bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju Lazard Freres, kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri airBaltic, lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse – valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē.»

Tāpat Ozoliņš uzsver, ka ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. «Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidro Ozoliņš.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka aviācijas nozarē neturpināt attīstību nedrīkst. «Aviācija ir bizness, kurā nekas nenotiek, tā teikt, stabili stāvot uz vietas. Kā mēs zinām, aviācijas tirgus pasaulē ir diezgan bēdīgā situācijā, ņemot vērā, ka daudz pazīstamu kompāniju nonākušas grūtības pretēji airBaltic, kas strādā fenomenāli. Šis gads viennozīmīgi airBaltic pastāvēšanas vēsturē ir veiksmīgais, un mēs piesardzīgi prognozējam, ka nākamais būs vēl labāks. Tajā pašā laikā mēs redzam, kas notiek Eiropā – ar Monarch, ar Air Berlin, ar Alitalia

«Redzam arī, kas notiek ar Etihad Airways, kurš dažus gadus iepriekš ļoti agresīvi izvietoja investīcijas, bet vairs to nedara. Redzam arī to, cik ļoti citi spēlētāji vēlas ienākt tirgū, piemēram, no Ķīnas. Arī Eiropas kompānijas British Airways, KLM, Lufthansa ļoti cenšas nostiprināt pozīcijas, tāpēc tas ir ļoti svarīgi arī airBaltic,» pauž SM valsts sekretārs.

Valdība uzdevusi stratēģisko partneri aviokompānijai atrast līdz 3.novembrim. «Esam veduši konsultācijas un sarunas ar gandrīz 95% pasaules aviokompāniju. Tāpat bijušas sarunas ar dažādiem investīciju fondiem. Patlaban uz galda ir vairāki priekšlikumi, kuri tiek analizēti. Mums svarīgākais ir identificēt potenciālās sinerģijas rezultātu, stratēģiskā partnera redzējumu, kā kompāniju attīstīt nākotnē. Kā jau minēju iepriekš, mums ir svarīgi, lai Latvijai un Baltijai saglabātos vismaz tāda pat savienojamība, kāda bija 2016.gadā, kā arī – lai lidostu Rīga arī turpmāk izmantoto par bāzes lidostu.»

«Tātad mums ir vairāki priekšlikumi, tie ir jau konkrēti priekšlikumi, nevis teorētiska varbūtība. (..) Es negribu garantēt, bet, ļoti iespējams, jau tuvākajā laikā mēs varēsim likt priekšā jau izvēlēto piedāvājumu, kurš varētu tik virzīts akceptēšanai,» stāsta Ozoliņš.

«Vēlreiz gribu uzsvērt – mēs nedrīkstam pieļaut mūsu kaimiņvalstu notikumus, kad lidsabiedrības bankrotēja, nespējot laikus pieņemt pareizus lēmumus, kādā veidā izvietojamas investīcijas. Agri vai vēlu var pienākt mirklis, kad arī airBaltic ir nepieciešamas papildu investīcijas valstij. To nevajadzētu darīt valstij, bet gan privātam kapitālam. Tādu iespēju patlaban mēs saredzam. Tā būtu iespēja kompānijai iekāpt nākamajā attīstības līmenī,» viņš piebilda.

Taujāts, vai valsts joprojām vēlas saglabāt airBaltic kontrolpaketi, SM valsts sekretārs atzīmē, ka gluži tāds uzstādījums nav bijis – galvenais ir saglabāt līdzdalību stratēģiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

«Uzstādījums ir nodrošināt iespēju valstij ar turpmāk būt teikšanai stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā. To var darīt dažādi – stratēģiski svarīgi lēmumi var tikt pieņemti ar 51% akciju, stratēģiski svarīgi lēmumi var tikt pieņemti ar «zelta» akciju, stratēģiski svarīgi lēmumi var arī tikt pieņemti, balstoties uz līgumu par akciju atsavināšanu. Līdzdalība stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā valstij – tāds uzstādījums ir,» uzsvēra Ozoliņš, atklājot, ka ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai.

Taujāts, vai pilnīgu privatizāciju paredz kāds no piedāvājumiem, kuri patlaban tiek analizēti, SM vadītājs norādīja, ka tā ir iespēja. «Teorētiski pastāv tāda iespēja. Ja mēs redzam, ka investors, kas iegūtu īpašumā visas valsts kapitāldaļas, izpildīt mūsu uzstādījumus, kāpēc to nedarīt? Tas tikai veicinātu šīs kompānijas attīstību, un būtiski samazinātu risku, ka varētu tikt izmantota nodokļu maksātāju nauda,» viņš pauda.

Kā ziņots, airBaltic biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Uzņēmums apliecinājis, ka negrasās vērsties pie valsts, lai prasītu veiktu papildu ieguldījumu. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru. Potenciālo ieguldītāju meklē starptautiskais finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldības uzņēmums Lazard Freres.

Tāpat vēstīts, ka pērn maijā tika pabeigta airBaltic pamatkapitāla palielināšana, tam sasniedzot 256,473 miljonus eiro. Atbilstoši Latvijas valdības un Vācijas investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa parakstītajam līgumam viņš pērn marta beigās airBaltic ieguldīja apmēram 52 miljonus eiro, savukārt valsts investēja 80 miljonus eiro, airBaltic kapitalizējot Valsts kases aizdevumu.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas Latvijas valstij piederēja aptuveni 80% airBaltic akciju, bet investoram Aircraft Leasing 1, kura valdes priekšsēdētājs bija Montāgs-Girmess, piederēja 20% akciju. Aircraft Leasing 1 īpašnieks bija Īrijā reģistrēta kompānija IALH LIMITED.

Savukārt šogad aprīlī par airBaltic pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, kurš no Montāga-Girmesa pārņēma Aircraft Leasing 1.

Ref:224.000.103.2641


Pievienot komentāru

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Cukerberga iztaujāšana EP par Facebook datu skandālu šovakar tiešraidē

Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji otrdienas, 22.maija, vakarā iztaujās sociālā tīkla Facebook vadītāju Marku Cukerbergu par slepenu lietotāju datu vākšanu un izmantošanu politiskos nolūkos.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri