bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Šogad starptautiskajos tirgos Latvija vēl aizņemsies vismaz 350 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš

Šogad starptautiskajos tirgos Latvijai vēl būs jāaizņemas vismaz 350 miljoni eiro, bet šī summa var arī pieaugt, atzīst Valsts kases (VK) pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

«Pamata scenārijs paredz, ka mēs šogad kapitāla tirgos piesaistām vienu miljardu eiro. Divas trešdaļas no šī apmēra jau ir piesaistītas, bet 350 miljoni eiro mums vēl būs jāpiesaista līdz gada beigām. Vienlaikus es uzsvēršu, ka tas ir pamata scenārijs, jo ir daži lielumi, kuri to vēl var ietekmēt. Pirmkārt, mēs redzam, ka diezgan būtiski pieaug pieprasījums pēc Valsts kases aizdevumiem – pamatā no pašvaldību puses,» pauž Āboliņš.

Viņš norāda, ja tas turpinās pieaugt, tad būs jāpiesaista papildu resursi, lai nodrošinātu šos aizdevumus. «Otrkārt, mēs vienmēr esam bijuši aktīvi un mēģinājuši izmantot labvēlīgu situāciju tirgos. Ja procentu likmes saglabāsies zemas, iespējams, mēs varētu veikt arī priekšfinansēšanu jau nākamā gada vajadzībām.»

Pieprasījums pēc aizņēmumiem no pašvaldībām aug, jo ir aktivizējusies Eiropas Savienības fondu apguve. Āboliņš minēja, ka līdz šim rekords bija marts, kad kopumā VK ar pašvaldībām noslēdza 63 aizdevuma līgumus par gandrīz 50 miljoniem eiro, bet interese no pašvaldībām ir ar pieaugošu tendenci.

Tāpat pašlaik finanšu tirgos saglabājas zemas procentu likmes. Februārī Latvija starptautiskajos finanšu tirgos jau emitēja desmit un 30 gadu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljonu eiro un to ienesīguma likmes VK pārvaldnieks novērtēja kā ļoti izdevīgas.

«Ja mēs paskatāmies uz desmit gadu obligāciju ienesīgumu, tad tas ir 1,062%. Ja mēs to salīdzinām ar valstīm, kurām ir mums līdzīgs kredītreitings, tad Slovēnijai desmit gadu obligācijām ienesīgums bija 1,57%. Tātad Latvijas obligācijas ir krietni zem šī līmeņa. Protams, ir valstis, kuras līdzekļus ir piesaistījušas par vēl zemākām likmēm. Piemēram, Luksemburga, kuras obligācijām ienesīguma likme bija 0,74%. Taču Luksemburgai ir augstākais iespējamais kredītreitings. Tādēļ absolūtā izteiksmē arī šī starpība nav liela.. Augot Latvijas kredītreitingam, mēs likmes varēsim fiksēt vēl zemākos līmeņos. Tomēr, kā jau es minēju, salīdzinot savas likmes ar valstīm, kurām ir līdzīga ekonomika, piemēram, Slovēniju, mēs esam aizņēmušies ļoti izdevīgi,» uzsver Āboliņš.

Kā galvenos faktorus, kuri var ietekmēt aizņemšanos šogad, Valsts kases pārvaldnieks minēja gaidāmās parlamenta vēlēšanas Francijā un Vācijā. «Protams, tie ir politiskie notikumi. Turklāt ne tik daudz tas ir saistīts ar iespējamiem negaidītiem rezultātiem, bet gan ar to, ka investori laikā ap šiem notikumiem ieņem nogaidošu pozīciju. Arī viņi nezina, kā attīstīsies situācija, un nav gatavi fiksēt vērtspapīru cenas daudzus gadus uz priekšu. Ir jāgaida laiks, kad tirgus svārstīgums ir viszemākajā punktā – tad arī investori ir visaktīvākie. Mēs mēģinām pielāgoties šim investoru noskaņojumam,» stāsta Āboliņš.

Viņš atzīst, ka, par atskaites punktu ņemot 2015.gadu, kad tika veidots 2016.gada budžets, zemāko likmju dēļ Latvijai valsts parāda apkalpošanas izmaksās pašlaik ir izdevies ietaupīt ap 32 miljoniem eiro. Turklāt aptuveni 15 miljoni eiro ir ietaupīti tāpēc, ka likmes, par kurām tika piesaistīti resursi, bija zemākas, bet 17 miljoni eiro deva parāda pārstrukturēšanas darījumi, atpērkot savulaik izlaistās ASV dolāru obligācijas un aizstājot tās ar eiroobligācijām.

«Prognozēt procentu likmes ir diezgan nepateicīga lieta. Mēs varam vērtēt tikai Eiropas Centrālās bankas un ASV Federālo Rezervju sistēmas izteikumus par to, kāda būs viņu likmju politika. Centrālās bankas nosaka bāzes likmes, kuras ir pamats tam, lai veidotos arī tirgus likmes. Kā viens no galvenajiem indikatoriem tiek minēta inflācija. Tad, kad inflācija sasniegs centrālo banku nosprausto mērķa līmeni, skaidrs, ka uz augšu tiks celtas arī likmes. Es neņemos prognozēt, kāda tuvākajā laikā būs centrālo banku rīcība, bet, ja inflācija augs, tad ir sagaidāms arī likmju kāpums. Otra lieta, kura mūs ietekmē, ir Eiropas Centrālās bankas īstenotā vērtspapīru atpirkšanas programma. Arī tā kopējās likmes un to kredītuzcenojumu spiež uz leju. Sašaurinoties vai beidzoties šai programmai, kopējais ienesīgums valsts parādzīmēm varētu kāpt,» prognozē Āboliņš.

Viņš pagaidām nevēlējās prognozēt, kā šogad tiks piesaistīti vēl nepieciešamie 350 miljoni eiro. Ja šī summa palielināsies pašvaldību aizņēmumu vai zemo procenta likmju dēļ, varētu notikt jauna obligāciju emisija. Ja nē, tad līdzekļus varētu piesaistīt, veicot papildus emisiju kādām no jau izlaistajām Latvijas obligācijām.

«Mums ir vairākas iespējas. Piemēram, ja mums šogad papildus vajag 350 miljonus eiro, tad tikai šī apjoma dēļ veidot jaunu emisiju, iespējams, nav pat racionāli, jo investori skatās arī uz kopējo emisijas likviditāti jeb kopējo apmēru. Pašlaik mēs varam papildināt gan desmit, gan 20, gan 30 gadu termiņa emisijas. Varam arī kombinēt. Lēmums tiks pieņemts tajā brīdī, kad mēs redzēsim, kāda ir investoru interese, kāda ir peļņas likme un attiecīgi, kā emisiju ir izdevīgāk veikt,» norādīja Āboliņš.

Viņš arī atzīst, ka pašlaik viennozīmīgi tiek domāts par obligāciju emitēšanu eiro, bet apzināti tiek arī investori ASV, Japānā un Šveicē.

Jau vēstīts, ka šogad februārī Latvija starptautiskajos finanšu tirgos vienlaicīgi emitēja divu dažādu termiņu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljonu eiro. Tostarp pirmo reizi tika emitētas eiroobligācijas ar līdz šim garāko dzēšanas termiņu 30 gadi. To ienesīguma likme bija 2,33%, piesaistot finansējumu 500 miljonu eiro apjomā. Vienlaicīgi tika emitēts papildus laidiens 10 gadu obligācijām ar ienesīgumu 1,062%, piesaistot 150 miljonus eiro.

Ref:224.000.103.1209 


Pievienot komentāru

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Jaunākie komentāri