bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

SM: Latvija plāno stiprināt loģistikas un transporta sektora potenciālu Āzijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvija ir gatava darboties 16+1 formātā, un veiks visas nepieciešamās aktivitātes, lai kļūtu par tā koordinējošo elementu, tādā veidā stiprinot sava loģistikas un transporta sektora potenciālu Āzijā, norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Formātā 16+1 ietilpst 11 Eiropas Savienības (ES) jaunās dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, piecas Balkānu valstis un Ķīna, kas šī projekta ietvaros dažādās nozarēs, tostarp transportam un loģistikai, vēlas pārdalīt desmit miljardus eiro.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības 16+1 formāts, kurā Latvijai būtu koordinējošā loma transporta un loģistikas sektorā, varētu būt viena no sadarbības ar Āziju veicināšanas platformām, norādīts  notikušajā Loģistikas nozares padomes sēdē. Padomes locekļi atzinīgi novērtēja minēto iniciatīvu, kā arī aicināja izvirzīt mērķus un vienoties par kopīgu rīcību to sasniegšanai, portālu BNN informē SM.

Ozoliņš padomes locekļus informēja arī par vizīšu rezultātiem Ķīnā un turpmākajiem sadarbības plāniem. No šā gada 19. līdz 28.maijam notika Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvju delegācijas vizīte Ķīnā. Savukārt 12.jūnijā Rīgā notika tikšanās ar Ķīnas Sjindzjanas Uiguru autonomā reģiona delegāciju. Vizīte tika organizēta, balstoties uz SM prioritāti –  aktīvu darbu pie kravu plūsmas diversificēšanas ar mērķi iekļauties reģionālas nozīmes piegāžu ķēdēs, kāpināt apkalpoto kravu pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai, veicināt efektīvāku valsts aktīvu izmantošanu, padarīt nozari pievilcīgāku kvalitatīvām ārvalstu investīcijām, kā arī nodrošināt vienotu un integrētu Latvijas transporta un loģistikas nozares piedāvājumu izstrādi un komunikāciju, uzsver ministrijā.

Vizītes ietvaros delegācija apmeklēja Ķīnas provinces, kurās ir vislielākais kravu piesaistes potenciāls un par kurām Latvijas uzņēmēji līdz šim ir izrādījuši vislielāko interesi – Šanhaju, Čendu un Čuncinu, tur organizējot vairāku industriālo, ekonomisko un tehnoloģisko  zonu  un loģistikas parku apmeklējumu, kā arī  tikšanās ar vadošajiem uzņēmumiem, kā, piemēram, Hewlet Packard, Asus, Sony, Toshiba un citiem.

Ozoliņš atzina, ka visas vizītes ietvaros organizētās tikšanās pierādīja Ķīnas puses ieinteresētību Latvijas piedāvājumā. Starp Latviju un Ķīnu jau ilgstoši pastāv aktīvs politiskais dialogs, un Ķīna šobrīd ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts ārējās tirdzniecības partneriem. Latvija īpaši koncentrējas uz sadarbību ar ekonomiski strauji augošajām Ķīnas Rietumu un Centrālās daļas provincēm.

Tāpat padomes locekļi sēdē sniedza informāciju par aktuālo situāciju nozarē, problēmām, ārējo ietekmi, prognozēm un priekšlikumiem nozares konkurētspējas stiprināšanai. Kopumā prognozes attiecībā uz tuvāko nākotni nozares pārstāvji vērtēja piesardzīgi. Vairākas ostas, tostarp Rīga (+1%) un Liepāja (+3,2%) šā gada pirmajos septiņos mēnešos ir kāpinājušas kravu apgrozījumu salīdzinājumā ar šādu pašu periodu 2014.gadā. Savukārt citās ostās, piemēram, Ventspilī (-14,7%) bija novērojams kravu apgrozījuma samazinājums.

BNN jau vēstīja, ka biedrība Baltijas Asociācija – Transports un loģistika (BATL) izteikusi aicinājumu atbildīgajām valsts institūcijām un amatpersonām veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai mazinātu transporta un loģistikas nozares atkarību no Krievijas un veicinātu nozares sadarbības iespējas Āzijas virzienā.

«BATL vairākkārt ir norādījusi uz ekonomiskiem un drošības riskiem saistībā ar tik lielu kravu īpatsvaru Krievijas virzienā. Šobrīd Latvijas tranzīta nozare 75% apmērā ir atkarīga no Krievijas – tā ir ļoti spēcīga ekonomiskā atkarība, kā arī būtisks valsts drošības jautājums. Turklāt informācija par iespējamu kravu plūsmas ierobežošanu no Krievijas, ir skaidrs un nepārprotams signāls tam, ka Latvijas tranzīta nozarē ir akūta nepieciešamība diversificēt kravu plūsmu un orientēties uz citiem tirgiem, jaunām iespējām, piemēram strauji augošo Āzijas tirgu. Latvijai šobrīd ir reāla iespēja uzņemties vadošo lomu starpvalstu sadarbības iniciatīvas 16+1 ietvaros. Uzskatu, ka Latvija nedrīkst palaist garām 16+1 sniegtās priekšrocības un mums ir jāizmanto visas iespējas uzņemties vadošo lomu šīs iniciatīvas īstenošanā,» norāda BATL prezidente Inga Antāne.

BATL ir izstrādājusi un Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē ir iesniegusi priekšlikumus sadarbības veicināšanai ar Ķīnu, kas paredz turpmākos soļus un kompleksa piedāvājuma sagatavošanu Ķīnai par sadarbību 16+1 ietvaros, tajā skaitā transporta un loģistikas sekretariāta izveidi un augsta līmeņa konferences organizēšanu Latvijā, uzsvērusi Antāne.

Iepriekš Antāne intervijā portālam BNN atzinusi, ka nozarē trūkst atbalsta un atsaucības no SM. «Kad ministrija informatīvajā ziņojumā norādīja, ka Krievijas sankciju dēļ ir kravu kritums Ventspils brīvostā, mēs sākām oponēt, sakot, ka tas ir tarifu un vienlīdzīgu konkurētspējīgu nosacījumu trūkuma  jautājums. Mēs – BATL – esam runājuši par daudzām lietām – gan par tarifiem, gan ostu pārvaldības uzlabošanu, kas ir nepieciešama, lai stiprinātu konkurētspēju, lai mēs būtu interesanti ne tikai Krievijai, bet arī citiem. Taču īstas atsaucības un atbalsta no atbildīgās ministrijas nav,» sacījusi Antāne.

Antāne arī norādījusi uz riskiem, ka Krievija var meklēt citus tranzīta ceļus ārpus Latvijas vai pārorientēties uz savām ostām. «Jau labu laiku tiek runāts, ka Krievija attīsta savas ostas un dzelzceļu, kā arī ir mainījusi savu tarifu politiku. Tas ir skaidrs vēstījums mums, ka ir  jāmazina Latvijas atkarība no Krievijas tranzīta kravām un jāpielāgojas jaunajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem,» uzskata BATL pārstāve.

Arī SM ziņojumā norādīts – ja tāda būtu Krievijas politiskās vadības stingra nostāja, Krievija varētu nodrošināt nepieciešamās alternatīvās jaudas citos virzienos. «Mēs, BATL, darām visu, ko varam savas kompetences un spēku ietvaros, tostarp aicinām valdību un SM izmantot visas iespējas, bet līdz šim šīs aktivitātes nav nesušas tik lielu pienesumu, kā varētu sagaidīt. Mēs kā organizācija varam strādāt un piedāvāt dažādus priekšlikumus, taču pārējie lēmumi ir atkarīgi no valdības,» iepriekš izteikusies  Antāne.

Viņasprāt,  informācija, ka Krievijā ārvalstu investīciju apjoms ir krities par 40%, ir ļoti nopietns signāls un mājiens Latvijai, ka ir jādomā, kā dzīvosim tālāk, un vai tiešām Krievija ir vienīgais tirgus un iespēja. Satraukumu rada arī valsts nevēlēšanās mazināt atkarību no Krievijas, piemēram, piešķirot atlaides Baltkrievijas, Kazahstānas un Ķīnas kravām. Tā vietā aug bažas, ka Krievijas ietekme tikai palielināsies, krievu uzņēmumiem savā pārziņā iegūstot gan pārkraušanas uzņēmumu Riga Coal Terminal, gan dzelzceļa pārvadājumu kompāniju Euro Rail Cargo.  «Diemžēl šāda retorika, apgalvojot, ka bez Krievijas Latvijā nebūs nekā, tiek uzturēta ļoti dzelžaini. Acīmredzot, kādam ir ļoti izdevīgi, ja nekas nemainās esošajā situācijā un mēs turpinām raudzīties tikai Krievijas virzienā,» iepriekš pieļāvusi BATL prezidente.

Tāpat ziņots, ka BATL nav vienīgā, kas mudina domāt par jauniem tirgiem un virzieniem – brīdinājumu par Latvijas pārāk lielo atkarību no Krievijas tranzīta jomā iepriekš izteikusi arī Drošības policija (DP).

Neraugoties uz saspīlējumu Rietumu un Krievijas attiecībās, Krievijas uzņēmumi turpina investēt Latvijas tranzīta nozarē, kas apliecina viņu vēlmi arī nākotnē izmantot Latvijas koridoru kravu tranzītam. Savukārt atkarība no Krievijas kravām var radīt riskus valstij, teikts publiskajā pārskatā par DP darbību pagājušajā gadā.

Pagājušajā gadā neizdevās sasniegt būtisku progresu citu reģionu kravu piesaistē un pārkrauto kravu veidu dažādošanā, kas ļautu mazināt Latvijas tranzīta nozares atkarību no Krievijas izcelsmes kravām. Tas kontekstā ar kopumā labajiem darbības radītājiem var mazināt Latvijas tranzīta nozares vēlmi turpināt intensīvi meklēt jaunus sadarbības partnerus citos reģionos. Līdz ar to pastāv risks, ka Latvijas tautsaimniecībai nozīmīga sektora atkarība no vienas valsts piegādātājiem var saglabāties ilgtermiņā. Tas savukārt palielina risku, ka šis apstāklis var tikt izmantots kā instruments Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanai.

Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzība ir viens no DP darbības virzieniem, kam tiek pievērsta pastiprināta dienesta uzmanība. Pērn ekonomiskos procesus gan globālā, gan nacionālā mērogā nelabvēlīgi ietekmēja Ukrainas konflikta eskalācija. Tās rezultātā saasinājās Rietumvalstu un Krievijas attiecības, kas noveda pie abpusēju sankciju ieviešanas. Saspringtā ģeopolitiskā situācija un Eiropas Savienības (ES)-Krievijas tirdzniecības aktivitāšu sarukums ietekmēja arī ekonomiskos procesus Latvijā. No vienas puses, vairāku nozaru Latvijas uzņēmumiem tika liegta iespēja realizēt savu produkciju un pakalpojumus Krievijas tirgū. No otras puses, Krievijas neprognozējamā rīcība aktualizēja nepieciešamību stiprināt Latvijas un ES kopējo enerģētisko drošību, mazināt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru atkarību no viena sadarbības partnera, kā arī pārvērtēt atsevišķu investīciju projektu un programmu ietekmi uz valsts ekonomisko un nacionālo drošību, uzsvērusi DP.

Rietumvalstu un Krievijas attiecību saasināšanās pārskata laikā radīja bažas arī par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās tranzīta nozares turpmāko attīstību. Tomēr pesimistiskās prognozes par šī konflikta tūlītēju ietekmi uz tranzīta nozari līdz šim nav piepildījušās. Tieši pretēji, Rīgas un Liepājas ostas 2014.gadā pārkrāva vairāk kravu nekā iepriekšējā gadā.

Tajā pat laikā pastāv risks, ka šī tendence var nebūt ilgtermiņa, jo saspīlējums attiecībās ar Rietumiem var veicināt Krievijas plānus pārorientēt kravas uz savām ostām. Šāda retorika no Krievijas puses izskan jau vairākus gadus, taču pēdējā laikā tā ir pastiprinājusies. Šīs ieceres īstenošanai gan ir nepieciešamas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras attīstībā, un tas var nonākt pretrunā ar Krievijas uzņēmumu saimnieciskajām interesēm, kā arī pēdējo gadu laikā vērojamajiem Krievijas centieniem stiprināt savu ekonomisko ietekmi kaimiņvalstīs. Pagājušajā gadā Krievijas uzņēmumi turpināja nostiprināt savu klātbūtni Latvijas tranzīta nozarē, kas norāda uz šīs valsts komersantu vēlmi izmantot Latvijas tranzīta koridoru arī nākotnē, teikts DP ziņojumā.

Ref: 102.000.102.10486


Pievienot komentāru

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.