bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Slēdzot izlīgumu airBaltic lietā, deviņus miljonus saņems ar Šķēli saistīti uzņēmēji

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šā gada pavasarī valdība slepenā sēdē atvēlēja deviņus miljonus eiro airBaltic juridisko problēmu sakārtošanai. Naudu noguldīja kontā Nordea bankā un, kad problēmas būs sakārtotas, to pārskaitīs firmām, kas sūdzēja airBaltic tiesā, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Pēc ilgāka pārtraukuma pagājušajā nedēļā valdības dienas kārtībā atgriezās jautājums par nacionālo aviokompāniju airBaltic. Valsts turpmāk vairs nesadarbosies ar konsultantu Prudentia, kura uzdevums bija meklēt lidsabiedrībai pircēju. Konsultants esot zaudējis uzticību, jo  nopludināta valdībā neizskatīta un neapstiprināta informācija.

Mēģinājumi pārdot airBaltic notiek jau četrus gadus. Pēc Satiksmes ministrijas amatpersonu teiktā pārdošana nevedas, jo  airBaltic  iesaistīts daudzās tiesvedības. Nekā personīga guvis apstiprinājumu, ka tiek gatavots darījums par deviņu miljonu kompensāciju, lai tiesāšanās beigtos. Mierizlīgums ļautu  nopelnīt ar Andri Šķēli saistītiem uzņēmējiem.

airBaltic akciju piederība bijusi skandāliem apvīta jau kopš brīža, kad par 49% īpašnieku kļuva Bertolds Fliks. Vēlāk parādījās ziņas, ka aiz Flika muguras slēpjas Andris Šķēle un Ainars Šlesers. Interesi par airBaltic izrādījis arī Aivars Lembergs. 2011.gadā Latvijas valsts Flikam aviokompāniju atņēma. Sekoja prasības tiesā. Ar uzņēmēju Andri Šķēli saistīti uzņēmēji centās panākt 46% īpašumtiesības aviosabiedrībā. Ar pretenziju pret ārvalstu investora tiesību aizskārumu pie valdības vērsās Fliks. Tagad valstij esot izdevies ar visām pusēm vienoties par izlīgumu. Darījums noslēgšoties novembrī, kad valsts samaksāšot deviņus miljonus eiro prasību cēlājiem.

«Par Šķēles kungu es nekā nezinu. Bet katrā ziņā par bijušajiem akcionāriem un attiecīgi saistītajām kompānijām un obligācijām darījums tiek slēgts. Viņš nav noslēdzies. Un tikko kā viņš būs noslēdzies, tā mēs informēsim sabiedrību,» norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Izlīgums ļaušot beidzot aviokompāniju pārdot, un esot arī pēdējais brīdis, jo beigusies savulaik valdības piešķirtā līdzekļu «piešprice» un vairs neesot naudas līzinga maksājumiem par Bombardier lidmašīnām, kuras pirms diviem gadiem airBaltic nolēma pirkt par 226 miljoniem dolāru.

«Par lidmašīnām šobrīd tiek maksāts un, protams, tās investīcijas un maksājumi arvien pieaug, jo lidmašīnu piegāde paredzēta jau nākamā gada trešajā ceturksnī. Tad būs pirmās lidmašīnas. Līdz ar to šo maksājumu apjoms pieaug. Protams, ir nepieciešams finansējums, lai šos maksājumus segtu. Ar tekošajiem operacionālajiem ieņēmumiem nepietiek. Jāatzīst, ka joprojām airBaltic pamatkapitāls ir negatīvs. Līdz ar to banku finansējumu piesaistīt ir diezgan grūti,» atzīst ministrs.

2011.gadā valdība investora meklēšanai bija noalgojusi konsultāciju firmu Prudentia. Noteica, ka, ja konsultants atradīs investoru, tad saņems 2% no kopējām investīcijām. Šovasar noslēguma fāzē nonāca sarunas ar vācu investoru Ralfu Dīteru Montāgu Girmesu. Viņa lidmašīnu līzinga kompānija piedāvāja pirkt 25% airBaltic akciju, solot ieguldīt 52 miljonus eiro, ja valdība ieguldīs 90 miljonus. Tā kā kopīgais ieguldījums būtu 140 miljoni,  Prudentia prēmijā saņemtu gandrīz trīs miljonus.

Ar Girmesu sarunas nebija noslēgušās. Valsts arī nebija pārbaudījusi, vai vācu investors atbilst Eiropas prasībām, vai viņam ir nevainojama reputācija. Taču Prudentia pārstāvis jau nāca klajā ar paziņojumu, ka piemērots investors ir atrasts. Satiksmes ministrijā uzskatīja, ka šādi Prudentia rīkojusies investora, nevis valdības interesēs cerībā, ka sliktā airBaltic finanšu situācija piespiedīs valsti piekrist pieņemt lēmumu.

Raidījuma rīcībā esošās ziņas liecina, ka Girmess pieprasījis lidmašīnu pirkšanas un pārdošanas veto tiesības, veto tiesības uz darījumiem, kas pārsniedz 25 miljonus, līdzdalību valdes un padomes iecelšanā, kā arī veto tiesības lemt par to, kādas tiesvedības lidsabiedrība drīkst uzsākt vai pārtraukt, ja strīdus summa pārsniedz piecus miljonus. Tāda teikšana neesot bijusi pat Flikam.

Par vācieti Girmesu internetā pieejamās ziņas ir skopas. Viņš savulaik ilgi strādājis kā finansists Krievijā. Vadījis Investīciju Kredīta banku, viņam piederējuši 9% akciju bankā Hlinov. Pēdējās ziņas vācu presē ir tādas, ka kārtojis darījumus, kuros bijis iesaistīts Krievijas miljardieris Viktors Vekselbergs. Bijis arī klāt darījumos, kur piedalījusies Krievijas banka Vnešekonombank. Gan Vekselbergs, gan Vnešekonombank ir ASV un Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Aviācijas likumā ir teikts, ka par Latvijā strādājošas aviokompānijas patiesā labuma guvēju nevar būt persona, kas kaut kādā veidā varētu apdraudēt valsts drošību.

Satiksmes ministrija tagad investorus piesaistīs pati un koncentrēsies uz Ķīnas aviokompāniju Chengdu Airlines. Tā ir Ķīnā viena no mazākajām aviokompānijām, kas pārvadā tikai 40 miljonus pasažieru. Nesen ministrijas valsts sekretārs Ozoliņš atgriezās no Chengdu provinces, kur parakstīja ar provinces vadītājiem nodomu protokolu.

Ministrija sagaida no Rīgas domes, ka Rīgas pilsēta iesaistīsies ķīniešu investīciju pievilināšanā, piemēram, piedāvājot kļūt par Chengdu māsaspilsētu. Rīgas mērs Nils Ušakovs norāda, ka viņam ir plašāks skatījums. Viņš vēlas attīstīt lielāku sadarbību ar galvaspilsētu Pekinu. Tur ir Centrālā komiteja Saskaņas sadarbības partnerei – Ķīnas komunistiskai partijai. Bet, ja valstij tik ļoti vajag, viņš esot ar mieru aizbraukt sadarboties kaut vai ar provinces pilsētu Chengdu.

Ref: 102.000.102.10795


Pievienot komentāru

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.