bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Šlesera atstātais mantojums liek valstij joprojām ciest ievērojamus zaudējumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekspolitiķis Ainārs Šlesers

Īru lidsabiedrība Ryanair uzvarējusi lidostu Rīga Starptautiskajā šķīrējtiesā. Lidostai būs jāsamaksā vairāk nekā pusotrs miljons eiro, turklāt lidosta neatgūs vairāk nekā divus miljonus eiro lielu Ryanair parādu. Eiropas Komisija joprojām turpina izmeklēt, vai Ryanair Rīgas lidostā nesaņēma nelikumīgu valsts atbalstu. Rīgas rajona tiesā Ryanair prasa izpildīt šo arbitrāžas tiesas pasludināto spriedumu.

Ryanair ekskluzīvais līgums ar lidostu Rīga desmit gadus tai ļāva baudīt labvēlīgākus nosacījumus nekā citām aviokompānijām. Tagad šī Šlesera laika atlaižu politika atspēlējusies pašai lidostai. Balstoties uz līgumu, Ryanair ir vinnējusi lidostu Starptautiskajā Šķīrējtiesā. Lidostai no savas kabatas aviokompānijai būs jāsamaksā vairāk nekā pusotrs miljons eiro. Maksājums tikai uz laiku atlikts, kamēr Eiropas komisija nebūs pabeigusi izmeklēt, vai Ryanair, baudot īpašas priekšrocības Rīgas lidostā, nav saņēmusi nelikumīgu valsts atbalstu, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Ainārs Šlesers lidostas attīstību pasludināja par savu prioritāti vēl būdams premjera biedrs Repšes valdībā 2003.gadā un ar pilnu jaudu to turpināja pilnvērtīgi iesēžoties satiksmes ministra krēslā turpmākajos gados. Viņš izlēma, ka piesaistīt ievērojami lielāku pasažieru skaitu lidostai izdosies ar zemāku nodevu un atlaižu politiku izredzētām aviokompānijām. Par tādu kļuva īru zemo cenu lidsabiedrība Ryanair.

2004.gada 23.jūlija slepenais līgums Ryanair garantēja zemas apkalpošanas maksas: par katru pasažieri lidostai tā maksāja vien četrus ar pusi eiro. Bet par katras Ryanair lidmašīnas virszemes apkalpošanu lidosta 500 eiro vietā drīkstēja iekasēt tikai vienu eiro. Trīs gadus vēlāk līgums tika grozīts uz aviokompānijai vēl labvēlīgākiem nosacījumiem.

Šis ekskluzīvais līgums bija spēkā arī 2012.gadā, kad lidosta ieviesa jaunu drošības nodevu pasažieriem. Šlesers no satiksmes ministrijas bija prom. Ryanair jauno nodevu atteicās maksāt un uzskatīja, ka tas ir agrāk noslēgtā līguma pārkāpums. Lidsabiedrība vērsās pret lidostu Starptautiskajā šķīrējtiesā Londonā un uzvarēja. Lidostai tagad jākompensē Ryanair 802 000 tūkstoši eiro un jāsedz tiesāšanās izdevumi. Šonedēļ Rīgas rajona tiesā Ryanair prasīja izpildīt šo arbitrāžas tiesas pasludināto spriedumu.

Nekā personīga zināms, ka kopējā summa, kas lidostai jāmaksā Ryanair pārsniedz pusotru miljonu eiro – 1 569 086 eiro. Taču tie nav vienīgie lidostas zaudējumi. Šķīrējtiesa vēl vienā jautājumā lēma par labu Ryanair un noteica, ka lidostai nebija tiesības iekasēt papildus maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem. Praktiski tas nozīmē, ka lidosta neatgūs vairāk nekā divus miljonus eiro lielu Ryanair parādu.

Prāvā lidostai neizdevās pārliecināt ārvalstu arbitru, un nepalīdzēja arī liecinieku tiesā stāstītais, ka tās šādu vienošanos slēdza pēc satiksmes ministra Šlesera rīkojuma. Tieši Šlesers Ryanair izteicis piedāvājumu par vienoto maksu līgumā, un par to liecina tiesvedības materiālos atrodamie e-pasti, ar kuriem Šlesers un Ryanair vadība apmainījusies gadu līdz līguma parakstīšanai. No tiem redzams, ka lidostas vadība pretojusies vairākiem līguma nosacījumiem, taču Šlesers politiski iejaucies. Viņš personīgi tiekoties ar Ryanair pārstāvjiem viņiem apsolījis, ka valsts apmaksās lielu daļu pakalpojumus Ryanair, ja vien pārvadāto pasažierus skaits daudzkārt kāps.

Pēc ilgāka pārdomu perioda, lidosta vērsusies ar sūdzību Eiropas Komisijā, lai tā izmeklē, vai Ryanair no 2004.gadam līdz pat 2014.gadam nav saņēmusi nelikumīgu valsts atbalstu. Patlaban Latvijas puse aktīvi sniedz savus aprēķinus par zaudējumiem, kurus cietusi pateicoties Šlesera un Ryanair ekskluzīvajam līgumam.

Lidostas sūdzība Eiropas Komisijā nebūt nav pirmā. Līdz šim izmeklēta jau 21 lieta pret Ryanair. Lielā daļā Eiropas komisija nelikumības nav saskatījusi, bet sešas sūdzības beigušās ar lielām Ryanair piespriestām soda naudām. Kopējais kompensāciju apmērs ir vairāk nekā desmit miljoni. Lielākā kompensācija 6 400 000 eiro Ryanair būs jāatmaksā Francijai par līgumu ar Nīmas lidostu.

«Gadījumā, ja Eiropas Komisija atzītu, ka šāds atbalsts ir saņemts nelikumīgi, Latvijas valstij vai ar tās starpniecību lidostai, būtu jāpiedzen šis nelikumīgi saņemtais valsts atbalsts. Ja, savukārt, Eiropas Komisija atzīst, ka tomēr viss ir kārtībā, tad tā arī paliek – viss ir kārtībā. Pēc būtības, valsts īpaši ne ar ko neriskē, uzturot šādu sūdzību,» komentē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Sūdzība Eiropas Komisijā lidostai ir devusi laiku mazliet ievilkt elpu un tūlīt vēl nemaksāt īru lidsabiedrībai Ryanair šķīrētiesas piespriesto pusotru miljonu. Rīgas rajona tiesa pēc lidostas pārstāvju līguma apturēja tiesvedību par sprieduma izpildi. Taču ir diezgan skaidrs, ka pēc gada vai diviem, kad Eiropas komisija izmeklēšanu beigs, tiesvedību šajā lietā atjaunos.

«Kā izriet no tās lēmuma daļas, ko nupat dzirdējām tiesas zālē – mēs lūdzām apturēt tiesvedību, līdz tiek pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par sūdzību, kurā norādīts, ka Ryanair ir saņēmis nelikumīgu valsts atbalstu,» norāda biroja COBALT zvērināts advokāts, lidostas Rīga pārstāvis Uģis Zeltiņš.

No pagājušā gada pavasara ar Ryanair lidostai ir jauns līgums, kas ir līdzvērtīgs citu aviokompāniju panāktajām vienošanām. Neskatoties uz draudiem pat par aiziešanu no Rīgas, pagājušais gads īru lidsabiedrībai ir bijis labākais pasažieru skaita ziņā.

Valstij neizdevīgā līguma ar Ryanair sekas un Šlesera lomu tajā 2010.gadā sāka izmeklēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Un lietu izbeidza. Tikai pēc Valsts kontroles protesta izmeklēšanu atjaunoja un rezultātu šajā krimināloprocesā nav joprojām.

Šlesers, kurš tagad strādā ar ekspremjeru Andri Šķēli saistītos biznesos, joprojām uzskata, ka Ryanair līgums bija valstij izdevīgs: «Tā kā vairs neesmu politiķis, nevēlos plaši komentēt politiskos procesus. Bet, kas attiecas uz jūsu jautājumu, varu pateikt, ka laikā, kad biju satiksmes ministrs, Satiksmes ministrijas realizēto politiku aviācijas jomā atbalstīja Ministru kabinets! Kā rezultātā Rīgas lidosta no mazas, provinciālas lidostas, pārvērtās par lielāko lidostu Baltijā, palielinot pasažieru apgrozījumu no 650 000 līdz 5 000 000! Daudzkārtīgi samazinot aviopārvadājumu biļešu cenas, tika dota iespēja lidot Latvijas cilvēkiem, kuriem šāda privilēģija iepriekš nebija iespējama! Kā arī, pateicoties šai politikai, Latvija piesaistīja katru gadu ievērojami vairāk ārvalstu tūristu, kuri atstāja Latvijas ekonomikā simtiem miljonu eiro! Man ir ļoti žēl, ka šodien Latvijas aviācijas nozare atrodas stagnācijā! Ar cieņu Ainārs Šlesers.»

Lidosta Eiropas komisijā sūdzību par Ryanair iesniedza pirms diviem gadiem, neilgi pirms līguma darbības termiņa beigām.

Galu galā jādara viss, lai saņemtu atpakaļ šos iegūtos ienākumus, jo tik pat labi valsts ir arī lidostas akcionārs, tieši tādā pašā veidā mūs arī interesē lidostas spēja darboties atbilstīgi normatīvo aktu prasībām, tai skaitā Eiropas Komisijas konkurences tiesībām.

Ref: 102.000.102.12211


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.