bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands
LatviaLatvija

Šlesera atstātais mantojums liek valstij joprojām ciest ievērojamus zaudējumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekspolitiķis Ainārs Šlesers

Īru lidsabiedrība Ryanair uzvarējusi lidostu Rīga Starptautiskajā šķīrējtiesā. Lidostai būs jāsamaksā vairāk nekā pusotrs miljons eiro, turklāt lidosta neatgūs vairāk nekā divus miljonus eiro lielu Ryanair parādu. Eiropas Komisija joprojām turpina izmeklēt, vai Ryanair Rīgas lidostā nesaņēma nelikumīgu valsts atbalstu. Rīgas rajona tiesā Ryanair prasa izpildīt šo arbitrāžas tiesas pasludināto spriedumu.

Ryanair ekskluzīvais līgums ar lidostu Rīga desmit gadus tai ļāva baudīt labvēlīgākus nosacījumus nekā citām aviokompānijām. Tagad šī Šlesera laika atlaižu politika atspēlējusies pašai lidostai. Balstoties uz līgumu, Ryanair ir vinnējusi lidostu Starptautiskajā Šķīrējtiesā. Lidostai no savas kabatas aviokompānijai būs jāsamaksā vairāk nekā pusotrs miljons eiro. Maksājums tikai uz laiku atlikts, kamēr Eiropas komisija nebūs pabeigusi izmeklēt, vai Ryanair, baudot īpašas priekšrocības Rīgas lidostā, nav saņēmusi nelikumīgu valsts atbalstu, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Ainārs Šlesers lidostas attīstību pasludināja par savu prioritāti vēl būdams premjera biedrs Repšes valdībā 2003.gadā un ar pilnu jaudu to turpināja pilnvērtīgi iesēžoties satiksmes ministra krēslā turpmākajos gados. Viņš izlēma, ka piesaistīt ievērojami lielāku pasažieru skaitu lidostai izdosies ar zemāku nodevu un atlaižu politiku izredzētām aviokompānijām. Par tādu kļuva īru zemo cenu lidsabiedrība Ryanair.

2004.gada 23.jūlija slepenais līgums Ryanair garantēja zemas apkalpošanas maksas: par katru pasažieri lidostai tā maksāja vien četrus ar pusi eiro. Bet par katras Ryanair lidmašīnas virszemes apkalpošanu lidosta 500 eiro vietā drīkstēja iekasēt tikai vienu eiro. Trīs gadus vēlāk līgums tika grozīts uz aviokompānijai vēl labvēlīgākiem nosacījumiem.

Šis ekskluzīvais līgums bija spēkā arī 2012.gadā, kad lidosta ieviesa jaunu drošības nodevu pasažieriem. Šlesers no satiksmes ministrijas bija prom. Ryanair jauno nodevu atteicās maksāt un uzskatīja, ka tas ir agrāk noslēgtā līguma pārkāpums. Lidsabiedrība vērsās pret lidostu Starptautiskajā šķīrējtiesā Londonā un uzvarēja. Lidostai tagad jākompensē Ryanair 802 000 tūkstoši eiro un jāsedz tiesāšanās izdevumi. Šonedēļ Rīgas rajona tiesā Ryanair prasīja izpildīt šo arbitrāžas tiesas pasludināto spriedumu.

Nekā personīga zināms, ka kopējā summa, kas lidostai jāmaksā Ryanair pārsniedz pusotru miljonu eiro – 1 569 086 eiro. Taču tie nav vienīgie lidostas zaudējumi. Šķīrējtiesa vēl vienā jautājumā lēma par labu Ryanair un noteica, ka lidostai nebija tiesības iekasēt papildus maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem. Praktiski tas nozīmē, ka lidosta neatgūs vairāk nekā divus miljonus eiro lielu Ryanair parādu.

Prāvā lidostai neizdevās pārliecināt ārvalstu arbitru, un nepalīdzēja arī liecinieku tiesā stāstītais, ka tās šādu vienošanos slēdza pēc satiksmes ministra Šlesera rīkojuma. Tieši Šlesers Ryanair izteicis piedāvājumu par vienoto maksu līgumā, un par to liecina tiesvedības materiālos atrodamie e-pasti, ar kuriem Šlesers un Ryanair vadība apmainījusies gadu līdz līguma parakstīšanai. No tiem redzams, ka lidostas vadība pretojusies vairākiem līguma nosacījumiem, taču Šlesers politiski iejaucies. Viņš personīgi tiekoties ar Ryanair pārstāvjiem viņiem apsolījis, ka valsts apmaksās lielu daļu pakalpojumus Ryanair, ja vien pārvadāto pasažierus skaits daudzkārt kāps.

Pēc ilgāka pārdomu perioda, lidosta vērsusies ar sūdzību Eiropas Komisijā, lai tā izmeklē, vai Ryanair no 2004.gadam līdz pat 2014.gadam nav saņēmusi nelikumīgu valsts atbalstu. Patlaban Latvijas puse aktīvi sniedz savus aprēķinus par zaudējumiem, kurus cietusi pateicoties Šlesera un Ryanair ekskluzīvajam līgumam.

Lidostas sūdzība Eiropas Komisijā nebūt nav pirmā. Līdz šim izmeklēta jau 21 lieta pret Ryanair. Lielā daļā Eiropas komisija nelikumības nav saskatījusi, bet sešas sūdzības beigušās ar lielām Ryanair piespriestām soda naudām. Kopējais kompensāciju apmērs ir vairāk nekā desmit miljoni. Lielākā kompensācija 6 400 000 eiro Ryanair būs jāatmaksā Francijai par līgumu ar Nīmas lidostu.

«Gadījumā, ja Eiropas Komisija atzītu, ka šāds atbalsts ir saņemts nelikumīgi, Latvijas valstij vai ar tās starpniecību lidostai, būtu jāpiedzen šis nelikumīgi saņemtais valsts atbalsts. Ja, savukārt, Eiropas Komisija atzīst, ka tomēr viss ir kārtībā, tad tā arī paliek – viss ir kārtībā. Pēc būtības, valsts īpaši ne ar ko neriskē, uzturot šādu sūdzību,» komentē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Sūdzība Eiropas Komisijā lidostai ir devusi laiku mazliet ievilkt elpu un tūlīt vēl nemaksāt īru lidsabiedrībai Ryanair šķīrētiesas piespriesto pusotru miljonu. Rīgas rajona tiesa pēc lidostas pārstāvju līguma apturēja tiesvedību par sprieduma izpildi. Taču ir diezgan skaidrs, ka pēc gada vai diviem, kad Eiropas komisija izmeklēšanu beigs, tiesvedību šajā lietā atjaunos.

«Kā izriet no tās lēmuma daļas, ko nupat dzirdējām tiesas zālē – mēs lūdzām apturēt tiesvedību, līdz tiek pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par sūdzību, kurā norādīts, ka Ryanair ir saņēmis nelikumīgu valsts atbalstu,» norāda biroja COBALT zvērināts advokāts, lidostas Rīga pārstāvis Uģis Zeltiņš.

No pagājušā gada pavasara ar Ryanair lidostai ir jauns līgums, kas ir līdzvērtīgs citu aviokompāniju panāktajām vienošanām. Neskatoties uz draudiem pat par aiziešanu no Rīgas, pagājušais gads īru lidsabiedrībai ir bijis labākais pasažieru skaita ziņā.

Valstij neizdevīgā līguma ar Ryanair sekas un Šlesera lomu tajā 2010.gadā sāka izmeklēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Un lietu izbeidza. Tikai pēc Valsts kontroles protesta izmeklēšanu atjaunoja un rezultātu šajā krimināloprocesā nav joprojām.

Šlesers, kurš tagad strādā ar ekspremjeru Andri Šķēli saistītos biznesos, joprojām uzskata, ka Ryanair līgums bija valstij izdevīgs: «Tā kā vairs neesmu politiķis, nevēlos plaši komentēt politiskos procesus. Bet, kas attiecas uz jūsu jautājumu, varu pateikt, ka laikā, kad biju satiksmes ministrs, Satiksmes ministrijas realizēto politiku aviācijas jomā atbalstīja Ministru kabinets! Kā rezultātā Rīgas lidosta no mazas, provinciālas lidostas, pārvērtās par lielāko lidostu Baltijā, palielinot pasažieru apgrozījumu no 650 000 līdz 5 000 000! Daudzkārtīgi samazinot aviopārvadājumu biļešu cenas, tika dota iespēja lidot Latvijas cilvēkiem, kuriem šāda privilēģija iepriekš nebija iespējama! Kā arī, pateicoties šai politikai, Latvija piesaistīja katru gadu ievērojami vairāk ārvalstu tūristu, kuri atstāja Latvijas ekonomikā simtiem miljonu eiro! Man ir ļoti žēl, ka šodien Latvijas aviācijas nozare atrodas stagnācijā! Ar cieņu Ainārs Šlesers.»

Lidosta Eiropas komisijā sūdzību par Ryanair iesniedza pirms diviem gadiem, neilgi pirms līguma darbības termiņa beigām.

Galu galā jādara viss, lai saņemtu atpakaļ šos iegūtos ienākumus, jo tik pat labi valsts ir arī lidostas akcionārs, tieši tādā pašā veidā mūs arī interesē lidostas spēja darboties atbilstīgi normatīvo aktu prasībām, tai skaitā Eiropas Komisijas konkurences tiesībām.

Ref: 102.000.102.12211


Pievienot komentāru

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.