bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 22.07.2017 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

Šogad starptautiskajos tirgos Latvija vēl aizņemsies vismaz 350 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš

Šogad starptautiskajos tirgos Latvijai vēl būs jāaizņemas vismaz 350 miljoni eiro, bet šī summa var arī pieaugt, atzīst Valsts kases (VK) pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

«Pamata scenārijs paredz, ka mēs šogad kapitāla tirgos piesaistām vienu miljardu eiro. Divas trešdaļas no šī apmēra jau ir piesaistītas, bet 350 miljoni eiro mums vēl būs jāpiesaista līdz gada beigām. Vienlaikus es uzsvēršu, ka tas ir pamata scenārijs, jo ir daži lielumi, kuri to vēl var ietekmēt. Pirmkārt, mēs redzam, ka diezgan būtiski pieaug pieprasījums pēc Valsts kases aizdevumiem – pamatā no pašvaldību puses,» pauž Āboliņš.

Viņš norāda, ja tas turpinās pieaugt, tad būs jāpiesaista papildu resursi, lai nodrošinātu šos aizdevumus. «Otrkārt, mēs vienmēr esam bijuši aktīvi un mēģinājuši izmantot labvēlīgu situāciju tirgos. Ja procentu likmes saglabāsies zemas, iespējams, mēs varētu veikt arī priekšfinansēšanu jau nākamā gada vajadzībām.»

Pieprasījums pēc aizņēmumiem no pašvaldībām aug, jo ir aktivizējusies Eiropas Savienības fondu apguve. Āboliņš minēja, ka līdz šim rekords bija marts, kad kopumā VK ar pašvaldībām noslēdza 63 aizdevuma līgumus par gandrīz 50 miljoniem eiro, bet interese no pašvaldībām ir ar pieaugošu tendenci.

Tāpat pašlaik finanšu tirgos saglabājas zemas procentu likmes. Februārī Latvija starptautiskajos finanšu tirgos jau emitēja desmit un 30 gadu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljonu eiro un to ienesīguma likmes VK pārvaldnieks novērtēja kā ļoti izdevīgas.

«Ja mēs paskatāmies uz desmit gadu obligāciju ienesīgumu, tad tas ir 1,062%. Ja mēs to salīdzinām ar valstīm, kurām ir mums līdzīgs kredītreitings, tad Slovēnijai desmit gadu obligācijām ienesīgums bija 1,57%. Tātad Latvijas obligācijas ir krietni zem šī līmeņa. Protams, ir valstis, kuras līdzekļus ir piesaistījušas par vēl zemākām likmēm. Piemēram, Luksemburga, kuras obligācijām ienesīguma likme bija 0,74%. Taču Luksemburgai ir augstākais iespējamais kredītreitings. Tādēļ absolūtā izteiksmē arī šī starpība nav liela.. Augot Latvijas kredītreitingam, mēs likmes varēsim fiksēt vēl zemākos līmeņos. Tomēr, kā jau es minēju, salīdzinot savas likmes ar valstīm, kurām ir līdzīga ekonomika, piemēram, Slovēniju, mēs esam aizņēmušies ļoti izdevīgi,» uzsver Āboliņš.

Kā galvenos faktorus, kuri var ietekmēt aizņemšanos šogad, Valsts kases pārvaldnieks minēja gaidāmās parlamenta vēlēšanas Francijā un Vācijā. «Protams, tie ir politiskie notikumi. Turklāt ne tik daudz tas ir saistīts ar iespējamiem negaidītiem rezultātiem, bet gan ar to, ka investori laikā ap šiem notikumiem ieņem nogaidošu pozīciju. Arī viņi nezina, kā attīstīsies situācija, un nav gatavi fiksēt vērtspapīru cenas daudzus gadus uz priekšu. Ir jāgaida laiks, kad tirgus svārstīgums ir viszemākajā punktā – tad arī investori ir visaktīvākie. Mēs mēģinām pielāgoties šim investoru noskaņojumam,» stāsta Āboliņš.

Viņš atzīst, ka, par atskaites punktu ņemot 2015.gadu, kad tika veidots 2016.gada budžets, zemāko likmju dēļ Latvijai valsts parāda apkalpošanas izmaksās pašlaik ir izdevies ietaupīt ap 32 miljoniem eiro. Turklāt aptuveni 15 miljoni eiro ir ietaupīti tāpēc, ka likmes, par kurām tika piesaistīti resursi, bija zemākas, bet 17 miljoni eiro deva parāda pārstrukturēšanas darījumi, atpērkot savulaik izlaistās ASV dolāru obligācijas un aizstājot tās ar eiroobligācijām.

«Prognozēt procentu likmes ir diezgan nepateicīga lieta. Mēs varam vērtēt tikai Eiropas Centrālās bankas un ASV Federālo Rezervju sistēmas izteikumus par to, kāda būs viņu likmju politika. Centrālās bankas nosaka bāzes likmes, kuras ir pamats tam, lai veidotos arī tirgus likmes. Kā viens no galvenajiem indikatoriem tiek minēta inflācija. Tad, kad inflācija sasniegs centrālo banku nosprausto mērķa līmeni, skaidrs, ka uz augšu tiks celtas arī likmes. Es neņemos prognozēt, kāda tuvākajā laikā būs centrālo banku rīcība, bet, ja inflācija augs, tad ir sagaidāms arī likmju kāpums. Otra lieta, kura mūs ietekmē, ir Eiropas Centrālās bankas īstenotā vērtspapīru atpirkšanas programma. Arī tā kopējās likmes un to kredītuzcenojumu spiež uz leju. Sašaurinoties vai beidzoties šai programmai, kopējais ienesīgums valsts parādzīmēm varētu kāpt,» prognozē Āboliņš.

Viņš pagaidām nevēlējās prognozēt, kā šogad tiks piesaistīti vēl nepieciešamie 350 miljoni eiro. Ja šī summa palielināsies pašvaldību aizņēmumu vai zemo procenta likmju dēļ, varētu notikt jauna obligāciju emisija. Ja nē, tad līdzekļus varētu piesaistīt, veicot papildus emisiju kādām no jau izlaistajām Latvijas obligācijām.

«Mums ir vairākas iespējas. Piemēram, ja mums šogad papildus vajag 350 miljonus eiro, tad tikai šī apjoma dēļ veidot jaunu emisiju, iespējams, nav pat racionāli, jo investori skatās arī uz kopējo emisijas likviditāti jeb kopējo apmēru. Pašlaik mēs varam papildināt gan desmit, gan 20, gan 30 gadu termiņa emisijas. Varam arī kombinēt. Lēmums tiks pieņemts tajā brīdī, kad mēs redzēsim, kāda ir investoru interese, kāda ir peļņas likme un attiecīgi, kā emisiju ir izdevīgāk veikt,» norādīja Āboliņš.

Viņš arī atzīst, ka pašlaik viennozīmīgi tiek domāts par obligāciju emitēšanu eiro, bet apzināti tiek arī investori ASV, Japānā un Šveicē.

Jau vēstīts, ka šogad februārī Latvija starptautiskajos finanšu tirgos vienlaicīgi emitēja divu dažādu termiņu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljonu eiro. Tostarp pirmo reizi tika emitētas eiroobligācijas ar līdz šim garāko dzēšanas termiņu 30 gadi. To ienesīguma likme bija 2,33%, piesaistot finansējumu 500 miljonu eiro apjomā. Vienlaicīgi tika emitēts papildus laidiens 10 gadu obligācijām ar ienesīgumu 1,062%, piesaistot 150 miljonus eiro.

Ref:224.000.103.1209 


Pievienot komentāru

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Arī taksometru vadātāji pievienojas sūdzībai par kases aparātu reformām

Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegtajai sūdzībai Eiropas Komisijā par kases aparātu reformu ir pievienojusies arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība, kas ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju Eiropas Komisijai, vēršot Komisijas uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.

Jaunākie komentāri