bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.04.2018 | Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
LatviaLatvija

Smiltēns par liekulību, vēlētāju maldināšanu un politisko šovu. Oligaru lietas piemērs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Edvards Smiltēns

Ingunas Sudrabas atstādināšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amata vairākums Saeimas deputātu, iespējams, nemaz nevēlējās – tā bija izrāde un politiska spēle. Vienotība un Nacionālās apvienība iesniedza šo priekšlikumu, tomēr gala rezultātā paši iesniedzēji bija tie, kas pirmajā balsojumā uzdāvināja četras izšķirošās balsis Sudrabai, lai viņa saglabātu šo amatu, intervijā ar BNN saka bijušais Vienotības valdes un frakcijas priekšsēdētāju vietnieks un tagadējās Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) valdes loceklis un politiskās organizācijas Sabiedrība Centriskai Politikai (SCP) valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

BNN jau ziņoja, ka Smiltēns iepriekš nācis klajā ar priekšlikumu, ka, lai vienkāršotu sabiedrības iespējas izsekot deputātu rīcībai lēmumu pieņemšanā, viņš lūdz veikt grozījumus Saeimas iekšējos normatīvajos aktos, paredzot, ka balsošanas rezultātu tabulā tiktu atspoguļoti arī deputāti, kuri nav reģistrējušies konkrētajam balsojumam jeb no balsošanas pultīm izņēmuši savas kartiņas kādā konkrētā balsojumā.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Politiķis atzīst, ka tieši balsojums par Sudrabas atstādināšanu viņu pamudināja uz šādu rīcību. «Priekšlikuma iesniedzējiem viss bija matemātiski aprēķināts, proti, ka Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Saskaņa balsos, lai Sudrabas kundze paliek šajā amatā. Taču LRA nāca ar paziņojumu, ka visa partija balsos par Sudrabas atstādināšanu, kas, visticamāk, arī izjauca aprēķinus un vairākiem Nacionālās apvienības deputātiem vajadzēja «pamest Saeimas telpas», lai nepiedalītos balsojumā,» norāda deputāts. Pēc nedēļas šāds balsojums tika atkārtots un tajā izšķiroša bija vairāku Vienotības frakcijas biedru rīcība.

Ir jāatzīmē, ka balsojumā par Sudrabas atstādināšanu var redzēt, ka nepiedalījās visi konkrētajā Saeimas sēdē reģistrējušies deputāti.  Ja iepriekšējā balsojumā par deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas piedalījās 93 deputāti, tad par Sudrabas atcelšanu jau vien 87 deputāti. Kur palika pārējie?

ZZS un Saskaņas viedoklim, ka Sudrabai bija jāpaliek vadītājas amatam, Smiltēns kategoriski nepiekrīt, tomēr uzsver, ka vismaz partijas skaidri parādīja savu pozīciju, atnākot uz balsojumu. «Kā rīkojās citu partiju deputāti? Balsojums, šķiet, padarīja atklātu šo politisko teātri. Tas bija acīmredzami, ka virkne deputātu vienkārši izņem balsošanas kartītes un nepiedalās balsojumā, tādā veidā dodot «zelta balsis» lēmumam un izmainot balsu līdzsvaru.»

Deputāts atzīst, ka viņam, šķiet, ka koalīcijas mērķis, izvirzot šo balsošanu, jau sākotnēji bija tāds, kāds bija rezultāts, proti, lai Sudraba saglabā savu amatu. Tomēr sabiedrības acīs partijas vēlējās paradīt, ka cīnās pret oligarhiem.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Politiķis atkārtoti atzīmē, ka šis balsojums no Saeimas puses bija simbolisks, piebilstot, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs esot bijis nekvalitatīvs.

Savukārt uz BNN jautājumu, kā Smiltēnam pašlaik ir sadarboties ar Mārtiņu Šicu, kas ir LRA deputāts un parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis, kas vairakkārt atbalstījis Sudrabas lēmumu, kā arī balsojis par «gala ziņojuma» akceptēšanu un vairakkārt dēvēts par Aivaram Lembergam pietuvināto personu, deputāts atzīmē, ka šajā jautājumā viņš neslēpj, ka pastāv pretrunas.

«Es konsekventi jau sākotnēji iebildu pret Ingunas Sudrabas nonākšanu šajā komisijā, es skaidri norādīju, ja viņa būs šajā komisijā, tad izvirzītie mērķi netiks izpildīti. Ar Šica kungu esmu pārrunājis šo jautājumu. Teiksim tā, es varētu nepiekrist viņa viedoklim, bet to cienīt. Viņš nav apmierināts ar to, ka tika deleģēts darbam šajā komisijā, jo viņš pēc profesijas ir ārsts, savukārt tur visi jautājumi ir juridiski, saistīti ar kriminālprocesu. Es arī viņu būtu labāk redzējis strādājam vairāk ar veselības sistēmas jautājumiem. Viņš uzskatīja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas būtu jāvada opozīcijas pārstāvim, jo tas ir izteikts opozīcijas instruments. Līdz ar to viņš izvēlējās neatbalstīt Saskaņas pārstāvi. Ir virkne argumenti, kas šo situāciju neļauj vērtēt kā baltu vai melnu. Tomēr, jāatzīmē, ka kopā ar gala ziņojumu komisijas locekļiem ir iespēja iesniegt savu viedokli, ko Šica kungs arī izdarīja. Diemžēl, tas palika publiski nepamanīts. Šics balsoja «Par» Sudrabas atsaukšanu no izmeklēšanas komisijas, kā arī viņš iesniedza Saeimā likumu ar kuru pieprasīts publiskot pilnīgi visas Rīdzenes sarunas un kriminālprocesa materiālus.»

Savukārt uz jautājumu, kāpēc tad Šics vispār atradās šajā komisijā, Smiltēns atzīmē, ka tajā laikā LRA nebija vēl pievienojies un šo jautājumu var komentēt tikai partijas biedri un pats Šica kungs. «Es ar savu politisko organizāciju SCP partiju apvienībai LRA pievienojos tikai pagājušā gada oktobrī, savukārt komisija tika izveidot vēl jūlijā,» saka Smiltēns.

Tāpat Smiltēns norāda, ka Šicam neesot paticis arī veids, kā pret šo darbu attiecies Andrejs Judins. Viņš uzskatījis, ka Judins šo tēmu mēģina populistiski izmantot savu politisko interešu vadīts. Šics, kā savstarpējai uzticībai izšķirošu norādījis Judina kategorisko atteikumu parakstīt demisijas pieprasījumu Zemkopības ministram Jānim Dūklavam, kuru LRA grasījās iesniegt Saeimā uzreiz pēc Rīdzenes sarunu publicēšanas. Tam pietrūka tieši viens paraksts.

Jāatzīmē, ka iepriekšējās intervijās ar BNN Andrejs Judins bija minējis, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba stils varētu būt citāds. «Vajadzētu vairāk piestrādāt, lai notiktu savstarpējā informācijas apmaiņa,» teicis Judins.  Judins iepriekš arī paudis neizpratni, kādēļ Šics mainījis domas un pretēji tam, ko solījis Judinam, ir atbalstījis Rīdzenes sarunās pieminētās Sudrabas kandidatūru un komisijas vadītājas amatu.

Judins pēc parlamentārās izmeklēšanas gala ziņojuma apstiprināšanas uzsvēris: «Gala ziņojums ir nekvalitatīvs, un jautājums nav tikai par valodas kļūdām, bet arī par saturiskām. Gala ziņojums nesniedz atbildes uz jautājumiem, kas bija uzdoti komisijā. Proti, nebija analizēti jautājumi, kas saistīti ar valsts sagrābšanu. Jautājums par kriminālprocesa kvalitāti analizēts pavirši, un būtībā pie visa, pēc Sudrabas kundzes viedokļa, vainīgi ir izmeklētāji. Es vēlos izmantot likuma piešķirtas tiesības iesniegt atsevišķas domas. Man ir ļoti žēl, ka par to es varu runāt un stāstīt tikai tad, kad sēde ir slēgta, jo Sudrabas kundzi tas nemaz neinteresē.»

Komisijas gala ziņojumu atbalstīja četri deputāti – Inguna Sudraba (NSL), Ainārs Mežulis (ZZS), Igors Pimenovs (Saskaņa), kā arī Mārtiņš Šics (LRA).

Pēc Smiltēna domām, komisija nevarēja panākt, lai kādu iesēdina cietumā, bet tā varēja panākt, lai sarunas tiktu publiskotas pilnā apmērā. Tautai būtu jāzina savi «varoņi», tā, iespējams būtu vienīgā pievienotā vērtība, ko var vēl uzreiz panākt šis lietas kontekstā, uzsver deputāts.

Deputāts uzsver, ka ikvienam komisijas deputātam bija iespēja iepazīties, klausīties šīs audio sarunas daudz plašākā mērogā nekā tās tika publicētas. Izdarīt secinājumus un nākt ar piedāvājumiem, vai ir nepieciešami kādi uzlabojumi.

Arī Smiltēns piekrīt, ka šajā Oligarhu lietā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, iespējams, ne līdz galam kvalitatīvi izdarīja savu darbu, «jo ir daudz epizožu, kurās ir noziedzīgi nodarījumi un kur līdz galam nav veiktas izstrādes».

Pēc Smiltēna domām, vienīgais, ko var darīt ar šo «izgāzto» lietu – nodot to sabiedrības vērtēšanā. «To sauks par politisko atbildību. Oligarhu sarunās pieminēto cilvēku patiesie nolūki un mērķi tiks izgaismoti, un sabiedrība varēs izdarīt secinājumus un izvēli.»

«Vajag lietas izgaismot, tieši tāpat kā ar balsojumiem Saeimā. Tiem ir jābūt atklātiem. Jo tā ir demokrātija. Es domāju, ka mēs ne līdz galam izmantojam demokrātijas priekšrocības,» turpina Smiltēns.

Ja demokrātija, tad kāpēc parlamentārās izmeklēšanas komisijā ir cilvēki, kas saistīti ar Aivaru Lembergu, vienu no galvenokārt pieminētajām personām Oligarhu lietā?

Saeimas vairākums šobrīd kontrolē balsis, kuras iespējams nodrošina ļoti lielu ietekmi Lemberga kungam un citiem ļoti ietekmīgiem cilvēkiem, un šīs saruna to tikai apliecina, uzsver Smiltēns.

Tāpat Smiltēns, būdams jurists, uzsver, ka tas naudas un resursu apjoms, kas ir ļoti ietekmīgu vīru rokās Latvijā, ļauj noalgot virkni advokātu un konsultantus «Tas jau nav viens advokāts, kas strādā, piemēram, pie Lemberga tiesas procesa lietas. Cik esmu dzirdējis un runājis, tad tie ir vairāku advokātu biroji, veseli biroji, kas strādā pie tā.»

Kā jurists Smiltēns atzīmē, ka agrāk vai vēlāk Lemberga tiesas spriedumam ir jābūt, pat neskatoties, ka tas «velkas» tik ilgi. «Es kā politiķis neprognozēšu tiesas lēmumu, kāds tas būs, jo to traktēs, kā politisku spiediena izdarīšanu pret tiesu. Bet es ticu un ceru, ka šis spriedums būs taisnīgs un atbilstošs valsts, kā arī sabiedrības interesēm.»


Pievienot komentāru

Lietuvas politiskās kukuļošanas lieta atklāj «korupcijas sistēmu»

Tiesā Lietuvā šonedēļ nonākusi liela politiskās korupcijas lieta, kurā ierauti divi politiskie spēki, Darba partija un Liberālā kustība, kā arī viena lielākajām uzņēmumu grupām valstī MG Baltic.

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.

East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Spure joprojām cer uz jaunu cietumu; atzīst neskaidrību par projekta finansējumu

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.

Kuba izvēlas pirmo prezidentu pēc brāļiem Kastro

Karību jūras salu valsts Kubas parlaments prezidenta Raula Kastro nomaiņai ir izvēlējies citu Komunistiskās partijas locekli, lai tas stātos viņa vietā, tā noslēdzot Kastro ģimenes ilgo valdīšanas laiku.

Ieceļošana Latvijā liegta vairākiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo nevēršas policijā

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Jaunākie komentāri