairākās valodās licencē noteiktajā proporcijā vai pāriet uz vienu apraides valodu.

Viena no atliktajām normām paredzēja, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programma, kuram izsniegtajā radio programmas apraides atļaujā ir noteikts vai no tās izriet, ka radio programmas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, ir valsts valodā. Tagad šī regulējuma ieviešana atlikta par gadu.

2014.gadā pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzēja «viena stacija – viena valoda» principa ieviešanu. Attiecīgi tām radiostacijām, kurām licencē noteiktā valodas lietojuma proporcija bija 50 pret 50, ar 2016.gada 1.janvāri obligāti būtu jāpāriet uz apraidi latviešu valodā. Savukārt tām radiostacijām, kurām proporcija bija 51% un vairāk svešvalodā, likums paredzētu valodas izvēles brīvību. Attiecīgi faktiski visas radiostacijas, kuras skartu šie likuma grozījumi, pārietu uz apraidi krievu valodā.

Pret šo regulējumu SIA Krievu hītu radio vērsās ar sūdzību ST, argumentējot to ar nesamērīgu pamattiesību aizskārumu iepretim tām radiostacijām, kuru licencēs noteiktā svešvalodas bija 51% un vairāk, kurām likumdevējs paredzēja brīvu iespēju izvēlēties apraides valodu.

Deputāts Krauze no ZZS piedāvāja šajā regulējumā veikt attiecīgus grozījumus, pēc tam, kad ST sāka tiesvedību par iespējamu pamattiesību aizskārumu. Pirms tam identiskus priekšlikumus izskatīšanai otrajā lasījumā iesniedza SIA Krievu hītu radio, bet 2014.gadā – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Krauzes priekšlikumi guva Saeimas atbalstu, taču Valsts prezidents Raimonds Vējonis attiecīgos grozījumus neizsludināja un izteica iebildumus pret grozījumu strīdīgo daļu, aicinot to izslēgt no likumprojekta. Taču komisija neatbalstīja rosinājumu atteikties no strīdīgajiem «radio valodas» grozījumiem. Caurlūkošanai nodotais likumprojekts iekļauts šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Kā iepriekš informēja Valsts prezidenta preses dienestā, secinot, ka grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā pieņemti, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Vējonis nodeva likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Ref: 102.000.102.11428


Pievienot komentāru

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Jaunākie komentāri