bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.12.2017 | Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists
LatviaLatvija

Šogad starptautiskajos tirgos Latvija vēl aizņemsies vismaz 350 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš

Šogad starptautiskajos tirgos Latvijai vēl būs jāaizņemas vismaz 350 miljoni eiro, bet šī summa var arī pieaugt, atzīst Valsts kases (VK) pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

«Pamata scenārijs paredz, ka mēs šogad kapitāla tirgos piesaistām vienu miljardu eiro. Divas trešdaļas no šī apmēra jau ir piesaistītas, bet 350 miljoni eiro mums vēl būs jāpiesaista līdz gada beigām. Vienlaikus es uzsvēršu, ka tas ir pamata scenārijs, jo ir daži lielumi, kuri to vēl var ietekmēt. Pirmkārt, mēs redzam, ka diezgan būtiski pieaug pieprasījums pēc Valsts kases aizdevumiem – pamatā no pašvaldību puses,» pauž Āboliņš.

Viņš norāda, ja tas turpinās pieaugt, tad būs jāpiesaista papildu resursi, lai nodrošinātu šos aizdevumus. «Otrkārt, mēs vienmēr esam bijuši aktīvi un mēģinājuši izmantot labvēlīgu situāciju tirgos. Ja procentu likmes saglabāsies zemas, iespējams, mēs varētu veikt arī priekšfinansēšanu jau nākamā gada vajadzībām.»

Pieprasījums pēc aizņēmumiem no pašvaldībām aug, jo ir aktivizējusies Eiropas Savienības fondu apguve. Āboliņš minēja, ka līdz šim rekords bija marts, kad kopumā VK ar pašvaldībām noslēdza 63 aizdevuma līgumus par gandrīz 50 miljoniem eiro, bet interese no pašvaldībām ir ar pieaugošu tendenci.

Tāpat pašlaik finanšu tirgos saglabājas zemas procentu likmes. Februārī Latvija starptautiskajos finanšu tirgos jau emitēja desmit un 30 gadu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljonu eiro un to ienesīguma likmes VK pārvaldnieks novērtēja kā ļoti izdevīgas.

«Ja mēs paskatāmies uz desmit gadu obligāciju ienesīgumu, tad tas ir 1,062%. Ja mēs to salīdzinām ar valstīm, kurām ir mums līdzīgs kredītreitings, tad Slovēnijai desmit gadu obligācijām ienesīgums bija 1,57%. Tātad Latvijas obligācijas ir krietni zem šī līmeņa. Protams, ir valstis, kuras līdzekļus ir piesaistījušas par vēl zemākām likmēm. Piemēram, Luksemburga, kuras obligācijām ienesīguma likme bija 0,74%. Taču Luksemburgai ir augstākais iespējamais kredītreitings. Tādēļ absolūtā izteiksmē arī šī starpība nav liela.. Augot Latvijas kredītreitingam, mēs likmes varēsim fiksēt vēl zemākos līmeņos. Tomēr, kā jau es minēju, salīdzinot savas likmes ar valstīm, kurām ir līdzīga ekonomika, piemēram, Slovēniju, mēs esam aizņēmušies ļoti izdevīgi,» uzsver Āboliņš.

Kā galvenos faktorus, kuri var ietekmēt aizņemšanos šogad, Valsts kases pārvaldnieks minēja gaidāmās parlamenta vēlēšanas Francijā un Vācijā. «Protams, tie ir politiskie notikumi. Turklāt ne tik daudz tas ir saistīts ar iespējamiem negaidītiem rezultātiem, bet gan ar to, ka investori laikā ap šiem notikumiem ieņem nogaidošu pozīciju. Arī viņi nezina, kā attīstīsies situācija, un nav gatavi fiksēt vērtspapīru cenas daudzus gadus uz priekšu. Ir jāgaida laiks, kad tirgus svārstīgums ir viszemākajā punktā – tad arī investori ir visaktīvākie. Mēs mēģinām pielāgoties šim investoru noskaņojumam,» stāsta Āboliņš.

Viņš atzīst, ka, par atskaites punktu ņemot 2015.gadu, kad tika veidots 2016.gada budžets, zemāko likmju dēļ Latvijai valsts parāda apkalpošanas izmaksās pašlaik ir izdevies ietaupīt ap 32 miljoniem eiro. Turklāt aptuveni 15 miljoni eiro ir ietaupīti tāpēc, ka likmes, par kurām tika piesaistīti resursi, bija zemākas, bet 17 miljoni eiro deva parāda pārstrukturēšanas darījumi, atpērkot savulaik izlaistās ASV dolāru obligācijas un aizstājot tās ar eiroobligācijām.

«Prognozēt procentu likmes ir diezgan nepateicīga lieta. Mēs varam vērtēt tikai Eiropas Centrālās bankas un ASV Federālo Rezervju sistēmas izteikumus par to, kāda būs viņu likmju politika. Centrālās bankas nosaka bāzes likmes, kuras ir pamats tam, lai veidotos arī tirgus likmes. Kā viens no galvenajiem indikatoriem tiek minēta inflācija. Tad, kad inflācija sasniegs centrālo banku nosprausto mērķa līmeni, skaidrs, ka uz augšu tiks celtas arī likmes. Es neņemos prognozēt, kāda tuvākajā laikā būs centrālo banku rīcība, bet, ja inflācija augs, tad ir sagaidāms arī likmju kāpums. Otra lieta, kura mūs ietekmē, ir Eiropas Centrālās bankas īstenotā vērtspapīru atpirkšanas programma. Arī tā kopējās likmes un to kredītuzcenojumu spiež uz leju. Sašaurinoties vai beidzoties šai programmai, kopējais ienesīgums valsts parādzīmēm varētu kāpt,» prognozē Āboliņš.

Viņš pagaidām nevēlējās prognozēt, kā šogad tiks piesaistīti vēl nepieciešamie 350 miljoni eiro. Ja šī summa palielināsies pašvaldību aizņēmumu vai zemo procenta likmju dēļ, varētu notikt jauna obligāciju emisija. Ja nē, tad līdzekļus varētu piesaistīt, veicot papildus emisiju kādām no jau izlaistajām Latvijas obligācijām.

«Mums ir vairākas iespējas. Piemēram, ja mums šogad papildus vajag 350 miljonus eiro, tad tikai šī apjoma dēļ veidot jaunu emisiju, iespējams, nav pat racionāli, jo investori skatās arī uz kopējo emisijas likviditāti jeb kopējo apmēru. Pašlaik mēs varam papildināt gan desmit, gan 20, gan 30 gadu termiņa emisijas. Varam arī kombinēt. Lēmums tiks pieņemts tajā brīdī, kad mēs redzēsim, kāda ir investoru interese, kāda ir peļņas likme un attiecīgi, kā emisiju ir izdevīgāk veikt,» norādīja Āboliņš.

Viņš arī atzīst, ka pašlaik viennozīmīgi tiek domāts par obligāciju emitēšanu eiro, bet apzināti tiek arī investori ASV, Japānā un Šveicē.

Jau vēstīts, ka šogad februārī Latvija starptautiskajos finanšu tirgos vienlaicīgi emitēja divu dažādu termiņu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljonu eiro. Tostarp pirmo reizi tika emitētas eiroobligācijas ar līdz šim garāko dzēšanas termiņu 30 gadi. To ienesīguma likme bija 2,33%, piesaistot finansējumu 500 miljonu eiro apjomā. Vienlaicīgi tika emitēts papildus laidiens 10 gadu obligācijām ar ienesīgumu 1,062%, piesaistot 150 miljonus eiro.

Ref:224.000.103.1209 


Pievienot komentāru

Merkele tiecas drīzumā izvest Vāciju no ieilguša politiska strupceļa

Vācijā, cenšoties izveidot nākamo valdību, kas nav izdevies kopš septembrī aizvadītajām vēlēšanām, Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) pirmdien, 18.decembrī, pavēstīja, ka vienošanās par kopīgas koalīcijas izveidi ar turpat pēdējo salmiņu – sociāldemokrātiem – būtu jāpanāk līdz janvāra vidum.

Latvijā novembrī bijusi ceturtā augstākā gada inflācija ES

Latvijā šogad novembrī bijusi ceturtā augstākā gada inflācija starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina pirmdien, 18.decembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati

Par nodokļu nemaksāšanu valstij rodas zaudējumi vairāk nekā 58'000 eiro apmērā

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nosūtīja krimināllietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros, radot valstij zaudējumus vairāk nekā 58 000 eiro apmērā, vēsta Prokuratūrā.

Fiskālās disciplīnas padome: Kāpinot veselības un sociālās aprūpes izdevumus, jādomā par fiskālo ilgtspēju

Fiskālā ilgtspēja apzīmē valdības spēju turpinot nākotnē pašreizējo ieņēmumu un izdevumu politiku pildīt izdevumu un finansiālās saistības, vienlaikus neradot nekontrolējamu valsts parāda pieaugumu.

Latvijā trešajā ceturksnī bijis vidēji augsts vakanču līmenis ES

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija vidēji augsts darbavietu vakanču līmenis, kas izteikts procentuāli kā attiecība starp kopējo pieejamo vakanču skaitu pret visām darbavietām ekonomikā - jau aizņemtajām un vakantajām - to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami salīdzināmi dati, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat publiskotie salīdzināmie dati, kas apkopoti par 24 bloka valstīm.

Mazā skolēnu skaita dēļ no nākamā mācību gada slēgs Istras vidusskolu

Mazā apmācāmo skaita dēļ Ludzas novada domes deputāti pieņēmuši lēmumu no nākamā gada 5.jūlija slēgt novadā esošo Istras vidusskolu, stāsta Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne.

Pasaules Banka palīdzēs Latvijai uzlabot nodokļu administrēšanu

Pasaules Banka palīdzēs Latvijai efektivizēt valsts nodokļu administrēšanu, lai panāktu palielinājumu nodokļu iekasēšanā, vēsta Pasaules Bankas pārstāvji.

Biedrība: Latvijā neesot oficiāla kārtība vienreizlietojamo medicīnas ierīču pārstrādei

Latvijā patlaban nepastāv oficiāla kārtība vai procedūra vienreizlietojamo medicīnas ierīču pārstrādei, informē biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes valdes loceklis Juris Beikmanis.

EP vienojas ar dalībvalstīm par pret-naudas «atmazgāšanas» likuma pastiprināšanu

«Pēc desmit mēnešu ilgām diskusijām Eiropas Parlaments ir vienojies ar dalībvalstīm par pret-naudas «atmazgāšanas» likuma pastiprināšanu un patiesā labuma guvēju reģistra pilnveidošanu, apgrūtinot darbību tām personām, kas ļaunprātīgi un apzināti apzog sabiedrību, izmantojot ārzonas jeb ofšorus,» norāda Krišjānis Kariņš, kurš ir viens no likumprojekta autoriem un Parlamenta pilnvarotajiem sarunu vedējiem ar Padomi.

Ārsts: Pārēšanās, lielākoties, saistīta ar nestabilu psihisko stāvokli

Tuvojas svētku laiks un, protams, skaisti klātie galdi. Kā katru gadu, lielākoties, pasēdēšana kopā svētkos, beidzās ar pārēšanos. Pārēšanās, lielākoties, saistīta ar nestabilu psihisko stāvokli. Lai izvairītos no «ikgadējās pārēšanās» Ziemassvētkos vajadzētu pamainīt ēdienu sarakstu, iesaka Biznesa augstskolas Turība lektors un ārsts Alberto Sadu.

Tiesai nodota krimināllietu par personas tīšu nonāvēšanu ar sevišķu cietsirdību

Daugavpils prokuratūras prokurore aizvadītās nedēļas piektdienā, 15.decembrī, tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā par citas personas tīšu nonāvēšanu ar sevišķu cietsirdību un dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā apsūdzēts jau agrāk vairākas reizes sodīts vīrietis.

Bondars paziņo par izstāšanos no Reģionu alianses

Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars pirmdien, 18.decembrī, paziņojis par izstāšanos no Reģionu Alianses, Latvijas Reģionu apvienības veidojošās partijas. Politiķis jau iepriekš norādījis, ka LRA pēdējā pusgadā pieņemtie lēmumi ir viņam nesaprotami, jo, viņaprāt, tie nav valsts interesēs.

Kristovskis: Lemberga noziegumi turpinās. Tie tālu pārsniedz to apjomu, kuru šķetina tiesa

«Aivars Lembergs, saimniekošanas Ventspilī laikā, ir veicis tik daudz prettiesisku, noziedzīgu darījumu, ka nu jau gadu desmita garumā izmeklēšanas un tiesu varas iestādes nespēj tos atšķetināt. Tomēr nevar noliegt, ka šajā Ventspils sagrābšanas un valsts nozagšanas laikā viņš pietiekami daudz laika spējis veltīt, šķietamai kalpošanai pilsētas attīstības un sabiedrības interesēs, kuras tiesiski domājošo daļu Lembergs dēvē par lumpenproletariātu. Ko tādu var atļauties vietējas nozīmes personības kulta apstākļos, tas ir, stipri orveliskā dzīvnieku fermā, kurā iznireļi vienmēr pamanās panākt savu. Diemžēl ir ļaudis, veselas partijas, kuras šāda sadarbība ar smagos noziegumos apsūdzētu personu nesatrauc.» 

airBaltic pasažieru skaits pieaudzis par 24%

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada novembrī pārvadājusi 251 387 pasažierus jeb par 24% vairāk nekā šajā pašā periodā aizvadītajā gadā, BNN vēsta uzņēmumā. 

Jau vairākus gadsimtus latvieši ir bijuši lieli dzērāji, tā narkologs Strazdiņš

Latvijas iedzīvotāju atkarības tendences nav iepriecinošas, jo diemžēl latviešiem alkoholisms ir iedzimts, tas ir pārmantots vairākās paaudzēs, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda psihiatrs un narkologs Jānis Strazdiņš.

Brīvo darba vietu skaits pieaudzis par 21,8%

Šī gada 3.ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkstoši brīvo darba vietu un,salīdzinot ar 2016.gada 3.ceturksni,to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkstošiem jeb 21,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Igaunijā terorismu, nevis Krieviju uzskata par lielāku drošības apdraudējumu

Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks norādījis, citējot sabiedriskās domas viedokli, ka valsts iedzīvotāji šobrīd terorismu uzskata par lielāku draudu sabiedriskajai drošībai nekā Krievijas darbības.

Veicinās brīvprātīgu mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības stiprināšanā

Trešdien, 20.decembrī, plkst. 12.00 Aizsardzības ministrijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis parakstīs vienošanos par sadarbību, lai veicinātu Latvijas mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības spēju pilnveidošanā, sniedzot atbalstu Aizsardzības ministrijai un tās padotības iestādēm.

Tirgotāju asociācija: Dramatiski pieaugs cigarešu kontrabandas apjomi

Mazinot legālo tabakas izstrādājumu pieejamību veikalos un citās tirdzniecības vietās, tabakas izstrādājumus ļaujot tirgot vien «zem letes», kā to paredz iecerētie grozījumi Tabakas izstrādājumu aprites likumā, dramatiski pieaugs kontrabandas cigarešu tirdzniecības apjoms, pauž Latvijas Tirgotāju asociācija.

Austrijas valdībā pretimigrācijas partija rūpēsies par iekšlietām, ārlietām un aizsardzību

Nacionālkonservatīvā Austrijas Brīvības partija, kas neraksturīgi Rietumeiropas varas partijām ir skaidri noskaņota pret imigrāciju, jaunizveidotajā valdībā ieņems ārlietu, iekšlietu un aizsardzības ministru vietas.

Autovadītāju ievērībai: Apledo autoceļi, uz ceļiem var veidoties «melnais ledus»

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, vietām apledojuma veidošanās apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Trūkumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmā raisa bažas par studiju kvalitāti

Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi, secina Valsts kontrole, veicot augstākās izglītības finansēšanas sistēmas auditu.

Valsts cenšas slēpt VDK aģentus, kuri pārvilināti strādāt Latvijas labā, pieļauj Kangeris

Izskatās, ka ir bijuši kādi cilvēki, kas no Valsts drošības komitejas tika pārvervēti strādāt tikko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas labā, un šo cilvēku vārdus valsts, iespējams, cenšas noslēpt, intervijā laikrakstam Diena pauž VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Ryanair piloti Eiropā atsakās no pirmssvētku streikiem

Populārās īru lidsabiedrības Ryanair piloti ir atteikušies no plāniem vēl pirms Ziemassvētkiem rīkot diennakti ilgu streiku pēc tam, kad lidsabiedrība pirmoreiz savā vēsturē piekritusi atzīt pilotu arodbiedrības.

Digitālās TV lieta: pēdas no Maltas ved uz Šķēles Mākoņiem

Maltas failos jeb no Maltas uzņēmumu reģistra šovasar noplūdušajos materiālos redzams, ka notikušas izmaiņas īpašnieku struktūrā uzņēmumā Digital International Limited, kas iesaistīts tā sauktajā digitālās televīzijas prāvā. Uzņēmuma pašreizējais īpašnieks ir Igaunijas kompānija, kurai savulaik piederējuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenes īpašumi.