bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

Smiltēns par liekulību, vēlētāju maldināšanu un politisko šovu. Oligaru lietas piemērs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Edvards Smiltēns

Ingunas Sudrabas atstādināšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amata vairākums Saeimas deputātu, iespējams, nemaz nevēlējās – tā bija izrāde un politiska spēle. Vienotība un Nacionālās apvienība iesniedza šo priekšlikumu, tomēr gala rezultātā paši iesniedzēji bija tie, kas pirmajā balsojumā uzdāvināja četras izšķirošās balsis Sudrabai, lai viņa saglabātu šo amatu, intervijā ar BNN saka bijušais Vienotības valdes un frakcijas priekšsēdētāju vietnieks un tagadējās Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) valdes loceklis un politiskās organizācijas Sabiedrība Centriskai Politikai (SCP) valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

BNN jau ziņoja, ka Smiltēns iepriekš nācis klajā ar priekšlikumu, ka, lai vienkāršotu sabiedrības iespējas izsekot deputātu rīcībai lēmumu pieņemšanā, viņš lūdz veikt grozījumus Saeimas iekšējos normatīvajos aktos, paredzot, ka balsošanas rezultātu tabulā tiktu atspoguļoti arī deputāti, kuri nav reģistrējušies konkrētajam balsojumam jeb no balsošanas pultīm izņēmuši savas kartiņas kādā konkrētā balsojumā.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Politiķis atzīst, ka tieši balsojums par Sudrabas atstādināšanu viņu pamudināja uz šādu rīcību. «Priekšlikuma iesniedzējiem viss bija matemātiski aprēķināts, proti, ka Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Saskaņa balsos, lai Sudrabas kundze paliek šajā amatā. Taču LRA nāca ar paziņojumu, ka visa partija balsos par Sudrabas atstādināšanu, kas, visticamāk, arī izjauca aprēķinus un vairākiem Nacionālās apvienības deputātiem vajadzēja «pamest Saeimas telpas», lai nepiedalītos balsojumā,» norāda deputāts. Pēc nedēļas šāds balsojums tika atkārtots un tajā izšķiroša bija vairāku Vienotības frakcijas biedru rīcība.

Ir jāatzīmē, ka balsojumā par Sudrabas atstādināšanu var redzēt, ka nepiedalījās visi konkrētajā Saeimas sēdē reģistrējušies deputāti.  Ja iepriekšējā balsojumā par deputāta Ringolda Baloža atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas piedalījās 93 deputāti, tad par Sudrabas atcelšanu jau vien 87 deputāti. Kur palika pārējie?

ZZS un Saskaņas viedoklim, ka Sudrabai bija jāpaliek vadītājas amatam, Smiltēns kategoriski nepiekrīt, tomēr uzsver, ka vismaz partijas skaidri parādīja savu pozīciju, atnākot uz balsojumu. «Kā rīkojās citu partiju deputāti? Balsojums, šķiet, padarīja atklātu šo politisko teātri. Tas bija acīmredzami, ka virkne deputātu vienkārši izņem balsošanas kartītes un nepiedalās balsojumā, tādā veidā dodot «zelta balsis» lēmumam un izmainot balsu līdzsvaru.»

Deputāts atzīst, ka viņam, šķiet, ka koalīcijas mērķis, izvirzot šo balsošanu, jau sākotnēji bija tāds, kāds bija rezultāts, proti, lai Sudraba saglabā savu amatu. Tomēr sabiedrības acīs partijas vēlējās paradīt, ka cīnās pret oligarhiem.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Politiķis atkārtoti atzīmē, ka šis balsojums no Saeimas puses bija simbolisks, piebilstot, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs esot bijis nekvalitatīvs.

Savukārt uz BNN jautājumu, kā Smiltēnam pašlaik ir sadarboties ar Mārtiņu Šicu, kas ir LRA deputāts un parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis, kas vairakkārt atbalstījis Sudrabas lēmumu, kā arī balsojis par «gala ziņojuma» akceptēšanu un vairakkārt dēvēts par Aivaram Lembergam pietuvināto personu, deputāts atzīmē, ka šajā jautājumā viņš neslēpj, ka pastāv pretrunas.

«Es konsekventi jau sākotnēji iebildu pret Ingunas Sudrabas nonākšanu šajā komisijā, es skaidri norādīju, ja viņa būs šajā komisijā, tad izvirzītie mērķi netiks izpildīti. Ar Šica kungu esmu pārrunājis šo jautājumu. Teiksim tā, es varētu nepiekrist viņa viedoklim, bet to cienīt. Viņš nav apmierināts ar to, ka tika deleģēts darbam šajā komisijā, jo viņš pēc profesijas ir ārsts, savukārt tur visi jautājumi ir juridiski, saistīti ar kriminālprocesu. Es arī viņu būtu labāk redzējis strādājam vairāk ar veselības sistēmas jautājumiem. Viņš uzskatīja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas būtu jāvada opozīcijas pārstāvim, jo tas ir izteikts opozīcijas instruments. Līdz ar to viņš izvēlējās neatbalstīt Saskaņas pārstāvi. Ir virkne argumenti, kas šo situāciju neļauj vērtēt kā baltu vai melnu. Tomēr, jāatzīmē, ka kopā ar gala ziņojumu komisijas locekļiem ir iespēja iesniegt savu viedokli, ko Šica kungs arī izdarīja. Diemžēl, tas palika publiski nepamanīts. Šics balsoja «Par» Sudrabas atsaukšanu no izmeklēšanas komisijas, kā arī viņš iesniedza Saeimā likumu ar kuru pieprasīts publiskot pilnīgi visas Rīdzenes sarunas un kriminālprocesa materiālus.»

Savukārt uz jautājumu, kāpēc tad Šics vispār atradās šajā komisijā, Smiltēns atzīmē, ka tajā laikā LRA nebija vēl pievienojies un šo jautājumu var komentēt tikai partijas biedri un pats Šica kungs. «Es ar savu politisko organizāciju SCP partiju apvienībai LRA pievienojos tikai pagājušā gada oktobrī, savukārt komisija tika izveidot vēl jūlijā,» saka Smiltēns.

Tāpat Smiltēns norāda, ka Šicam neesot paticis arī veids, kā pret šo darbu attiecies Andrejs Judins. Viņš uzskatījis, ka Judins šo tēmu mēģina populistiski izmantot savu politisko interešu vadīts. Šics, kā savstarpējai uzticībai izšķirošu norādījis Judina kategorisko atteikumu parakstīt demisijas pieprasījumu Zemkopības ministram Jānim Dūklavam, kuru LRA grasījās iesniegt Saeimā uzreiz pēc Rīdzenes sarunu publicēšanas. Tam pietrūka tieši viens paraksts.

Jāatzīmē, ka iepriekšējās intervijās ar BNN Andrejs Judins bija minējis, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba stils varētu būt citāds. «Vajadzētu vairāk piestrādāt, lai notiktu savstarpējā informācijas apmaiņa,» teicis Judins.  Judins iepriekš arī paudis neizpratni, kādēļ Šics mainījis domas un pretēji tam, ko solījis Judinam, ir atbalstījis Rīdzenes sarunās pieminētās Sudrabas kandidatūru un komisijas vadītājas amatu.

Judins pēc parlamentārās izmeklēšanas gala ziņojuma apstiprināšanas uzsvēris: «Gala ziņojums ir nekvalitatīvs, un jautājums nav tikai par valodas kļūdām, bet arī par saturiskām. Gala ziņojums nesniedz atbildes uz jautājumiem, kas bija uzdoti komisijā. Proti, nebija analizēti jautājumi, kas saistīti ar valsts sagrābšanu. Jautājums par kriminālprocesa kvalitāti analizēts pavirši, un būtībā pie visa, pēc Sudrabas kundzes viedokļa, vainīgi ir izmeklētāji. Es vēlos izmantot likuma piešķirtas tiesības iesniegt atsevišķas domas. Man ir ļoti žēl, ka par to es varu runāt un stāstīt tikai tad, kad sēde ir slēgta, jo Sudrabas kundzi tas nemaz neinteresē.»

Komisijas gala ziņojumu atbalstīja četri deputāti – Inguna Sudraba (NSL), Ainārs Mežulis (ZZS), Igors Pimenovs (Saskaņa), kā arī Mārtiņš Šics (LRA).

Pēc Smiltēna domām, komisija nevarēja panākt, lai kādu iesēdina cietumā, bet tā varēja panākt, lai sarunas tiktu publiskotas pilnā apmērā. Tautai būtu jāzina savi «varoņi», tā, iespējams būtu vienīgā pievienotā vērtība, ko var vēl uzreiz panākt šis lietas kontekstā, uzsver deputāts.

Deputāts uzsver, ka ikvienam komisijas deputātam bija iespēja iepazīties, klausīties šīs audio sarunas daudz plašākā mērogā nekā tās tika publicētas. Izdarīt secinājumus un nākt ar piedāvājumiem, vai ir nepieciešami kādi uzlabojumi.

Arī Smiltēns piekrīt, ka šajā Oligarhu lietā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, iespējams, ne līdz galam kvalitatīvi izdarīja savu darbu, «jo ir daudz epizožu, kurās ir noziedzīgi nodarījumi un kur līdz galam nav veiktas izstrādes».

Pēc Smiltēna domām, vienīgais, ko var darīt ar šo «izgāzto» lietu – nodot to sabiedrības vērtēšanā. «To sauks par politisko atbildību. Oligarhu sarunās pieminēto cilvēku patiesie nolūki un mērķi tiks izgaismoti, un sabiedrība varēs izdarīt secinājumus un izvēli.»

«Vajag lietas izgaismot, tieši tāpat kā ar balsojumiem Saeimā. Tiem ir jābūt atklātiem. Jo tā ir demokrātija. Es domāju, ka mēs ne līdz galam izmantojam demokrātijas priekšrocības,» turpina Smiltēns.

Ja demokrātija, tad kāpēc parlamentārās izmeklēšanas komisijā ir cilvēki, kas saistīti ar Aivaru Lembergu, vienu no galvenokārt pieminētajām personām Oligarhu lietā?

Saeimas vairākums šobrīd kontrolē balsis, kuras iespējams nodrošina ļoti lielu ietekmi Lemberga kungam un citiem ļoti ietekmīgiem cilvēkiem, un šīs saruna to tikai apliecina, uzsver Smiltēns.

Tāpat Smiltēns, būdams jurists, uzsver, ka tas naudas un resursu apjoms, kas ir ļoti ietekmīgu vīru rokās Latvijā, ļauj noalgot virkni advokātu un konsultantus «Tas jau nav viens advokāts, kas strādā, piemēram, pie Lemberga tiesas procesa lietas. Cik esmu dzirdējis un runājis, tad tie ir vairāku advokātu biroji, veseli biroji, kas strādā pie tā.»

Kā jurists Smiltēns atzīmē, ka agrāk vai vēlāk Lemberga tiesas spriedumam ir jābūt, pat neskatoties, ka tas «velkas» tik ilgi. «Es kā politiķis neprognozēšu tiesas lēmumu, kāds tas būs, jo to traktēs, kā politisku spiediena izdarīšanu pret tiesu. Bet es ticu un ceru, ka šis spriedums būs taisnīgs un atbilstošs valsts, kā arī sabiedrības interesēm.»


Pievienot komentāru

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.

FM: Pērn sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

Straujā ekonomikas izaugsme pērn atspoguļojusies arī darba tirgū. Bezdarba līmenis pērn samazinājies līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti.