bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Šlesera atstātais mantojums liek valstij joprojām ciest ievērojamus zaudējumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekspolitiķis Ainārs Šlesers

Īru lidsabiedrība Ryanair uzvarējusi lidostu Rīga Starptautiskajā šķīrējtiesā. Lidostai būs jāsamaksā vairāk nekā pusotrs miljons eiro, turklāt lidosta neatgūs vairāk nekā divus miljonus eiro lielu Ryanair parādu. Eiropas Komisija joprojām turpina izmeklēt, vai Ryanair Rīgas lidostā nesaņēma nelikumīgu valsts atbalstu. Rīgas rajona tiesā Ryanair prasa izpildīt šo arbitrāžas tiesas pasludināto spriedumu.

Ryanair ekskluzīvais līgums ar lidostu Rīga desmit gadus tai ļāva baudīt labvēlīgākus nosacījumus nekā citām aviokompānijām. Tagad šī Šlesera laika atlaižu politika atspēlējusies pašai lidostai. Balstoties uz līgumu, Ryanair ir vinnējusi lidostu Starptautiskajā Šķīrējtiesā. Lidostai no savas kabatas aviokompānijai būs jāsamaksā vairāk nekā pusotrs miljons eiro. Maksājums tikai uz laiku atlikts, kamēr Eiropas komisija nebūs pabeigusi izmeklēt, vai Ryanair, baudot īpašas priekšrocības Rīgas lidostā, nav saņēmusi nelikumīgu valsts atbalstu, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Ainārs Šlesers lidostas attīstību pasludināja par savu prioritāti vēl būdams premjera biedrs Repšes valdībā 2003.gadā un ar pilnu jaudu to turpināja pilnvērtīgi iesēžoties satiksmes ministra krēslā turpmākajos gados. Viņš izlēma, ka piesaistīt ievērojami lielāku pasažieru skaitu lidostai izdosies ar zemāku nodevu un atlaižu politiku izredzētām aviokompānijām. Par tādu kļuva īru zemo cenu lidsabiedrība Ryanair.

2004.gada 23.jūlija slepenais līgums Ryanair garantēja zemas apkalpošanas maksas: par katru pasažieri lidostai tā maksāja vien četrus ar pusi eiro. Bet par katras Ryanair lidmašīnas virszemes apkalpošanu lidosta 500 eiro vietā drīkstēja iekasēt tikai vienu eiro. Trīs gadus vēlāk līgums tika grozīts uz aviokompānijai vēl labvēlīgākiem nosacījumiem.

Šis ekskluzīvais līgums bija spēkā arī 2012.gadā, kad lidosta ieviesa jaunu drošības nodevu pasažieriem. Šlesers no satiksmes ministrijas bija prom. Ryanair jauno nodevu atteicās maksāt un uzskatīja, ka tas ir agrāk noslēgtā līguma pārkāpums. Lidsabiedrība vērsās pret lidostu Starptautiskajā šķīrējtiesā Londonā un uzvarēja. Lidostai tagad jākompensē Ryanair 802 000 tūkstoši eiro un jāsedz tiesāšanās izdevumi. Šonedēļ Rīgas rajona tiesā Ryanair prasīja izpildīt šo arbitrāžas tiesas pasludināto spriedumu.

Nekā personīga zināms, ka kopējā summa, kas lidostai jāmaksā Ryanair pārsniedz pusotru miljonu eiro – 1 569 086 eiro. Taču tie nav vienīgie lidostas zaudējumi. Šķīrējtiesa vēl vienā jautājumā lēma par labu Ryanair un noteica, ka lidostai nebija tiesības iekasēt papildus maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem. Praktiski tas nozīmē, ka lidosta neatgūs vairāk nekā divus miljonus eiro lielu Ryanair parādu.

Prāvā lidostai neizdevās pārliecināt ārvalstu arbitru, un nepalīdzēja arī liecinieku tiesā stāstītais, ka tās šādu vienošanos slēdza pēc satiksmes ministra Šlesera rīkojuma. Tieši Šlesers Ryanair izteicis piedāvājumu par vienoto maksu līgumā, un par to liecina tiesvedības materiālos atrodamie e-pasti, ar kuriem Šlesers un Ryanair vadība apmainījusies gadu līdz līguma parakstīšanai. No tiem redzams, ka lidostas vadība pretojusies vairākiem līguma nosacījumiem, taču Šlesers politiski iejaucies. Viņš personīgi tiekoties ar Ryanair pārstāvjiem viņiem apsolījis, ka valsts apmaksās lielu daļu pakalpojumus Ryanair, ja vien pārvadāto pasažierus skaits daudzkārt kāps.

Pēc ilgāka pārdomu perioda, lidosta vērsusies ar sūdzību Eiropas Komisijā, lai tā izmeklē, vai Ryanair no 2004.gadam līdz pat 2014.gadam nav saņēmusi nelikumīgu valsts atbalstu. Patlaban Latvijas puse aktīvi sniedz savus aprēķinus par zaudējumiem, kurus cietusi pateicoties Šlesera un Ryanair ekskluzīvajam līgumam.

Lidostas sūdzība Eiropas Komisijā nebūt nav pirmā. Līdz šim izmeklēta jau 21 lieta pret Ryanair. Lielā daļā Eiropas komisija nelikumības nav saskatījusi, bet sešas sūdzības beigušās ar lielām Ryanair piespriestām soda naudām. Kopējais kompensāciju apmērs ir vairāk nekā desmit miljoni. Lielākā kompensācija 6 400 000 eiro Ryanair būs jāatmaksā Francijai par līgumu ar Nīmas lidostu.

«Gadījumā, ja Eiropas Komisija atzītu, ka šāds atbalsts ir saņemts nelikumīgi, Latvijas valstij vai ar tās starpniecību lidostai, būtu jāpiedzen šis nelikumīgi saņemtais valsts atbalsts. Ja, savukārt, Eiropas Komisija atzīst, ka tomēr viss ir kārtībā, tad tā arī paliek – viss ir kārtībā. Pēc būtības, valsts īpaši ne ar ko neriskē, uzturot šādu sūdzību,» komentē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Sūdzība Eiropas Komisijā lidostai ir devusi laiku mazliet ievilkt elpu un tūlīt vēl nemaksāt īru lidsabiedrībai Ryanair šķīrētiesas piespriesto pusotru miljonu. Rīgas rajona tiesa pēc lidostas pārstāvju līguma apturēja tiesvedību par sprieduma izpildi. Taču ir diezgan skaidrs, ka pēc gada vai diviem, kad Eiropas komisija izmeklēšanu beigs, tiesvedību šajā lietā atjaunos.

«Kā izriet no tās lēmuma daļas, ko nupat dzirdējām tiesas zālē – mēs lūdzām apturēt tiesvedību, līdz tiek pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par sūdzību, kurā norādīts, ka Ryanair ir saņēmis nelikumīgu valsts atbalstu,» norāda biroja COBALT zvērināts advokāts, lidostas Rīga pārstāvis Uģis Zeltiņš.

No pagājušā gada pavasara ar Ryanair lidostai ir jauns līgums, kas ir līdzvērtīgs citu aviokompāniju panāktajām vienošanām. Neskatoties uz draudiem pat par aiziešanu no Rīgas, pagājušais gads īru lidsabiedrībai ir bijis labākais pasažieru skaita ziņā.

Valstij neizdevīgā līguma ar Ryanair sekas un Šlesera lomu tajā 2010.gadā sāka izmeklēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Un lietu izbeidza. Tikai pēc Valsts kontroles protesta izmeklēšanu atjaunoja un rezultātu šajā krimināloprocesā nav joprojām.

Šlesers, kurš tagad strādā ar ekspremjeru Andri Šķēli saistītos biznesos, joprojām uzskata, ka Ryanair līgums bija valstij izdevīgs: «Tā kā vairs neesmu politiķis, nevēlos plaši komentēt politiskos procesus. Bet, kas attiecas uz jūsu jautājumu, varu pateikt, ka laikā, kad biju satiksmes ministrs, Satiksmes ministrijas realizēto politiku aviācijas jomā atbalstīja Ministru kabinets! Kā rezultātā Rīgas lidosta no mazas, provinciālas lidostas, pārvērtās par lielāko lidostu Baltijā, palielinot pasažieru apgrozījumu no 650 000 līdz 5 000 000! Daudzkārtīgi samazinot aviopārvadājumu biļešu cenas, tika dota iespēja lidot Latvijas cilvēkiem, kuriem šāda privilēģija iepriekš nebija iespējama! Kā arī, pateicoties šai politikai, Latvija piesaistīja katru gadu ievērojami vairāk ārvalstu tūristu, kuri atstāja Latvijas ekonomikā simtiem miljonu eiro! Man ir ļoti žēl, ka šodien Latvijas aviācijas nozare atrodas stagnācijā! Ar cieņu Ainārs Šlesers.»

Lidosta Eiropas komisijā sūdzību par Ryanair iesniedza pirms diviem gadiem, neilgi pirms līguma darbības termiņa beigām.

Galu galā jādara viss, lai saņemtu atpakaļ šos iegūtos ienākumus, jo tik pat labi valsts ir arī lidostas akcionārs, tieši tādā pašā veidā mūs arī interesē lidostas spēja darboties atbilstīgi normatīvo aktu prasībām, tai skaitā Eiropas Komisijas konkurences tiesībām.

Ref: 102.000.102.12211


Pievienot komentāru

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.