bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 29.03.2017 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

Slēdzot izlīgumu airBaltic lietā, deviņus miljonus saņems ar Šķēli saistīti uzņēmēji

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šā gada pavasarī valdība slepenā sēdē atvēlēja deviņus miljonus eiro airBaltic juridisko problēmu sakārtošanai. Naudu noguldīja kontā Nordea bankā un, kad problēmas būs sakārtotas, to pārskaitīs firmām, kas sūdzēja airBaltic tiesā, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Pēc ilgāka pārtraukuma pagājušajā nedēļā valdības dienas kārtībā atgriezās jautājums par nacionālo aviokompāniju airBaltic. Valsts turpmāk vairs nesadarbosies ar konsultantu Prudentia, kura uzdevums bija meklēt lidsabiedrībai pircēju. Konsultants esot zaudējis uzticību, jo  nopludināta valdībā neizskatīta un neapstiprināta informācija.

Mēģinājumi pārdot airBaltic notiek jau četrus gadus. Pēc Satiksmes ministrijas amatpersonu teiktā pārdošana nevedas, jo  airBaltic  iesaistīts daudzās tiesvedības. Nekā personīga guvis apstiprinājumu, ka tiek gatavots darījums par deviņu miljonu kompensāciju, lai tiesāšanās beigtos. Mierizlīgums ļautu  nopelnīt ar Andri Šķēli saistītiem uzņēmējiem.

airBaltic akciju piederība bijusi skandāliem apvīta jau kopš brīža, kad par 49% īpašnieku kļuva Bertolds Fliks. Vēlāk parādījās ziņas, ka aiz Flika muguras slēpjas Andris Šķēle un Ainars Šlesers. Interesi par airBaltic izrādījis arī Aivars Lembergs. 2011.gadā Latvijas valsts Flikam aviokompāniju atņēma. Sekoja prasības tiesā. Ar uzņēmēju Andri Šķēli saistīti uzņēmēji centās panākt 46% īpašumtiesības aviosabiedrībā. Ar pretenziju pret ārvalstu investora tiesību aizskārumu pie valdības vērsās Fliks. Tagad valstij esot izdevies ar visām pusēm vienoties par izlīgumu. Darījums noslēgšoties novembrī, kad valsts samaksāšot deviņus miljonus eiro prasību cēlājiem.

«Par Šķēles kungu es nekā nezinu. Bet katrā ziņā par bijušajiem akcionāriem un attiecīgi saistītajām kompānijām un obligācijām darījums tiek slēgts. Viņš nav noslēdzies. Un tikko kā viņš būs noslēdzies, tā mēs informēsim sabiedrību,» norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Izlīgums ļaušot beidzot aviokompāniju pārdot, un esot arī pēdējais brīdis, jo beigusies savulaik valdības piešķirtā līdzekļu «piešprice» un vairs neesot naudas līzinga maksājumiem par Bombardier lidmašīnām, kuras pirms diviem gadiem airBaltic nolēma pirkt par 226 miljoniem dolāru.

«Par lidmašīnām šobrīd tiek maksāts un, protams, tās investīcijas un maksājumi arvien pieaug, jo lidmašīnu piegāde paredzēta jau nākamā gada trešajā ceturksnī. Tad būs pirmās lidmašīnas. Līdz ar to šo maksājumu apjoms pieaug. Protams, ir nepieciešams finansējums, lai šos maksājumus segtu. Ar tekošajiem operacionālajiem ieņēmumiem nepietiek. Jāatzīst, ka joprojām airBaltic pamatkapitāls ir negatīvs. Līdz ar to banku finansējumu piesaistīt ir diezgan grūti,» atzīst ministrs.

2011.gadā valdība investora meklēšanai bija noalgojusi konsultāciju firmu Prudentia. Noteica, ka, ja konsultants atradīs investoru, tad saņems 2% no kopējām investīcijām. Šovasar noslēguma fāzē nonāca sarunas ar vācu investoru Ralfu Dīteru Montāgu Girmesu. Viņa lidmašīnu līzinga kompānija piedāvāja pirkt 25% airBaltic akciju, solot ieguldīt 52 miljonus eiro, ja valdība ieguldīs 90 miljonus. Tā kā kopīgais ieguldījums būtu 140 miljoni,  Prudentia prēmijā saņemtu gandrīz trīs miljonus.

Ar Girmesu sarunas nebija noslēgušās. Valsts arī nebija pārbaudījusi, vai vācu investors atbilst Eiropas prasībām, vai viņam ir nevainojama reputācija. Taču Prudentia pārstāvis jau nāca klajā ar paziņojumu, ka piemērots investors ir atrasts. Satiksmes ministrijā uzskatīja, ka šādi Prudentia rīkojusies investora, nevis valdības interesēs cerībā, ka sliktā airBaltic finanšu situācija piespiedīs valsti piekrist pieņemt lēmumu.

Raidījuma rīcībā esošās ziņas liecina, ka Girmess pieprasījis lidmašīnu pirkšanas un pārdošanas veto tiesības, veto tiesības uz darījumiem, kas pārsniedz 25 miljonus, līdzdalību valdes un padomes iecelšanā, kā arī veto tiesības lemt par to, kādas tiesvedības lidsabiedrība drīkst uzsākt vai pārtraukt, ja strīdus summa pārsniedz piecus miljonus. Tāda teikšana neesot bijusi pat Flikam.

Par vācieti Girmesu internetā pieejamās ziņas ir skopas. Viņš savulaik ilgi strādājis kā finansists Krievijā. Vadījis Investīciju Kredīta banku, viņam piederējuši 9% akciju bankā Hlinov. Pēdējās ziņas vācu presē ir tādas, ka kārtojis darījumus, kuros bijis iesaistīts Krievijas miljardieris Viktors Vekselbergs. Bijis arī klāt darījumos, kur piedalījusies Krievijas banka Vnešekonombank. Gan Vekselbergs, gan Vnešekonombank ir ASV un Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Aviācijas likumā ir teikts, ka par Latvijā strādājošas aviokompānijas patiesā labuma guvēju nevar būt persona, kas kaut kādā veidā varētu apdraudēt valsts drošību.

Satiksmes ministrija tagad investorus piesaistīs pati un koncentrēsies uz Ķīnas aviokompāniju Chengdu Airlines. Tā ir Ķīnā viena no mazākajām aviokompānijām, kas pārvadā tikai 40 miljonus pasažieru. Nesen ministrijas valsts sekretārs Ozoliņš atgriezās no Chengdu provinces, kur parakstīja ar provinces vadītājiem nodomu protokolu.

Ministrija sagaida no Rīgas domes, ka Rīgas pilsēta iesaistīsies ķīniešu investīciju pievilināšanā, piemēram, piedāvājot kļūt par Chengdu māsaspilsētu. Rīgas mērs Nils Ušakovs norāda, ka viņam ir plašāks skatījums. Viņš vēlas attīstīt lielāku sadarbību ar galvaspilsētu Pekinu. Tur ir Centrālā komiteja Saskaņas sadarbības partnerei – Ķīnas komunistiskai partijai. Bet, ja valstij tik ļoti vajag, viņš esot ar mieru aizbraukt sadarboties kaut vai ar provinces pilsētu Chengdu.

Ref: 102.000.102.10795


Pievienot komentāru

Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvar Borisova centriski labējie

Bulgārijā priekšlaicīgi sarīkotajās Nacionālās asamblejas vēlēšanās uzvarējusi valsts ilggadējā premjerministra Bojko Borisova vadītie centriski labējie. Borisova vadītā partija Pilsoņi Bulgārijas eiropeiskai attīstībai saņēmusi 32,65% balsu, apsteidzot Bulgārijas Sociālistisko partiju, par kuru savu balsi atdevuši 27,2 vēlētāju.

Austrija vēlas atbrīvojumu no ES migrantu pārvietošanas programmas

Austrija lūgs to atbrīvot no pienākuma uzņemt papildu patvērumu meklētājus Eiropas Savienības bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros, jo Vīne uzskata, ka valsts jau izpildījusi savu daļu pienākuma laikā, kad bloks kopīgi absorbējot migrācijas vilni uz ES.

Internetam reklāmas jomā aizvien teikšana, taču laikrakstiem vēl nav pienācis «gals»

Kopumā reklāmdevēju aktivitāte ievērojami pieaugusi, tomēr reklāmdevēju investīcijas aizvien lielākos apjomos nonāk ārzemēs reģistrētajos medijos, kuriem arvien lielāku uzmanību un laiku velta Latvijā dzīvojošās un reklāmdevējus interesējošās auditorijas, komentē Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Eiropas Centrālai bankai prasa lielāku demokrātisku pārraudzību

Eiropas Centrālai bankai vajadzīga ciešāka demokrātiska pārraudzība un pastiprināti pienākumi atskaitīties par darbību, jo iestāde iesaistās politisko lēmumu pieņemšanā, bet dara to bez vajadzīgās uzraudzības, vērtē Transparency International.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; sarūk biržu indeksi Eiropā un ASV dolāra vērtība

Naftas cenas pasaulē, kas pirmdien, 27.martā, saruka, otrdienas rītā pieaug saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts dolāra vērtības kritumu. Vienlaikus lielais naftas ieguves apjoms ASV un neskaidrības par naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru īstenoto naftas ieguves apjoma samazinājuma pasākumu efektivitāti ierobežo naftas cenas pieauguma iespējamību.

Pašvaldību «atskurbtuvēm» no valsts šogad piešķirti 198,8 tūkstoši eiro

Valdība otrdien, 28.martā, piešķīra 198 814 eiro pašvaldībām, lai daļēji segtu faktiskos izdevumus, kas tām radušies pērn, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

Krievijas pretkorupcijas gājienu rīkotājam Navaļnijam piespriež īsu cietumsodu

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs notiesāts par nepakļaušanos policijas rīkojumiem nedēļas nogalē aizvadītā masu protesta akcijā Maskavā un sodīts ar 15 dienas ilgu cietumsodu.

Āfrikas cūku mēra zaudējumi Latvijai izmaksās 1' 546 062 eiro

Valdība otrdien, 28.martā, apstiprina Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem Āfrikas cūku mēra radīto zaudējumu segšanai 1 546 062 eiro apmērā, informē ZM pārstāvji.

Britiem gatavojoties sākt izstāšanos, liela interese par Igaunijas e-uzturēšanās atļaujām

Tuvojoties šonedēļ gaidāmajam Lielbritānijas paziņojumam, ka tā sāk izstāšanos no Eiropas Savienības, strauji kāpis to Lielbritānijas pilsoņu skaits, kuri piesakās saņemt e-uzturēšanās atļauju Igaunijā.

Nolemts - RPIVA likvidē ar 1.oktobri

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, otrdien, 28.martā, lēma Ministru kabinets.

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.

Aizsardzības ministrija paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos

E-prasmju nedēļas ietvaros Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Veikalu tīkli Elvi un Aibe izveido kopīgu iepirkumu grupu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji Elvi un Aibe, BNN ziņo uzņēmuma pārstāvji.

Šogad reģistrēti jau 357 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27.marta pulksten 6.30 līdz 28.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmuši 143 izsaukumus – 112 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.

Eksperte: Pašvaldības nespēj piesaistīt jaunus iedzīvotājus

Veids, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana, Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, it īpaši Jūrmalā. «Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā,» pauž nekustamā īpašuma eksperte Jevgenija Dmitričenko.

Uzņēmums: Baltijas valstīs pieaugusi tendence izvēlēties pilna servisa autolīzingu

Pērn palielinājusies interese par pilna servisa autolīzingu – visvairāk pilna servisa līzingu automašīnu parka papildināšanai izmantojuši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare, informācijas tehnoloģijas un finanšu jomas uzņēmumi, liecina Baltijas uzņēmēju un autonomas uzņēmuma Avis sniegtā informācija.

E-prasmju nedēļā pievērsīsies digitālajai drošībai

Šogad E-prasmju nedēļas prioritātes ir digitālā drošība un digitālās prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī ePakalpojumi, komentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

Pētījums: 71% Latvijas iedzīvotāju veidotu uzņēmumu, ja nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot savā komforta zonā, samierinās ar pašreizējo darbu un finansiālo stāvokli un nevēlas riskēt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, liecina Narvesen Baltija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijā bērnus pret ērču encefalītu vakcinēs 27 riska teritorijās

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.