bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss

Slimības, kas radušās mikroviļņu krāsns dēļ

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

1

Daudziem no mums ļoti patīk mikroviļņu krāsnis, jo tās ir ļoti vienkāršas, ērtas un parocīgas, ja nepieciešams ātri uzsildīt vai pagatavot kādu ēdienu.

Mikroviļņu krāsns ASV ir pazīstama jau vairāk nekā 30 gadus. Taču mēs šodien nolēmām noskaidrot atbildi uz jautājumu, vai mikroviļņu krāsns ir veselīga ēdiena pagatavošanai. Diemžēl atbilde uz šo jautājumu ir – NĒ!

Mikroviļņu krāsnis izdala jonizējošu starojumu. Šāds starojums izmaina atomu elektromagnētisko dabu vai jonizē tos. Tādā veidā tiek izmainītas šo atomu spējas reaģēt ar citiem atomiem un molekulām. Rentgena, gammas stari un kodolmedicīna ir vietas, kur tiek izmantoti jonizējošie starojumi. Mikroviļņu krāsnī uzsildītais ēdiens ir pilns ar augstas frekvences siltuma viļņiem, tādējādi radot draudus jūsu veselībai.

Kā mikroviļņu krāsnīs tiek gatavoti ēdieni?

Mikroviļņu krāsns sildīšanas laikā atomi maina savu polaritāti, kā rezultāta tiek radīta berze, kas veicina ēdiena silšanu.

Kādēļ mikroviļņu krāsnis ir kaitīgas?

Eksperti apgalvo, ka katrā mikroviļņu krāsnī atrodas 2 450 000 000 hercu. Pats briesmīgākais ir tas, ka cilvēka organismam kaitējumu var radīt vien 10 herci, tādēļ nekad neatrodieties blakus darbībā esošai mikroviļņu krāsnij. Jūs nemanīsiet, kā organismam tiek kaitēts, līdz tas jau būs izdarīts.

Ko mikroviļņu krāsns var nodarīt mūsu organismam?

Tās var izraisīt iedzimtus defektus.

Izraisa vēzi, kataraktu.

Novājina imūnsistēmu.

Samazina organisma spējas pretoties vīrusu un baktēriju infekcijām, novedot pie daudz smagākām saslimšanām.

Ko mikroviļņu krāsns nodara mūsu ēdienam?

Tā izjauc ķīmiskās un molekulārās saites. Daudzi eksperti apgalvo, ka mikroviļņu krāsns iznīcina pārtikā esošās barības vielas.

Mikroviļņu krāsns iedarbībā ēdienam tiek izjauktas un deformētas molekulas, izveidojot bīstamus radioaktīvus savienojumus.

Mikroviļņu krāsnī uzsildīts krūts piens zaudē 96% antivielu.

Ar krūti barojamu bērnu ēdienu maisījumu sastāvs pilnībā izmainās, radot imunoloģiskos traucējumus.

1992. gadā tika pētīta to cilvēku veselība, kuri ēda mikroviļņu krāsnī pagatavotus dārzeņus. Tika iegūti šādi rezultāti:

Ātri palielinājās holesterīna līmenis.

Hemoglobīna līmeņa samazināšanās izraisīja anēmiju.

Samazinājās balto asinsķermenīšu daudzums asinīs.

Vai arī palielinājās leikocītu daudzums, liecinot par organisma iekaisumu.

Mikroviļņu krāsns lietošana

Jums ir jāzina, ka pat tad, ja mikroviļņu krāsns ir pilnīgi hermētiska, jūs tik un tā esat pakļauti elektromagnētiskā lauka iedarbībai. Starojums spēj nokļūt cilvēka organismā (tieši tādēļ šādi paši starojumi tiek izmantoti rentgenu laikā) un izraisīt nopietnus kaitējumus. Stāvot 10 cm attālumā no mikroviļņu krāsns gatavošanas laikā esat pakļauti 100 – 500 mg, bet nepilna metra attālumā vidēji 1 – 35 mg.

Lai arī mirkoviļņu krāsns ir daudz izdevīgāka un ērtāka par parasto, jūs riskējat dārgi samaksāt par to ar savas ģimenes veselību un labklājību.

Avots: fithacker.ru

zeltene_logo_v13


Pievienot komentāru

  1. vecais teica:

    Tagad mikrenēm kārta… Drīzāk mirstam, no tā ar ko mūs baro !!!

    +1 0 -1 0

  2. maza teica:

    Piekrītu,visur ķīmija,un starots ēdiens,bet kas būs tālāk,ja pat nevarēs ēst no normāliem šķīvjiem,un kur tad vēl ja pat spaini nevarēs lietot. Tad jau labāk ēst no koka traukiem,ja tie būs veselīgi.

    +1 0 -1 0

  3. čiks teica:

    ja viņas tik kaitīgas,kamdēļ tad tās pārdod,kādēļ nav aizliegts

    +1 0 -1 0

  4. Uģis teica:

    Draugiem nevajadzētu tiražēt tik briesmīgus murgus! Tie nav pat meli,bet murgi!

    +1 0 -1 0

    • Ina teica:

      Raksts ir pareizs. Loti kaitigas. Es nemaz neiegadajos tadu lietu kas kaitee gan edienam ,gan gimenes veselibai.Zinu cilvekus kuri ir izmetushi no majas ara shis mikrenes.

      +1 0 -1 0

  5. hm teica:

    Cik kaitīgi ir 10 herci? Vai dikti kaitīgi?

    +1 0 -1 0

    • Šis apgalvojums teica:

      ir patiess, ja infrazemās svārstības ir spēcīgas. Ja tavu gultu (ar tevi tajā) kratīs 10 reizes sekundē, laimīgs nejutīsies.

      +1 0 -1 0

  6. ģeniāli teica:

    Kurā skola māca, ka “katrā mikroviļņu krāsnī atrodas 2 450 000 000 hercu. Pats briesmīgākais ir tas, ka cilvēka organismam kaitējumu var radīt vien 10 herci”???

    +1 0 -1 0

  7. Nujā, teica:

    Ja tā padomā,tad viss ir kaitīgs–mēs tak tagad pārtiekam tikai no- ĶĪMIJAS-!arī elpot ir kaitīgi…!

    +1 0 -1 0

  8. Šarlatānu murgs - teica:

    kaut ko tādu samuldēt var tikai tie, kas nekad nav mācījušies fiziku. Arī tie, kas šo vājprātu pārpublicē un vairo, ir skolā fizikas stundas bastojuši. Miligramiem pakļautie…

    +1 0 -1 0

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Jaunākie komentāri