bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.04.2018 | Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
LatviaLatvija

SKDS: Ceturtdaļa iedzīvotāju antibiotikas lieto patvaļīgi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RULielākā daļa jeb 52% Latvijas iedzīvotāju saaukstēšanās saslimšanu gadījumos lieto antibiotikas. Ceturtā daļa no tiem antibiotikas lieto patvaļīgi – saslimšanas gadījumā izlietojot antibiotikas, kas palikušas pāri no iepriekšējā antibiotiku lietošanas kursa, vai bez ārsta receptes citādi iegūstot antibiotikas, kas lietotas iepriekšēju saslimšanu laikā, secināts zaļās farmācijas uzņēmuma Silvanols un pētījumu centra SKDS veiktajā pētījumā.

Pētījuma rezultāti apstiprina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra publiskotos datus, kas norāda, ka pēdējos gados antibiotiku patēriņam Latvijā ir tendence palielināties, kā arī skaidri identificē nepilnības antibiotiku izrakstīšanas un izsniegšanas kārtībā.

Gūtie rezultāti pierāda, ka antibiotikas mēdz tikt nozīmētas nepamatoti; acīmredzami mēdz «grēkot» arī farmaceiti, izsniedzot antibiotikas bez ārsta receptes. Izvērtējot patvaļīgas antibiotiku lietošanas gadījumus, vairāk kā 60% pacientu lietojuši antibiotiskus medikamentus, kas palikuši pāri no iepriekšējā lietošanas kursa vai iegūtas no draugiem vai radiem, vai pat internetā.

«Fakts, ka vairāk kā ceturtā daļa pacientu saaukstēšanās saslimšanu gadījumos lieto antibiotikas patvaļīgi, ir satraucošs un saistīts ar izpratnes un zināšanu trūkumu par saaukstēšanās saslimšanu ārstēšanas principiem. Antibiotikas paredzētas bakteriālu infekciju ārstēšanai, un tās nav paredzētas vīrusu izraisītu saslimšanu – saaukstēšanās un gripas – ārstēšanai,» skaidro Silvanols produktu speciāliste Inga Zdanovska.

Viņa uzsver, ka vai antibiotikas ir vajadzīgas, var izvērtēt tikai ārsts, kurš nepieciešamības gadījumā var nozīmēt antibiotiku kursu, taču diemžēl bieži vien pacienti uzstāj, lai «katram gadījumam» ārsts tomēr izraksta antibiotikas, pat, ja tās konkretajā gadījumā nav nepieciešamas, un daļa ārstu tam arī pakļaujas. «Jāsaprot, ka pacients pats visbiežāk nespēj kvalitatīvi un objektīvi izvērtēt visus ar nepamatotu medikamentu lietošanu saistītos riskus, tāpēc ir svarīgi, lai antibiotikas netiktu nozīmētas un izsniegtas nepamatoti,» norāda Zdanovska.

Visbiežāk antibiotikas saaukstēšanās saslimšanu ārstēšanai izmanto sievietes un gados jaunāki pacienti – lielākoties jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas arī pārsvarā antibiotikas iegūst no draugiem vai radiem vai pat internetā. Iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem, savukārt, pret antibiotiku lietošanu saaukstēšanās saslimšanu gadījumos izturas nedaudz skeptiskāk – antibiotiku lietotāju skaits nepārsniedz pusi konkrētajā vecuma grupā; iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem arī daudz biežāk paļaujas uz farmaceitu sniegtajām rekomendācijām.

Zdanovska uzsver, ka pareizi un savlaicīgi nozīmējot antibiotikas, ievērojami tiek uzlabots bakteriālu infekciju ārstēšanas iznākums un tiek novērsta slimību progresēšana. Viņa komentē, ka antibiotikas ir neaizstājams palīgs bakteriālu saslimšanu ārstēšanā, tās var būt cilvēka dzīvību glābjošs faktors. «Tomēr, pirms šo zāļu izrakstīšanas būtu noteikti jāapsver, vai saslimšana ir vīrusu vai baktēriju izraisīta un nepieciešamības gadījumā jāveic izmeklējumus un analīzes, lai izvairītos no nepamatotas antibiotiku lietošanas, kas ietver būtiskus riskus – viens no tiem ir antimikrobiālās rezistences izplatība,» stāsta speciāliste.

Antimikrobiālās rezistences – pret antibiotikām rezistentu baktēriju attīstības – izplatību veicina neatbilstoša un/ vai nepareiza antibiotiku lietošana cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai, nepietiekama infekciju profilakse un nepietiekami infekciju kontroles pasākumi.

Gan Latvijā, gan visā pasaulē pacienti saskaras ar antimikrobiālo rezistenci; zinātnieki par to ceļ trauksmi jau gadiem – tā uzskatāma par vienu no mūsdienu sabiedrības nopietnākajām veselības problēmām. Mikrobi kļūst nejutīgi jeb rezistenti pret antibiotikām, tādēļ pacientus izārstēt ir arvien sarežģītāk – nākotnē visticamāk daudzu infekciju ārstēšanai līdz šim pielietotās antibiotikas izmantot vairs nebūs iespējams, jo mikroorganismi, kas izraisīja infekciju, kļūst nejutīgi pret iepriekš izmantotajām antibiotikām.

«Ir jādomā par iedzīvotāju informētības palielināšanu gan par rezistenci pret antibiotikām, gan par infekciju novēršanas un saslimšanu ārstēšanas principiem. Pacienti ir jāinformē par pareizu zāļu lietošanu un ir jāveicina atbilstoša ārstēšanās kursa izvēle saslimšanu gadījumos, lai gadījumos, kad saslimšana ir ārstējama ar dabīgiem, viegliem līdzekļiem, pacients «pa kaktiem» nemeklētu antibiotikas. Šajā būtiska loma ir primārās aprūpes speciālistiem, ar kuru pieejamību diemžēl šobrīd valstī ir zināmas problēmas, secina Zdanovska.

Ref.224.000.103.276 


Pievienot komentāru

ABLV Bank aicina atsaukt FinCEN «pārspīlētās apsūdzības»

Pašlikvidācijas proceša esošās ABLV Bank advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju atsaukt publicēto priekšlikumu, kurā ziņots, ka ABLV Bank vadība ir izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas valsts amatpersonas, un, iespējams, pārkāpusi Ziemeļkorejas sankcijas.

EP deputāti satraukti par vakcinācijas līmeņa krituma ietekmi uz veselību

Rūkošā uzticība vakcinācijai ir izaicinājums, kas jau tagad ietekmē sabiedrības veselību, pieņemtā rezolūcijā norāda Eiropas Parlamenta deputāti.

Berlīnē masu evakuācija pēc 500 kg smaga spridzekļa atrašanas

Berlīnē atrasta nesprāgusi Otrā Pasaules kara laika bumba, tādēļ piektdien, 20.aprīlī, tiek evakuēta daļa Vācijas galvaspilsētas, lai sapieri varētu padarīt spridzekli nekaitīgu.

Stoltenbergs: NATO neplāno palielināt militāro klātbūtni Baltijas valstīs

NATO neplāno pastiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs, kas pieprasījušās papildus aizsardzību pret Krievijas iespējamo agresiju, paziņo alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Kubas jaunais prezidents nepieļauj kapitālisma atgriešanos

Kubā, noslēdzot ilgos Kastro ģimenes valdīšanas gadus, prezidenta amatā stājies šīs komunistiskās Karību jūras salu valsts pirmais viceprezidents Migels Diazs-Kanels.

Piektdiena vēl būs silta un saulaina, turpmāk – vēsāk un lietaināks laiks

Darba nedēļas pēdējā diena būs silta, tomēr brīvdienās laiks kļūs vēsāks un vējaināks. Savukārt nākamajā nedēļā laika apstākļus noteiks plašs zema spiediena apgabals virs Ziemeļeiropas un tā ietekmē bieži līs.

Lietuvas politiskās kukuļošanas lieta atklāj «korupcijas sistēmu»

Tiesā Lietuvā šonedēļ nonākusi liela politiskās korupcijas lieta, kurā ierauti divi politiskie spēki, Darba partija un Liberālā kustība, kā arī viena lielākajām uzņēmumu grupām valstī MG Baltic.

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.

East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

Jaunākie komentāri