bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.01.2017 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

SM: Latvija plāno stiprināt loģistikas un transporta sektora potenciālu Āzijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvija ir gatava darboties 16+1 formātā, un veiks visas nepieciešamās aktivitātes, lai kļūtu par tā koordinējošo elementu, tādā veidā stiprinot sava loģistikas un transporta sektora potenciālu Āzijā, norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Formātā 16+1 ietilpst 11 Eiropas Savienības (ES) jaunās dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, piecas Balkānu valstis un Ķīna, kas šī projekta ietvaros dažādās nozarēs, tostarp transportam un loģistikai, vēlas pārdalīt desmit miljardus eiro.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības 16+1 formāts, kurā Latvijai būtu koordinējošā loma transporta un loģistikas sektorā, varētu būt viena no sadarbības ar Āziju veicināšanas platformām, norādīts  notikušajā Loģistikas nozares padomes sēdē. Padomes locekļi atzinīgi novērtēja minēto iniciatīvu, kā arī aicināja izvirzīt mērķus un vienoties par kopīgu rīcību to sasniegšanai, portālu BNN informē SM.

Ozoliņš padomes locekļus informēja arī par vizīšu rezultātiem Ķīnā un turpmākajiem sadarbības plāniem. No šā gada 19. līdz 28.maijam notika Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvju delegācijas vizīte Ķīnā. Savukārt 12.jūnijā Rīgā notika tikšanās ar Ķīnas Sjindzjanas Uiguru autonomā reģiona delegāciju. Vizīte tika organizēta, balstoties uz SM prioritāti –  aktīvu darbu pie kravu plūsmas diversificēšanas ar mērķi iekļauties reģionālas nozīmes piegāžu ķēdēs, kāpināt apkalpoto kravu pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai, veicināt efektīvāku valsts aktīvu izmantošanu, padarīt nozari pievilcīgāku kvalitatīvām ārvalstu investīcijām, kā arī nodrošināt vienotu un integrētu Latvijas transporta un loģistikas nozares piedāvājumu izstrādi un komunikāciju, uzsver ministrijā.

Vizītes ietvaros delegācija apmeklēja Ķīnas provinces, kurās ir vislielākais kravu piesaistes potenciāls un par kurām Latvijas uzņēmēji līdz šim ir izrādījuši vislielāko interesi – Šanhaju, Čendu un Čuncinu, tur organizējot vairāku industriālo, ekonomisko un tehnoloģisko  zonu  un loģistikas parku apmeklējumu, kā arī  tikšanās ar vadošajiem uzņēmumiem, kā, piemēram, Hewlet Packard, Asus, Sony, Toshiba un citiem.

Ozoliņš atzina, ka visas vizītes ietvaros organizētās tikšanās pierādīja Ķīnas puses ieinteresētību Latvijas piedāvājumā. Starp Latviju un Ķīnu jau ilgstoši pastāv aktīvs politiskais dialogs, un Ķīna šobrīd ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts ārējās tirdzniecības partneriem. Latvija īpaši koncentrējas uz sadarbību ar ekonomiski strauji augošajām Ķīnas Rietumu un Centrālās daļas provincēm.

Tāpat padomes locekļi sēdē sniedza informāciju par aktuālo situāciju nozarē, problēmām, ārējo ietekmi, prognozēm un priekšlikumiem nozares konkurētspējas stiprināšanai. Kopumā prognozes attiecībā uz tuvāko nākotni nozares pārstāvji vērtēja piesardzīgi. Vairākas ostas, tostarp Rīga (+1%) un Liepāja (+3,2%) šā gada pirmajos septiņos mēnešos ir kāpinājušas kravu apgrozījumu salīdzinājumā ar šādu pašu periodu 2014.gadā. Savukārt citās ostās, piemēram, Ventspilī (-14,7%) bija novērojams kravu apgrozījuma samazinājums.

BNN jau vēstīja, ka biedrība Baltijas Asociācija – Transports un loģistika (BATL) izteikusi aicinājumu atbildīgajām valsts institūcijām un amatpersonām veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai mazinātu transporta un loģistikas nozares atkarību no Krievijas un veicinātu nozares sadarbības iespējas Āzijas virzienā.

«BATL vairākkārt ir norādījusi uz ekonomiskiem un drošības riskiem saistībā ar tik lielu kravu īpatsvaru Krievijas virzienā. Šobrīd Latvijas tranzīta nozare 75% apmērā ir atkarīga no Krievijas – tā ir ļoti spēcīga ekonomiskā atkarība, kā arī būtisks valsts drošības jautājums. Turklāt informācija par iespējamu kravu plūsmas ierobežošanu no Krievijas, ir skaidrs un nepārprotams signāls tam, ka Latvijas tranzīta nozarē ir akūta nepieciešamība diversificēt kravu plūsmu un orientēties uz citiem tirgiem, jaunām iespējām, piemēram strauji augošo Āzijas tirgu. Latvijai šobrīd ir reāla iespēja uzņemties vadošo lomu starpvalstu sadarbības iniciatīvas 16+1 ietvaros. Uzskatu, ka Latvija nedrīkst palaist garām 16+1 sniegtās priekšrocības un mums ir jāizmanto visas iespējas uzņemties vadošo lomu šīs iniciatīvas īstenošanā,» norāda BATL prezidente Inga Antāne.

BATL ir izstrādājusi un Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē ir iesniegusi priekšlikumus sadarbības veicināšanai ar Ķīnu, kas paredz turpmākos soļus un kompleksa piedāvājuma sagatavošanu Ķīnai par sadarbību 16+1 ietvaros, tajā skaitā transporta un loģistikas sekretariāta izveidi un augsta līmeņa konferences organizēšanu Latvijā, uzsvērusi Antāne.

Iepriekš Antāne intervijā portālam BNN atzinusi, ka nozarē trūkst atbalsta un atsaucības no SM. «Kad ministrija informatīvajā ziņojumā norādīja, ka Krievijas sankciju dēļ ir kravu kritums Ventspils brīvostā, mēs sākām oponēt, sakot, ka tas ir tarifu un vienlīdzīgu konkurētspējīgu nosacījumu trūkuma  jautājums. Mēs – BATL – esam runājuši par daudzām lietām – gan par tarifiem, gan ostu pārvaldības uzlabošanu, kas ir nepieciešama, lai stiprinātu konkurētspēju, lai mēs būtu interesanti ne tikai Krievijai, bet arī citiem. Taču īstas atsaucības un atbalsta no atbildīgās ministrijas nav,» sacījusi Antāne.

Antāne arī norādījusi uz riskiem, ka Krievija var meklēt citus tranzīta ceļus ārpus Latvijas vai pārorientēties uz savām ostām. «Jau labu laiku tiek runāts, ka Krievija attīsta savas ostas un dzelzceļu, kā arī ir mainījusi savu tarifu politiku. Tas ir skaidrs vēstījums mums, ka ir  jāmazina Latvijas atkarība no Krievijas tranzīta kravām un jāpielāgojas jaunajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem,» uzskata BATL pārstāve.

Arī SM ziņojumā norādīts – ja tāda būtu Krievijas politiskās vadības stingra nostāja, Krievija varētu nodrošināt nepieciešamās alternatīvās jaudas citos virzienos. «Mēs, BATL, darām visu, ko varam savas kompetences un spēku ietvaros, tostarp aicinām valdību un SM izmantot visas iespējas, bet līdz šim šīs aktivitātes nav nesušas tik lielu pienesumu, kā varētu sagaidīt. Mēs kā organizācija varam strādāt un piedāvāt dažādus priekšlikumus, taču pārējie lēmumi ir atkarīgi no valdības,» iepriekš izteikusies  Antāne.

Viņasprāt,  informācija, ka Krievijā ārvalstu investīciju apjoms ir krities par 40%, ir ļoti nopietns signāls un mājiens Latvijai, ka ir jādomā, kā dzīvosim tālāk, un vai tiešām Krievija ir vienīgais tirgus un iespēja. Satraukumu rada arī valsts nevēlēšanās mazināt atkarību no Krievijas, piemēram, piešķirot atlaides Baltkrievijas, Kazahstānas un Ķīnas kravām. Tā vietā aug bažas, ka Krievijas ietekme tikai palielināsies, krievu uzņēmumiem savā pārziņā iegūstot gan pārkraušanas uzņēmumu Riga Coal Terminal, gan dzelzceļa pārvadājumu kompāniju Euro Rail Cargo.  «Diemžēl šāda retorika, apgalvojot, ka bez Krievijas Latvijā nebūs nekā, tiek uzturēta ļoti dzelžaini. Acīmredzot, kādam ir ļoti izdevīgi, ja nekas nemainās esošajā situācijā un mēs turpinām raudzīties tikai Krievijas virzienā,» iepriekš pieļāvusi BATL prezidente.

Tāpat ziņots, ka BATL nav vienīgā, kas mudina domāt par jauniem tirgiem un virzieniem – brīdinājumu par Latvijas pārāk lielo atkarību no Krievijas tranzīta jomā iepriekš izteikusi arī Drošības policija (DP).

Neraugoties uz saspīlējumu Rietumu un Krievijas attiecībās, Krievijas uzņēmumi turpina investēt Latvijas tranzīta nozarē, kas apliecina viņu vēlmi arī nākotnē izmantot Latvijas koridoru kravu tranzītam. Savukārt atkarība no Krievijas kravām var radīt riskus valstij, teikts publiskajā pārskatā par DP darbību pagājušajā gadā.

Pagājušajā gadā neizdevās sasniegt būtisku progresu citu reģionu kravu piesaistē un pārkrauto kravu veidu dažādošanā, kas ļautu mazināt Latvijas tranzīta nozares atkarību no Krievijas izcelsmes kravām. Tas kontekstā ar kopumā labajiem darbības radītājiem var mazināt Latvijas tranzīta nozares vēlmi turpināt intensīvi meklēt jaunus sadarbības partnerus citos reģionos. Līdz ar to pastāv risks, ka Latvijas tautsaimniecībai nozīmīga sektora atkarība no vienas valsts piegādātājiem var saglabāties ilgtermiņā. Tas savukārt palielina risku, ka šis apstāklis var tikt izmantots kā instruments Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanai.

Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzība ir viens no DP darbības virzieniem, kam tiek pievērsta pastiprināta dienesta uzmanība. Pērn ekonomiskos procesus gan globālā, gan nacionālā mērogā nelabvēlīgi ietekmēja Ukrainas konflikta eskalācija. Tās rezultātā saasinājās Rietumvalstu un Krievijas attiecības, kas noveda pie abpusēju sankciju ieviešanas. Saspringtā ģeopolitiskā situācija un Eiropas Savienības (ES)-Krievijas tirdzniecības aktivitāšu sarukums ietekmēja arī ekonomiskos procesus Latvijā. No vienas puses, vairāku nozaru Latvijas uzņēmumiem tika liegta iespēja realizēt savu produkciju un pakalpojumus Krievijas tirgū. No otras puses, Krievijas neprognozējamā rīcība aktualizēja nepieciešamību stiprināt Latvijas un ES kopējo enerģētisko drošību, mazināt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru atkarību no viena sadarbības partnera, kā arī pārvērtēt atsevišķu investīciju projektu un programmu ietekmi uz valsts ekonomisko un nacionālo drošību, uzsvērusi DP.

Rietumvalstu un Krievijas attiecību saasināšanās pārskata laikā radīja bažas arī par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās tranzīta nozares turpmāko attīstību. Tomēr pesimistiskās prognozes par šī konflikta tūlītēju ietekmi uz tranzīta nozari līdz šim nav piepildījušās. Tieši pretēji, Rīgas un Liepājas ostas 2014.gadā pārkrāva vairāk kravu nekā iepriekšējā gadā.

Tajā pat laikā pastāv risks, ka šī tendence var nebūt ilgtermiņa, jo saspīlējums attiecībās ar Rietumiem var veicināt Krievijas plānus pārorientēt kravas uz savām ostām. Šāda retorika no Krievijas puses izskan jau vairākus gadus, taču pēdējā laikā tā ir pastiprinājusies. Šīs ieceres īstenošanai gan ir nepieciešamas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras attīstībā, un tas var nonākt pretrunā ar Krievijas uzņēmumu saimnieciskajām interesēm, kā arī pēdējo gadu laikā vērojamajiem Krievijas centieniem stiprināt savu ekonomisko ietekmi kaimiņvalstīs. Pagājušajā gadā Krievijas uzņēmumi turpināja nostiprināt savu klātbūtni Latvijas tranzīta nozarē, kas norāda uz šīs valsts komersantu vēlmi izmantot Latvijas tranzīta koridoru arī nākotnē, teikts DP ziņojumā.

Ref: 102.000.102.10486


Pievienot komentāru

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.