bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.06.2018 | Vārda dienas: Rasa, Rasma, Maira
LatviaLatvija

Slikta pieredze sešgadnieku programmas ieviešanā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ideja sūtīt uz skolu sešgadniekus nav nekas jauns, šādu priekšlikumu virzīja arī kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, taču sabiedrības un izglītības nozares profesionāļu iebildumu dēļ ideja netika īstenota. Taču ir bijis periods, kad sešgadnieku reforma tika ieviesta, 1982.gadā – projekta darba grupā piedalījās arī Rīgas 200.pirmskolas izglītības iestādes vadītāja Astrīda Lukina, kas tolaik bija bērnudārza metodiķe un vēlas dalīties savā profesionālajā pieredzē.

«Šodien, atskatoties uz projektu, vērtējot bērnus, kas aizgājuši skolā no sešiem gadiem, mums nebija neviena pozitīva aspekta, ko uzsvērt. Pāris gadus pēc ieviešanas ideju atcēla, bet kaitējums bērniem jau bija nodarīts,» uzskata Lukina.

Skola no sešiem gadiem radīja izdegšanu un pārslodzi

Tolaik nebija tādas publiskās apspriešanas – izdomāja mainīt skolas gaitu uzsākšanas vecumu un izmainīja. Zinot, ka tik maziem bērniem ir nepieciešama diendusa, pat tika iepirktas gultiņas, cerot, ka tas atrisinās problēmu. Bet ar gultiņām nekas netika atrisināts.

Reformas izvērtēšanas priekšlikumi bija uz 20 lapām, un visos punktos bija tikai negatīvs vērtējums, vērtējot gan no emocionālā un psiholoģiskā aspekta, gan fiziskā. Liela daļa bērnu bija ļoti gudri un zinoši, taču vēlāk viņiem bija vērojamas izdegšanas un pārslodzes pazīmes. Pēc neveiksmīgās reformas sākās ziedu laiki mājskolotājiem, jo virkne šo bērnu stresa un spriedzes dēļ nonāca mājmācībā. Daudziem bija problēmas ar stāju un mugurkaulu, ko radīja ikdienas ilgstoša sēdēšana skolas solos, atceras Lukina.

«1987.gadā es jau strādāju skolā un sagadījās, ka mācīju mājās tos bērnus, kuri bija uzsākuši skolas gaitas no sešu gadu vecuma. Šie bērni nespēja sekot līdzi un izturēt stundas ilgumu un dinamiku. Psiholoģiski visi bērni nav gatavi iet skolā sešos gados,» stāsta Lukina.

Emocionāli nestabili bērni

Lukina uzskata, ka ir muļķīgi uzskatīt, ka gadījumā, ja bērnus ātrāk sūtīs skolā, viņi ātrāk sāks lasīt vai rakstīt. Tie bērni, kuri lasīja un rēķināja lēnāk un sliktāk, saglabāja šo līmeni arī skolā, nebija nekāda uzrāviena, kā tika cerēts. Tieši pretēji – tika sabremzēta to bērnu attīstība, kuri bērnudārzā uzrādīja ļoti labus rezultātus. Lielu daļu bērnu, kuri bija iekļuvuši šajā eksperimentā, vēlāk nevarēja atpazīt – stresa un slodzes ietekmē viņi bija kļuvuši nežēlīgāki, dusmīgāki un emocionāli nestabili, saka Lukina.

Sešgadnieki skolā būs viena no lielākajām kļūdām valsts izglītības vēsturē, pārliecināta Lūkina. «Vienreiz jau esam šo kļūdu pieļāvuši un sekas bija smagas. Kāpēc to atkārtot vēlreiz? Kāpēc izglītības politikas veidotāji grib eksperimentēt? Varbūt vērts padomāt par mācību satura pēctecību, piemēram, «ābeces svētkus» novirzīt uz pirmsskolu un 1.klasē vairs nesākt ar burtu atkārtotu mācīšanu, jo bērni jau lasa, bet uzlabot un attīstīt lasīšanas prasmi.»

Mūsdienu bērni ir ļoti gudri un zinoši

«Ir skaidrs, ka ar sešgadniekiem mēģina aizpildīt tukšās klases skolās, un patiesībā par pašiem bērniem neviens nedomā. Mūsdienu bērni ir ļoti gudri un zinoši, agrīni apgūst mūsdienu tehnoloģijas, bet tas nav vienīgais kritērijs, pēc kura var lemt, vai sūtīt viņus skolā, jo tajā pašā laikā bērni ir viegli satraucami, nervozāki, nespēj ātri pārslēgties uz citu darbības veidu. Ir ļoti daudz bērniņu ar lielām veselības problēmām, ar kuriem jāstrādā tikai individuāli, lai sasniegtu rezultātu,» uzskata Lukina.

Jārada iespēja apgūt prasmes ierastā vidē – bērnudārzā, skolā tās jānostiprina un jāapgūst padziļināti, veicinot izpratni par reālām lietām, nevis vēl vairāk jāiedragā viņu nervu sistēmu. Šīs ir elementāras lietas, kas būtu jāsaprot arī politikas veidotāju līmenī.

Ļaut mācīties mierīgā vidē

Kā gan var sūtīt uz skolu bērnu, kurš vēl nav apguvis visas sociālās prasmes, pat ja viņš prot lasīt un rēķināt? Mēs bērnudārzos redzam, cik ļoti atšķirīgi ir bērni – ja vienam droši var dot adatu un diegu un mācīt piešūt pogas, tad citam šo pogu var mācīt tikai uzzīmēt uz papīra. Ir bērni, kuri tikai dzird, ko saka skolotāja, ir tādi, kuri saprot, ko saka skolotāja, un ir tādi, kuri atceras skolotāja teikto. Ja bērnam ir attīsti visi šie psiholoģiskie procesi, tad viņš var izpildīt uzdoto darbu, pieredzē dalās Lukina.

Ļoti liela nozīme ir videi, kurā bērns atrodas, tai jābūt nomierinošai, harmoniskai, nevis vēl vairāk jāsatrauc mazais cilvēks. Sešu gadu vecums ir ļoti būtisks posms, kad bērns veido savas sociālās prasmes un iemaņas, tāpēc šajā laikā viņam jāmācās vidē, kas ir mierīga un draudzīga, kas nerada papildu stresu.

Lukina aicina: «Neatkārtosim neveiksmīgus eksperimentus, kas jau ir pierādījuši savas negatīvās sekas, bet domāsim par to, kā attīstīt bērnu loģisko domāšanu, kā rosināt interesi par praktiskām mācībām, kā veicināt izpratni par dabas zinībām, fizikas procesiem, u.c. būtiskām lietām. Izvērtēsim katru bērnu individuāli!»

BNN jau ziņoja, ka izskatot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, Ministru kabineta komiteja (MKK) lēma diskusijas par minēto jautājumu turpināt.

IZM izskatīšanai Ministru kabineta komitejā bija iesniegusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

IZM sola, ka plānotais 1.klasē apgūstamais mācību saturs un metodika tiks veidota atbilstoši bērnu vecumposmu īpatnībām sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešu gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni.

Tāpat IZM uzsvēra, ka vecākiem joprojām tiktu saglabāta iespēja savus bērnus skolā sūtīt arī septiņu gadu vecumā. Arī turpmāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu pirmsskolas izglītības programmas apguvi varēs pagarināt par vienu gadu. Likumprojektu grozījumi gan paredz, ka turpmāk pamatizglītības apguvi nevarēs sākt no astoņu gadu vecuma.

Komitejas sēdes laikā tika secināts, ka vēl jādod laiks, lai IZM varētu sadarbības partneriem skaidrot reformas būtību un kliedēt mītus par sešgadnieku skolas gaitu sākumu. Līdz ar to jautājumu paredzēts turpināt skatīt 19.marta sēdē, savukārt valdības darbakārtībā tas, iespējams, varētu nonākt jau nākamajā dienā, 20.martā.

Vienlaikus Saeimā iesniegti sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv savāktie 10 000 parakstu par esošā skolas gaitu sākšanas vecuma saglabāšanu.


Pievienot komentāru

Ukrainas plānotā pretkorupcijas tiesa nestrādātu iedarbīgi, tā aizdevēji SVF

Ieklausoties Rietumu spiedienā aktīvāk cīnīties ar korupciju, Ukrainas parlaments jūnijā ir pieņēmis likumu par īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi, tomēr Kijevas naudas devējs Starptautskais Valūtas fonds jau aicinājis likumu grozīt, lai panāktu, ka tiesa tiešām var strādās iedarbīgi.

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 72% no ES vidējā

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 72% no Eiropas Savienībā vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Diplomātisko pasi plāno izsniegt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam

Saeima trešdien, 20.jūnijā, konceptuāli atbalstījusi grozījums likumā Par diplomātisko pasi, kas paredz tiesības diplomātisko pasi saņemt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam, vēsta Saeimas Preses dienests.

Atbalsta konvencijas par kuģu balasta ūdens kontroli un pārvaldību ratificēšanu

Saeima otrajā galīgajā lasījumā, trešdien, 20.jūnijā, atbalstīja likumprojektu ar kuru ratificē 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. Konvencija paredz tās dalībvalstu vienotu rīcību, lai ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību novērstu, samazinātu un likvidētu kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi.

Saeima par atzīmējamo dienu nosaka Latgales kongresa dienu

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas par atzīmējamo dienu nosaka 27.aprīli – Latgales kongresa dienu.

Turpmāk sabiedriskie mediji vairs nebūs reklāmas tirgū

Saeima otrajā lasījumā steidzamības kārtā atbalstījusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus visās platformās no 2021.gada, vēsta Saeimas Preses dienests.

Gobzems: Mums šodien cenšas aizvērt muti; KPV LV nav izdevīgi esošajai varai

«Mēs neesam izdevīgi esošajai varai, jau ierastajai kārtībai, jo pirmo reizi priekšvēlēšanu laikā kāda partija ir gatava runāt ar faktiem. Mums šodien cenšas aizvērt muti,» tā preses konferencē pēc KPV LV deputāta Artusa Kaimiņa KNAB aizturēšanas izsakās partijas izvirzītais premjera kandidāts Aldis Gobzems.

Turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs paātrināts

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, ar kurām vienkāršos un paātrinās mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Vjetnamā strādājošos Latvijas uzņēmumus ar ienākuma nodokļiem neapliks dubulti

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi, ziņo Saeimas Preses dienests.

Igaunijas nodevēju Simmu tiesa atstāj cietumā uz visiem 12 gadiem

Tartu Apgabaltiesa nolēmusi, ka Igaunijas Aizsardzības ministrijas bijušajam vadošam darbiniekam Hermanam Simmam, kurš notiesāts par valsts nodevību, ir jāizcieš tam piespriestie 12 ar pusi gadi cietumā bez iespējas tik atbrīvotam agrāk.

Paplašinās atbildību par valsts karoga zaimošanu

Par dekoratīvos nolūkos lietota Latvijas valsts karoga vai karoga attēla zaimošanu vainīgās personas būs saucamas pie atbildības, tāpat stingrāk uzraudzīs karoga izgatavošanu un izplatīšanu tirdzniecībai. To paredz Saeimas Juridiskajā komisijā galīgajam lasījumam parlamentā atbalstītie grozījumi Latvijas valsts karoga likumā.

HES un vēja elektrostacijās pērn saražots par 70,5% vairāk elektroenerģijas

Kopējais energoresursu patēriņš 2017.gadā bijis 194,9 petadžouli, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2016.gadā. Pēdējo piecu gadu laikā no 2013.gada  līdz 2017.gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu īpatsvars tajā.

Aplēses: Igaunijā 15% pusaudžu cieš no psihiskām slimībām

Igaunijā aptuveni 30 000 pusaudžu vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kas ir ap 15% no visiem iedzīvotājiem šajā vecuma grupā, ir konstatēta kāda psihiska slimība vai traucējumi, bet recepšu antidepresantus lieto tuvu pie 3 000 nepilngadīgajiem, tā liecina oficiālās aplēses, kaut arī precīzu datu šajā jomā nav.

Saeima balsojumā neatbalsta Rasnača demisiju

Trešdien, 20.jūnijā, Saeima ar balsojumu 33 par un 41 pret, deviņiem deputātiem atturoties, neatbalstīja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL–TB/LNNK) demisiju.

Maigāki sodi digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētajiem; idejas autori cietumsodu nesaņem

Rīgas apgabaltiesa pasludināja saīsināto spriedumu tā dēvētās digitālās televīzijas lietā, ar kuru attaisnoja iepriekš notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni, taču piemēroja naudas sodus un reālu brīvības atņemšanu citiem apsūdzētajiem.

Pēc Saeimas sēdes KNAB darbinieki aiztur Kaimiņu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki  pēc Saeimas sēdes aizturēja parlamentārieti Artusu Kaimiņu. Viņš zināja teikt, ka uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izsaukta partijas grāmatvede, un piebilda, ka nespējot saprast, kāpēc birojs to darījis, jo partijai tā dēvētās «melnās kases» neesot.

ASV izstājas no ANO Cilvēktiesību padomes

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par izstāšanos no ANO Cilvēktiesību padomes, kas uzrauga cilvēktiesību ievērošanu pasaulē, Vašingtonai uzskatot, ka organizācijā tiek ievēlētas valstis, kuras ilgstoši pieļauj rupjus cilvēktiesību pārkāpumus.

Vai atklāto «mafijas» shēmu dēļ kriminālvajāšanai izdos Kaimiņu?

Pašlaik Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu,  apstiprināja KPV LV premjera amata kandidāts advokāts Aldis Gobzems.

Kontroles dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, tā Znotiņa

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, norāda Kontroles dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Kanāda legalizē marihuānu lietošanai vienkārši tāpat

Kanādas parlaments pieņēmis likumu, kas paredz atļaut lietot marihuānu atpūtas nolūkos. Šīs psihoaktīvā auga lietošana medicīniskos nolūkos Kanādā bijusi atļauta kopš 2001.gada.

Deputāti: kredītņēmēju spēju atmaksāt aizdevumu vērtēs stingrāk

Latvijā vēlas stingrāk vērtēt kredītņēmēju spēju aizdevumu atmaksāt, informē Saeimas Preses dienests.

Plāno aizliegt militārās apmācības, kas netiek organizētas valsts aizsardzībai

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 19.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu veikt, organizēt un piedalīties militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācībās.

Čakša apstiprina Lietuvas dienestu veiktu pratināšanu, tomēr detaļās neieslīgst

Lietuvas dienesti lietā par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā ir nopratinājuši arī Latvijas veselības ministri Andu Čakšu, atzīst amatpersona.

Cilvēktiesību komiteja: VDK dokumentiem jābūt publiski pieejamiem

Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Francijas prezidents publiski audzina pusaudzi par nepieklājīgu izturēšanos

«Kā iet, Manu?» tā Francijas prezidentu Emanuelu Makronu uzrunājis kāds jaunietis svinīgas ceremonijas laikā, turklāt liberāli noskaņotā politiķa priekšā dziedājis starptautisko sociālistu himnu.

Jaunākie komentāri