bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Slēdzot izlīgumu airBaltic lietā, deviņus miljonus saņems ar Šķēli saistīti uzņēmēji

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šā gada pavasarī valdība slepenā sēdē atvēlēja deviņus miljonus eiro airBaltic juridisko problēmu sakārtošanai. Naudu noguldīja kontā Nordea bankā un, kad problēmas būs sakārtotas, to pārskaitīs firmām, kas sūdzēja airBaltic tiesā, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Pēc ilgāka pārtraukuma pagājušajā nedēļā valdības dienas kārtībā atgriezās jautājums par nacionālo aviokompāniju airBaltic. Valsts turpmāk vairs nesadarbosies ar konsultantu Prudentia, kura uzdevums bija meklēt lidsabiedrībai pircēju. Konsultants esot zaudējis uzticību, jo  nopludināta valdībā neizskatīta un neapstiprināta informācija.

Mēģinājumi pārdot airBaltic notiek jau četrus gadus. Pēc Satiksmes ministrijas amatpersonu teiktā pārdošana nevedas, jo  airBaltic  iesaistīts daudzās tiesvedības. Nekā personīga guvis apstiprinājumu, ka tiek gatavots darījums par deviņu miljonu kompensāciju, lai tiesāšanās beigtos. Mierizlīgums ļautu  nopelnīt ar Andri Šķēli saistītiem uzņēmējiem.

airBaltic akciju piederība bijusi skandāliem apvīta jau kopš brīža, kad par 49% īpašnieku kļuva Bertolds Fliks. Vēlāk parādījās ziņas, ka aiz Flika muguras slēpjas Andris Šķēle un Ainars Šlesers. Interesi par airBaltic izrādījis arī Aivars Lembergs. 2011.gadā Latvijas valsts Flikam aviokompāniju atņēma. Sekoja prasības tiesā. Ar uzņēmēju Andri Šķēli saistīti uzņēmēji centās panākt 46% īpašumtiesības aviosabiedrībā. Ar pretenziju pret ārvalstu investora tiesību aizskārumu pie valdības vērsās Fliks. Tagad valstij esot izdevies ar visām pusēm vienoties par izlīgumu. Darījums noslēgšoties novembrī, kad valsts samaksāšot deviņus miljonus eiro prasību cēlājiem.

«Par Šķēles kungu es nekā nezinu. Bet katrā ziņā par bijušajiem akcionāriem un attiecīgi saistītajām kompānijām un obligācijām darījums tiek slēgts. Viņš nav noslēdzies. Un tikko kā viņš būs noslēdzies, tā mēs informēsim sabiedrību,» norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Izlīgums ļaušot beidzot aviokompāniju pārdot, un esot arī pēdējais brīdis, jo beigusies savulaik valdības piešķirtā līdzekļu «piešprice» un vairs neesot naudas līzinga maksājumiem par Bombardier lidmašīnām, kuras pirms diviem gadiem airBaltic nolēma pirkt par 226 miljoniem dolāru.

«Par lidmašīnām šobrīd tiek maksāts un, protams, tās investīcijas un maksājumi arvien pieaug, jo lidmašīnu piegāde paredzēta jau nākamā gada trešajā ceturksnī. Tad būs pirmās lidmašīnas. Līdz ar to šo maksājumu apjoms pieaug. Protams, ir nepieciešams finansējums, lai šos maksājumus segtu. Ar tekošajiem operacionālajiem ieņēmumiem nepietiek. Jāatzīst, ka joprojām airBaltic pamatkapitāls ir negatīvs. Līdz ar to banku finansējumu piesaistīt ir diezgan grūti,» atzīst ministrs.

2011.gadā valdība investora meklēšanai bija noalgojusi konsultāciju firmu Prudentia. Noteica, ka, ja konsultants atradīs investoru, tad saņems 2% no kopējām investīcijām. Šovasar noslēguma fāzē nonāca sarunas ar vācu investoru Ralfu Dīteru Montāgu Girmesu. Viņa lidmašīnu līzinga kompānija piedāvāja pirkt 25% airBaltic akciju, solot ieguldīt 52 miljonus eiro, ja valdība ieguldīs 90 miljonus. Tā kā kopīgais ieguldījums būtu 140 miljoni,  Prudentia prēmijā saņemtu gandrīz trīs miljonus.

Ar Girmesu sarunas nebija noslēgušās. Valsts arī nebija pārbaudījusi, vai vācu investors atbilst Eiropas prasībām, vai viņam ir nevainojama reputācija. Taču Prudentia pārstāvis jau nāca klajā ar paziņojumu, ka piemērots investors ir atrasts. Satiksmes ministrijā uzskatīja, ka šādi Prudentia rīkojusies investora, nevis valdības interesēs cerībā, ka sliktā airBaltic finanšu situācija piespiedīs valsti piekrist pieņemt lēmumu.

Raidījuma rīcībā esošās ziņas liecina, ka Girmess pieprasījis lidmašīnu pirkšanas un pārdošanas veto tiesības, veto tiesības uz darījumiem, kas pārsniedz 25 miljonus, līdzdalību valdes un padomes iecelšanā, kā arī veto tiesības lemt par to, kādas tiesvedības lidsabiedrība drīkst uzsākt vai pārtraukt, ja strīdus summa pārsniedz piecus miljonus. Tāda teikšana neesot bijusi pat Flikam.

Par vācieti Girmesu internetā pieejamās ziņas ir skopas. Viņš savulaik ilgi strādājis kā finansists Krievijā. Vadījis Investīciju Kredīta banku, viņam piederējuši 9% akciju bankā Hlinov. Pēdējās ziņas vācu presē ir tādas, ka kārtojis darījumus, kuros bijis iesaistīts Krievijas miljardieris Viktors Vekselbergs. Bijis arī klāt darījumos, kur piedalījusies Krievijas banka Vnešekonombank. Gan Vekselbergs, gan Vnešekonombank ir ASV un Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Aviācijas likumā ir teikts, ka par Latvijā strādājošas aviokompānijas patiesā labuma guvēju nevar būt persona, kas kaut kādā veidā varētu apdraudēt valsts drošību.

Satiksmes ministrija tagad investorus piesaistīs pati un koncentrēsies uz Ķīnas aviokompāniju Chengdu Airlines. Tā ir Ķīnā viena no mazākajām aviokompānijām, kas pārvadā tikai 40 miljonus pasažieru. Nesen ministrijas valsts sekretārs Ozoliņš atgriezās no Chengdu provinces, kur parakstīja ar provinces vadītājiem nodomu protokolu.

Ministrija sagaida no Rīgas domes, ka Rīgas pilsēta iesaistīsies ķīniešu investīciju pievilināšanā, piemēram, piedāvājot kļūt par Chengdu māsaspilsētu. Rīgas mērs Nils Ušakovs norāda, ka viņam ir plašāks skatījums. Viņš vēlas attīstīt lielāku sadarbību ar galvaspilsētu Pekinu. Tur ir Centrālā komiteja Saskaņas sadarbības partnerei – Ķīnas komunistiskai partijai. Bet, ja valstij tik ļoti vajag, viņš esot ar mieru aizbraukt sadarboties kaut vai ar provinces pilsētu Chengdu.

Ref: 102.000.102.10795


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.